Court convicts defendant of intentional destruction of property and orders compensation for victim's damages.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentionally destroying another person's property and ordered him to pay compensation to the victim. The defendant denied guilt, but the court found evidence from the victim's son and the prosecutor sufficient to prove the intentional smashing of a balcony window. Consequently, the court ruled the defendant guilty under the Criminal Law and mandated payment of 142.11 EUR for the destroyed glass package.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 185. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 350. panta 1. un 2. daļa: Noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir tiesāts par mantas iznīcināšanu, ja tas ir tīši izdarīts, un cietušajam ir tiesības saņemt kaitējuma kompensāciju, kas sastāv no priekšmeta vērtības un atjaunošanas izdevumiem.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K73-0231-20/41
ECLI:LV:ZRT:2020:1026.11310052518.7.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē 2020.gada 26.oktobrī
Zemgales rajona tiesa,
tiesnese I.Punte,
piedaloties prokurorei A.Vanagai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.
Aprakstošā daļa
/pers. A/ izdarīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu.
2018.gada 7.augustā plkst.12.00 /pers. A/ piegāja pie daudzdzīvokļu mājas /adrese/, lai pasauktu /pers. C/.
/pers. A/ mērķtiecīgi ar smilts, māla un akmens piku meta pa /pers. D/ dzīvokļa Nr./dzīvokļa numurs/ balkona pakešu loga stiklu.
/pers. A/, prettiesiskas darbības rezultātā, tīši iznīcināja /pers. D/ piederošo balkona pakešu loga stikla paketi 130 cm x 110 cm 67,45 EUR
vērtībā, kura kļuva lietošanai nederīga.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.
Motīvu daļa
Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka apsūdzības būtība viņam ir saprotama, bet savu vainīgumu Krimināllikuma 185.panta pirmajā
daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina.
Ņemot vērā, ka apsūdzētais savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā neatzina, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 500.pantā noteikto
kārtību lietā veica pierādījumu pārbaudi.
Cietusī /pers. D/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka par notikumu uzzinājusi tikai tad, kad piezvanījusi prokurore, jo dzīvoklī /adrese A/ pati
nedzīvojot, tur dzīvo viņas dēls /pers. C/.
Prokurore teikusi, ka dzīvoklī ir izsists logs, par ko cietusī nav zinājusi. Dzīvoklis atrodas 3.stāvā. Prasījusi dēlam, kas noticis un kurš to izdarīja,
dēls norādījis uz /pers. A/.
Dēls lieto alkoholu un pie viņa nepārtraukti iet “dzērāji”. Notikuma dienā dēlam esot bijusi temperatūra un viņš gulējis. Vispirms klauvējuši pie
durvīm, pēc tam aizgājuši uz otru mājas pusi pie balkona un metuši pa balkona logu ar akmeņiem.
Pēc notikuma /pers. D/ bijusi dzīvoklī un redzējusi, ka ir izsists ārējais logs, bet akmeni nav redzējusi. Pēc tam cietusī zvanījusi logu firmām, lai
noskaidrotu, cik maksās loga stikla nomainīšana un noskaidrojusi, ka maina nevis stiklu, bet visu paketi, jo tas ir stikla pakešu logs.
Apsūdzēto pazīst, jo daudzas reizes ar viņu bijusi darīšana laikā, kad apsūdzētais strādājis policijā.
Arī dēlam ir bijuši konflikti ar /pers. A/, jo viņi kopā lietojot alkoholu. Agrāk /pers. A/ esot gulējis piedzēries dzīvoklī, un /pers. D/ neesot varējusi
viņu dabūt ārā, tādēļ saukusi otru dēlu palīgā. Aptuveni gadu atpakaļ, /pers. C/ kopā ar /pers. A/ bieži lietojuši alkoholu.
Zina, ka dienā, kad tika izsists stikls, dēls mājās bijis viens. Kad piegājis pie loga, dēls redzējis, ka pagalmā pie balkona stāv trīs vīrieši, kā arī
redzējis, ka tieši /pers. A/ izsitis logu.
