Court partially allowed debt collection, reducing excessive penalty to 10% due to consumer protection law.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection, reducing the agreed penalty to 10% of the principal debt. While the court found a valid loan contract and acknowledged the defendant's breach, it ruled the original penalty clause was disproportionate under consumer protection laws. Consequently, the court ordered payment of the principal, commission, and a reduced penalty, while rejecting the remaining excessive penalty claim.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1838; Consumer Protection Law: A contractual penalty exceeding the actual loss and being disproportionate is deemed illegal; the court may reduce such penalties to a reasonable amount, such as 10% of the principal debt, to protect the weaker party without absolving them of liability.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C40056015
Lietas arhīva Nr. C-0560-15/8
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ventspils tiesa tiesnesis I.Kligačs
2015.gada 2.martā izskatīja rakstveida procesā Ventspilī, Katrīnas ielā 14 civillietu AS “4finance” maza apmēra prasībā pret /pers.
A/ par parāda piedziņu,-
k o ns t a t ē ja
2015.gada 5.janvārī tiesā saņemta prasītājas AS “4finance” maza apmēra prasība pret atbildētāju /pers. A/ ar lūgumu piedzīt parādu 1194.08
euro apmērā un tiesāšanās izdevumus, vienlaikus lūdzot atzīt prasītājai tiesības saņemt procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.
2015.gada 7.janvārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājai uz deklarēto adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida
paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2015.gada 9.februārim, izskaidrojot atbildētājas tiesības. Paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti.
Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, jo sūtījumu neizsniegšana pats par sevi neietekmē
dokumentu paziņošanas faktu. Par citām adresēm atbildētāja nav paziņojusi.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu iztiesāt lietu tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā.
Izvērtējusi prasības pieteikumu, tam pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.
Konstatēts, ka atbildētāja 2011.gada 3.februārī VAS “Latvijas pasts” pasta nodaļā “Ventspils 2” aizpildīja pieteikuma veidlapu aizdevuma
saņemšanai no SIA “SMScredit.lv”, norādot nepieciešamās ziņas par sevi un tika iereģistrēta iekšējā datorsistēmā kā kliente un viņai tika izveidots klienta
lietotāja konts mājas lapā www.smscredit.lv. 2011.gada 21.novembrī atbildētāja aizpildīja pieteikuma veidlapu aizdevuma saņemšanai no prasītājas,
norādot nepieciešamās ziņas par sevi, tajā skaitā savu bankas konta numuru. (lietas 13.- 14.lapas).
2012.gada 3.septembrī pēc atbildētājas lūguma prasītājs izsniedzis aizdevuma summu Ls 300 (426.86 euro), bet 2012.gada 7.septembrī papildus
summu- Ls 100 (142.29 euro). Tā ka aizdevuma summa tika pārskaitīta uz atbildētājas kontu, tad starp pusēm tika noslēgts SMScredit.lv aizdevuma
līgums Nr.869135003, kur galējā aizdevuma piešķiršanas komisijas maksa noteikta Ls 39.20 (55.78 euro) apmērā un apmaksas termiņš noteikts līdz
2012.gada 3.oktobrim.
No AS „Swedbank’ konta izdrukām redzams, ka atbildētāja 2012.gada 8.oktobrī, 2012.gada 24.oktobrī un 2012.gada 12.novembrī pagarinājusi
līgumu Nr.869135003, samaksājot Ls 27.00 (38.42 euro) apmērā,
No prasības pieteikuma redzams, ka ar atbildētāja slēgusi vienošanās par parāda atmaksu, kas netika pildītas.
Civillikuma 1838.pants paredz, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Līdz ar to tiesa atzīst, ka pušu starpā noslēgts distances
aizdevuma līgums, atbilstoši kuram atbildētājai bija jāatmaksā prasītājam aizdevums Ls 400 (569.15 euro) un komisijas maksa Ls 39.20 (55.78 euro).
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus. Atbilstoši Civillikuma 1943.pantam, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētājas komisijas maksu, neatmaksāto pamatsummu.
Aizdevuma līguma noteikumu 10.2.1.punktā noteikts, ka, ja aizņēmējs kavē Līgumā noteiktos maksājumu, Aizņēmējs maksā
Aizdevējam līgumsodu 1 % apmērā neatmaksātās parāda summas par katru nokavēto dienu.
