Court partially allowed land rent claim against apartment owner for unpaid land rent and costs.

Lietas arhīva Nr. C-5282-21/24

ECLI:LV:RVPT:2021:1116.C30528221.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 16.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis I.Dzenis

tiesas telpās Abrenes ielā 8, Rīgā rakstveida procesā izskatīja civillietu /Nosaukums/ vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2021.gada 6.maijā, ar grozījumiem /datums/, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts prasītāja /Nosaukums/prasības pieteikums

vienkāršotās procedūras lietā pret atbildētāju /pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/laikā no /datums/līdz /datums/bija reģistrētas /pers. B/

īpašuma tiesības uz 914/1000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/ kadastra Nr./numurs B/, kas sastāv no zemesgabala 1412 m2platībā.

Laikā no /datums/līdz /datums/bija reģistrētas /pers. C/ īpašuma tiesības uz 86/1000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/kas sastāv

no zemesgabala 1412 m2 platībā, no /datums/ir reģistrētas kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums/tiesības uz 914/1000 domājamām daļām no nekustamā

īpašuma Ropažu iela, Rīga un no 2021.gada 16.maija tiesības uz 86/1000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/ kas sastāv no zemesgabala

1412 m2 platībā. Uz šī zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka /adrese/kuras uzturēšanai un apsaimniekošanai ir funkcionāli piesaistīta minētā zemes gabala

daļa 405 m2 platībā. Prasītāja no bijušajiem zemes īpašniekiem ir ieguvusi prasījuma tiesības pret ēkas Apes iela 5A dzīvokļu īpašniekiem par zemes

nomas maksas parādu samaksu (cesijas līgums).

Starp zemes īpašnieku un ēkas dzīvokļu (un nedzīvojamo telpu) īpašniekiem, tostarp, atbildētāju, ir pastāvējušas un pastāv zemes likumiskās

(piespiedu) nomas tiesiskās attiecības.

Norādīts, ka Atbildētājs kā dzīvokļa īpašuma īpašnieks nav zemes īpašniekam maksājis nomas maksu par laiku no 01.12.2010.-31.12.2021. par

ēkas uzturēšanai nepieciešamā zemes gabala nomu.

Prasības pieteikums pamatots ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3. punktu, 54. panta pirmo,

otro daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo daļu, Civillikuma 1069., 1071., 1838.,

1805., 2141., 2142.pants, prasītājs lūdz:

1. piedzīt par labu prasītājam no atbildētāja parādu EUR 322,28 apmērā, ko veido zemes nomas maksas parāds 307,09 euro par laika posmu no

01.12.2010. līdz 31.12.2021. un NĪN kompensācija 15,19 euro par laika posmu no 01.12.2010. līdz 31.12.2014.;

2. piedzīt par labu prasītājam no atbildētāja valsts nodevu EUR 70,00, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,47, un ar lietas vešanu

saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai EUR 147,00 euro;

3. noteikt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja 6% no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

2021. gada 15.septembrī tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi uz prasību.

Atbildētājs norāda, ka prasību neatzīst.

Norāda, ka prasību neatzīst pilnā apmērā. Atbildētājs norādījis, ka kā redzams no klātpievienotās SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2020.gada

14.decembra vēstules, tad Rīgas pilsētas pašvaldība pilnvarojusi pārvaldnieku pārvaldīt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā

esošās dzīvojamās mājas, tajā skaitā, dzīvojamo māju /adrese/.

Saskaņā ar Pārvaldīšanas līguma 2.2.2.apakšpunktu pārvaldniekam ir pienākums slēgt zemes nomas līgumu ar dzīvojamo māju piesaistīto

funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu īpašniekiem, ja dzīvojamā māja atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes, normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā.

Atbildētājs nekad nav ļaunprātīgi izvairījies no rakstiskas nomas attiecību noformēšanas ar zemes īpašnieku, bet konkrētajā gadījumā tiesības slēgt

nomas līgumus, vienojoties par līguma būtiskajām sastāvdaļām, proti, nomas maksas apmēru, dzīvokļu īpašnieku vārdā ir nodotas pārvaldniekam.

