Riga Regional Court dismissed a small claims electricity bill collection suit against a private individual for non-payment.

Lieta Nr.C33514416

Lietas arhīva Nr.C-5144-16/20

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2016.gada 5.decembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Ilstere rakstveida procesā izskatīja civillietu AS /nosaukums/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 20.aprīlī Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā saņemts AS /nosaukums/ (turpmāk – prasītāja) pieteikums maza apmēra prasībā par

parāda piedziņu no /pers. A/ (turpmāk - atbildētāja).

Pamatojoties uz Civillikuma 1432., 1763., 1765., 1770., 1775., 1779., 1811., 2021., 2107., 2109. un 2033.pantu, Ministru kabineta

noteikumiem Nr.452 ,,Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumu Nr.793 ,,Elektroenerģijas

tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29. un 31.punktu, Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 ,,Elektroenerģijas tirdzniecības un

lietošanas noteikumi” 27., 29. un 32.punktu, lūgts:

1) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par patērēto elektroenerģiju par laika posmu no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada

2.septembrim 244,31 euro,

2) likumiskos 6% gadā no nenomaksātās parāda summas par laika posmu no 2009.gada 17.novembra līdz 2016.gada 15.aprīlim 83,09 euro,

3) samaksāto valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 403,24 euro,

Parādsaistību summu ieskaitīt kontā Nr.LV93UNLA0050007013441, AS /nosaukums/.

Prasībā norādīts, k, pamatojoties uz atbildētājas 2009.gada 16.aprīļa pieteikumu elektroenerģijas piegādes līguma slēgšanai, atbildētājas īpašumā

esošajam dzīvoklim /nosaukums/ – /numurs/, /adrese/, tika piegādāta elektroenerģija.

Prasītājas uzskaites datu bāzē Objekam piešķirts lietotāja Nr.1011541816 un piegādāta elektroenerģija, savukārt atbildētāja veikusi apmaksu par

patērēto elektroenerģiju, līdz ar ko starp pusēm nodibinātas faktiskās līgumiskās attiecības. Prasītāja norāda, ka starp pusēm līgums nodibināts ar

konkludentām darbībām, jo prasītāja piegādājusi elektroenerģiju, bet atbildētāja par to maksājusi, ierakstot skaitītāja rādījumus par patērēto

elektroenerģiju ikmēneša maksājuma rēķinos.

Lietojot elektroenerģiju, atbildētājai bija pienākums ievērot Ministru kabineta noteikumus Nr.452 ,,Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas

noteikumi”, Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumus Nr.793 ,,Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kas regulēja

elektroenerģijas piegādi parāda rašanās laikā un Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumus Nr.914 ,,Elektroenerģijas tirdzniecības un

lietošanas noteikumi” (spēkā no 2011.gada 15.decembra) (turpmāk – Noteikumi) un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju.

Pēc prasītājas darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem, atbildētāja nav pilnībā norēķinājusies par patērēto elektroenerģiju, kā rezultātā Objektā

par laika posmu no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 2.septembrim izveidojies neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par kopējo summu 244,31

euro (Ls 171,70).

Galvenā parāda aprēķins - rēķins Nr.200394828455 par patērēto elektroenerģiju 2365 kWh laikā no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2009.gada

26.oktobrim, rēķina summa ar PVN 10% - Ls 175,74. Samaksāts Ls 160,83, atlikums Ls 14,91.

Rēķins Nr.200469600320 par patērēto elektroenerģiju 2100 kWh laikā no 2010.gada 1.maija līdz 2010.gada 7.septembrim, rēķina summa ar

PVN 10% - Ls 156,05.

Rēķins Nr.201002512722 par patērēto elektroenerģiju 9 kWh laikā no 2010.gada 8.septembra līdz 2011.gada 2.septembrim, rēķina summa ar

PVN 22% - Ls 0.74. Kopā galvenais parāds 244,31 euro.

2013.gada 12.jūlijā atbildētāja brīdināta par parāda samaksu un viņai dots termiņš parāda apmaksai līdz 2013.gada 10.augustam. Uz nosūtīto

brīdinājumu atbildētāja nav reaģējusi, parādu neapstrīd, līdz ar ko viņas rīcība vērtējama kā piekrišana parādam. Līdz prasības iesniegšanas dienai parāds

nav samaksāts.

