Legislator Case Law & Legislation
C40056015 / C-0560-15 AI generated

Court partially allowed debt collection, reducing excessive penalty to 10% due to consumer protection law.

Case Number C40056015 / C-0560-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection, reducing the agreed penalty to 10% of the principal debt. While the court found a valid loan contract and acknowledged the defendant's breach, it ruled the original penalty clause was disproportionate under consumer protection laws. Consequently, the court ordered payment of the principal, commission, and a reduced penalty, while rejecting the remaining excessive penalty claim.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1838; Consumer Protection Law: A contractual penalty exceeding the actual loss and being disproportionate is deemed illegal; the court may reduce such penalties to a reasonable amount, such as 10% of the principal debt, to protect the weaker party without absolving them of liability.

Keywords

AI generated
disproportionate penalty consumer protection law partial debt collection contractual penalty reduction unfair contract terms consumer protection reasonable compensation

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1838
Consumer Protection Law
Civil Procedure Law 195
Civil Law 1765
Civil Procedure Law 41
Civil Procedure Law 204.1
Civil Procedure Law 12
Civil Procedure Law 42
Civil Procedure Law 97
Civil Procedure Law 190
Civil Procedure Law 193
Civil Procedure Law 250.25
Civil Procedure Law 250.27
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C40056015

Lietas arhīva Nr. C-0560-15/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspils tiesa tiesnesis I.Kligačs

2015.gada 2.martā izskatīja rakstveida procesā Ventspilī, Katrīnas ielā 14 civillietu AS “4finance” maza apmēra prasībā pret /pers.

A/ par parāda piedziņu,-

k o ns t a t ē ja

2015.gada 5.janvārī tiesā saņemta prasītājas AS “4finance” maza apmēra prasība pret atbildētāju /pers. A/ ar lūgumu piedzīt parādu 1194.08

euro apmērā un tiesāšanās izdevumus, vienlaikus lūdzot atzīt prasītājai tiesības saņemt procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.

2015.gada 7.janvārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājai uz deklarēto adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida

paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2015.gada 9.februārim, izskaidrojot atbildētājas tiesības. Paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti.

Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, jo sūtījumu neizsniegšana pats par sevi neietekmē

dokumentu paziņošanas faktu. Par citām adresēm atbildētāja nav paziņojusi.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu iztiesāt lietu tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā.

Izvērtējusi prasības pieteikumu, tam pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.

Konstatēts, ka atbildētāja 2011.gada 3.februārī VAS “Latvijas pasts” pasta nodaļā “Ventspils 2” aizpildīja pieteikuma veidlapu aizdevuma

saņemšanai no SIA “SMScredit.lv”, norādot nepieciešamās ziņas par sevi un tika iereģistrēta iekšējā datorsistēmā kā kliente un viņai tika izveidots klienta

lietotāja konts mājas lapā www.smscredit.lv. 2011.gada 21.novembrī atbildētāja aizpildīja pieteikuma veidlapu aizdevuma saņemšanai no prasītājas,

norādot nepieciešamās ziņas par sevi, tajā skaitā savu bankas konta numuru. (lietas 13.- 14.lapas).

2012.gada 3.septembrī pēc atbildētājas lūguma prasītājs izsniedzis aizdevuma summu Ls 300 (426.86 euro), bet 2012.gada 7.septembrī papildus

summu- Ls 100 (142.29 euro). Tā ka aizdevuma summa tika pārskaitīta uz atbildētājas kontu, tad starp pusēm tika noslēgts SMScredit.lv aizdevuma

līgums Nr.869135003, kur galējā aizdevuma piešķiršanas komisijas maksa noteikta Ls 39.20 (55.78 euro) apmērā un apmaksas termiņš noteikts līdz

2012.gada 3.oktobrim.

No AS „Swedbank’ konta izdrukām redzams, ka atbildētāja 2012.gada 8.oktobrī, 2012.gada 24.oktobrī un 2012.gada 12.novembrī pagarinājusi

līgumu Nr.869135003, samaksājot Ls 27.00 (38.42 euro) apmērā,

No prasības pieteikuma redzams, ka ar atbildētāja slēgusi vienošanās par parāda atmaksu, kas netika pildītas.

Civillikuma 1838.pants paredz, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Līdz ar to tiesa atzīst, ka pušu starpā noslēgts distances

aizdevuma līgums, atbilstoši kuram atbildētājai bija jāatmaksā prasītājam aizdevums Ls 400 (569.15 euro) un komisijas maksa Ls 39.20 (55.78 euro).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus. Atbilstoši Civillikuma 1943.pantam, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētājas komisijas maksu, neatmaksāto pamatsummu.

