Court orders full debt collection including principal, interest, penalty, state fees, and costs against defendant.

Lietas Nr. C15176315 Lietas arhīva Nr. C-1763-15/11 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Jelgavā, 2015.gada 6.augustā

Jelgavas tiesa: tiesnese L.Ašmane izskatīja rakstveida procesā civillietu MSIA „E.P.Ieguldījumi” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs MSIA „E.P.Ieguldījumi” iesniedzis tiesā maza apmēra prasības pieteikumu pret /pers. B/ par parāda piedziņu, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja neatmaksāto aizdevuma summu – EUR 142,29, aprēķinātos procentus (komisijas maksu) – EUR 142,29, aprēķinātos likumiskos procentus – EUR 13,80, aprēķināto līgumsodu – EUR 14,23, kopā – EUR 312,61, noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no galvenā parāda līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) . Prasītājs prasību motivē ar to, ka 2012.gada 20.decembrī SIA „NORD līzings” (iepriekšējais nosaukums SIA „Latvijas Kredītdevēju Asociācija”) pakalpojumu sniegšanas vietā www.icredit.lv atbildētājs elektroniski iesniedzis pieteikumu aizdevuma saņemšanai.

Pamatojoties uz minēto pieteikumu, 2012.gada 20.decembrī ar atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums Nr.1355985796, saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts aizdevums Ls 100,00 jeb EUR 142,29 apmērā, nosakot procentu likmi par aizdevuma izmantošanu 15% mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas, kas izteikta komisijas maksas veidā. Līgumā noteikts arī līgumsods par saistību nepildīšanu vai pienācīgu nepildīšanu. Starp SIA „NORD līzings” un SIA „LKA inkasso” 2014.gada 14.martā noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru SIA „NORD līzings” cedēja visas savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no augstāk minētā aizdevuma līguma, SIA „LKA inkasso”. 2014.gada 1.oktobrī starp SIA „LKA inkasso” un prasītāju noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru SIA „LKA inkasso” cedēja visas savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no augstāk minētā aizdevuma līguma, prasītājam.

Prasītājs norāda, ka atbildētājam saskaņā ar noslēgto līgumu bija pienākums veikt maksājumus, sākot ar 2013.gada 20.janvāri, un tā turpmāk katra mēneša 20.datumā līdz pilnīgai saistību izpildei. Aizdevuma atdošanas termiņš iestājies 2013.gada 20.decembrī, bet atbildētājs nav veicis nekādas darbības aizdevuma summas, procentu un līgumsoda atdošanai. Pēc līguma izbeigšanās dienas prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus, kas sastāda EUR 13,80 apmērā par laiku no 2013.gada 20.decembra līdz 2015.gada 26.martam.

Prasītājs prasību pamato ar Civillikuma 1587., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1793., 1805., 1806., 1934.pantiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.19 panta 2.daļu celtā prasība atzīstama par maza apmēra prasību. 2015.gada 1.aprīlī atbildētājam /pers. B/ uz prasības pieteikumā norādīto adresi nosūtīts prasības pieteikums, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kas prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam (lietas lapa 41).

Sūtījums atgriezts tiesā ar norādi, ka atbildētājs nav sastapts, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas lapas 46-51). Deklarētās dzīvesvietas atbildētājam nav (lietas lapa 52). Oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” 2015.gada 13.maija laidienā publicēts sludinājums atbildētājam par tiesas lietvedībā esošo lietu un tās izskatīšanas kārtību (lietas lapa 54). Līdz ar to tiesa atzīts, ka atbildētājam paziņots par tiesas lietvedībā esošo lietu atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām. Atbildētājs nav iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus par celto prasību.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250 21.panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Neviena no pusēm nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā un pusēm savlaicīgi paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma. No 2014.gada 14.martā noslēgtā Cesijas līguma Nr.20140314 starp SIA „Latvijas Kredītdevēju Apvienība” kā cedentu un SIA „LKA inkasso” kā cesionāru (lietas lapas 33,34) redzams, ka puses vienojušās par to, ka cedents nodod cesionāram savus prasījumus pret /pers. B/, kas izriet no 2012.gada 20.decembrī noslēgtā līguma Nr.1355985796 un ietver sevī galveno prasījumu, kā arī visus iespējamos blakus prasījumus.

