Appeal court dismissed compensation claim for medical malpractice where hospital negligence was not proven.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420260118

Lietas arhīva Nr. AA43-0805-20/8

ECLI:LV:ADAT:2020:1203.A420260118.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2020.gada 3.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Irina Kaļiņina,

tiesnesis Māris Birzgalis un tiesnese Roze Paegle

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par atlīdzības par

viņa veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) 85 374 euro apmērā piešķiršanu no Ārstniecības riska fonda,

sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 28.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. A/ vērsās Nacionālajā veselības dienestā (turpmāk – dienests) ar lūgumu izmaksāt atlīdzību

no Ārstniecības riska fonda par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), proti, par

nemateriālajiem zaudējumiem un materiālajiem zaudējumiem – ārstniecības izdevumiem, kas radušies, saņemot veselības

aprūpes pakalpojumu SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” stacionārā „Gaiļezers” (turpmāk – stacionārs

„Gaiļezers”) laika periodā no 2016.gada 27.septembra līdz 28.septembrim un no 2016.gada 20.oktobra līdz 21.oktobrim.

Iesniegumā norādīts, ka neadekvāta aprīkojuma un implanta – injekciju adatas – lietošana nekontrolētā tehnikā,

nekritiska attieksme pret ķirurģijas iznākuma izvērtēšanu (kontroles rentgenizmeklējumu, nolaidība attiecībā uz kontraktūru

profilaksi un rētu terapiju) izraisījusi dominantās rokas rādītājpirksta vidus un distālās falangas neadekvātas anatomiskās

attiecības gados jaunam darba strādniekam, radot nepieciešamību pēc atkārtotas ķirurģiskās iejaukšanās, pagarinot

ārstēšanās un darba nespējas laiku, radot sāpes un funkcionālus ierobežojumus, apgrūtinot vai padarot neiespējamu

adekvātu, savlaicīgu fizioterapiju, iespējams, neatgriezeniski ietekmējot labās plaukstas II – III pirksta funkciju, kā arī rokas

funkciju un profesionālo darbību kopumā.

[2] Administratīvais process iestādē noslēdzās ar Veselības ministrijas 2018.gada 2.augusta lēmumu Nr.01-

23.3/3401 (turpmāk – atteikums), ar kuru atteikts izmaksāt pieteicējam atlīdzību. Atteikums pamatots ar to, ka pacients ir

saņēmis adekvātu un profesionālu medicīnisko palīdzību atbilstoši gūtajai traumai. Sekas ir saistāmas ar gūto traumas

smagumu, nevis ar medicīnisko aprūpi. Attiecīgi operāciju nevar uzskatīt par neveiksmīgu, jo pirksts bija saglabāts

nākamajiem rekonstrukcijas etapiem, slēdzot mīksto audu defektu, nevis amputēts. Visbiežāk locītavas pamežģījumi

veidojas pēc fiksatora izņemšanas, uzsākot kustību izstrādi locītavā. Jebkurai manipulācijai un ķirurģiskai operācijai pastāv

iespējamas komplikācijas. Sekundārs pamežģījums ir viens no šādu komplikāciju veidiem. Ja ergoterapija nav veikta, tad

kontraktūras ir dabīgas bioloģisko dzīšanas faktoru ietekmes konsekvences. Iestāde nav guvusi pierādījumus tam, ka

ārstniecības personas manipulācijas būtu veikušas neatbilstoši un tas būtu pacientam radījis kaitējumu.

[3] Pieteikumā par atlīdzinājumu pieteicējs argumentē turpmāko.

[3.1] Atbildētāja nav vērtējusi, vai slimnīca ir darījusi visu, lai netiktu nodarīts kaitējums pieteicējam, vai tika

ievērotas visas medicīnisko manipulāciju vadlīnijas un piemērotas pareizas ārstēšanas metodes, kas varēja novērst faktu, ka

pieteicējam tika nodarīts kaitējums veselībai.

[3.2] Atsakot atlīdzinājuma piešķiršanu, atbildētāja ir pieļāvusi tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu.

Atteikumā nav norādīts, kāds tiešs cēloniskais sakars bija starp pieteicēja darbībām vai bezdarbību, kas dod tiesības

atbildētājai vai atzinumu sniedzējam uzskatīt, ka atlīdzība nepienākas. Veselības inspekcijas (turpmāk – inspekcija) atzinums

nav dokuments, ar kuru tiktu noskaidrots, kādi bija patiesie apstākļi un vai tiešām pieteicējam nav nodarīts kaitējums.

[3.3] Pieteicējs 2016.gada 27.septembrī guva labās plaukstas rādītājpirksta traumu, ielaižot roku elektriskajā

ēvelē. Rezultātā tika izrauti rādītājpirksta mīkstie audi, atliecēja cīpsla, skarta locītava pirksta mugurējā daļā. Ķirurgs veica

bojājuma tipam atbilstošu cīpslas atjaunošanu. Imobilizējot traumējošā aģenta skarto locītavu ar implanta palīdzību

(pārejoša kustību izslēgšana locītavā šādos gadījumos padara iespējamu cīpslu un segaudu sadzīšanu), ārsts implanta

ievadīšanai nav lietojis speciālo urbi, bet izlīdzējies ar pie rokas esošu uz vietas pielāgotu aprīkojumu. Imobilizācijai

izmantots nevis nelielu kaulu savienošanai paredzēts speciālais stienis, bet injekciju šļirces adata, ko parasti gatavo no

mīkstāka materiāla un kas tiek konstruēta mīksto audu, nevis kaulu perforācijai. Nostiprinot locītavu aprakstītajā veidā, tiek

pielietots ievērojams, iespējams, pat pārmērīgs spēks, ko ir grūti kontrolēt, līdz ar to ir notikusi iepriekš salāgoto, trauslo

pirksta elementu nobīde, kas nav pamanīta un novērsta operācijas laikā vai agrīnā pēcoperācijas periodā, kad situācija

varētu vēl būt ķirurģiski labojama. Kontroles rentgena izmeklējumi nav veikti. Locītavu veidojošo kaulu nobīde atklāta tikai

tad, kad situācija vairs nebija labojama, un vēlāk citā iestādē veiktajā operācijā locītava tika slēgta. Rezultātā pieteicējs

zaudēja labās rokas rādītājpirksta gala kustīgumu, turklāt pagarinājās ārstēšanās ilgums, nebija iespējams pielietot atbilstošu

fizioterapiju, kas negatīvi ietekmēja rokas funkciju kopumā.

[3.4] Iestādes, kas vērtējušas atlīdzības prasījuma pieteikumu un bijušas iesaistītas apstrīdēšanas procesā, nav

veikušas savu neatkarīgu ekspertīzi, bet aprobežojās ar potenciāli atbildīgās iestādes ārstu paskaidrojumiem, kas noliedza

savu atbildību.

Iestādes nav kritiski vērtējušas ārstu paskaidrojumus. Ekspertīzes procesā nav piesaistīti nozares lietpratēji.

Atzinuma secinājumi nav pamatoti ar ekspertu apsvērumiem un autentisku literatūras un pasaules prakses analīzi. Eksperti

nav noteikuši, kāds konkrēti implants pielietots pieteicējam izdarītajā ķirurģiskajā procedūrā un vai ražotājs pieļauj izmantot

šo produktu ievadei kaulos un kaulu fiksēšanai.