Dzīvoklis reģistrēts uz /pers. D/ vārda un tur dzīvo tikai viņas dēls. Dēls ātrāk par izsisto stiklu nav stāstījis, jo baidījies, ka viņa būs dusmīga un
izliks no dzīvokļa. Dēls bija domājis, ka paši samainīs logu un cietusī par to neuzzinās, bet, kurš konkrēti bija gribējis logu mainīt, dēls neteica.
Dēls dzīvojot istabā, kurā ir balkons, bet otra istaba ir aiztaisīta. Cietusī liecināja, ka dēlam bijušas daudzas traumas, un viņš “nedraudzējas” ar
galvu, kad iedzer.
Esot gatava izlīgt ar apsūdzēto, jo gribot mieru, un logu ielikšot pati.
Norādīja, ka apsūdzētais ar viņas dēlu iepriekšējā dienā 2018.gada 6.augustā kopā lietojuši alkoholu, to apliecinot arī kaimiņi. Alkoholu viņi
lietojuši ārā, kompānijā bijis /pers. A/, /pers. C/ un vēl divi cilvēki, kurus nevarot nosaukt.
Cietusī /pers. D/ 2020.gada 21.oktobrī papildus liecināja, ka kaitējuma kompensāciju nav saņēmusi. Logs ir nomainīts. Dzīvoklis pieder viņai un
dēls /pers. C/ tur dzīvojot ar viņas atļauju.
Ja apsūdzētais ir kādam citam samaksājis, tad tas viņu neskarot, un viņai tas neesot zināms. No /pers. A/ kaitējuma kompensāciju nav saņēmusi un
vēlas, lai tā tiktu atlīdzināta, pārskaitot uz viņas bankas kontu.
Uzskata, ja apsūdzētais meta akmeni, trāpīja pa stiklu, tātad ir vainīgs. Attiecības ar apsūdzēto ir neitrālas, taču uzskata, ka par savu rīcību ir
jāatbild. Strādā kopā ar apsūdzētā māti, pazīst /pers. A/ vairāk kā 30 gadus un nav ieinteresēta apmelot apsūdzēto.
Liecinieks /pers. C/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka neatceras precīzu datumu, bet bijusi pirmdiena, apmēram plkst.14.00 un atradies savā
dzīvesvietā /adrese/.
Dzirdējis, ka kāds stipri klauvē pie durvīm, bet tā kā bijis slims, durvis nav atvēris. Pēc tam dzirdējis, ka met pa balkona logu, atvēris aizkarus un
redzējis /pers. A/ un vēl vienu personu, kuru sauc /pers. K/, bet uzvārdu neatceras.
Redzējis, ka /pers. A/ paņem akmeni un iemet pa logu. Liecinieks nobijies un aizskrējis prom, redzējis, ka viens stikls ir sasists. Pēc tam piezvanījis
policijai, kura atbrauca apmēram pēc 40 minūtēm, visu nofotografēja un aizbrauca.
Attiecības ar /pers. A/ nav īpaši labas, jo /pers. A/ esot emocionāls, bet kopumā savstarpējās attiecības raksturo kā neitrālas, naida abu starpā
neesot. Apsūdzēto pazīst ļoti sen, agrāk viņš bijis policists. Domā, ka /pers. A/ pa logu metis tāpēc, ka /pers. C/ nav atvēris viņam durvis. Ar /pers. A/
kontaktējas tikai tad, kad kopā lieto alkoholu.
Notikuma dienā atradies istabā pie balkona, logi bijuši ciet, iela labi pārredzama. Liekas, ka /pers. A/ bijis baltos šortos un gaišā kreklā.
Kad izsita logu, izgājis uz balkona un paskatījies, uz kuru pusi viņi aizgāja. Redzējis, ka viens logs ir izsists un zvanījis policijai. Balkona stūrī atradis
akmeni, uz balkona atradusies arī zeme puķēm un kaut kādi stikli, kā arī māls un smiltis, jo pirmajā reizē /pers. A/ metis ar mālu. Redzējis, ka otrajā reizē
/pers. A/ paņem akmeni no šķembu kaudzes, kas atradās būvlaukumā pie mājas.
