Court dismisses appeal against fixed fine for parking in intersection, ruling no discretion exists for this specific violation.

Lieta Nr.1A12004917

Lietas arhīva Nr. 1A-0049-17/16

ECLI:LV:DAUT:2017:1102.1A12004917.3.S

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 2.novembrī

Daugavpils tiesas tiesnese G.Kusiņa

rakstveida procesā Lāčplēša ielā 19, Krāslavā, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 8.punkta, sakarā ar /pers. A/ sūdzību par Krāslavas novada pašvaldības policijas

2017.gada 18.septembra lēmumu Nr.N07-T-24.

Aprakstošā daļa

2017.gada 4.septembrī Krāslavas novada pašvaldības policijas inspektors Deniss Ogņevs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu

Nr.600024208 par to, ka transportlīdzeklis MERCEDES, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika novietots stāvēšanai Skolas ielā 8, Krāslavā,

krustojumā, tuvāk par pieciem metriem no tā, neievērojot Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi”

121.6.punktā noteiktās prasības. /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

(turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 8.punktā, par ko viņam uzlikts naudas sods 40 euro apmērā.

2017.gada 6.septembrī Krāslavas novada pašvaldības policijas inspektora Denisa Ogņeva sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu

Nr.600024208 /pers. A/ pārsūdzēja.

Ar Krāslavas novada pašvaldības policijas priekšnieka P.Jacinas 2017.gada 18.septembra lēmumu Nr.N07-T-24 Krāslavas novada pašvaldības

policijas inspektora D.Ogņeva lēmums Nr.600024208 atstāts negrozīts, sūdzība noraidīta. Lēmumā norādīts, ka 2017.gada 4.septembrī Krāslavas

novada pašvaldības policijas inspektors Deniss Ogņevs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.600024208. Pārkāpuma fiksēšanas

momentā automašīnas vadītāja uz vietas nebija. Pirms sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.600024208 pašvaldības policijas

darbinieki nogaidīja vismaz 5 minūtes. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 121.6punktu ir aizliegts apstāties un stāvēt: krustojumā un tuvāk par 5 m no

tā, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921. ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla.

Savukārt, Ceļu satiksmes noteikumu 2.20.punkts nosaka, ka krustojums - vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur

ceļu satiksme organizēta ar 409.ceļa zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu

(...). Pārkāpuma vietā un laikā uzņemtajos fotoattēlos ir redzams, ka transportlīdzeklis MERCEDES bija novietots stāvēšanai vietā, kur iela sāk liekties,

proti, vietā, kur sākas krustojums. Iesniedzējs nav ievērojis apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, tādējādi ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus un

izdarījis LAPK 149.10piektās daļas 8.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Pieņemot lēmumu, tika izvērtēta administratīvā akta vajadzība un

piemērotība attiecīgā mērķa sasniegšanai, proti, panākt to, lai ceļu satiksmes dalībnieki ievēro automašīnu novietošanas noteikumus.

Par minēto lēmumu /pers. A/ iesniedza tiesā sūdzību, kurā, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279.pantu, lūdz atcelt

Krāslavas novada pašvaldības policijas lēmumu Nr.N-07-T-24, norādot, ka sūdzības iesniedzējam netika parādīti mērījumi ar LR sertificētām iekārtām,

kas parāda, ka līdz krustojuma līnijai bija mazāk kā 5 m, kā arī viņam uzliktais sods ir 40 euro, lai gan LAPK pants paredz 30 euro.

Krāslavas novada pašvaldības policijas paskaidrojumā norādīts, ka pašvaldības policijas inspektors D.Ogņevs neizmantoja mērlenti, jo bija vizuāli

redzams, ka automašīna MERCEDES ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/stāv krustojumā un tuvāk par pieciem metriem no tā pēc ceļu

apmalēm, vienas tādas apmales standarta garums ir viens metrs. Pārkāpums tika fiksēts ar fotoaparātu, kur uz fotoattēliem tiek atspoguļots gan laiks, gan

datums. /pers. A/ iesniegtajos fotoattēlos ir redzams ka, iesniegtie fotoattēli neatbilst patiesībai. /pers. A/, mēģinot izvairīties no administratīvās atbildības,