[3.5] Pieteicējs uzskata, ka atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumos Nr.1268

„Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.1268) paredzētajam viņam ir tiesības uz atlīdzību

līdz 70 % sakarā ar to, ka ir nodarīts kaitējums pieteicēja labajai rokai – ķirurgs operācijas laikā nepareizi nostiprinājis

locītavu un pielietojis neatbilstošu implantu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[4.1] No Pacientu tiesību likuma 16.panta pirmā daļas un Noteikumu Nr.1268 normām izriet, ka gadījumā, ja tiek

konstatēts fakts, ka ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ar savu darbību vai bezdarbību ārstniecības laikā

pacienta dzīvībai vai veselībai ir nodarījušas kaitējumu (arī morālo kaitējumu), vienlaikus konstatējot cēloņsakarību starp

kaitējuma nodarīšanas faktu un ārstniecības personas veikto darbību vai bezdarbību ārstniecības procesā, pacientam ir

tiesības uz atlīdzību.

[4.2] Inspekcijas 2018.gada 22.janvāra atzinumā Nr.5671/465/2.2.1-17 (turpmāk – atzinums) konstatēts, ka

pieteicējs 2016.gada 27.septembrī guva traumu – ēvelētu brūci labās plaukstas II pirkstā ar ekstenzoru cīpslas, kaula, ādas

un zemādas audu bojājumu.

Pacienta veselības aprūpi SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 2016.gada 27.septembrī

nodrošināja sertificēts rokas un plastikas ķirurgs /pers. D/. Ārsts /pers. D/ veica pirksta rekonstrukciju, jo pieteicējs vēlējās

saglabāt pirksta galu un distālo starpfalangu locītavu. Pieteicējam veikta nekrektomija, fiksēta distālā starpfalangu locītava

(turpmāk – DIP) ar stiepli/adatu, veikta atliecējcīpslas rekonstrukcija, mīksto audu defekts slēgts ar crosfinger lēveri no

blakus pirksta, veikta autodermoplastika. Šāda bojājuma gadījumā klasiskā pieeja primārajā etapā ir mīksto audu seguma

atjaunošana/saglabāšana ar bojātās cīpslas rekonstrukciju un locītavas stabilizāciju, lai saglabātu pirkstu nākošajiem

rekonstruktīvās ārstēšanas posmiem. Nākamajā operācijas etapā pieteicējam veikta crossfinger lēvera atdalīšana, stieple

netika evakuēta.

Inspekcija secināja, ka minētais ārstēšanas posms veikts atbilstoši paredzētajam pirksta rekonstrukcijas plānam.

Pēc stieples evakuācijas no DIP nozīmēta ergoterapijas uzsākšana rokai. Nozīmēta kontrole pēc divām nedēļām. Apskatē

pēc mēneša konstatēts, ka pēc stieples evakuācijas pacientam attīstījusies sekundāra II pirksta DIP subluksācija, šā iemesla

dēļ nav iespējams iegūt atbilstošu kustību apjomu un ir sāpes kustību brīdī. Pieteicējam rekomendēta operācija – DIP

repozīcija un atkārtota fiksācija vai, ja tas nav iespējams, tad DIP artrodēze. Tomēr pieteicējs vairāk pie ārsta /pers. D/ nav

vērsies.

2017.gada 1.novembrī plastikas ķirurgs /pers. D/ inspekcijai sniedza paskaidrojumu, kurā norādīja, ka,

respektējot pieteicēja vēlmi, ārsts nolēma veikt pirksta rekonstrukciju, visas operācijas veiktas savlaicīgi un veikt šāda veida

pirksta rekonstrukciju īsākā laika posmā nav iespējams. Minētajā paskaidrojumā ārsts norādīja, ka pieteicējam jau sākumā

piedāvāta DIP artrodēze, no kuras pieteicējs atteicies. Pieteicējs arī atteicies pabeigt ārstēšanu (lietas 1.sējuma 96.lapa).

Ar stacionāra „Gaiļezers” galvenā ārsta 2017.gada 24.oktobra rīkojumu Nr.1.7-01/17/16, lai izvērtētu pieteicējam

sniegtās veselības aprūpes kvalitāti, kaitējuma esību vai neesību, iespējamo kaitējuma apmēru, kā arī iesniegtu viedokli

inspekcijai, apstiprināta sniegtās veselības aprūpes kvalitātes izvērtēšanas komisija (lietas 1.sējuma 125.lapa). Minētās

komisijas sastāvā iekļauti Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs un traumatologs, proti, /pers. E/ un /pers. F/, kā

arī Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas vadītājs un traumatologs, proti, /pers. G/ un /pers. H/. 2017.gada 2.novembra

komisijas atzinumā „Par pacienta /pers. A/ ārstēšanu” konstatēts, ka pieteicējs ir saņēmis adekvātu un profesionālu

medicīnisko palīdzību atbilstoši gūtajai traumai, kā arī secināts, ka sekas ir saistāmas ar gūto traumas smagumu, nevis

medicīnisko aprūpi (lietas 1.sējuma 126.–128.lapa).

Inspekcija ir izvērtējusi pieteicēja medicīnisko dokumentāciju, ārsta /pers. D/ paskaidrojumu, pieteicēja pārstāvja

/pers. I/ iesniegumu (lietas 1.sējuma 45.–46.lapa), kā arī SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 2017.gada

2.novembra komisijas atzinumu „Par pacienta /pers. A/ ārstēšanu”.

Tiesa konstatēja, ka atzinumā ir izvērtēti abu pušu viedokļi. Inspekcijas atzinumu sagatavo sertificēti ārsti

eksperti, kuri izvērtēja visu pieteicējam sniegto veselības aprūpes pakalpojumu dokumentāciju un pierādījumus un,

pamatojoties uz tiem, sagatavoja atzinumu. Atzinumā norādītās ziņas atbilst medicīniskajos dokumentos fiksētajiem datiem

par pieteicēja veselības stāvokli, konstatētajām diagnozēm un veiktajai ārstēšanai. Tiesa nav konstatējusi apstākļus, kas būtu

pamats inspekcijas atzinuma apšaubīšanai un kaitējuma pieteicēja veselības aprūpē stacionārā „Gaiļezers” konstatēšanai.

[4.3] Pieteicēja veselības aprūpi SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 2016.gada 27.septembrī

nodrošināja sertificēts rokas un plastikas ķirurgs /pers. D/.

2016.gada 27.septembrī pieteicējs parakstījis piekrišanu izmeklēšanai vispārējā anestēzijā vai operācijai, kurā pieteicējs

ar savu parakstu cita starpā apliecinājis, ka ir saņēmis no ārsta paskaidrojumu par slimības būtību, izskaidrojumu par

izmeklēšanas vai operācijas paredzamo apjomu un tās risku, kā arī iespējamajām operācijas un anestēzijas komplikācijām un

sekām. Pēc pieteicējam sniegtajiem paskaidrojumiem pieteicējs piekritis sevis izmeklēšanai vai ķirurģiskai ārstēšanai

(operācijai) atbilstoši ārsta ieteikumiem (lietas 1.sējuma 162.lapa).