Uzskata, ka atbildētāja ar savu bezdarbību radījusi prasītājai tiesību aizskārumu, kā rezultātā prasītāja nav saņēmusi samaksu par piegādāto

elektroenerģiju parāda summas 244,31 euro apmērā.

Likumiskie 6% gadā no neapmaksātās parāda summas aprēķināti par laika posmu no 2009.gada 17.novembra līdz 2016.gada 15.aprīlim 83,09

euro.

Prasītāja norāda, ka vienmēr cenšas panākt strīda ārpustiesas risinājumu, tādēļ jau nosūtot brīdinājumu, aicinājusi norādīt atbildētājas iebildumus

pret prasījumu. Prasītāja norādījusi, ka mediāciju izmantot nevēlas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem 2016.gada 25.aprīlī atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto, pēdējo

zināmo adresi /nosaukums/ – 19, /adrese/, ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2016.gada 25.maijam, vienlaikus izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās procesuālās tiesības un pienākumus (lietas 25.lapa).

2016.gada 31.maijā atbildētājai adresētais sūtījums atgriezts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi – adresāts mainījis dzīves vietu, jaunā

adrese nav zināma, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 26.lapa).

Pamatojoties uz Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājas I.Siliņevičas 2016.gada 16.septembra rīkojumu Nr.1-23/20 par noslodzes izlīdzināšanu un

nodrošinot lietas ātrāku izskatīšanu, lieta 2016.gada 16.septembrī nosūtīta izskatīšanai Rīgas rajona tiesai Siguldā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu 2016.gada

5.decembrī pusēm paziņots 2016.gada 7.oktobrī (lietas 31., 33.lapa).

2016.gada 14.novembrī atbildētājai adresētais sūtījums atgriezts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi – adresāts mainījis dzīves vietu, jaunā

adrese nav zināma, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 34.lapa).

Ņemot vērā to, ka 2015.gada 23.aprīlī atbildētājai dzīvesvietas deklarācija anulēta, kā iemelu norādot zudis tiesiskais pamats (lietas 30.lapa),

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 54.panta otro daļu un 59.panta pirmo daļu atbildētāja uz tiesas sēdi aicināta ar publikāciju oficiālajā izdevumā

„Latvijas Vēstnesis” 2016.gada 28.oktobra laidienā Nr.210 (lietas 38.lapa), ievērojot Civilprocesa likuma 59.panta ceturtajā daļā noteikto paziņošanas

kārtību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā arī

izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, lietas izskatīšana

tiesas sēdē nav lūgta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otrās daļas noteikumiem paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas

datumu.

Pie minētajiem apstākļiem, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots.

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lai gan atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti, atzīstami par pierādītiem, tomēr tiesa tos vērtē

atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1473.pants noteic, ka tiesiskā darījuma forma atkarīga vienīgi no pašu darījuma dalībnieku ieskata, izņemot tieši norādītus gadījumus.

Ar lietā esošajiem pierādījumiem nodibināts, ka lietā nav strīda par to, ka pamatojoties uz atbildētājas 2009.gada 16.aprīļa pieteikumu

elektroenerģijas piegādes līguma slēgšanai, atbildētājas īpašumā esošajam dzīvoklim /nosaukums/ – /numurs/, /adrese/, tika piegādāta elektroenerģija

(lietas 17.lapa). Prasītājas uzskaites datu bāzē Objektam piešķirts lietotāja Nr.1011541816. Ar minēto pieteikumu atbildētāja līdz līguma parakstīšanas

brīdim uzņēmusies saistības maksāt par, pieteikumā norādītajā objektā, izlietoto elektroenerģiju. Pieteikumu atbildētāja pašrocīgi parakstījusi.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja elektroenerģiju, pamatojoties uz iesniegumu, ir piegādājusi, savukārt atbildētāja par to ir maksājusi,

ierakstot skaitītāja rādījumus par patērēto elektroenerģiju ikmēneša maksājuma rēķinos.

Tādējādi tiesa atzīst, ka neskatoties uz to, ka starp pusēm rakstveida līgums nav noslēgts, ir konstatējams, ka starp pusēm pastāv faktiskās

līgumiskās attiecības.