Iepriekšējā dienā /pers. A/ nācis pie liecinieka ap plkst.1.00 naktī, pieklauvējis pie durvīm un aizgājis prom. /pers. C/ no balkona redzējis, ka /pers.
A/ ir kopā ar vēl kādiem diviem cilvēkiem.
Pirms notikuma /pers. C/ 2 vai 3 reizes bija saticis /pers. A/ vilcienā, braucot no Ikšķiles uz Ogri. /pers. A/ kaut ko gribējis, bet /pers. C/ neesot
kontaktējies ar viņu. Kādu pusotru gadu atpakaļ kopā ar /pers. A/ ir lietojis alkoholu, to darījuši gan ārā, gan dzīvoklī.
Iepriekšējā dienā kopā ar /pers. A/ alkoholu nav lietojis un arī telefona zvanus no /pers. A/ nav saņēmis. Ap plkst.1.00 naktī redzējis /pers. A/
baltos šortos iekšpagalmā. /pers. A/ atpazinis, bet pārējos divus cilvēkus - nē.
/pers. C/ nevienam citam neesot izteicis pretenzijas par izsisto logu un /pers. A/ melojot par izteiktajiem draudiem, jo nekas tāds neesot bijis.
Mātei par izsisto logu neko nav teicis, jo nav gribējis viņu uztraukt. Liecinieks paskaidroja, ka precīzākas ir liecības, kas sniegtas stundu pēc
notikušā un šobrīd tās labi vairs neatceroties.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tiesas izmeklēšanā nolasīts /pers. C/ 2018.gada 7.augusta iesnieguma protokols, kurā
/pers. C/ norādījis, ka 2018.gada 7.augustā ap plkst.12.00 atradies savā dzīvesvietā /adrese A/ un sadzirdējis, ka pa istabas logu kāds met ar cietiem
priekšmetiem, ar trešo reizi istabas loga stikls ticis izsists.
/pers. C/ izgājis uz balkona un ieraudzījis, ka zem logiem atrodas /pers. A/ un Jānis, kura uzvārdu nezina (lietas 2.lapa).
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tiesas izmeklēšanā tika nolasīts 2018.gada 7.augusta cietušā nopratināšanas
protokols, kurā /pers. C/ liecinājis, ka 2018.gada 7.augustā ap plkst.12.00 atradies savā dzīvesvietā un sadzirdējis, ka kāds stipri klauvē pie dzīvokļa
ārdurvīm. Durvis vaļā nav vēris, jo slikti juties. Pēc mirkļa kāds metis pa viesistabas logu ar cietiem priekšmetiem. Piegājis pie istabas loga, atvēris
aizkarus un ieraudzījis /pers. A/, kurš atvēzējies un ar cietu māla gabalu metis viņa dzīvokļa istabas loga virzienā. Māla gabals trāpījis loga stiklā, kā
rezultātā ticis izsists ārējais stikls. /pers. A/ bijis kopā ar Jāni, uzvārdu nezina, kuram ir gari tumši mati, gara tumša bārda, apmēram 35 gadus vecs, bija
ģērbies tumšās drēbēs. /pers. C/ izgājis uz balkona un redzējis, ka viņi iet prom (lietas 4.lapa).
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tiesas izmeklēšanā nolasīts liecinieka 2019.gada 18.janvāra nopratināšanas
protokols, kurā /pers. C/ liecinājis, ka dzīvoklis /adrese A/ pieder viņa mammai /pers. D/, un dzīvoklī dzīvo tikai viņš. Pilnībā uztur savas liecības, kuras
sniedzis kā cietušais.
/pers. C/ 2018.gada 7.augustā atradies savā dzīvesvietā un nevienu iekšā nav laidis, jo nav vēlējies, lai kāds nāktu dzīvoklī un traucētu.