No operācijas apraksta konstatējams, ka 2016.gada 27.septembrī pieteicējam veikta operācija „Defekta slēgšana,

cīpslas plastika”, operācijas aprakstā cita starpā norādīts, ka veikta nekrektomija; veikta cīpslas rekonstrukcija, paņemot

cīpslas transplantātu, to rotē un šuj transosāli; ievadīta injekcijas adata DIP; mīksto audu defekts slēgts ar detalizētu

krosamir lēveri no blakus pirksta (lietas 1.sējuma 165.lapa).

Stacionāra „Gaiļezers” izrakstā-epikrīzē no pacienta medicīniskās kartes Nr.53325-2016 norādīts, ka pieteicējs

iestājies slimnīcā 2016.gada 27.septembrī, izrakstījies 28.septembrī. Izrakstā norādīts, ka veikta atliecējcīpslas plastika,

fiksēta DIP ar stiepli, defekts slēgts ar crosfinger lēveri no blakus pirksta, autodermoplastika. Rekomendāciju 4.punktā

norādīts, ka pēc trīs nedēļām ieplānot crosfinger lēvera atdalīšanas operāciju, savukārt pēc divām nedēļām kontrole pie

mikroķirurga (lietas 1.sējuma 173.lapa).

2016.gada 12.oktobra apskatē ārsts /pers. D/ konstatējis, ka brūces sadzijušas, II un III pirkstiem sindaktīlija, stieples

vieta tīra, noņemtas ādas šuves (lietas 2.sējuma 53., 56.lapa).

2016.gada 20.oktobra operācijas aprakstā norādīts, ka II pirkstam ir DIP fiksēta Kiršnera stieple, indicēta

operācija – lēvera atdalīšana. Operācijas aprakstā cita starpā norādīts, ka veikta lēvera atdalīšana, donora vieta slēgta ar

lokāli virzītu lēveri; II pirksta kontūru rediģē, mobilizē ar crosfinger lēveri, Kiršnera stiepli atstāj (lietas 1.sējuma 185.lapa).

Stacionāra „Gaiļezers” izrakstā-epikrīzē pacienta medicīniskās kartes Nr.57903-2016 rekomendāciju 6.punktā

norādīts: „II pirksta DIP locītavā kustības uzsākt pēc stieples evakuācijas, pārējos pirkstos kustību izstrāde pie

ergoterapeita jau pēc operācijas” (lietas 1.sējuma 191.lapa).

2016.gada 9.novembrī ārsts /pers. D/ veicis apskati, apskatot brūces, ārsts konstatējis, ka brūces ir sadzijušas,

evakuēta stieple, ārsts norādījis, ka nepieciešama kustību izstrāde pie ergoterapeita (lietas 2.sējuma 54.,57.lapa).

SIA /Nosaukums B/ Rehabilitācijas nodaļas 2017.gada 17.februāra izrakstā norādīts, ka rehabilitācijas kurss

uzsākts 2016.gada 16.novembrī (lietas 2.sējuma 73.lapa), rehabilitācijas plāns sastādīts 2016.gada 15.novembrī (lietas

2.sējuma 81.lapa).

2016.gada 14.decembra apskatē ārsts /pers. D/ konstatēja II pirksta DIP subluksāciju (lietas 2.sējuma 55.,

58.lapa).

Pieteicējs tālāko ārstēšanos izvēlējās veikt citā ārstniecības iestādē. 2017.gada 10.janvārī plastikas un rokas

ķirurgs /pers. J/ veica apskati, kuras laikā konstatēts, ka 2016.gada 27.septembrī gūta trauma, veikta akūtā kārtā operatīva

terapija (LPRMC), kur izdarīta atliecējcīpslas plastika, mīksto audu slēgšana ar lēverīti no III pirksta un II pirksta DIP

fiksācija. Pēc tam atdalīts crossfingera lēverītis, pēc tam uzsākta rehabilitācija. Pēc stieples izņemšanas ir bijušas sāpes, un

tāpēc veica Rtg (rentgena izmeklējums), kur atrod, ka DIP ir dorsāla dislokācija. Tūska un sāpes tagad ir mazinājušās, bet

nav pilnvērtīgas funkcijas. Vēlas uzzināt ārstēšanas taktiku (lietas 1.sējuma 140.lapa).

[4.4] Kā redzams no medicīniskajā dokumentācijā norādītā, 2016.gada 14.decembrī pieteicējam konstatēta

labās rokas II pirksta distālās starpfalangu locītavas subluksācija. Pieteikumā norādīts, ka 2016.gada 27.septembrī

ķirurgs veicis bojājuma tipam atbilstošu cīpslas atjaunošanu, pielietojot cīpslas pārstādīšanu no plaukstas pamatnes, bet

pieteicējs uzskata, ka ķirurga izvēlētā ārstēšanas metode nav bijusi pareiza, jo pielietots nepiemērots implants un aprīkojums.

[4.5] Pacientu tiesību aizsardzības likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka katrai personai Ārstniecības likumā

noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt veselības stāvoklim atbilstošu ārstniecību. Atbilstoši minēta panta sestajā daļā

noteiktajam, ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, pacientam ir tiesības uz ārsta

profesionāli izdarītu izvēli, kuras pamatā ir uz pierādījumiem balstīti medicīniskie kritēriji.

No Ārstniecības likuma 37.panta pirmās daļas izriet, ka ārsts, veicot ārstniecību, ar zinātniski pamatotu

medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku. Ārstniecības likuma 38.pants noteic, ka savā profesionālajā

darbībā ārsts ir brīvs.

Saskaņā ar Ārstniecības likuma 9.1panta pirmo daļu ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām vai

ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot

uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.

Ievērojot minēto, ārsta uzdevums, pacientam ierodoties pie ārsta ar traumu – ēvelētu brūci labās plaukstas II

pirkstā ar ekstenzoru cīpslas, kaula, ādas un zemādas audu bojājumu, ir noteikt atbilstošu ārstēšanu. Lai atzītu, ka ārsts

konkrētajā ārstniecības procesā, izvēloties operācijas veidu un ārstēšanas metodi, ar savu darbību vai bezdarbību ir

nodarījis kaitējumu personas dzīvībai vai veselībai, jākonstatē, ka ārsts ārstniecības procesā ir pārkāpis klīniskās vadlīnijas

vai uz pierādījumiem balstītus medicīnas principus.

Tiesa konstatēja, ka Reģistrēto klīnisko vadlīniju datubāzē (http://www.vmnvd.gov.lv) nav reģistrētas klīniskās

vadlīnijas pirksta rekonstrukcijas veikšanai.

[4.6] Tiesas sēdē, nopratināts kā liecinieks, ārsts /pers. D/ liecināja, ka šādās operācijās primārais uzdevums ir

atjaunot mīkstos audus, lai saglabātu pirkstu, un cīpslas rekonstrukcija principā ir otrs etaps. Šajā gadījumā tika veikta arī

cīpslas rekonstrukcija vienā etapā, jo šajā lokalizācijā mīksto audu rekonstrukcijas ir ļoti grūti veicamas, jo nav daudz

iespēju pārstādīt audus. Tika izvēlēta drošākā metode, kas ir crossfinger lēveris no blakus pirksta, kam pacients arī

piekritis. Traumas rezultātā locītava ir nestabila, parasti implants tiek ievadīts ar urbi, bet neatceras, kā tas veikts šajā

gadījumā. Saistībā ar adatas vai stieples izmantošanu liecinieks liecināja, ka visa literatūra, kas tiek izmantota praksē, ir angļu

valodā. Ir termins needle fixation (adatas fiksācija), bet ar to parasti saprot stieples fiksāciju. Liecinieks pieļauj, ka šādi arī ir

veidojusies interpretācija, ka ir fiksēts ar adatu. Arī stieple vienmēr tiek nokniebta, lai varētu vieglāk evakuēt. Ārsts katrā

gadījumā izvērtē, veikt stabilizāciju ar urbi vai ar spēku, tas ir ļoti individuāli. Katra ārsta praksē tam ir savādāka pieeja,

parasti to dara ar urbi. Apstākļus saistībā ar naga falangas mežģījumu neatceras, no atkārtotas ārstēšanas pacients atteicās.