Prasītājs, kā zemesgabala /adrese/ kadastra Nr./numurs B/, īpašnieks nekad nav vērsusies pie pārvaldnieka ar pieteikumu par zemes piespiedu

nomas līguma noslēgšanu par minētā zemesgabala 406 m2 platībā lietošanu.

Pie šādiem apstākļiem atbildētājs uzskata, ka prasītājs nav ievērojis noteikto kārtību, kādā nodibināmas zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību

būtiskās sastāvdaļas, kas novedis pie nepamatotas un patvaļīgas nomas maksas apmēra noteikšanas.

Tāpat atbildētājs norādījis, ka saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otro daļu, ja uz šā panta otrajā daļā

minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties.

Gadījumos, kad puses nevar vienoties par minēto atlīdzību, t.i. nomas maksu, to, pamatojoties uz ieinteresētās personas prasību, nosaka tiesa pēc

sava ieskata. Norādīts, ka par laika no 2009.gada 1.novembra līdz 2017.gada 26.jūnijam, gadījumā ja puses nevar vienoties, zemesgabala nomas maksa

nosakāma 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Savukārt, zemes nomas maksas maksa 2018.gadā ir līdz 5% un laika periodā no 2019.gada

1.janvāra līdz 2019.gada 30.aprīlim līdz 4% no zemesgabala kadastrālās vērtības.

Kā redzams no lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, pušu starpā nav panākta vienošanās ne par zemes nomas laika periodu, ne par zemes

nomas maksu, kas būtu atbilstoša likumā noteiktajam.

Neraugoties uz minēto, prasības pieteikumā nav norādīts zemes nomas maksas aprēķina pamatojums, līdz ar to nav saprotams arī prasības summas

aprēķins un tā pareizība. Bez tam, atbildētājs uzskata, ka tiesvedība lietā izbeidzama, jo prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības – atbildētājs

apšauba starp prasītāju uz zemes īpašnieku noslēgto cesijas līgumu.

Puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tāpēc šādos apstākļos tiesnesis pieņēma lēmumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā

2021.gada 16.novembrī, par ko lietas dalībniekiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu tika paziņots 2021.gada 18.augustā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26panta trešās daļas nosacījumiem, lietā 2021.gada 16.novembrī sastādīts saīsinātais spriedums.

2021.gada 23.novembrī no prasītāja saņemts pilna sprieduma sastādīšanas lūgums.

2021.gada 25.novembrī no atbildētāja saņemts pilna sprieduma sastādīšanas lūgums.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Lietā konstatēts, ka no /datums/līdz /datums/bija reģistrētas /pers. B/ /pers.B/īpašuma tiesības uz 914/1000 domājamām daļām no nekustamā

īpašuma /adrese/ kas sastāv no zemesgabala 1412 m2 platībā (lpp. 12).

No /datums/ir reģistrētas kooperatīvās sabiedrības “Latgale V” tiesības uz 914/1000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/(lpp. 12).

Uz zemesgabala /adrese/ kuras uzturēšanai un apsaimniekošanai ir funkcionāli piesaistīta minētā zemes gabala daļa 405 m2 platībā (lpp. 13.-15.).

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nav strīds, ka periodā, par kuru celta prasības, atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma/adrese/ īpašnieks (lpp. 70).

Prasītāja uz Cesijas līgumu pamata no bijušajiem zemes īpašniekiem ir ieguvusi prasījuma tiesības pret ēkas Apes iela 5A dzīvokļu īpašniekiem par

zemes nomas maksas parādu samaksu (lpp. 27).

Tiesa secina, ka prasība lietā ir celta uz cesijas pamata, kas nav apstrīdēta un atbilst Civillikuma 1793., 1797., 1798., 1801., 1805.panta

nosacījumiem. Minētās tiesību normas neparedz ierobežojumu cedēt prasījumus, kas izriet no likuma, tajā skaitā prasījumu par zemes nomas maksas

parāda piedziņu zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesisko attiecību gadījumā.

