Court orders defendant to pay bank debt, interest, and court costs for breach of loan contract.

Lietas Nr.C29 536312

Lietas arhīva Nr. C-0449-15/2

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 29.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese D.Dzērviniece

ar sekretāri A.Čerņausku, tulci V.Avdašovu

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/, atbildētājam /pers. B/

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu Danske Bank AS Latvijas filiāles prasībā pret /pers. D/ un /pers. B/ par parāda

piedziņu.

k o n s t a t ē j a :

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 4.janvāra lēmumu pieņemts prasītāja - Danske Bank AS Latvijas filiāles prasības

pieteikums pret atbildētājiem – /pers. D/ un /pers. B/ par parāda piedziņu un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Danske Bank AS, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas Danske Bank AS filiāle Latvijā (turpmāk

– Banka), saskaņā ar 2008.gada 8.augusta Kredīta līgumu Nr.DB/M21-28/24 (turpmāk tekstā – Kredīta līgums), izsniegusi /pers. D/ un /pers. B/

(turpmāk tekstā abi kopā – atbildētāji), kā solidāriem aizņēmējiem kredītu 22700,00 EUR apmērā, 2008.gada 13.augustā ieskaitot minēto aizdevumu

atbildētāja kontā /numurs/, 20270 EUR, un 18.augustā 2430 EUR. Ievērojot kredīta līguma I daļas 1.2., 1.3., II daļas 3.2.punktos minēto, atbildētāji

apņēmās par kredīta izmantošanu, samaksāt bankai kredīta procentus, ko veido procentu bāzes likmes un procentu pievienotās likmes kopsumma gadā:

Pievienotās likmes daļas, kas ir 2,0% gadā, Bāzes likmes daļas, kas ir vienāda ar 3 (trīs) mēnešu EURIBOR likmi. Papildus saskaņā ar Kredīta līguma II

Daļas 6.5. un 6.7. punktiem atbildētājam par katru kredīta un kredīta procentu atmaksas dienas nokavējumu bija jāmaksā līgumsods 0,1% dienā no

kavētās summas par katru nokavēto dienu. Līgumsoda samaksa neatbrīvo no līguma izpildīšanas. Kā nodrošinājums saistībām, kas atbildētājam rodas

saskaņā ar noslēgto Kredīta līgumu, t.i., kredīta, nolīgto procentu, līgumsoda, kā arī visu iespējamo bankas zaudējumu, tiesas un citu izdevumu, kas var

rasties, samaksai, saskaņā ar 2008.gada 11.augusta Ķīlas līgumu Nr.DB/M21-28/24/l, par labu Bankai tika ieķīlāts atbildētājai piederošais nekustamais

īpašums - dzīvokļa īpašums Nr./adrese/ (kadastra Nr./numurs/, ierakstīts Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/). Atbildētājs savas

uzņemtās saistības nepildīja. Pamatojoties uz Kredīta līguma II Daļas 9.8.5. punktā noteikto Bankai ir tiesības lauzt līgumu, ja „Kredīta ņēmējs nav pildījis

ar līgumu uzņemtos pienākumus vairāk kā 30 dienas. Sākot ar 2008.gada oktobri, atbildētājs pārtrauca veikt maksājumu saistību izpildi. Ņemot vērā to,

ka atbildētājs saistības nav pildījis, tika lauzts kredīta līgums un 2009.gada 17.jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu lietā

Nr.3-12/4230/09 apmierināt Danske Bank AS pieteikumu par /pers. D/ īpašuma - dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/, kadastra numurs /numurs/., ierakstīts

Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ labprātīgu pārdošanu izsoles ceļā un saistību apmierināšanu, kas pamatojas uz 2008.gada

8.augusta Kredīta līgumu Nr.DB/M21-28/24 un 2008.gada 11.augusta Ķīlas līgumu Nr.DB/M21-28/24/1, par neatmaksātās kredīta pamatsummas Ls