Locītava pēc traumas bija nestabila, un mežģījums varēja izveidoties jebkurā brīdī. Tāpēc arī tika piedāvāta artrodēze kā

prognozējams risinājums. Ar visiem pacientiem tiek izrunāta operācijas būtība, iespējamie riski un komplikācijas. Bija

diskusija par to, kādu ārstēšanas taktiku izvēlēties. Trauma nosaka to, kāds būs ārstēšanās rezultāts. Attiecībā uz injekcijas

adatas vai stieples izmantošanu liecinieks liecināja, ka nav zinātniski pamatotu pierādījumu, ka būtu atšķirība starp šīm abām

metodēm. Arī citās valstīs, kurās liecinieks ir mācījies un strādājis, tiek izmantotas abas metodes. Mērķis ir nofiksēt

locītavu, un, kādā veidā to izdarīt – tam nav nozīmes. Šajā gadījumā rentgens nebija nepieciešams, jo locītavas

stabilizēšanu varēja izdarīt tiešā redzes kontrolē. Medicīnā nav datu, ka fiksēšanā izmantotais metāla veids kaut kādā veidā

ietekmētu ārstēšanas rezultātu. Tas ir tikai termins. Liecinieks nepieļauj iespēju, ka pirksta mežģījums veikts, ievadot adatu.

Liecinieks /pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka tika iekļauts komisijas sastāvā, kas veica pieteicēja ārstēšanas

izvērtēšanu. Ārstēšanas izvērtēšana tika veikta pēc iesniegtās dokumentācijas, tika ņemta vērā medicīniskā literatūra.

Komisijas secinājumā bija rakstīts, ka nav nozīmes, kāds implants tika lietots – adata vai stieple, abi divi tiek lietoti pasaules

praksē un arī literatūrā. Lieciniekam nav iespējas izvērtēt, kas konkrētajā gadījumā tika lietots. Šajā gadījumā ķirurgs

izvēlējās slēgt defektu un stabilizēt locītavu. Par to, vajag vai nevajag rekonstruēt cīpslu pirmajā etapā, tika atbildēts

slēdzienā. Nav tādu konkrētu vadlīniju vai rekomendāciju, dažādi ārsti liks dažādu prioritāti, jo ir konservatīvāki un ir arī

agresīvāki ķirurgi. Ārstējošais ārsts izvērtē, cik etapos šādas operācijas tiek veiktas. Pieteicējam nebija mežģījuma, bet gan

pamežģījums – subluksācija. Tās ir divas dažādas, medicīniski radikāli atšķirīgas lietas. Liecinieks nepiekrīt viedoklim, ka

izveidojies pamežģījums varēja rasties, nepareizi ievietojot implantu ar spēka paņēmienu bez rentgena. Iznākums nav

atkarīgs no rentgena uzņēmuma. Tur ir subluksācija, un nestabila jau tā ir pēc būtības. Nav veikti injekciju adatas un

Kiršnera stieples salīdzinoši pētījumi.

Liecinieks /pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka ir Rokas un mikroķirurģijas asociācijas prezidents, savukārt /pers.

G/ ir šīs asociācijas viceprezidents. Liecinieks /pers. H/ liecināja, ka tika iekļauts komisijas sastāvā, kas veica pieteicēja

ārstēšanas izvērtēšanu. Trauma bija labās rokas II pirksts, dorsālās puses mīksto audu defekts ar cīpslas defektu un

locītavas bojājums. Katrs gadījums ir jāskata individuāli. Nav tā, ka pastāv kāds noteikts standarts, ka pie dragāta

ievainojuma ar mīksto audu defektu būtu konkrēts veids, kādā to izārstēt. Cīpslas rekonstrukcijas operācija ir sarežģīta, jo

tā ir cīpslas piestiprināšana pie kaula. Traumas mehānisms nosaka operācijas iznākumu. Jo vairāk struktūras jārekonstruē, jo

mazāk prognozējams rezultāts un ilgums, cik ilgi var notikt rehabilitācija. Attiecībā par injekciju adatas vai stieples

izmantošanu liecinieks liecināja, ka pie locītavas fiksācijas, it īpaši distālas interfalangeālas locītavas fiksācijas, liecinieks

nereti lieto šo metodi, kad ar injekcijas adatu fiksē locītavu, redzes kontrolē noliekot locītavu vietā un lēnām ieurbinot viņu

iekšā. Sekundāri radušos pamežģījumu pēc stieples evakuācijas liecinieks izskaidro ar to, ka rekonstrukcija bija sarežģīta.

Cīpslas transplantāta garums nav uzreiz akūtā operācijā perfekti noliekams. Līdz ar to, nokrītoties tūskai, izņemot stiepli,

šāda subluksācija ir iespējama. Veikt kontroles rentgenogrammu nav ne pareizi, ne nepareizi. Sertificētā ārsta izvēle ir, vai

viņš izmanto urbi ar Kiršnera stiepli, vai viņš izmanto adatu, cirklāžu, skrūvi, skavas. Osteosintēzes vai locītavas fiksācijai ir

ļoti daudz dažādu metožu, un viena no tām ir fiksācija ar adatu.

[4.7] Izvērtējot liecinieku liecības, tiesa atzina, ka nav pamata apšaubīt ārsta /pers. D/ izvēlētās operācijas veida

un ārstēšanas metodes pamatotību. Tas, vai konkrētajā gadījumā bija iespējams izmantot citu ārstēšanas metodi, ir ārstējošā

ārsta profesionālā izvēle.

Turklāt pieteicēja medicīniskajā dokumentācijā tiek norādīts, ka konkrētajā gadījumā izmantota kā injekciju

adata, tā stieple un Kiršnera stieple. Kā izriet no liecinieku liecībām, nav izšķirošas nozīmes tam, kāds implants tika

pielietots konkrētajā gadījumā. Tāpat katrā gadījumā ārstējošais ārsts izvērtē, veikt stabilizāciju ar urbi vai ar spēku.

Komisijas atzinumā izmantotajā publikācijā „Emergency finger fractures – an easy fix” norādīts, ka daudzi ķirurgi ir

lietojuši vienkāršas zemādas adatas, saliecot galu viegli uz priekšu attiecībā pret adatas garo asi tā, lai to varētu ievadīt

taisni. Diemžēl sakarā ar jaunu vīriešu kaulu cietumu un nedaudz nedrošu plastmasas adatas stiprinājumu pie plastmasas

šļirces dažus lūzumus reizēm var būt sarežģīti efektīvi tapot (lietas 2.sējuma 36.lapa, tulkojums no angļu valodas lietas

2.sējuma 37.lapa). Tātad no minētajā publikācijā norādītā secināms, ka šādas metodes izmantošana reizēm var būt

sarežģīta, bet tas nenozīmē, ka šāda metode vispār nav izmantojama situācijās, kāda tā bija pieteicēja gadījumā.