Prasītājs pieteicis prasījumu piedzīt no atbildētāja zemes nomas maksu EUR 322,28 apmērā, t.i., 6 % no dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala

kadastrālās vērtības atbilstoši atbildētāja atbildības apmēram par laika periodu no /datums/līdz /datums/.

No likuma “Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz /datums/, 12.panta un 34.panta otrās daļas izriet dzīvokļa īpašnieka pienākums maksāt

zemesgabala uzturēšanas izdevumus.

Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja

dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Savukārt atbilstoši Civillikuma 1069.pantam visi kopīpašnieki, samērīgi ar katra daļu, saņem visus labumus, kādus kopējā lieta dod, un tādā pašā

samērā arī nes zaudējumus, kādi tai ceļas.

Arī saskaņā ar Civillikuma 1071.pantu uz kopējo lietu guļošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām (sk. arī Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu).

Saskaņā ar Civillikuma 2141.pantu nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos, 2142.pants nosaka, ja

līgumā nav noteikti maksas termiņi, tad nomniekam vai īrniekam jāmaksā nomas vai īres maksa tikai pēc lietošanas laika notecējuma. Bet ja līgums

noslēgts uz gadu vai ilgāku laiku, tad minētā maksa samaksājama par katru pusgadu uz priekšu, un atbilstoši 2123.pantam, ja par nomas vai īres maksu

nav nekas noteikti norunāts, bet ja to pašu priekšmetu jau agrāk nomājusi vai īrējusi tā pati persona, tad pieņemams, ka agrākie noteikumi nav grozīti.

Bet ja arī šās mērauklas nav un puses tikai vispārīgi izteikušās, ka par maksu viņas savā starpā vienosies, tad, ja šāda vienošanās nenotiek, maksas

apmēru noteic tiesa pēc sava ieskata.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrajā daļā un likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

12. panta 2.1 daļā (redakcija no 2010. gada 24. novembra līdz 2017. gada 26. jūnijam) noteikts, ka, pušu vienošanās neesamības gadījumā, par zemes

nomu jāmaksā 6 % no zemes kadastrālās vērtības. Savukārt šo likumu redakcijās no 2017. gada 27. jūnija līdz 2019. gada 30. aprīlim - pušu vienošanās

neesamības gadījumā, par zemes nomu no 2018. gada 1. janvāra jāmaksā līdz 5 % gadā no zemes kadastrālās vērtības; no 2019. gada 1. janvāra - līdz

4 % gadā no zemes kadastrālās vērtības; no 2020. gada 1. janvāra - līdz 3 % gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Ar Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2017-17-01 nospriests atzīt 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. pantu un 2017. gada 22. jūnija likumu “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās”” par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un spēkā neesošu no 2019. gada 1. maija.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta otro daļu Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir

obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Satversmes tiesas spriedumam

piemīt likuma spēks, un tas ir vispārsaistošs.

Kā izriet no Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma 24. punkta, apstrīdētās normas neatcēla uzreiz, lai piespiedu nomas tiesiskās

attiecības un piespiedu nomas maksu neatstātu vispār bez jebkāda likuma regulējuma, kā arī lai likumdevējam dotu laiku noteikt jaunu nomas tiesisko

attiecību regulējumu, atbilstošā likumdošanas procesā un ar pienācīgu iecerētā tiesiskā regulējuma izvērtējumu.

Tā kā ar minēto Satversmes tiesas spriedumu nav noteikts, ka apstrīdētās tiesību normas uzskatāmas par spēkā neesošām no normas pieņemšanas

brīža, tās ir saistošas un piemērojamas, izlemjot šajā lietā jautājumu par zemes nomas maksas apmēru 2018. gadā un 2019. gadā no 1. janvāra līdz

30. aprīlim.

No 2019. gada 1. maija likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrajā daļā un likuma “Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2.1 daļā noteikts, ka zemesgabala nomas maksu nosaka pusēm rakstveidā vienojoties. Nomas maksas apmērs, ja

puses par to nevar vienoties, likumā vairs nav noteikts.