15935,56, procentu Ls 273,69 un līgumsoda par kredīta atmaksas termiņa nokavējumu Ls 1859,08, kopā - Ls 18068,33, kā arī piedzīt no /pers. D/,

par labu Bankai Ls 200 valsts nodevu. Augstāk minētais lēmums tika nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš 2009.gada 25.augustē rīkoja

atbildētājam piederošā Nekustamā īpašuma pirmo izsoli, 2009.gada 13.novembri otro izsoli un 2010.gada 27.janvarī - trešo, kas tika atzītas par

nenotikušām. Banka izmantoja savas tiesības paturēt Nekustamo īpašumu sev par trešās izsoles sākumcenu Ls 4329,- apmērā (sk. 2010.gada 20.aprīļa

LR Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu lietā Nr.C04224710). Naudas līdzekļi Ls 4320,- apmērā tika novirzīti atbildētāja saistību

dzēšanai saskaņā ar augstāk minēto 2009.gada 17.jūnija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu lietā Nr.3-12/4230/09 un 2010.gada

11.februāra zvērināta tiesu izpildītāja Aprēķinu Nr.1450: ar tiesas nolēmumu saistītie izdevumi Ls 2'034,39, kas sastāv no: Ls 200,00 tiesas izdevumiem

iesniedzot tiesā pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā; Ls 2,00 valsts nodevas iesniedzot lēmumu par nekustamā

īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā zvērinātam tiesu izpildītājam; Ls 1832,39 atlīdzības zvērinātam tiesu izpildītājam; līgumsoda Ls 1859,08;

līgumiskajiem procentiem Ls 273,69; pamatsummas Ls 152,84. Neizpildītās saistības, kas izriet no Kredīta līguma, uz 2011.gada 30.decembri sastāda

Ls 16369,50, t.sk., kredīta pamatsumma Ls 15782,72; likumiskie procenti Ls 586,78. Ņemot vēra norādīto, kā arī pamatojoties uz Civillikuma 1587.p.,

1652.p., 1934.p., 1943.p., 1753.p., 1755.p., 1716.p., 1717.p., 1720.pantu, lūdz tiesu: piedzīt solidāri no /pers. D/ un /pers. B/, par labu Danske Bank

AS, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas Danske Bank AS filiāle Latvijā, Ls 16369,50 apmērā, t.sk., kredīta pamatsummu Ls 15782,72 un

likumiskos procentus Ls 586,78, kā arī valsts nodevu Ls 434,24 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 5,50 apmērā, kā arī noteikt prasītājam

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no aizdevums pamatsummas.

2012.gada 7.februārī tiesā saņemti atbildētāja /pers. B/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst, atzīst, ka ir noslēdzis

kredītlīgumu ar AS “Danske Bank” un par saņemto aizdevumu tika veikts remonts /pers. D/ piederošajā dzīvoklī, tādā veidā palielinot dzīvokļa tirgus

vērtību. Diemžēl, sākoties krīzei Latvijā, pasliktinājās viņa materiālais stāvoklis, ievērojami samazinājās ikmēneša ienākumi un vairs nebija iespējas katru

mēnesi maksāt līgumā paredzēto ikmēneša pamatsummas un procentu maksājumu. AS ,,Danske Bank” lauza aizdevuma līgumu un pārdeva /pers. D/

piederošo dzīvokli /adrese/, kas bija ieķīlāts kā nodrošinājums izsniegtajam kredītam, izsolē. Prasību neatzīst tāpēc, ka ieķīlātajam īpašumam bija pilnībā

jāsedz visa parāda summa, jo banka izsniedza viņam kredītu, iepriekš novērtējot nekustamo īpašumu un izsniedzamā kredīta apmēru aprēķināja no

nekustama īpašuma tirgus vērtības. No Aizdevuma līguma un Ķīlas (hipotēkas) līguma izriet, ka aizdevums izsniegts pret nekustamā īpašuma - dzīvokļa

/adrese/, ķīlu un ka minētā nekustamā īpašuma ieķīlājums pilnībā nodrošina visus bankas prasījumus. 2008.gada 11.augustā noslēgtajā Ķīlas līgumā