[4.8] Nav uzskatāms par pamatotu pieteicēja pieteikumā izvirzītais arguments, ka locītavas pamežģījums ir

izveidojies 2016.gada 27.septembrī ārsta /pers. D/ veiktās operācijas laikā.

2016.gada 29.decembra vēstulē pieteicējs savam pārstāvim /pers. I/ norādījis, ka pēc operācijas un ergoterapijas

laikā atklājies, ka II pirksta galā kauls izgājis no vietas (lietas 1.sējuma 18.lapa). Lietas materiālos atrodas pieteicēja

2019.gada 6.janvāra paskaidrojums savam pārstāvim /pers. I/, kurā pieteicējs norādījis, ka par pirksta izskatu uztraucies jau

pirmajā pārsiešanā pēc operācijas (lietas 1.sējuma 150.–150.lapa). Tiesa pieteicēja vēlāk sniegtajā paskaidrojumā norādīto

vērtē kritiski, jo tas sniegts jau tiesvedības laikā un lielāka ticamība piešķirama neilgi pēc notikuma norādītajam.

Stieple pieteicējam tika evakuēta 2016.gada 9.novembrī, 2016.gada 16.novembrī tika uzsākts rehabilitācijas

kurss, savukārt rentgena uzņēmums pieteicējam veikts 2019.gada 28.novembrī. Izvērtējot iepriekš minēto, nav pamata

uzskatīt, ka locītavas pamežģījums ir izveidojies 2016.gada 27.septembrī veiktās operācijas laikā.

Atteikumā norādīts, ka visbiežāk locītavas pamežģījumi veidojas pēc fiksatora izņemšanas, uzsākot kustību

izstrādi locītavā. Jebkurai manipulācijai un ķirurģiskai operācijai pastāv iespējamas komplikācijas. Sekundārs pamežģījums

ir viens no šādu komplikāciju veidiem. Pieteicējs nav norādījis uz tādiem apstākļiem, kas varētu būt par pamatu iepriekš

minētā secinājuma apšaubīšanai.

Tāpat pieteicēja pārstāvis nepamatoti norāda, ka medicīniskajos dokumentos laika periodā no 2016.gada

28.septembra līdz 15.novembrim nav norāžu par pēcoperācijas rehabilitācijas stratēģijas esību.

No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicējs pie rehabilitologa vērsies tikai 2016.gada 15.novembrī, kurš arī

sastāda individuālo rehabilitācijas plānu. Kā redzams no medicīniskās dokumentācijas, ārsts /pers. D/ pēc 2016.gada

20.oktobra operācijas rekomendācijās ir norādījis: „II pirksta DIP locītavā kustības uzsākt pēc stieples evakuācijas, pārējos

pirkstos kustību izstrāde pie ergoterapeita jau pēc operācijas”, kā arī 2016.gada 9.novembrī pēc stieples evakuācijas ārsts

/pers. D/ ir norādījis, ka nepieciešama kustību izstrāde pie ergoterapeita. Savukārt pienākums ievērot ārstniecības personu

norādījumus izriet no ārstniecības līguma ar pacientu (lietas 1.sējuma 158.lapa).

Tāpat pieteicējs 2019.gada 29.oktobra tiesas sēdē paskaidroja, ka ārsts pirms operācijas veikšanas informējis

par iespējamiem ārstēšanas variantiem (amputāciju, locītavas fiksēšanu un atjaunošanu), pieteicējs vēlējies, lai pirksta

funkcija tiktu atjaunota. No lietas materiāliem redzams, ka 2016.gada 27.septembrī pieteicējs parakstījis piekrišanu.

[4.9] Pacientu tiesību likuma 5.panta sestā daļa paredz pacienta tiesības uz ārsta profesionāli izdarītu izvēli, ja

ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība.

Apkopojot tiesas rīcībā esošo informāciju, secināms, ka izskatāmajā gadījumā nepastāv kāda konkrēta pareiza

ārstniecībā izmantojamā metode, līdz ar to konkrētajā gadījumā izvēlētā ārstēšanas metode ir ārsta profesionāli izdarīta

izvēle.

Lietā nav iegūts apstiprinājums, ka pieteicējam kaitējums radies ārsta darbības, bezdarbības vai izvēlētās

ārstniecības metodes rezultātā, kā arī lietā nav iegūti pierādījumi, ka, izvēloties citu ārstniecības metodi, kaitējums

pieteicējam būtu mazāks un rezultāts būtu citādāks. Turklāt atbilstoši Pacientu tiesību likuma 6.panta ceturtajai daļai

pacientam ir tiesības atteikties no ārstniecības pirms tās uzsākšanas, no ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no

ārstniecības kopumā, vai atteikties no ārstniecības tās laikā.

Kā izriet no lietas materiāliem pieteicējs no ārsta izvēlētās ārstniecības metodes nav atteicies un ar savu parakstu

cita starpā apliecinājis, ka ir saņēmis no ārsta paskaidrojumu par slimības būtību, izskaidrojumu par izmeklēšanas vai

operācijas paredzamo apjomu un tās risku, kā arī iespējamām operācijas un anestēzijas komplikācijām un sekām. Pēc

pieteicējam sniegtajiem paskaidrojumiem pieteicējs piekritis sevis izmeklēšanai vai ķirurģiskai ārstēšanai (operācijai) atbilstoši

minētā ārsta ieteikumiem (lietas 1.sējuma 162.lapa).

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzina, ka pieteicējam pamatoti atteikts atlīdzinājums no Ārstniecības riska fonda,

jo lietā nav konstatējama kaitējuma esība, pieteicējam saņemot veselības aprūpes pakalpojumu stacionārā „Gaiļezers” laika

periodā no 2016.gada 27.septembra līdz 21.oktobrim.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kurā uzskata pirmās

instances tiesas spriedumu par nepamatotu un papildus pieteikumā norādītajam argumentē turpmāko.

[5.1] Tiesa nepamatoti nav vērtējusi faktu, ka pieteicējam nav bijusi tik smagi bojāta distālā starpfalangu locītava,

lai varētu uzskatīt, ka tās funkcionalitāte nebūs atjaunojama.

[5.2] Tiesa nav vērtējusi pieteicējam ievietotā implanta – injekciju adatas – atbilstību Eiropas Savienības un

Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

[5.3] Tiesa nav veikusi pieteicēja rehabilitācijas dokumentu secīgu analīzi un salīdzināšanu ar rokas terapijas

pamatnostādnēm.

[5.4] Tiesa nav vērtējusi pieteicēja gūtajā ievainojumā notikušo strukturālo bojājumu atbilstību lietā esošajiem

pierādījumiem – aprakstiem, rentgenogrammām un fotogrāfijām.

[6] Paskaidrojumā Veselības ministrija un inspekcija apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu, savukārt

pirmās instances tiesas spriedumu atzīst par tiesisku un pamatotu.

Motīvu daļa

[7] Pieteicējs lūdz lietu izskatīt mutvārdu procesā. Izvērtējot izteiktā lūguma pamatojumu, norādāms turpmākais.