Tiesa ņem vērā, ka piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās zemes nodošana lietošanā nenotiek, jo nekustamā īpašuma reformas rezultātā izveidojies

zemes lietojums turpina pastāvēt, kā arī ar likumu ir noteiktas gan zemes īpašnieka tiesības saņemt nomas maksu, gan ēkas īpašnieka tiesības lietot zemi

un pienākums veikt samaksu par lietoto nomas priekšmetu. Līdz ar to, nav būtiskas nozīmes tam, ka starp zemes īpašniekiem un atbildētāju līdz

2019. gada 31. aprīlim nebija noslēgts zemes nomas līgums rakstveidā. Par šo periodu nav nepieciešams sākotnēji, proti, pirms nomas maksas parāda

piedziņas vērsties tiesā ar prasību par piespiedu nomas attiecību nodibināšanu, jo minētās attiecības pastāv uz likuma pamata. Apstāklis, ka starp zemes

īpašnieku un atbildētāju nav noslēgts zemes nomas līgums, neatbrīvo atbildētāju no pienākuma maksāt zemes nomu, jo nomas tiesiskās attiecības pastāv

neatkarīgi no pušu gribas, tas ir, uz likuma pamata, jo likumiskā (piespiedu) noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem līgumiem

(salīdzinājumam skat. K. Torgāns. Saistību tiesības, TNA, Rīga, 2014, 347. lapa), secīgi tās nav atkārtoti apstiprināmas ar tiesas spriedumu. Šī

konstatācija ir nepieciešama vienīgi mantisko strīdu izšķiršanai, jo bez mantiskā prasījuma tā ir bezpriekšmetiska (Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2017. gada 31. janvāra spriedums lietā Nr. SKC-69/2017). Lietā Nr. SKC-69/2017 Augstākā tiesa norādījusi, ka nomas attiecību

konstatācija ir pakārtots prasījums gadījumā, kad nav rakstiskas vienošanās par nomas attiecību būtiskajām sastāvdaļām. Arī lietā Nr. SKC-226/2016

Augstākā tiesa atzinusi, ka apstāklis, ka zemes īpašnieks atsevišķa prasījuma veidā nav lūdzis atzīt nomas attiecību pastāvēšanu starp viņu un dzīvokļa

īpašnieku, nevar būt pamats, liegt prasītājam iespēju no nomas līguma subjekta saņemt atlīdzību par zemes lietošanu.

Tādējādi prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētāja zemes nomas maksu no 2010. gada 1. decembra.

Saskaņā ar prasītājas prasības pieteikumā iekļauto aprēķinu par laika periodu no /datums/līdz /datums/ prasītāja aprēķinājusi atbildētājam zemes

nomas maksu 6 % no dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala kadastrālās vērtības atbilstoši atbildētāja atbildības apmēram.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētāja būtu maksājusi prasītājai zemes nomas maksu.

Tiesa atzīst, ka prasītāja, saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (redakcijās no 2010. gada 24. novembra līdz

2017. gada 26. jūnijam) pamatoti aprēķinājusi zemes nomas maksu 6 % apmērā no dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala kadastrālās vērtības

atbilstoši atbildētāja atbildības apmēram no 2010. gada 1. decembra līdz 2017. gada 31. decembrim, proti: par 2010. gada decembri 3.14 EUR, par

2011. gadu 33.81 EUR , 2012. gadu – 34.56 EUR, par 2013. gadu 31.06 EUR, par 2014. gadu 31.06 EUR , 2015. gadu 26.95 EUR., par 2016.

gadu 26.95, par 2017.gadu 26.95 EUR.

Tiesa, pārbaudot prasītājas aprēķinu par zemes nomas maksu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 30. aprīlim, konstatē, ka tas neatbilst

likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrajai daļai un likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

12. panta 2.1 daļai (redakcijas no 2017. gada 27. jūnija līdz 2019. gada 30. aprīlim), jo prasītāja aprēķinājusi zemes nomas maksu 6 % apmērā no

dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala kadastrālās vērtības atbilstoši atbildētājas atbildības apmēram, lai gan bija noteikts, ka no 2018. gada 1. janvāra

maksimālais zemes nomas maksas apmērs, pušu nevienošanās gadījumā, ir līdz 5 % gadā no zemes kadastrālās vērtības, bet no 2019. gada 1. janvāra -

līdz 4 % gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Attiecīgi, veicot pārrēķinu atbilstoši iepriekš norādītajam, par 2018.gadu piedzenams nomas maksas parāds EUR 22.46 apmērā, savukārt par

periodu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 30.aprīlim EUR 5.91 apmērā.