No 2014.gada 1.oktobrī noslēgtā Cesijas līguma Nr.20141001 starp SIA „LKA inkasso” kā cedentu un SIA „E.P.Ieguldījumi” kā cesionāru (lietas lapas 35,36) redzams, ka puses vienojušās par to, ka cedents nodod cesionāram savus prasījumus pret /pers. B/, kas izriet no 2012.gada 20.decembrī noslēgtā līguma Nr.1355985796 un ietver sevī galveno prasījumu, kā arī visus iespējamos blakus prasījumus. Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru) var noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Tiesa uzskata, ka minētie cesijas līgumi noslēgti atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi saistoši pusēm, līdz ar to prasītājs ir ieguvis prasījuma tiesības pret atbildētāju šajā lietā. Atbildētājam par cesiju paziņots, nosūtot paziņojumu 2014.gada 4.jūlijā (lietas lapas 29,30). 2015.gada 5.janvārī pasludināts SIA „E.P.Ieguldījumi” maksātnespējas process (lietas lapa 37).

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta 1.daļa nosaka, ka distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību. Ministru Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” 2.un 3.punkts nosaka, ka šie noteikumi piemērojami distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu (turpmāk — distances līgums), kas tiek slēgti starp finanšu pakalpojumu sniedzēju (turpmāk — pakalpojuma sniedzējs) un patērētāju, kas ir fiziska persona (turpmāk — patērētājs).

Finanšu pakalpojums šo noteikumu izpratnē ir jebkurš kredītiestādes, kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto pensiju, ieguldījumu vai maksājumu pakalpojums, ko pakalpojuma sniedzējs savas profesionālās darbības ietvaros sniedz patērētājam. Starp SIA „Latvijas Kredītdevēju asociācija” un atbildētāju /pers. B/ 2012.gada 20.decembrī noslēgts distances Aizdevuma līgums „Īstermiņa kredīts” Nr.1355985796 (lietas lapas 7-22), saskaņā ar kuru SIA „Latvijas Kredītdevēju asociācija” aizdod atbildētājam /pers.

B/ aizdevumu Ls 100 (EUR 142,29) apmērā. Līgumā noteikti procenti par aizdevuma summas izmantošanu 15% mēnesī no neatmaksātā aizdevuma, bet atbildētājam piešķirtajam aizdevumam aizdevuma izmantošanas procentu vietā tiek piemērota komisijas maksa, kas ir izteikta fiksētā naudas summā, un tā ir Ls 121,40. Aizdevuma atmaksas galīgais termiņš noteikts 2013.gada 20.decembris. Ar lietā esošo maksājuma dokumentu (lietas lapa 23) pierādīts, ka SIA „Latvijas Kredītdevēju asociācija” 2012.gada 20.decembrī izsniegusi atbildētājam aizdevumu saskaņā ar noslēgto līgumu Ls 100 apmērā.

Izvērtējot noslēgto līgumu, tiesa atzīst, ka tas ir distances līgums Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un noslēgts atbilstoši Ministru Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumos „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” noteiktajai kārtībai. Saskaņā ar LR Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Tiesa uzskata, ka minētais aizdevuma līgums noslēgts arī atbilstoši LR Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, atbildētājs saņēmis aizdoto naudu, līgums nav apstrīdēts, līdz ar to ir saistošs līgumslēdzējpusēm.

Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu veicis aizdevuma atmaksu līgumā noteiktajā termiņā, ka būtu parādu atdevis pilnībā aizdevējam vai prasītājam, kas saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu jāpierāda tam, kas to apgalvo. Ir iestājies galīgais aizdevuma atmaksas termiņš.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Saskaņā ar LR Civillikuma 1946.panta 1.daļu, procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu. Ņemot vērā iepriekš teikto, tiesa atzīst ar lietas materiāliem par pierādītu, ka atbildētāja prasītājam atdodamā aizdevuma summa ir 142,29 euro un procenti par aizdevuma lietošanu ir 142,29 euro par laika periodu no 2012.gada 20.decembra līdz 2013.gada 20.decembrim (procentu pieaugums apturēts ar pamatparāda sasniegšanu), un tie ir piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

Prasītājs pēc līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas galīgā termiņa iestāšanās piemērojis Civillikumā noteikto likumisko procentu apmēru 6% gadā par aizdevuma lietošanu, kas, tiesas ieskatā, ir atbilstoši patērētāju tiesību nosacījumiem un parādniekam labvēlīgāki nekā līgumā noteiktie. Par laika periodu no 2013.gada 20.decembra līdz 2015.gada 26.martam prasītājs aprēķinājis likumiskos 6% gadā no neatdotās aizdevuma summas par aizdevuma lietošanu, kas ir 13,80 euro. Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs samaksājis minēto summu prasītājam, atbildētājs nav apstrīdējis procentu aprēķinu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami likumiskie procenti par aizdevuma lietošanu 13,80 euro, jo aizdevuma lietojums joprojām turpinās. Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.pants nosaka, ka līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717. un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.

Ņemot vērā minēto likuma normu, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā attiecībā uz līgumsoda piedziņu piemērojamas Civillikuma normas, kas bija spēkā aizdevuma līguma noslēgšanas brīdī. Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā līdz 2014.gada 1.janvārim), līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu (redakcijā līdz 2014.gada 1.janvārim), līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Saskaņā ar Civillikuma 1721.pantu, ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods, bet ne tikai samērīga daļa. Atbildētājs/pers. B/ noslēgtā distances Aizdevuma līgumā apņēmies par katru līgumā noteikto kavēto maksājumu maksāt līgumsodu 0,5% apmērā no neatmaksātā aizdevuma par katru nokavēto saistību izpildes dienu (lietas lapa 16). Ņemot vērā to, ka atbildētājs parādu nav samaksājis, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt līgumā noteiktā līgumsoda piedziņu, piedzenamais līgumsoda apmērs sastāda kopsummā 14,23 euro , kas arī atbilst spēkā esošajam Civillikuma 1716.panta regulējumam.

Tiesai nav pamata apšaubīt līgumsoda aprēķinu, jo pretējus pierādījumus atbildētājs nav iesniedzis. Līdz ar to no atbildētāja ir piedzenams līgumsods 14,23 euro apmērā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta 1.daļas 10.punktu prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta 1.daļu tiesas izdevumi piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai. Ņemot vērā minēto, Civilprocesa likuma 34.pantu, no /pers.

B/ par labu valstij piedzenama valsts nodeva 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,70 euro apmērā. Pēc prasītāja lūguma un saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas 142,29 euro. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1.panta 1.daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka minētā likuma norma attiecas arī uz izskatāmo prasību un līdz ar to atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei

10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto, LR Civillikumu, Civilprocesa likuma 8.p., 10.p., 12.p., 34.p., 42.p., 43.p., 93.p., 97.p., 190.p., 193.p., 195.p., 204.1.p,

250.18 – 250.27 p.p., tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu MSIA „E.P.Ieguldījumi”, reģ.Nr. 40103216317, aizdevuma pamatsummu 142,29 euro (viens simts četrdesmit divus euro 29 centus), procentus par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2012.gada 20.decembra līdz 2013.gada 20.decembrim 142,29 euro (viens simts četrdesmit divus euro 29 centus), likumiskos procentus par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2013.gada 20.decembra līdz 2015.gada 26.martam 13,80 euro (trīspadsmit euro 80 centus) un līgumsodu 14,23 euro (četrpadsmit euro 23 centus). Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit vienu euro 14 centus), ko iemaksāt Valsts kasē, konta Nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,70 euro (septiņus euro 70 centus), ko iemaksāt Valsts kasē, konta Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22. Noteikt MSIA „E.P.Ieguldījumi” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles nobeiguma dienai) saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no aizdevuma pamatsummas 142,29 euro. Noteikt /pers.B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2015. gada 6.augusta – Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā

Tiesnese L.Ašmane