Aizdevuma līguma noteikumu 10.2.1.punktā noteikts, ka, ja aizņēmējs kavē Līgumā noteiktos maksājumu, Aizņēmējs maksā

Aizdevējam līgumsodu 1 % apmērā neatmaksātās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Atbildētājs nav izpildījis ar līgumu uzņemtās saistības, līdz ar to prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu 668.75 euro apmērā, ko samazinājis līdz

569.15 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim), līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas

ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Tiesa konstatē, ka prasītāja tiesības aprēķināt un pieprasīt no atbildētājas līgumsodu ir radusies laika periodā, ka bija spēkā iepriekš minētā

Civillikuma 1716.panta redakcija. Taču atbilstoši jau stabili noteiktajai tiesu praksei ir atzīstams, ka līgumsods ir aprobežots arī ar citiem noteikumiem un

taisnīguma principu, līdz ar ko tiesai, balstoties uz taisnīguma apziņu un vispārējiem tiesību principiem, ir tiesības pielīgto līgumsodu samazināt, izejot no

ipso iure principa. Tiesai ir jāizvērtē vai prasītāja līgumsods ir saprātīgā apmērā, vai tas nav pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas

izpildīšanas radīto zaudējumu vai maksājumu, par kura nesamaksu tiek aprēķināts līgumsods.

Tiesību dogmatikā paustas atziņas par to, ka līgumsoda cietēja interešu pārsvaru var konkretizēt, vērtējot: a) nepieciešamību aizsargāt patērētāju

vai citu "vājāko" līdzēju no līguma slēgšanas brīdī neadekvāti novērtētu saistību sekām, b) parādnieka labticīgumu, c) atbilstoši labiem tikumiem, nosakot

robežu, līdz kurai pieļaujams līdzējiem pašiem vienoties par līguma pārkāpuma dēļ notikušā kaitējuma apmēru (Mikoss K.Pārmērīgi līgumsodi// Jurista

Vārds.-Nr.43 (586), 27.10.2009.).

Ar 2014.gada 1.janvāri stājušies spēkā grozījumi Civillikuma 1716.pantā, kura trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi

vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda summas. Kaut arī šī likuma

redakcija nav piemērojama konkrētajā strīdā, minētais raksturo judikatūras par līgumsoda piemērošanu vispārējās tendences, proti, līgumsoda

piemērošana nedrīkst būt kreditora iedzīvošanās avots, tam jābūt taisnīgam un samērīgam ar nodarīto kaitējumu un tas norāda uz likumdevēja izpratni par

šo tiesību institūtu un tā juridisko dabu.

Tiesa atzīst prasītāja aprēķināto līgumsodu par nesamērīgu un neatbilstošu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām. Prasītājs nav pierādījis,

ka tas būtu cietis zaudējumus, nesaņemot savlaicīgi no atbildētāja galveno parādu EUR 624.93. Tādejādi tiesa uzskata, ka nav likumīga pamata piedzīt

līgumsodu tādā apmērā, kā ir lūdzis prasītājs, kaut arī viņš prasa to samazinātā apmērā. Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

mērķis ir nevis atbrīvot patērētāju no atbildības par līguma pārkāpumiem, bet gan aizsargāt patērētāju kā vājāko darījuma pusi pret pakalpojuma

sniedzēja ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, tajā skaitā, prasot nesamērīgus līgumsodus vai citas kompensācijas par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu

izpildi.

Tiesa uzskata, ka atbildētājam ir jāatbild par saistību neizpildi, jo viņš pienācīgi nav pildījis savas saistības, tādejādi aprēķinātais līgumsods ir

samazināms līdz 10% no pamatparāda, kas tiesas ieskatā ir samērīgs. No atbildētājas piedzenams līgumsods EUR 62.49. Daļā par līgumsoda EUR

506.66 piedziņu- prasība noraidāma.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus. Saskaņā ar Civillikuma

1765.pantu, gadījumos, kad likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītājam

atzīstama tiesība saņemt likumiskos 6 procentus gadā no pamatsummas, kas uz doto brīdi ir 624.93 euro arī līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas prasītājas labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva 103.11

euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4.70 euro apmērā (lietas 11.,12.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam nosakāms šī sprieduma labprātīgas izpildei termiņš.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 12., 41., 42., 97., 190., 193., 195., 204.1 , 250.25 250.27 , pantiem, tiesa

nosprieda:

Prasības pieteikumu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību AS „4finance” reģ.Nr. 40003991692,

parādu 569.15 euro, komisijas maksu 55.78 euro, līgumsodu 62.49 euro, valsts nodevu 103.11 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70

euro , pavisam kopā 795.23 euro (septiņi simti deviņdesmit pieci euro un 23 centi), atzīstot AS „4finance” tiesības saņemt likumiskos procentus, t.i. 6%

(seši procenti) gadā no pamatsummas, kas uz doto brīdi ir 624.93 euro (seši simti divdesmit četri euro un 93 centi) par laiku līdz sprieduma izpildei vai

līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatsummu.

Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pārējā daļā- prasību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas 2015.gada 2.martā Kurzemes

apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Ventspils tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Tiesnesis I.Kligačs