Savukārt, prasība ir noraidāma daļā par periodu 01.01.2018. līdz 31.12.2018. EUR 4.49 apmērā, par periodu no 01.01.2019. līdz 30.04.2019.

EUR 3.08 apmērā.

Ņemot vērā, ka no 2019. gada 1. maija normatīvajos aktos nav noteikts nomas maksas apmērs, pušu vienošanās neesamības gadījumā, kā arī to,

ka pušu starpā nav vienošanās par zemes nomas maksas apmēru no 2019. gada 1. maija, tiesa atzīst, ka prasība daļā par zemes nomas maksas parāda

piedziņu no 2019. gada 1. maija līdz 2021. gada jūnijam nav pamatota. Norādāms, ka no 2019. gada 1. maija zemes īpašniekiem un dzīvokļu

īpašniekiem ir jāvienojas par zemes nomas maksas apmēru, bet gadījumā, ja šāda vienošanās netiek panākta, zemes īpašniekiem ir tiesības celt tiesā

prasību par zemes nomas maksas apmēra noteikšanu, kas ir izskatāma vispārējā prasības kārtībā.

Līdz ar minēto prasība daļā par nomas maksas piedziņu par 2019.gada 1.maija līdz 2021.gada 31.decembrim EUR 71,87 apmērā ir noraidāma.

Prasītājs pieteicis prasījumu par nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 15.19 EUR par period no 2010. gada 1. decembra līdz 2014. gada

31. decembrim.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otro daļu (redakcijās, kas bija spēkā no

2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim), Pārejas noteikumu 44. un 51. punktu un likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas

pilsētās” 12.panta otro1 daļu (attiecīgajās redakcijā, kas bija spēkā laikā no 01.12.2010. līdz 31.12.2014.) un Pārejas noteikumu 14. un 16.punktu,

prasītāja pamatoti cēlusi prasību par nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 15.19 EUR no 2010. gada 1. decembra līdz 2014. gada

31. decembrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli prasījuma apmierinātajai daļai.

Šādos apstākļos no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tā samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 70.00 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 5.47 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos

apmēros: atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, —

to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 147.00 EUR apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrajai daļai, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, [..], savukārt ceturtā daļa nosaka, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi

advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Tādējādi prasītāja labā no atbildētāja piedzenami un izdevumi advokāta palīdzības samaksai EUR 36.43 apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz spieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6%

gadā no piedzītās parāda summas, t.i. no EUR 242.85, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8. un 97. panta tiesa

nosprieda:

apmierināt daļēji /Nosaukums/prasību vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu/Nosaukums/ reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, zemes nomas maksas

parādu 227,66 EUR par laika periodu no 01.12.2010. līdz 30.04.2019., nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 15,19 EUR par laika periodu no

01.12.2010. līdz 31.12.2014., tiesas izdevumus 75,47 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 36,43 EUR apmērā, bet kopā 354,75 EUR

(trīs simti piecdesmit četri euro un 75 centi), nosakot sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa par labu prasītājam izdarāma, veicot pārskaitījumu uz /Nosaukums/reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, bankas norēķinu kontu

/Nosaukums/ /Nr./

Noteikt /Nosaukums/reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos

procentus – 6 (sešus) % gadā no pamatparāda summas EUR 242,85 vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums

apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noraidīt /Nosaukums/prasību pret /pers. A/ daļā par zemes nomas maksas parādu 4,49 EUR apmērā par laika periodu no 01.01.2018. līdz

31.12.2018., zemes nomas maksas parādu EUR 3,08 apmērā par laika periodu no 01.01.2019. līdz 30.04.2019, kā arī zemes nomas maksas

parādu EUR 71,87 apmērā par periodu no 01.05.2019. līdz 31.12.2021.

Spriedumu ar pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2021. gada 16.decembra, ja

pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis (paraksts) I.Dzenis