Atbildētājs nav izpildījis ar līgumu uzņemtās saistības, līdz ar to prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu 668.75 euro apmērā, ko samazinājis līdz
569.15 euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim), līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas
ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Tiesa konstatē, ka prasītāja tiesības aprēķināt un pieprasīt no atbildētājas līgumsodu ir radusies laika periodā, ka bija spēkā iepriekš minētā
Civillikuma 1716.panta redakcija. Taču atbilstoši jau stabili noteiktajai tiesu praksei ir atzīstams, ka līgumsods ir aprobežots arī ar citiem noteikumiem un
taisnīguma principu, līdz ar ko tiesai, balstoties uz taisnīguma apziņu un vispārējiem tiesību principiem, ir tiesības pielīgto līgumsodu samazināt, izejot no
ipso iure principa. Tiesai ir jāizvērtē vai prasītāja līgumsods ir saprātīgā apmērā, vai tas nav pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas
izpildīšanas radīto zaudējumu vai maksājumu, par kura nesamaksu tiek aprēķināts līgumsods.
Tiesību dogmatikā paustas atziņas par to, ka līgumsoda cietēja interešu pārsvaru var konkretizēt, vērtējot: a) nepieciešamību aizsargāt patērētāju
vai citu "vājāko" līdzēju no līguma slēgšanas brīdī neadekvāti novērtētu saistību sekām, b) parādnieka labticīgumu, c) atbilstoši labiem tikumiem, nosakot
robežu, līdz kurai pieļaujams līdzējiem pašiem vienoties par līguma pārkāpuma dēļ notikušā kaitējuma apmēru (Mikoss K.Pārmērīgi līgumsodi// Jurista
Vārds.-Nr.43 (586), 27.10.2009.).
Ar 2014.gada 1.janvāri stājušies spēkā grozījumi Civillikuma 1716.pantā, kura trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi
vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda summas. Kaut arī šī likuma
redakcija nav piemērojama konkrētajā strīdā, minētais raksturo judikatūras par līgumsoda piemērošanu vispārējās tendences, proti, līgumsoda
piemērošana nedrīkst būt kreditora iedzīvošanās avots, tam jābūt taisnīgam un samērīgam ar nodarīto kaitējumu un tas norāda uz likumdevēja izpratni par
šo tiesību institūtu un tā juridisko dabu.
Tiesa atzīst prasītāja aprēķināto līgumsodu par nesamērīgu un neatbilstošu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām. Prasītājs nav pierādījis,
ka tas būtu cietis zaudējumus, nesaņemot savlaicīgi no atbildētāja galveno parādu EUR 624.93. Tādejādi tiesa uzskata, ka nav likumīga pamata piedzīt
līgumsodu tādā apmērā, kā ir lūdzis prasītājs, kaut arī viņš prasa to samazinātā apmērā. Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma
mērķis ir nevis atbrīvot patērētāju no atbildības par līguma pārkāpumiem, bet gan aizsargāt patērētāju kā vājāko darījuma pusi pret pakalpojuma
sniedzēja ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, tajā skaitā, prasot nesamērīgus līgumsodus vai citas kompensācijas par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu
izpildi.
Tiesa uzskata, ka atbildētājam ir jāatbild par saistību neizpildi, jo viņš pienācīgi nav pildījis savas saistības, tādejādi aprēķinātais līgumsods ir
samazināms līdz 10% no pamatparāda, kas tiesas ieskatā ir samērīgs. No atbildētājas piedzenams līgumsods EUR 62.49. Daļā par līgumsoda EUR
506.66 piedziņu- prasība noraidāma.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus. Saskaņā ar Civillikuma
1765.pantu, gadījumos, kad likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītājam
atzīstama tiesība saņemt likumiskos 6 procentus gadā no pamatsummas, kas uz doto brīdi ir 624.93 euro arī līdz sprieduma izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas prasītājas labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva 103.11
euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4.70 euro apmērā (lietas 11.,12.lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam nosakāms šī sprieduma labprātīgas izpildei termiņš.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 12., 41., 42., 97., 190., 193., 195., 204.1 , 250.25 250.27 , pantiem, tiesa
nosprieda:
Prasības pieteikumu apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību AS „4finance” reģ.Nr. 40003991692,
parādu 569.15 euro, komisijas maksu 55.78 euro, līgumsodu 62.49 euro, valsts nodevu 103.11 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70
euro , pavisam kopā 795.23 euro (septiņi simti deviņdesmit pieci euro un 23 centi), atzīstot AS „4finance” tiesības saņemt likumiskos procentus, t.i. 6%
(seši procenti) gadā no pamatsummas, kas uz doto brīdi ir 624.93 euro (seši simti divdesmit četri euro un 93 centi) par laiku līdz sprieduma izpildei vai
līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatsummu.
Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pārējā daļā- prasību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas 2015.gada 2.martā Kurzemes
apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Ventspils tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas
pamatiem.
Tiesnesis I.Kligačs