Izdzirdot troksni, piegājis pie balkona loga un redzējis, ka /pers. A/ atvēzējies un met ar akmeni. Atgājis nost no loga un tajā brīdī ticis izsists
pirmais loga stikls. Iepriekš pa logu ticis mests ar mālu. Ārpusē pie loga ir palodze, uz kuras atrodas pelnu trauks, un nākamajā dienā ieraudzījis, ka tur
atrodas akmens. Mātei neko par loga izsišanu nav teicis, jo negribēja viņu uztraukt. Varētu būt, ka draugiem esot teicis, ka /pers. A/ izsita dzīvokļa loga
stiklu. Ar /pers. A/ nekontaktējoties un neesot ar viņu runājis (lietas 63.-64.lapa).
Liecinieks /pers. C/ savas liecības pilnībā uzturēja un papildus liecināja, ka sākumā, akmeni nav ieraudzījis. 2019.gada 18.janvāra liecībās
liecinātais par akmeni atbilstot patiesībai. Balkona stūrī stāvējis pelnu trauks, tur arī atradies akmens. Brīdī, kad /pers. A/ metis pa logu, viņš /pers. C/
neesot redzējis. Kad liecinieks atvēris balkonu, redzējis, ka viņi iet projām.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tiesas izmeklēšanā nolasīts 2018.gada 17.augusta cietušā papildus nopratināšanas
protokols, kurā liecinieks /pers. C/ liecinājis, ka 2018.gada 7.augustā ticis bojāts viņa dzīvokļa balkona pakešu loga stikls, kura izmēri ir 130 cm x
110 cm. Loga stikls bojāts ar akmeni. Loga stiklu izsitis viņa paziņa /pers. A/, kuru viņš pazīst aptuveni no 1998.gada.
2018.gada 7.augustā, dienas vidū, /pers. C/ atradies savā dzīvesvietā, jo bijis apslimis. Dzīvoklis atrodas trešajā stāvā. Dzirdējis, ka kāds met ar
akmeni pa balkona dekoratīvo sienu, un gājis skatīties, kas notiek.
Ieraudzījis paziņu /pers. A/, kurš jau bijis kustībā un metis ar akmeni pa viņa logu. Tieši tajā brīdī /pers. A/ trāpījis pa loga stiklu, to bojājot.
/pers. A/ gribējis viņu sasaukt, lai atnāktu pie viņa uz dzīvokli, jo viņš /pers. A/ otro dienu nebija laidis iekšā. Blakus stāvējis arī /pers. C/ paziņa
/pers. K/.
Sākotnējās liecībās teicis, ka tas bijis Jānis, bet kļūdījies ar vārdu. /pers. K/ arī dzīvo Ikšķilē, ir aptuveni 35 gadus vecs, ar bārdu un gariem
matiem. /pers. K/ pa loga stiklu nemeta, tikai skatījās. Kad /pers. A/ iemetis ar akmeni pa loga stiklu, /pers. C/ turpinājis izlikties, ka nav mājās un
izsaucis Valsts policiju (lietas 12.lapa).
Liecinieks apstiprināja, ka notikuma dienā /pers. A/ blakus stāvējis /pers. K/, kura uzvārdu neatceras.
Liecinieks/pers. I/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka par notikušo pastāstījis kāds paziņa uz ielas, bet vairs neatceroties, ko kurš ir teicis. Lieciniekam
esot zināms, ka bijis konflikts saistībā ar izsistu logu, kurā bija iesaistīts /pers. C/ un /pers. A/. /pers. I/ pazīst gan apsūdzēto, gan /pers. C/.
/pers. I/ esot dzirdējis no paziņas uz ielas, ka kāds /pers. C/ ir izsitis logu. Zina, ka lietā figurē /pers. K/, /pers. A/ un vēl citi cilvēki var būt iesaistīti.
Liecinieks nevarēja apliecināt, cik patiesa ir informācija, kas viņam zināma. Norādīja, ka uztur tās liecības, ko sniedzis prokurorei. /pers. I/ atceras, ka
kādā vakarā, Ikšķiles tirgus laukumā kompānijā saticis /pers. C/, kurš pārmetis /pers. L/, ka viņš it kā varētu būt vainīgs pie izsistā loga. /pers. L/
paskaidrojis, ka tajā dienā tur nav bijis, tad /pers. C/ sapratis, ka /pers. L/ tajā nav iesaistīts.