DB/M21-28/24/1 ir norādīts, ka dzīvoklis tiek ieķīlāts kā nodrošinājums saistībām, kas rodas saskaņā ar noslēgto Kredīta līgumu, tas ir kredīta, nolīgto

procentu, līgumsoda, ka arī visu iespējamo Bankas zaudējumu, tiesas un citu izdevumu segšanai un konkrēti: Aizdevuma līgumā ir paredzēts, ka bankai ir

tiesības pirms termiņa izbeigt līgumu, ja savlaicīgi netiek veikti maksājumi, ko banka arī ir izdarījusi. Aizdevuma līgumā ir noteikta atbildība par saistību

neizpildi vai nepienācīgu izpildu (paredzot līgumsoda apmērus) un paredz piedziņas vēršanu uz dzīvokli. Līgumā ir īpaši atrunāta norma par Bankas

tiesībām, pārdodot ieķīlāto īpašumu un proti, aizdevuma līguma 74. p. paredz, ka Bankai ir tiesības atsavināt ieķīlāto nekustamo īpašumu pēc saviem

ieskatiem par brīvu cenu, lai apmierinātu savus prasījumus no īpašuma realizācijas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem. Līdz ar to, analizējot aizdevuma

līguma normas, ir pamats secināt, ka Aizdevuma līgums paredz saistību nepildīšanas gadījumā tiesības Bankai realizēt ieķīlāto nekustamo īpašumu par

komerciāli visizdevīgāko cenu, lai pilnībā nosegtu visus savus prasījumus. Aizdevuma līgums nepārprotami sastādīts un no abām pusēm parakstīts tādā

redakcijā, ka aizdevumu pilnībā nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums un tā realizācijas gaitā iegūtie līdzekļi. Līdz ar to uzskata, ka Bankai bija visas

iespējas un arī pienākums pārdot ieķīlāto īpašumu par tādu cenu, lai pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi pilnībā nosegtu visus bankas prasījumus.

Nepiekrīt parāda aprēķinā iekļautajiem ZTI izdevumiem Ls 1832,39 apmērā, jo šiem izdevumiem bija jābūt segtiem no dzīvokļa pārdošanas. Nav

pamata šādus izdevumus atkārtoti iekļaut parāda summā. Iepriekš minēto motīvu dēļ lūdz AS ,,Danske Bank” prasību par zaudējumu piedziņu noraidīt.

2012.gada 7.februārī tiesā saņemti atbildētājas /pers. D/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst, atzīst, ka ir noslēgusi

kredītlīgumu ar AS ,,Danske Bank” un par saņemto aizdevumu tika veikts remonts viņas dzīvoklī, tādā veidā palielinot dzīvokļa tirgus vērtību. Diemžēl,

sākoties krīzei Latvijā, pasliktinājās viņas materiālais stāvoklis, ievērojami samazinājās ikmēneša ienākumi un vairs nebija iespējas katru mēnesi maksāt

līgumā paredzēto ikmēneša pamatsummas un procentu maksājumu. AS ,,Danske Bank” lauza aizdevuma līgumu un pārdeva viņai piederošo dzīvokli

/adrese/, kas bija ieķīlāts kā nodrošinājums izsniegtajam kredītam, izsolē. Prasību neatzīst tāpēc, ka ieķīlātajam īpašumam bija pilnībā jāsedz visa parāda

summa, jo banka izsniedza viņam kredītu, iepriekš novērtējot nekustamo īpašumu un izsniedzamā kredīta apmēru aprēķināja no nekustama īpašuma

tirgus vērtības. No Aizdevuma līguma un Ķīlas (hipotēkas) līguma izriet, ka aizdevums izsniegts pret nekustamā īpašuma - dzīvokļa /adrese/, ķīlu un ka

minētā nekustamā īpašuma ieķīlājums pilnībā nodrošina visus bankas prasījumus. 2008.gada 11.augustā noslēgtajā Ķīlas līgumā DB/M21-28/24/1 ir

norādīts, ka dzīvoklis tiek ieķīlāts kā nodrošinājums saistībām, kas rodas saskaņā ar noslēgto Kredīta līgumu, tas ir kredīta, nolīgto procentu, līgumsoda,

ka arī visu iespējamo Bankas zaudējumu, tiesas un citu izdevumu segšanai un konkrēti: Aizdevuma līgumā ir paredzēts, ka bankai ir tiesības pirms termiņa

izbeigt līgumu, ja savlaicīgi netiek veikti maksājumi, ko banka arī ir izdarījusi. Aizdevuma līgumā ir noteikta atbildība par saistību neizpildi vai nepienācīgu

izpildu (paredzot līgumsoda apmērus) un paredz piedziņas vēršanu uz dzīvokli. Līgumā ir īpaši atrunāta norma par Bankas tiesībām, pārdodot ieķīlāto