Kā atzīts judikatūrā, lietas izskatīšana tiesas sēdē ir lietderīga gadījumos, kuros no lietā esošajiem dokumentiem nevar

gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Šādos apstākļos personu uzklausīšana tiesas sēdē var sekmēt pareizu

izskatāmā jautājuma izlemšanu. Savukārt, ja lietas materiāli ir pietiekami izskatāmā jautājuma izlemšanai, tad mutvārdu

process parasti nav lietderīgs (Senāta 2014.gada 6.februāra sprieduma lietā Nr.SKA 0034-14 6.punkts).

Apgabaltiesa norāda, ka rakstveida procesā lietas dalībniekiem tiek nodrošināts tāds pats tiesību apjoms kā mutvārdu

procesā, arī tiesības pieteikt lūgumus, izteikt viedokli vai iesniegt pierādījumus, līdz ar to procesa veids nevar ietekmēt lietas

dalībnieku procesuālās tiesības. Turklāt konstatējams, ka lieta mutvārdu procesā tiesas sēdēs tika izskatīta pirmās instances

tiesā, sniedzot iespēju lietas dalībniekiem izteikt savus apsvērumus gan par tiesiskajiem, gan faktiskajiem lietas apstākļiem.

Tādējādi, ja apelācijas instances tiesā procesa dalībnieku mutvārdu uzklausīšana nav nepieciešama, lietu var izskatīt

rakstveida procesā neatkarīgi no procesa dalībnieku vēlmēm (Senāta 2016.gada 13.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-

989/2016 6.punkts).

Novērtējot lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa nekonstatē nepieciešamību konkrēto lietu apelācijas

instances tiesā skatīt mutvārdu procesā, jo lietā iesniegto dokumentu saturs un apjoms ļauj lietu vispusīgi, pilnvērtīgi un

objektīvi izskatīt rakstveida procesā.

[8] Kā izriet no pieteicēja atlīdzinājuma iesnieguma dienestam, veselības aprūpē stacionārā „Gaiļezers” laika

periodā no 2016.gada 27.septembra līdz 28.septembrim un no 2016.gada 20.oktobra līdz 21.oktobrim ticis nodarīts

kaitējums viņa veselībai (lietas 1.sējuma 45.lapa).

No Pacientu tiesību likuma 16.panta pirmās daļas secināms, ka pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa

veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās

ārstniecības personas.

Tādējādi, lai konstatētu pacienta tiesības uz atlīdzību par viņa veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu, vispirms

jākonstatē kaitējums (tostarp veselības stāvokļa atgriezeniska vai neatgriezeniska pasliktināšanās), ārstniecības personas

noteikta darbība vai bezdarbība un cēloņsakarība starp kaitējuma nodarīšanas faktu un ārstniecības personas veikto

darbību vai bezdarbību ārstniecības procesā. Pēc cēloņsakarības konstatēšanas nosakāms nodarītā kaitējuma apmērs,

izvērtējot noteikumu Nr.1268 9.punktā noteiktos kritērijus.

[9] Lietā konstatējams, ka pieteicējs sakarā ar gūto labās plaukstas rādītājpirksta traumu 2016.gada 27.septembrī

iestājies stacionārā „Gaiļezers”, kur viņam tika sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība – veikta atliecējcīpslas plastika,

fiksēta distālā DIP falangeālā locītava, defekts slēgts ar crosfinger lēveri no blakus pirksta, veikta autodermoplastika, no

stacionāra „Gaiļezers” pieteicējs izrakstīts 2016.gada 28.septembrī. Izrakstā rekomendāciju sadaļas 4.punktā norādīts, ka

pēc trīs nedēļām ieplānot crosfinger lēvera atdalīšanas operāciju, savukārt pēc divām nedēļām jāveic kontrole pie

mikroķirurga (lietas 1.sējuma 173.lapa).

2016.gada 20.oktobrī pieteicējam veikta otrā operācija, kuras laikā tika veikta lēvera atdalīšana, donora vietas

slēgšana ar lokāli virzītu lēveri; rediģēta II pirksta kontūra, mobilizējot ar crosfinger lēveri (lietas 1.sējuma 185.lapa).

Stacionāra „Gaiļezers” izrakstā-epikrīzē no pacienta medicīniskās kartes Nr.57903-2016 rekomendāciju 6.punktā noteikts,

ka II pirksta DIP locītavā kustības uzsākt pēc stieples evakuācijas, pārējos pirkstos kustību izstrādi veikt pie ergoterapeita

jau pēc operācijas (lietas 1.sējuma 191.lapa).

[10] Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot administratīvā procesa dalībnieku izvirzīto argumentu pamatojumu

kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais faktu konstatējums

un tiesību normu interpretācija, kā arī secinājums, ka minēto divu operāciju rezultātā pieteicējam kaitējums veselībai nav

radies ārsta darbības vai izvēlētās ārstniecības metodes rezultātā, ir pareizs, tādēļ Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motīviem, tos

neatkārtojot.

[11] Kā ir norādījis pieteicējs pieteikumā tiesai, viņš 2016.gada 27.septembrī guva labās plaukstas rādītājpirksta

traumu, ielaižot roku elektriskajā ēvelē. Rezultātā tika izrauti rādītājpirksta mīkstie audi, atliecēja cīpsla, skarta locītava

pirksta mugurējā daļā, līdz ar to pieteicēja apelācijas sūdzībā izteiktais apgalvojums, ka pieteicējam nav bijusi tik smagi

bojāta distālā starpfalangu locītava, lai varētu uzskatīt, ka tās funkcionalitāte nebūs atjaunojama, vērtējams kritiski.

Apgabaltiesas kritiskā vērtējuma pamatā ir pieteicēja ārstējošā ārsta /pers. D/ pēc pieteicēja gūtās traumas

apskates konstatētais, ka pieteicējs 2016.gada 27.septembrī plkst.17.09 iestājās ar labās rokas II pirksta dragātu

ievainojumu, ko guvis, strādājot ar ēveli. Apskatot traumas vietu, tika konstatēts, ka ir labās rokas II pirksta dragāts

ievainojums DIP locītavas dorsālajā daļā ar mīksto audu, atliecējcīpslas un locītavas kapsulas defektu, kaula marginālu

defektu mediālai un distālai falangai

[12] Arī VSIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 2017.gada 2.novembra atzinumā par pieteicēja

veselības aprūpes kvalitāti vērtēja pieteicēja gūtās traumas smaguma pakāpi, konstatējot atliecējcīpslas pilnu traumatisku

zudumu (defekts), ādas zudumu (defekts) un zemādas defektu. Pēc apraksta spriežot, pacientam bija arī margināls kaula

defekts. Arī pieteicēja Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas pacienta medicīniskajā kartē Nr.53325-2016 fiksēts, ka

pieteicējs 2016.gada 27.septembrī stacionēts akūtā kārtā. Traumu guvis, strādājot ar ēveli, pieteicējam tika noteikta klīniskā

diagnoze: dragāta brūce labās plaukstas II pirkstā ar mīksto audu defektu. Pieteicējam tika veikta atliecējcīpslas plastika,

fiksēta distālā falangeālā locītava ar stiepli, defekts slēgts ar crosfinger lēveri no blakus pirksta, veikta autodermoplastika.

Pēcoperācijas periods bez sarežģījumiem.