/pers. A/ par notikušo sīkāk neko neesot stāstījis, kaut kad ir zvanījis, bet nav runājuši par šo lietu.
Pēdējo reizi /pers. A/ zvanījis pirms pāris dienām, aicinājis uzspēlēt šahu. Liecinieks aizgājis un /pers. A/ atgādinājis, ka būs tiesa, jo bija saņēmis
pavēsti.
Ar /pers. A/ esot neitrālas attiecības, pazīst viņu apmēram 2-3 gadus. Arī /pers. C/ pazīst aptuveni tikpat ilgi. Ikšķile ir maza pilsēta un alkoholu ir
lietojis kopā gan ar /pers. A/, gan ar /pers. C/, bet ar katru atsevišķi. Dzīvoklī pie /pers. C/ esot bijis, bet /pers. A/ tur nav redzējis. Kopā ar /pers. A/
lietojis alkoholu pie kopīgiem paziņām, bet par tiesas sēdi neesot runājuši.
Liecinieks atceras, ka Jaunajā gadā bijis iegājis pie /pers. C/ uz 1-2 stundām, kopā lietojuši alkoholu un /pers. C/ sasitis pudeli pret /pers. I/
pakausi. Pēc tam /pers. I/ aizgājis projām. /pers. A/ izvirzījis teoriju, ka, iespējams, tas noticis tāpēc, lai ietekmētu /pers. I/ liecības.
Piecas dienas pirms tiesas sēdes, spēlējot šahu, /pers. I/ esot ieminējies par tiesas sēdi, un saruna nonākusi līdz gadījumam ar pudeli, bet /pers. A/
teicis, ka tas ir liecību dēļ.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tiesas izmeklēšanā nolasīts liecinieka /pers. I/ 2018.gada 3.decembra nopratināšanas
protokols, kurā /pers. I/ liecinājis, ka /pers. C/ pazīst apmēram 4 gadus, esot Ikšķiles iedzīvotājs. Konfliktsituāciju ar viņu nav bijis. Agrāk /pers. C/ uz
ielas visiem prasījis naudu, pēc izskata varējis redzēt, ka viņš lieto alkoholu.
/pers. I/ pazīst /pers. A/ ar paziņu starpniecību, viņš dzīvojot Ikšķilē, attiecības ir neitrālas un konfliktsituācijas nav bijušas.
Agrāk /pers. I/ ir bijis /pers. C/ dzīvoklī, kur kopā lietojuši alkoholu.
Bijis arī vienā kompānijā, kurā /pers. C/ uz ielas runājis ar /pers. L/un it kā teicis, ka /pers. L/ ir izsitis viņam logu. Vizuāli /pers. L/ nav līdzīgs /pers.
A/. Saņemot atbildi no /pers. L/, ka viņš nav sitis stiklu, /pers. C/ ar to samierinājies.
/peras. I/ Ikšķilē esot dzirdējis, ka /pers. C/ teicis, ka /pers. A/ ir izsitis viņa dzīvoklim stiklu. Varētu būt, ka /pers. A/ ar /pers. C/ ir kāds
savstarpējs konflikts. Dzirdējis, ka /pers. C/ ir bijuši konflikti ar citiem cilvēkiem (lietas 54.-56.lapa).
Liecinieks /pers. I/ liecības uzturēja un papildus liecināja, ka apmēram 2-3 minūtes ar /pers. A/ runājuši par tiesas sēdi un par konfliktu, kurā /pers.
I/ pret galvu tika sasista pudele, saistībā ar loga izsišanu. Šo teoriju izvirzījis /pers. A/ (lietas 54.-56.lapa).
Ar iesniegumu policijā liecinieks nav griezies. Tas esot noticis /pers. C/ dzīvoklī, visi bijuši alkohola reibumā, citi vairāk, citi mazāk. Pēc sitiena ar
pudeli attapies apmēram pēc 5 minūtēm un devies prom no dzīvokļa. Uz pakauša bijis puns, bet ārsta palīdzība nav bijusi nepieciešama. /pers. A/
pateicis, ka, iespējams, tas noticis, lai pirms tiesas ietekmētu /pers. I/ liecību.