īpašumu un proti, aizdevuma līguma 74. p. paredz, ka Bankai ir tiesības atsavināt ieķīlāto nekustamo īpašumu pēc saviem ieskatiem par brīvu cenu, lai

apmierinātu savus prasījumus no īpašuma realizācijas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem. Līdz ar to, analizējot aizdevuma līguma normas, ir pamats

secināt, ka Aizdevuma līgums paredz saistību nepildīšanas gadījumā tiesības Bankai realizēt ieķīlāto nekustamo īpašumu par komerciāli visizdevīgāko

cenu, lai pilnībā nosegtu visus savus prasījumus. Aizdevuma līgums nepārprotami sastādīts un no abām pusēm parakstīts tādā redakcijā, ka aizdevumu

pilnībā nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums un tā realizācijas gaitā iegūtie līdzekļi. Līdz ar to uzskata, ka Bankai bija visas iespējas un arī pienākums

pārdot ieķīlāto īpašumu par tādu cenu, lai pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi pilnībā nosegtu visus bankas prasījumus. Nepiekrīt parāda aprēķinā

iekļautajiem ZTI izdevumiem Ls 1832,39 apmērā, jo šiem izdevumiem bija jābūt segtiem no dzīvokļa pārdošanas. Nav pamata šādus izdevumus atkārtoti

iekļaut parāda summā. Iepriekš minēto motīvu dēļ lūdz AS “Danske Bank” prasību par zaudējumu piedziņu noraidīt.

Tiesas sēdē Danske Bank AS pārstāve /pers. A/ prasību uzturēja pilnā apmērā attiecībā uz /pers. B/, prasību daļā pret /pers. D/

atsauca un lūdza šajā daļā tiesvedību izbeigt, un paskaidroja, ka saistības saskaņā ar kredīta līgumu netika pildītas, līdz ar to banka vienpusēji

atkāpās no līgumu. Ar tiesas lēmumu apmierināts bankas pieteikums par nekustamā īpašuma pārdošanu tiesas ceļā, lēmums tikai nodots tiesu izpildītājam

- izpildei, tika rīkotas vairākas izsoles, visas tika atzītas par nenotikušām un banka paturēja īpašumu sev par sākumcenu. Iegūtie līdzekļi tika novirzīti tiesu

izpildītāja izdevumu apmaksai, kā arī daļējai atbildētāja saistību dzēšanai. Prasība sastāv no parāda summas 23291,70 EUR, valsts nodevas 617,87

EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 7,83 EUR. Šī summa ir parāda atlikums. Saistībā ar atbildētāja iebildumiem norāda, ka nekustamo

īpašumu pirms izsoles novērtēja vērtētājs, kurš noteica tirgus vērtību. Bija notikušas trīs izsoles, kurās nekustamo īpašumu neviens nevēlējās iegādāties

par lielāku cenu. Piedziņa lietā notiek uz parādnieka rēķina. Tas attiecībā par tiesu izpildītāja izdevumiem.

Tiesas sēdē atbildētāja – /pers. D/ nav ieradusies, no VMIS datu bāzes izdrukas izriet, ka atbildētāja /pers. D/ mirusi /miršanas datums/.

Tiesas sēdē atbildētājs – /pers. B/ prasību neatzina un paskaidroja, ka paudis savu viedokli paskaidrojumos. Tur bijušas visas krāpšanas

pazīmes, tas ticis formēts paziņai. Vajadzējis toreiz viņu glābt, tādēļ piekritis, naudu faktiski nav saņēmis, tur gandrīz viss aizgājis Mateks kredītam.