Pieteicēja pārstāvis, kaut gan ir ārsts, nav redzējis pieteicēju ievainojuma gūšanas brīdī un 2016.gada

27.septembrī pirms operācijas veikšanas, līdz ar to viņa apgalvojumiem par pieteicēja gūtās traumas raksturu ir sekundāra

informācijas avota daba, jo ziņas par faktiem viņš nav guvis tiešā veidā, bet gan pastarpināti.

[13] /pers. D/ paskaidrojis, ka gadījumos, kāds ir bijis pieteicējam, ir faktiski divi risinājumi – ja netiek veikta

mīksto audu defekta rekonstrukcija ar lēveri, tad ir jāveic distālās falangas amputācija, kā rezultātā pacientam ir kosmētisks

defekts, bet plaukstas funkciju tas nekādā veidā nepasliktina. Otrs risinājums ir rekonstruēt pirkstu. Ņemot vērā traumas

smagumu, pacients tika informēts, ka labākais risinājums ir veikt nevis locītavas fiksāciju un cīpslas rekonstrukciju, bet

veikt DIP locītavas artrodēzi, jo tas nodrošina labu, paredzamu rezultātu, un, visticamāk, ņemot vērā traumas smagumu,

pacients pie šāda risinājuma nonāks ilgākā laika posmā pēc operācijas, taču pacients uzstāja, lai tiek saglabāta locītava.

Kā izriet no 2017.gada 10.janvāra izraksta no SIA „/ nosaukums o/ ” pieteicējam atzinumā sniegtajām rekomendācijām,

pieteicējam tika ieteikta II pirksta DIP operatīva terapija – artrodēze un fiksācija ar skrūvi. Tā kā 2017.gada 10.janvārī

pieteicējam bija izteikts kustību ierobežojums II pirksta PIP (proksimālā starpfalangu locītavā), kas būtiski ierobežo pirksta

funkcionalitāti, pieteicējam ieteikts veltīt vienu mēnesi aktīvai kustību izstrādei, rētaudu mobilizācijai un pēc tam ieteikts

plānot DIP fiksāciju – artrodēzi.

Minētais SIA „/nosaukums o/ ” ieteikums pilnībā sakrīt ar /pers. D/ pieteicējam ieteikto ārstēšanas plānu – veikt nevis

locītavas fiksāciju un cīpslas rekonstrukciju, bet veikt DIP locītavas artrodēzi, jo tas nodrošinātu labu un paredzamu

rezultātu.

Kā pamatoti pieteicējam skaidrojis /pers. D/, ņemot vērā traumas smagumu, pieteicējs pie šāda risinājuma nonāks

ilgākā laika posmā pēc operācijas, kas ir apstiprinājies arī praksē, jo artrodēze pieteicējam tika veikta 2017.gada 20.februārī,

tikai citā klīnikā.

Ievērojot, ka pieteicējs pēc ārsta piedāvātajām alternatīvajām iespējām pats izvēlējies, lai viņam tiktu veikta locītavas

fiksācija un cīpslas rekonstrukcija, nav pamatots apelācijas sūdzības 4.2.punktā norādītais, ka pieteicējam jau sākotnēji bija

jāveic locītavas artrodēze.

[14] /pers. D/ paskaidrojis inspekcijai, lai saglābtu pirksta distālo falangu, tika veikta pagaidu DIP locītavas

fiksācija ar transartikulāru metāla fiksatoru, atliecējcīpslas rekonstrukcija, veicot cīpslas plastiku, un mīksto audu

rekonstrukcija, izmantojot deepitelizētu pārkrustoto lēveri no III pirksta, donorvietas slēgšana ar ADP (transplantāta

ņemšana, defekta slēgšana – skaidrojums interneta vietnē www.aslimnica.lv).

/pers. D/ arī sniedza argumentāciju uz pieteicēja pārstāvja apgalvojumiem, ka pieteicējam veiktajā operācijā tika

izmantots „neadekvāts aprīkojums un implants”, apstiprinot, ka gan injekcijas adatas, gan Kiršnera stieples tiek plaši

pielietotas pasaulē kā pagaidu transartikulāri metāla fiksatori, un abus var ievadīt gan manuāli, gan ar spēka instrumentu.

Tāpat apgalvojums, ka vispirms ED cīpsla (rādītāja pirksta E D cīpsla nodrošina atliekšanas funkciju – skaidrojumu

skatīties interneta vietnē https://www.rsu.lv/sites/default/ files/dissertations/Dzintars_Ozols_Promocijas_darbs-rev.pdf ) ir

šūta un tikai tad fiksēta locītava, ir /pers. I/ tendencioza faktu interpretācija, jo pie šādas traumas, nefiksējot locītavu,

cīpslas šuve tehniski nav iespējama.

[15] Apgabaltiesas iepriekš minētais kopsakarā ar pirmās instances tiesas atzīto nozīmē, ka problēmas ar labās

rokas pirkstu kustīgumu pieteicējam ir radušās tādēļ, ka pieteicējs 2016.gada 27.septembrī guva labās plaukstas

rādītājpirksta traumu, ielaižot roku elektriskajā ēvelē. Minētās traumas seku likvidācijai augsti kvalificēts sertificēts rokas un

plastikas ķirurgs /pers. D/ ir veicis pieteicējam neatliekamu operāciju – sadragātā pirksta rekonstrukciju, saņemot pieteicēja

piekrišanu un ievērojot pieteicēja vēlmi saglabāt pirksta galu un DIP locītavu.

Tas nozīmē, ka veselības problēmas labās rokas pirkstu kustīgumā pieteicējam saistītas ar gūto traumu, taču

nav radušās ārstniecības personas neprofesionālas rīcības dēļ, līdz ar to pieteicēja arguments par ārstniecības personu

vainu viņa darbspēju zudumā atzīstams par nepamatotu.

[16] Pieteicējs apelācijas sūdzībā argumentē, ka ārsts vai ārstniecības iestāde nenodrošināja pārbaudi, lai pēc

veiktajām manipulācijām pārliecinātos, ka manipulāciju laikā nav izmainīta distālās starpfalangu locītavas anatomija, bet tā

vietā pieteicējs tika izrakstīts no slimnīcas.

/pers. D/ ir paskaidrojis, ka pagaidu DIP locītavas fiksācija ar transartikulo metāla fiksatoru tika veikta tiešā

redzes kontrolē, un ņemot vērā, ka tā ir pagaidu, tad Rtg kontrole nav indicēta.

Ievērojot, ka pieteicējam otrās operācijas laikā 2016.gada 20.oktobrī netika konstatēts, ka būtu izmainīta distālās

starpfalangu locītavas anatomija, apgabaltiesa nesaskata pārkāpumu pieteicējam nodrošinātajā medicīniskajā aprūpē saistībā

ar neveikto Rtg kontroli laika posmā no 2016.gada 27. līdz 28.septembrim.

Turklāt, kā norāda plastikas un rokas ķirurģe /pers. J/, Rtg veikšana ir nepieciešama, ja pacients izjūt sāpes.

Pieteicējam sāpes, izrakstot viņu 2016.gada 28.septembrī no stacionāra „Gaiļezers”, nav bijušas, pacients juties labi,

sūdzības neatzīmē. Veikta pārsiešana. Brūce dzīst primāri. Sakarā ar stabilu vispārēju lokālu stāvokli pieteicējs ticis

izrakstīts tālākai ambulatorai terapijai.