Atbildētāja nav apstrīdējusi prasībā norādītos faktus, ka ir lietojusi prasītājas piegādāto elektroenerģiju dzīvoklī /nosaukums/ – /nosaukums/,

/adrese/, prasībā norādītajā periodā un par to ir daļēji norēķinājusies.

Atbilstoši Civillikuma 1488.pantam, kad prasības tiesību uz darījuma pamata vispār un par tā izpildīšanu sevišķi likums dara atkarīgu no tā

rakstiskās formas, tad, ja rakstisks akts nav sastādīts, jāievēro sekojošais: 1) darījumam, ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādas tam

būtu, ja tas būtu uzrakstīts, un to, kas pēc tā jau dots vai izdarīts, nevar prasīt atpakaļ; 2) ja viens no dalībniekiem līgumu labprātīgi izpilda, bet otrs

izpildījumu pilnīgi vai pa daļai pieņem, tad pirmajam vairs nav tiesības prasīt atpakaļ to, ko viņš izpildījis, ja vien otrais savkārt ir gatavsizpildīt to, kas tam

jāizpilda; bet ja pēdējais izvairās izpildīt savu saistību, tad pirmajam, kaut gan viņš nevar prasīt, lai līgumu izpilda, ir tiesība prasīt, vai nu lai atdod atpakaļ

to, ko viņš izpildījis, vai arī lai to atlīdzina; 3) kamēr neviena puse nav vēl neko izpildījusi, prasības tiesība nav pielaižama, pats darījums nav spēkā un

katrs tā dalībnieks var no tā vienpusēji atkāpties.

Kā arī Civillikuma 1432.pants noteic, ka tas, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām

sekām un nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot.

Civillikuma 2107.pants noteic, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu.

Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 2021.pantu no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz

zaudējumu atlīdzību.

Savukārt Civillikuma 2033.pants paredz pircēja pienākumu samaksāt pirkuma maksu.

Lietā nepastāv strīds par faktu, ka prasītāja ar līgumu uzņemtās saistības ir izpildījusi pilnā apmērā.

Savukārt atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus, kas dotu pamatu atzīt, ka atbildētāja būtu atteikusies no elektroenerģijas piegādes objektam,

līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka ir iestājies apstāklis, kas uzskatāms par nepiekrišanu tiesisko attiecību turpināšanai.

N o 2009.gada 17.novembra rēķina Nr.200394828455 redzams, ka aprēķināta maksa par patērēto elektroenerģiju 2365 kWh adresē

/nosaukums/ – /numurs/, /adrese/, par laika periodu no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2009.gada 26.oktobrim Ls 175,74, rēķina samaksas termiņš noteikts

2009.gada 17.novembris. Uz 2013.gada 16.maiju samaksāts Ls 160,83 (lietas 13.lapa).

N o 2010.gada 9.septembra rēķina Nr. 200469600320 redzams, ka aprēķināta maksa par patērēto elektroenerģiju 2100 kWh adresē

/nosaukums/ – /numurs/, /adrese/, par laika periodu no 2010.gada 1.maija līdz 2010.gada 7.septembrim Ls 156,05, rēķina samaksas termiņš noteikts

2009.gada 9.septembris. Apmaksai Ls 170,96 (parāds Ls 14,91 + Ls 156,05) (lietas 14.lapa).

No 2011.gada 17.oktobra rēķina Nr. 201002512722 redzams, ka aprēķināta maksa par patērēto elektroenerģiju 9 kWh adresē /nosaukums/ –

/numurs/, /adrese/, par laika periodu no 2010.gada 8.septembra līdz 2011.gada 2.septembrim Ls 0,74, rēķina samaksas termiņš noteikts 2011.gada

17.oktobris. Apmaksai Ls 171,70 (parāds Ls 170,96 + Ls 0.74) (244,31 euro) (lietas 15.lapa).

2013.gada 12.jūlijā atbildētājai nosūtīts brīdinājums Nr.01VD00-33/834 par parāda Ls 171,70 (244,31 euro) samaksu līdz 2013.gada

10.augustam, vienlaicīgi brīdinot, ka pretējā gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu (lietas 10.lapa). Atbildētāja brīdinājumu

atstājusi bez ievērības un parādu nav samaksājusi. Līdz prasības iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts.