Dzīvokļa vērtēšana notikusi caur paziņām, dzīvoklis ticis novērtēts pārāk augstu, nezina, kādēļ banka piekritusi tādam vērtējumam. Cik zina, gandrīz

nekas no aizdevuma nav palicis pāri. Zina, ka 13000 bijis pārskaitīts Mateks kredītam, zina, ka /pers. D/ naudas nav bijis.

Noklausījusies prasītāja pārstāves un atbildētāja paskaidrojumus, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka Danske Bank A/S

Latvijas filiāles prasība pret /pers. B/ par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir euro un visi

norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu

izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un

noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā.

Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka 2008.gada ar 2008.gada 8.augustā starp Danske Bank AS, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas

Danske Bank filiāle Latvijā (turpmāk – prasītājs) un /pers. D/ un /pers. B/, kā solidāriem aizņēmējiem, tika noslēgts Kredīta līgums Nr.DB/M21-28/24

(turpmāk - Kredīta līgums), saskaņā ar kuru prasītājs izsniedza /pers. D/ un /pers. B/ kredītu 22700,00 EUR apmērā.

Saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem (I Daļas 4.punkts), aizdevums tika izsniegts aizņēmējiem ieskaitot minēto aizdevuma summu /pers. D/

norēķinu kontā /numurs/, 2008.gada 13.augustā – ieskaitot kredīta daļu 20270 EUR apmērā, un 2008.gada 18.augustā – ieskaitot kredīta daļu 2430

EUR apmērā (lpp. 9-12).

Saskaņā ar Kredīta līguma I daļas 1.4., 1.5. un 1.6. punktu, II daļas 6.1., 6.9. punktu minēto, aizņēmējiem /pers. D/ un /pers. B/ viss

neatmaksātais aizdevums bija jāatmaksā izlīdzinātos maksājumos, katru mēnesi 1.datumā, ar kredīta atmaksas termiņu 25.08.2034.

Saskaņā ar Kredīta līguma I Daļas 1.2., 1.3.punktu, II Daļas 3.2.punktu, aizņēmēji /pers. D/ un /pers. B/ apņēmās par kredīta izmantošanu

samaksāt bankai kredīta procentus, ko veido procentu bāzes likmes un procentu pievienotās likmes kopsumma gadā: Pievienotās likmes daļas, kas ir

2,0% gadā, Bāzes likmes daļas, kas ir vienāda ar 3 (trīs) mēnešu EURIBOR likmi.

Papildus saskaņā ar Kredīta līguma II Daļas 6.5. un 6.7.punktu aizņēmējiem par katru kredīta un kredīta procentu atmaksas dienas nokavējumu

bija jāmaksā līgumsods 0,1% dienā no kavētās summas par katru nokavēto dienu. Līgumsoda samaksa neatbrīvo no līguma izpildīšanas.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja no savas puses ir izpildījusi ar līgumu noteiktās saistības un izsniegusi kredītu atbildētājiem /pers. D/ un /pers.

B/.

Civillikuma 1672.pants paredz, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Civillikuma 1670.pants nosaka, ka par nedalītu jeb

solidāru prasījums vai saistība atzīstami tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt visu priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir

pienākums visu izpildīt [..].

Atbildētāju/pers. D/ un /pers. B/ saistība ir nedalāma, jo katrs atbildētājs atbild par pilnīgu, nevis daļēju no Kredīta līguma izrietošo saistību izpildi.

Kredīta līgumā minēto saistību nodrošināšanai, 2008.gada 8.augustā starp prasītāju un atbildētāju /pers. D/ tika noslēgts Ķīlas līgums Nr.DB/M21-

28/24/1 (turpmāk – Ķīlas līgums), saskaņā ar kuru atbildētāja /pers. D/ ieķīlāja sev piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/ (

kadastra Nr./numurs/, ierakstīts Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/) (lpp.13).

Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu

šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bija zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Civilprocesa likuma 178.panta otrajā daļā noteikts, ka pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kas to pati parakstījusi. Šī

persona var apstrīdēt šo pierādījumu, ceļot atsevišķu prasību, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.