Liecinieks /pers. K/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka dzīvo Ikšķilē, un bijis klāt brīdī, kad /pers. A/ metis ar akmentiņu pa logu. Tas noticis
2018.gada augustā Ikšķiles iekšpagalmos. Atradies apmēram 2 m attālumā. /pers. A/ paņēmis akmentiņu, metis vienreiz, nav trāpījis, tad metis otrreiz un
trāpījis pa logu. Pagaidījuši kādu pusotru minūti, bet neviens ārā nav iznācis un devušies tālāk. /pers. A/ metis pa logu, jo viņam vajadzējis satikt /pers. C/,
bet neesot teicis, kādēļ jāmet pa logu un kas ir noticis.
/pers. A/ liecinieks pazīst labi, abiem patīk spēlēt šahu. /pers. C/ pazīst, bet kopš pasākuma liecinieka /pers. K/ mājās, kurā /pers. C/ apzadzis viņa
draugus, attiecības esot sliktas. Tas bijis pirms 4-5 gadiem. Zina, ka tas bija /pers. C/, jo viņš vienīgais atteicies iesaistīties pazudušo mantu meklēšanā.
Zinājis, kam pieder logs, pa kuru meta /pers. A/. Pirmo reizi /pers. A/ trāpījis pa margu, bet otro reizi pa logu. Logs palicis vesels un nekādu stiklu
šķindoņu nav dzirdējis. No apakšas redzējis augšējo loga pusi, nekas tur nebija saplīsis. Apakšējo stikla daļu aizsedza balkona plāksnes, bet augšdaļa
bijusi redzama. Ar /pers. A/ esot draugi apmēram 5 gadus. Policijā sniegtās liecības atceroties aptuveni. Ar /pers. A/ nav bijušas sarunas par liecību
sniegšanu, bet uz tiesu atbraucis kopā ar /pers. A/ ar vienu vilcienu.
Neatceras, kāpēc /pers. A/ aicinājis līdzi, lai satiktu /pers. C/. Pie /pers. C/ durvīm piezvanīt nebija iespējams, jo bija norauts zvans, bet pieklauvēt
varēja. /pers. K/ šķiet, ka /pers. A/ mēģināja /pers. C/ sazvanīt pa telefonu. Esot skatījies uz logu, kad /pers. A/ metis un redzējis, ka trāpa pa loga
augšpusi. /pers. C/ uz balkona neesot iznācis, jo pēc tam tur grozījušies kādu 1-1,5 minūti, tad lēnā garā aizgājuši uz Daugavu peldēties.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tiesas izmeklēšanā tika nolasītas liecinieka /pers. K/ 2018.gada 5.septembrī sniegtās
liecības, kurās /pers. K/ liecinājis, ka 2018.gada augusta sākumā bijis kopā ar paziņu /pers. A/, kurš teicis, ka jāaiziet līdz /pers. C/. Sapratis, ka /pers.
A/ ar /pers. C/ gribēja aprunāties, bet pats gājis līdzi.
Bija domājis, ka /pers. A/ parunāsies ar /pers. C/ 5-10 min un tad abi kopā ies uz Daugavu. Piegājuši pie pirmās kāpņu telpas, uzgājuši uz otro vai
trešo stāvu, piegājuši pie durvīm, kurām bijis nolauzts rokturis, un /pers. A/ klauvējis pie durvīm aptuveni 1-1,5 minūti. Durvis neviens neatvēra. Gājuši
ārā, apgājuši apkārt mājai, līdz balkonu pusei. /pers. A/ no grants vai akmeņu kaudzes paņēmis akmentiņu, ne lielāku kā 4 cm, un metis pa 2. vai 3.stāva
logu. Pirmo akmeni /pers. A/ trāpījis pa balkona dekoratīvo margu. Pēc tam /pers. A/ no turpat esošās grants vai smilšu kaudzes paņēmis vēl vienu
akmeni, arī ne lielāku par 4 cm un atkārtoti metis pa /pers. C/ balkona loga stiklu.