[17] Pieteicējs apelācijas sūdzībā uzsver, ka inspekcijas atzinums satur nepilnīgu medicīnas dokumentu analīzi,

bet nesatur pacienta ārstēšanas gaitu un tās atbilstību konstatētajai saslimšanai un pielietotās ārstēšanas metodes atbilstību.

Apgabaltiesa konstatē, ka atzinums satur detalizētus medicīniskās dokumentācijas ierakstus pieteicēja norādītajā

posmā, ārstēšanas gaitu, ārstniecības personu paskaidrojumus, kā arī secinājumus. Tas vien, ka ārstu secinājumi nesakrīt ar

pieteicēja pozīciju, nevar būt pamats atzinuma pamatotības apšaubīšanai.

[18] Pieteicējs apšauba atzinumu arī tā apsvēruma dēļ, ka tajā netika analizēta medicīniskā literatūra pietiekamā

apjomā. Apgabaltiesa šādam viedoklim nepiekrīt, jo atzinumā ir atsauces uz speciālo literatūru. Apgabaltiesa uzskata, ka

primārais izpētes un analīzes objekts atzinuma sagatavošanā ir pieteicēja veselības stāvokli un veikto manipulāciju fiksējošie

ieraksti. Pacienta veselības stāvoklis ir atkarīgs no vairāku faktoru vienlaicīgas ietekmes, un faktiski nevar būt divu identiski

aprakstītu standarta situāciju medicīniskajā praksē un arī literatūrā. Tā, piemēram, konkrētajā gadījumā tika konstatēts, ka

pieteicējam ir diagnosticēta arī ģenētiski noteikta imūna saslimšana (psoriāze), kas iespaido arī dažāda veida brūču dzīšanu,

līdz ar to prognozēt, kā pieteicēja iegūtās traumas rezultātā bojātie audi sadzīs, var tikai provizoriski.

Tas nozīmē, ka pieteicēja pārstāvja kategoriskie apgalvojumi par to, kā klasiski katrs ārstēšanas posms varētu

noslēgties, ir vērtējami kritiski. Pieteicējam neatliekamo palīdzību laika periodā no 2016.gada 27.septembra līdz

28.septembrim un otrā posma operāciju 2016.gada 20.oktobrī nodrošināja /pers. D/, kurš Latvijā ir pazīstams kā

mikroķirurgs, kas, citastarp ir piedalījies Latvijā pirmoreiz veiktajā pilnas sejas rekonstrukcijas operācijā

(https://www.aslimnica.lv/lv/jaunumi/glabjot-pacienta-dzivibu-pirmoreiz-latvija-mikrokirurgi-veic-pilnu-sejas-

rekonstrukciju), kas liecina par viņa kā ārsta neapšaubāmu profesionalitāti. Ievērojot, ka /pers. D/ pieteicējam sniegtajā

veselības aprūpē pārkāpumus vai nepilnības nav konstatējis neviens lietā pieaicinātais ārsts, secināms, ka pieteicēja

pārstāvja vienpusējie apgalvojumi par pārkāpumiem pieteicēja veselības aprūpē bez attiecīgajiem pierādījumiem, kas to

apstiprinātu, nevar tikt atzīti par pamatotiem. Tāpat nav pamatotas pieteicēja apelācijas sūdzības 5.punktā izteiktas

pretenzijas, ka /pers. D/ pieteicējam nav nodrošinājis atbilstošu fizioterapiju un rehabilitāciju, jo /pers. D/ periodā no

2016.gada 27.septembra līdz 28.septembrim un no 2016.gada 20.oktobra līdz 21.oktobrim veicis pieteicējam nepieciešamās

operācijas, kas ir /pers. D/ specializācija. Fizioterapijas un rehabilitācijas pakalpojumi ir citas specialitātes ārsta joma. Kā

pamatoti konstatēja pirmās instances tiesa, pieteicējs pie rehabilitologa vērsies 2016.gada 15.novembrī, un pieteicējam tika

sastādīts individuāls rehabilitācijas plāns.

[19] Apelācijas sūdzībā ir norādīts, ka pastāv pretrunas /pers. D/ ierakstos slimības vēsturē un paskaidrojumos

attiecībā uz implantu, kas tika pielietots DIP locītavas nostiprināšanai.

Apgabaltiesa konstatē, ka primārais dokuments, no kā var konstatēt 2016.gada 27.septembrī pieteicējam veiktās

operācijas apstākļus, ir operācijas apraksts, kas satur turpmākos faktus. Operācija: defekta slēgšana, cīpslas plastika.

Operēja dr./pers. D/. Lokālā anestēzijā veikta n.medianus, n.ulnaris, n.radialis anestēzija. Veic nekrektomiju. Konstatē, ka

ir distālā daļā atliecējcīpslu defekts, mīksto audu defekts. Veic cīpslu rekonstrukciju, paņemot cīpslas transplantātu, to rotē

un šuj transosāli. Ievada injekcijas adatu DIP locītavā, mīksto audu defektu slēdz ar detalizētu krosamir lēveri no blakus

pirksta. Ādas defektu slēdz ar pilna biezuma ādu no plaukstas locītavas apvidus. Hemostāze. Ādas šuves. Aseptisks

pārsējs. Ģipša longete.

No minētā apraksta secināms, ka 2016.gada 27.septembrī veiktās operācijas laikā pieteicēja DIP locītavas

nostiprināšanai tika pielietota injekcijas adata. Tam, ka citos dokumentos ir minēts cits implanta nosaukums, nav nozīmes,

jo kļūdas atvasināto dokumentu noformēšanā nav uzskatāmas par kļūdām personai sniegtajā veselības aprūpē.

Uz pieteicēja argumentu, ka būtu vērtējama šāda veida implanta pielietošanas atbilstība normatīvajiem aktiem,

norādāms, ka Latvijas normatīvie akti nenosaka metodes DIP locītavas nostiprināšanai, tāpat Klīnisko vadlīniju datu bāzē

nav vadlīniju, kādi pagaidu transartikulāri metāla fiksatori būtu pielietojami bojātu locītavu nostiprināšanai, minētais ir

apstiprināts arī VSIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 2017.gada 2.novembra atzinumā, līdz ar to konkrēta

implanta izvēle ir atkarīga no ārstniecības personas pieredzes un faktisko apstākļu redzējuma.

[20] Apgabaltiesa izvērtēja visus pieteicēja izvirzītos argumentus un, ņemot vērā Senāta judikatūrā nostiprinātās

atziņas, ka tiesas pienākums nav detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu un ka tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā

uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2010.gada 11.marta sprieduma lietā SKA-66/2010 14.punkts,

2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā SKA-186/2012 10.punkts), atsevišķi nevērtēs pārējos apelācijas

sūdzības argumentus, tostarp par Doyle klasifikācijas īpatnībām, jo tam, pēc kuras klasifikācijas sistēmas pieteicēja gūtā

trauma tika vērtēta, nav nozīmes. Tāpat nav nozīmes arī informācijai par operāciju zālē pieejamo inventāru, un tas nevar

ietekmēt sprieduma rezultātu kopumā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par atlīdzības par viņa veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu) 85 374

euro apmērā no Ārstniecības riska fonda piešķiršanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (personiskais paraksts) I.Kaļiņina

Tiesnesis (personiskais paraksts) M.Birzgalis

Tiesnese (personiskais paraksts) R.Paegle