Līgumi, kas noslēgti starp prasītāju un atbildētājiem nav apstrīdēti, nav atcelti vai atzīti par spēkā neesošiem, līdz ar to tie atzīstami par tiesīgi

noslēgtiem darījumiem.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Kredītiestāžu likuma 1.panta 5.punktā noteikto, kredīts ir atlīdzības darījums, kurā banka uz rakstveida līguma

pamata nodod klientam naudu [..] un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu [..], saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu

aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis, bet Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek

līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no

līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Pamatojoties uz Kredīta līguma II Daļas 9.8.5.punktā noteikto prasītājam ir tiesības lauzt līgumu pirms termiņa un pieprasīt nekavējošu visu

pienākošos naudas summas atmaksu gadījumā, ja „Kredīta ņēmējs nav veicis šajā līgumā noteiktos maksājumus vairāk par 30 dienām. Saskaņā ar

Kredīta līguma II Daļas 9.9.punktu aizņēmējam ir rakstiski jāpaziņo par Bankas vienpusēju atkāpšanos no līguma un aizdevuma pamatsummas

maksājuma termiņa pārcelšanu. „[..] Paziņojums par līguma laušanu atzīstams par saņemtu 5.darba dienā no tās nosūtīšanas brīža, neatkarīgi no tā

faktiskās saņemšanas [..]”.

Ķīlas līguma 4.1.punktā ir noteiktas prasītāja tiesības pārdot ieķīlāto nekustamo izsolē tiesas ceļā par brīvu cenu.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāji nepildīja uzņemtās saistības kopš 2008.gada oktobra. 2009.gada 10.janvārī prasītāja nosūtīja

atbildētājiem 2009.gada 10.janvāra paziņojumu par kredīta līguma laušanu, ar kuru pieprasīja izpildīt no Kredīta līguma izrietošās saistības un samaksāt

visu neatmaksāto aizdevumu, kā arī ar to saistītos maksājumus, kā arī paziņoja par vienpusēju atkāpšanos no Kredīta līguma un noteica, ka aizdevuma

atmaksāšanas beigu termiņš ir 2009.gada 2.februāris, bez tam norādīja, ka pretējā gadījumā prasītāja parādu atgūs ar tiesas starpniecību, tajā skaitā

realizēs savas ķīlas tiesības un pārdos nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs/ par brīvu cenu izsolē tiesas ceļā, kā arī vērsīsies

tiesā ar pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi (lpp. 17).

Pastāvot apstākļiem, ka atbildētāji nepildīja savas saistības, prasītāja ir vērsusies tiesā ar pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu

izsolē tiesas ceļā un, kā redzams no lietas materiāliem, ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 17.jūnija lēmumu lietā Nr.3-12/4230/09,

tika apmierināts Danske Bank AS pieteikums par /pers. D/ īpašuma - dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/, kadastra numurs /numurs/, ierakstīts Rīgas pilsētas

Zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, labprātīgu pārdošanu izsoles ceļā un saistību apmierināšanu, kas pamatojas uz 2008.gada 8.augusta Kredīta

līgumu Nr.DB/M21-28/24 un 2008.gada 11.augusta Ķīlas līgumu Nr.DB/M21-28/24/1, par neatmaksātās kredīta pamatsummas Ls 15935,56,

procentu Ls 273,69 un līgumsoda par kredīta atmaksas termiņa nokavējumu Ls 1859,08, kopā - Ls 18068,33, kā arī piedzīt no /pers. D/, par labu

Bankai Ls 200 valsts nodevu (lpp. 18-20).

Lietā nodibināt un par to nav strīda, ka prasītāja nodeva zvērinātam tiesu izpildītājam Sandim Tomsonam izpildei Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2009.gada 17.jūnija lēmumu lietā Nr. 3-12/4230/09 un 2009.gada 25.augustā zvērināts tiesu izpildītājs rīkoja atbildētājai /pers. D/

piederošā nekustamā īpašuma pirmo izsoli, 2009.gada 13.novembrī – otro izsoli, kas tika atzīts par nenotikušām, jo uz tām nebija ieradies neviens

solītājs, un 2010.gada 27.janvārī – trešo izsoli, kas arī tika atzīta par nenotikušu, jo uz to nebija ieradies neviens solītājs.