pārvietoja automašīnu. Par automašīnas pārvietošanas faktu liecina Krāslavas novada Pašvaldības policijas inspektora izdrukāti fotoattēli, kuri tika

uzņemti pie administratīvā pārkāpuma konstatācijas, šajos fotoattēlos ir redzams, ka automašīna bija novietota paralēli notekūdeņu lūkai, un lūka atrodas

apmēram pa vidu novietotai automašīnai, bet /pers. A/ iesniegtajos fotoattēlos ir redzams, ka automašīna stāv pirms notekūdeņu lūkas, bet arī ar šo

darbību – pārvietošanu ir redzams, ka automašīna stāv krustojumā un tuvāk par pieciem metriem no tā. Pārkāpuma vietā un laikā uzņemtajos fotoattēlos

ir redzams, ka transportlīdzeklis MERCEDES bija novietots stāvēšanai vietā, kur iela sāk liekties, proti, vietā, kur sākas krustojums. /pers. A/ nav

ievērojis apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, tādējādi ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus un izdarījis LAPK 149.10piektās daļas 8.punktā

paredzēto administratīvo pārkāpumu. Pieņemot lēmumu, tika izvērtēta administratīvā akta vajadzība un piemērotība attiecīgā mērķa sasniegšanai, proti,

panākt to, lai ceļu satiksmes dalībnieki ievēro automašīnu novietošanas noteikumus.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma šādu apsvērumu dēļ.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta septītā daļa nosaka, ka, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai cita starpā

jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā,

vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams

personai.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas

savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā,

elektroniskie pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

LAPK 289.1 3 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējusi lēmumu, tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums – konstatētie fakti un izdarītie secinājumi par konstatēto pārkāpuma faktu un tā

kvalifikāciju ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes motivācijai.

Viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 8.punktā paredzēta atbildība par stāvēšanu krustojumā un tuvāk par

pieciem metriem no tā, par ko uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 40 euro apmērā.

Lai atzītu, ka transportlīdzekļa īpašnieks pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

149.10panta piektās daļas 8.punkta, nepieciešams konstatēt, ka persona transportlīdzekli novietojusi stāvēšanai krustojumā un tuvāk par pieciem metriem

no tā.

Ceļu satiksmes noteikumu 121.6.punkts noteic, ka aizliegts apstāties un stāvēt brauktuvju krustojumā un tuvāk par 5 m no tā, izņemot apstāšanos

un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921. ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā

minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakus teritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma un

tml.).

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem termins ”krustojums” ir definēts kā vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī

vieta, kur ceļu satiksme organizēta ar 409.ceļa zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma

sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakus teritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.

tml.) vai iebrauc tajā.

Izvērtējot augstāk norādīto tiesisko regulējumu kopsakarībā ar administratīvā pārkāpuma protokolā – lēmumā norādītajiem pārkāpuma izdarīšanas

apstākļiem, transportlīdzekļa foto fiksācijā pārkāpuma brīdī un sūdzībā norādītajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka transportlīdzeklis MERCEDES ar valsts

reģistrācijas zīmi /reģistrācijas numurs/Skolas ielā 8, Krāslavā, acīmredzami bija novietots tuvāk par 5 metriem no krustojuma. Transportlīdzekļa

novietojums stāvēšanai acīmredzami pārkāpjot CSN prasības konstatējams tā iemesla dēļ, ka 5 metru intervāls no krustojuma mērāms no iedomātās

līnijas, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Līdz ar to, tiesas ieskatā lietas materiālos esošie pierādījumi ir pietiekami un atzīstami

par pieļaujamiem, lai bez saprātīgām šaubām apgalvotu, ka administratīvā pārkāpuma protokols – lēmums ir pamatoti sastādīts par LAPK 149.10panta

piektās daļas astotajā punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. Pārkāpums pierādīts ar stāvēšanai novietotās automašīnas foto fiksācijām un

administratīvā pārkāpuma protokolā – lēmumā amatpersonas fiksētajām ziņām par pārkāpuma faktu, jo administratīvā pārkāpuma lietvedībā nav

pierādīts pretējais. Par šo administratīvo pārkāpumu transportlīdzekļa īpašniekam uzlikts naudas sods 40 euro apmērā, kas atbilst panta sankcijā

noteiktajam soda apmēram.

Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu kārtību ceļu

satiksmē un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu

pārkāpšanu. Pretējā gadījumā, ja iestādei būtu iespējams apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā aprobežoties ar mutvārdu

aizrādījumu, tad iestādei nebūtu iespējams izvairīties no vienlīdzības principa pārkāpšanas. Savukārt, pastāvot tiesiskajam regulējumam, kas uzliek par

pienākumu sodīt visas personas, kas ir pārkāpušas apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, likumdevējs ir panācis vienlīdzīgu attieksmi pret visām

personām un taisnīguma ievērošanu, piemērojot administratīvos sodus (skat. Administratīvās tiesas spriedums A42-1178-08-11).

Tiesa atzīst, ka gan Ceļu satiksmes likums, gan Ceļu satiksmes noteikumi ir ārējie normatīvie akti, kuros ietvertais tiesiskais regulējums ir

privātpersonām saistošs. Ceļu satiksmes likumā šo normatīvo aktu saistošais spēks ir nostiprināts tiešā tekstā tā 19.panta pirmajā daļā paredzot, ka ceļu

satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, CSN un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus. Savukārt CSN

saistošais spēks attiecībā uz visām fiziskajām un juridiskajām personām tiešā tekstā ir nostiprināts arī Ceļu satiksmes likuma 1.panta 8.punktā. Līdz ar to

administratīvā pārkāpuma fiksēšanā pietiek ar fakta konstatāciju, proti, ka transportlīdzeklis novietots stāvēšanai pārkāpjot CSN noteiktās prasības un

apstāklis, vai tas kādā veidā ir/nav traucējis citiem satiksmes dalībniekiem neiespaido likumā paredzēto atbildību.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas

regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

/pers. A/ kā transportlīdzekļa īpašniekam sods par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 8.punktā paredzētā

pārkāpuma izdarīšanu piemērots sankcijā paredzētais vienīgais sods – četrdesmit euro. Tādējādi atzīstams arī, ka likumdevējs imperatīvi ir noteicis, ka,

konstatējot administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 8.punktā,

iestādei nav rīcības brīvības soda noteikšanā. Pie šādiem apstākļiem iestādei ir jāizdod konkrēta satura administratīvais akts – jāuzliek personai

administratīvais naudas sods četrdesmit euro apmērā. Tas nozīmē, ka, konstatējot attiecīgo pārkāpumu, iestādei nav nepieciešams vērtēt lietas apstākļus,

lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu un pietiek tikai ar pārkāpuma konstatāciju.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestāde savā lēmumā ir atsaukusies un izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus un pamatoti konstatējusi, ka ir

objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Tāpat iestāde savā lēmumā ir izvērtējusi iesniedzēja uzliktā soda mēra pamatotību un samērīgumu izdarītajam administratīvajam pārkāpumam, ko tiesa

atzīst par atbilstošu administratīvā soda mērķim un nesaskata iespēju iesniedzēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības, ņemot vērā lietā konstatētos

apstākļus.

Tiesa atzīst, ka iesniedzēja sūdzība un tajā minētie apgalvojumi nav pamatoti, iesniegtās fotogrāfijas nav ņemamas vērā, jo ir uzņemtas citā laikā pēc

transportlīdzekļa pārvietošanas, līdz ar to sūdzība ir noraidāma, bet iestādes 2017.gada 18.septembra lēmums Nr.N07-T-24 ir likumīgs un atstājams

spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243., 289.6, 289.12, 289.13pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ sūdzību un atstāt negrozītu Krāslavas novada pašvaldības policijas 2017.gada 18.septembra lēmumu Nr.N07-T-24.

Administratīvā pārkāpuma lietas materiālus atdot Krāslavas novada pašvaldības policijai.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā – 2017.gada

2.novembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese G.Kusiņa