Atbilstoši Civillikuma 1425.pantam, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu [..].

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem,

bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti [..].

Atbildētāja atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka savas saistības viņa būtu izpildījusi un

par patērēto elektroenerģiju samaksājusi.

Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā atbildētājas pienākums ir segt uzņemtās saistības pilnā apmērā un no atbildētājas prasītājas labā piedzenams

pamatparāds par izmantoto elektroenerģiju laikā no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 2.septembrim 244,31 euro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas, par samaksas kavējumu laikā no 2009.gada 17.novembra līdz 2016.gada

15.aprīlim 83,09 euro apmērā.

Apmierinot prasību daļā par parāda piedziņu, tiesa atzīst, ka apmierināms arī prasījums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu.

Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (Civillikuma 1946.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā

procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu.

Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētāja nav veikusi samaksu par patērēto elektroenerģiju un ir izveidojies parāds, tiesa atzīst par

pamatotu atbildētājas pienākumu maksāt likumiskos procentus (6% gadā) par periodu no 2009.gada 17.novembra līdz 2016.gada 15.aprīlim 83,09

euro apmērā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem ir pierādīta prasītājas prasība un no atbildētājas prasītājas labā

piedzenams galvenais parāds par patērēto elektroenerģiju laika periodā no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 2.septembrim 244,31 euro un likumiskie

procenti (6% gadā) par laika periodu no 2009.gada 17.novembra līdz 2016.gada 15.aprīlim 83,09 euro.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 3.punktu tiesas izdevumi ir arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kuros, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, ietilpst arī ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 71,14 euro (lietas 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas

9.lapa).

2016.gada 14.novembrī tiesā saņemts prasītājas pilnvarotās personas iesniegums (lietas 36.lapa) ar lūgumu pievienot civillietas materiāliem

pierādījumus par kancelejas nodevas par publikācijas teksta sagatavošanu un izdevumus par publikācijā oficiālajā izdevumā ,,Latvijas Vēstnesis”.

Iesniegumam pievienots 2016.gada 28.oktobra maksājuma uzdevums Nr.41320 par summu 1,71 euro par sludinājuma teksta sagatavošanu un

2016.gada 3.novembra maksājuma uzdevums Nr.41426 par summu 15,65 euro par sludinājuma publikāciju (lietas 39. – 40.lapa). Lūdz piedzīt minētos

izdevumus par labu prasītājai.

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama prasītājas

samaksātā valsts nodeva 71,14 euro atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam, ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro, kancelejas nodeva par publikācijas teksta sagatavošanu

1,71 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par publikācijas ievietošanu oficiālajā izdevumā 15,65 euro, kopā 93,20 euro.

No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas - redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 6,33 euro (lietas 2.lapa), tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas

samaksātos 4,70 euro, piedzenami no atbildētājas valsts labā, t.i., 1,63 euro.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājai nosakāms 10

dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25 un

250.27pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS /nosaukums/, Reģ.Nr./reģistrācijas numurs/:

-parādu par patērēto elektroenerģiju laika periodā no 2009.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 2.septembrim 244,31 euro (divi simti četrdesmit četri

euro un 31 cents),

-likumiskos procentus par laika periodu no 2009.gada 17.novembra līdz 2016.gada 15.aprīlim 83,09 euro (astoņdesmit trīs euro un 9 centi) un

-valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro un 14 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro un 70 centi),

kancelejas nodevu par publikācijas teksta sagatavošanu 1,71 euro (viens euro un 71 cents) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par publikācijas

ievietošanu oficiālajā izdevumā 15,65 euro (piecpadsmit euro un 65 centi), pavisam kopā piedzenot 420,60 euro (četri simti divdesmit euro un 60

centi).

Parāda summa iemaksājama AS /nosaukums/ norēķinu kontā – AS /nosaukums/, konta numurs /numurs/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,63 euro (viens euro un 63 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499, mērķis

- ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumu civillietā C33514416.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas Siguldā kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10

dienu termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2016.gada

5.decembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese A.Ilstere