Lietā nodibināts, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 615.panta pirmo daļu, prasītājs paziņoja, ka izmantos savas tiesības paturēt nekustamo

īpašumu sev par trešās izsoles sākuma cenu (lpp. 26, 23-25).

Kā redzams no lietas materiāliem, ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses 2010.gada 20.aprīļa lēmumu lietā Nr. C 04224710

(C-2247/3).nolemts apmierināt zvērināta tiesu izpildītāja Sandra Tomsona pieteikumu un apstiprināt 2010.gada 27.janvāra aktu Nr.55 par nekustamā

īpašuma izsoles atzīšanu par nenotikušu, nostiprināt /pers. D/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese/, ar kadastra Nr./numurs/, uz ieguvējas AS „Danske

Bank” vārda, dzēst visas zemesgrāmatā uz minēto nekustamo īpašumu ierakstītās parādu saistības un aizliegumu atzīmes (lpp. 23-25).

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto, ka nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē rezultātā tika atgūti 6146,81 EUR (4320,00 Ls), kas tika

novirzīti atbildētāju saistību dzēšanai saskaņā ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 17.jūnija lēmumu lietā Nr.3-12/4230/09 un

2010.gada 11.februara zvērināta tiesu izpildītāja aprēķinu Nr.1450, jo no prasības pieteikumam pievienotā zvērināta tiesu izpildītāja S.Tomsona

paziņojuma (lpp. 21) un aprēķina (lpp. 22) un izriet, ka izpildu lietā no atbildētājiem tiesu izpildītājam tika novirzīti 2607,26 EUR (1832,39 Ls) un par

labu prasītājai tika piedzīti naudas līdzekļi atbildētāju saistību dzēšanai novirzīti: ar tiesas nolēmumu saistītajiem izdevumiem 284,57 EUR (200,00 Ls),

valsts nodevai iesniedzot lēmumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu tiesas ceļā 2,85 EUR (2,00 Ls), līgumsodam 2645,23 EUR (1859,08

Ls), līgumiskajiem procentiem 389,43 EUR (273,69 Ls), un pamatsummai 217,47 EUR (152,84 Ls).

Civillikuma 1330.pants noteic, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam apmierinājumam, tad viņam

paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.

Civilprocesa likuma 621.panta pirmā daļa noteic, ka no summas, ko tiesu izpildītājs piedzinis no parādnieka, vispirms sedz sprieduma izpildes

izdevumus, no pārējās summas apmierina piedzinēju prasījumus, kas pamatoti ar šā tiesu izpildītāja lietvedībā esošiem izpildu rakstiem [..]

Atbilstoši prasītājas aprēķinam atbildētāju neizpildītās saistības pret prasītāju (pamatsummas un likumisko procentu atlikums), kas izriet no Kredīta

līguma, sastāda 23291,70 EUR (16369,50 Ls).

Kā redzams no lietas materiāliem, atbildētāja /pers. D/ mirusi /miršanas datums/(lpp. 48).

Lietā nodibināts, ka 2015.gada 15.septembra tiesas sēdē prasītāja pārstāve atsauca prasību daļā pret atbildētāju /pers. D/ un lūdza izbeigt

tiesvedību daļā pret viņu izbeigt (lpp. 48).

Tiesai nav pamata nepiekrist prasītāja pārstāvja lūgumam par tiesvedības izbeigšanu attiecībā uz atbildētāju /pers. D/, jo saskaņā ar Civilprocesa

likuma 223.panta 7.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja mirusi fiziskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj

tiesību pārņemšanu.

Kā redzams no lietas materiāliem, /pers. D/ mantojuma lieta izbeigta ar zvērinātas notāres Ilonas Ķibildes 2015.gada 10.augusta Aktu par

mantojuma lietas izbeigšanu (lpp. 62).

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka tiesvedība lietā daļā pret atbildētāju /pers. D/ ir izbeidzama, jo ir konstatēts tiesvedības izbeigšanas pamats

atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 7.punktam – mirusi fiziskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību

pārņemšanu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.panta pirmās daļas noteikumiem puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā

daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja /pers. B/ iebildumus, ka ieķīlātajam īpašumam bija pilnībā jāsedz visa parāda summa, jo prasītājs

izsniedza viņam kredītu, iepriekš novērtējot nekustamo īpašumu un izsniedzamā kredīta apmēru aprēķināja no nekustama īpašuma tirgus vērtības, jo

ieķīlātā nekustamā īpašuma vērtība laika gaitā ir mainījusies un pirms izsoles nekustamo īpašumu novērtējis vērtētājs.

Tiesa tāpat atzīst par nepamatotiem atbildētāja iebildumus, ka prasītājam bija visas iespējas un arī pienākums pārdot ieķīlāto īpašumu par tādu

cenu, lai pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi pilnībā nosegtu visus prasītāja prasījumus, jo kā izriet no lietas materiāliem, ir tikušas rīkotas trīs izsoles, taču

visas tika atzītas par nenotikušām, ko apliecina zvērināta tiesu izpildītāja S.Tomsona 2011.gada 9.septembra izziņa (lpp. 26) un minētais fakts ir

konstatēts arī ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses 2010.gada 20.aprīļa lēmumu lietā Nr. C 04224710 (C-2247/3).

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta

1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par

sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā.

No likumisko procentu aprēķina izriet, ka atbildētājam ir likumisko procentu parāds 834,91 EUR (586,78 Ls) apmērā (lpp. 27).

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu izpildījis, prasības summu pamatoti nav apstrīdējis

un pamatotus iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, tostarp, par pamatparāda apmēru 22456,79 EUR (15782,72 Ls) un

likumisko procentu 834,91 EUR (586,78 Ls) apmēru nav izteicis.

Pie minētajiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība par pamatparāda 22456,79 EUR (15782,72 Ls) un likumisko procentu 834,91 EUR (586,78

Ls) piedziņu no atbildētāja /pers. B/ ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, līdz ar

to no /pers. B/ piedzenama par labu prasītājam ir piedzenama tā samaksātā valsts nodeva 614,54 EUR (431,90 Ls) un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 7,83 EUR (5,50 Ls) apmērā, kopā 622,37 EUR (437,40 Ls).

Ņemot vērā, ka prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par pavēstu un tiesas dokumentu nosūtīšanu

7,83 EUR (5,50 Ls) apmērā, bet kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par pavēstu un tiesas dokumentu nosūtīšanu ir 12,48 EUR (8,77 Ls ),

tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistītie neapmaksātie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu 4,65 EUR (3,27 Ls) apmērā

saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta pirmo daļu piedzenami no atbildētāja par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-195.pantu, 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Danske Bank AS, kas reģistrēta Dānijas Tirdzniecības un uzņēmumu aģentūrā ar

reģistrācijas Nr.61126228, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas Danske Bank AS filiāle Latvijā, reģ.Nr.40103163202, pamatparādu 22456,79

EUR (15782,72 Ls), likumiskos procentus 834,91 EUR (586,78 Ls) un tiesas izdevumus 622,37 EUR (437,40 Ls), bet kopā piedzīt 23914,07 EUR

(divdesmit trīs tūkstoši četrpadsmit euro un 07 centi) (16806,90 Ls).

Noteikt Danske Bank AS, kas reģistrēta Dānijas Tirdzniecības un uzņēmumu aģentūrā ar reģistrācijas Nr.61126228, kuras vārdā Latvijas

Republikā darbojas Danske Bank AS filiāle Latvijā, reģ.Nr.40103163202, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/

likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no pamatparāda summas 22456,79 EUR (15782,72 Ls).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,65 EUR (četri euro 65 centi) (3,27

Ls), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C-0449/15.

Izbeigt tiesvedību prasības daļā pret atbildētāju /pers. D/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu (ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu) samaksu par labu valstij, maksājuma apliecinošu

dokumentu /pers. B/ iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā, norādot tiesneses uzvārdu un

lietas numuru

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese D.Dzērviniece