/pers. A/ trāpījis pa balkona loga stiklu, jo bijusi atsitiena skaņa no stikla. Bet stikla šķindoņu /pers. K/ nav dzirdējis. Pastāvējuši aptuveni minūti un
gājuši projām uz Daugavu. No vietas, kur /pers. K/ stāvējis blakus /pers. A/, nevarēja redzēt, ka stiklam būtu radušies bojājumi. Pie loga neviens
nepienāca.
/pers. K/ esot zināms, ka /pers. C/ ilgāku laiku ir konflikts ar /pers. A/ (lietas 28.-29.lapa).
Liecinieks apstiprināja sniegtās liecības un papildus liecināja, ka no grants kaudzes tika paņemts akmentiņš vai akmentiņu kaudze, kas salipusi kopā
ar smiltīm, bet tam īsti nav pievērsis uzmanību.
/pers. A/ metis 2 reizes, pirmo reizi trāpījis pa balkona margām, otro reizi pa stiklu, bet stikla šķindoņu /pers. K/ nav dzirdējis. Pēc tam uzzinājis no
paziņas /pers. L/, ka logs ir bojāts. Viņš stāstījis, ka pirms pāris dienām /pers. C/ bijis pie viņa un vainojis par kaut kādu izsistu stiklu, par ko abi
iesmējuši, jo /pers. L/ tajā dienā bija darbā un nekādā veidā to nevarēja izdarīt.
Lieciniekam neesot informācija, par ko /pers. A/ ar /pers. C/ gribēja parunāties. /pers. C/ ar /pers. A/ visu laiku esot konflikts, jo vienreiz /pers. A/
bijis nozagts telefons, citreiz „Supernetto” pārdevējas esot lūgušas palīdzēt saistībā ar zagšanu, jo viņām esot bail no /pers. C/, un tad /pers. A/ gājis
skaidroties ar viņu, bet precīzāk neko nezina.
Liecinieks/pers. S/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka viņš izsitis stiklu, un tas bijis muļķīgi. Gājuši ar vienu draugu piedzērušies un viņš prasījis, vai
liecinieks varot trāpīt tajā logā, par to “uzlikšot” aliņu.
Pēc tam /pers. A/ esot viņam prasījis, lai uzzinot, kas to stiklu izsitis, jo /pers. C/ sakot, ka /pers. A/ to izdarījis. Tas noticis pagājušā gada augustā,
septembrī, īsti neatceroties, tikai zinot, ka kaut kādam stiklam trāpījis. Logs esot mājā pie bērnudārza, /ielas nosaukums/ ielas galā. Nezina, kāpēc tieši
metis pa to stiklu, vienkārši kāds uzprasījis un solījis aliņu.
Neatceras ar ko kopā gājis un dzēris. Tas bijis vēlu vakarā, bijusi jau tumsa. Iedzēruši aliņu un sanācis muļķīgi. Kad trāpījis, uzreiz aizmukuši.
Nevar pateikt pa kuru vietu stiklam trāpīja un vai stikls saplīsa. Tas laikam bija mājas 3. vai 4. stāvs.
/pers. C/ nav teicis, ka izsitis stiklu, jo viņš sācis draudēt. Ar /pers. C/ pāris reizes kopā esot iedzēruši, bet draugi neesot. Neesot zinājis, ka tas ir
/pers. C/ stikls. /pers. C/ esot draudējis, jo zinājis, ka /pers. S/ izsitis kaut kādu logu.
/pers. A/ esot paprasījis uzzināt, kas izsitis logu, bet tad sācis domāt, ka pats kaut kur meta, bet speciāli mest pa /pers. C/ logu nav gājis. Logu pats
nav izvēlējies. Gājuši ar dzērāju, neatceras ar ko, kurš teicis: “Vai vari trāpīt pa to stiklu? Dabūsi aliņu!”.
Uz tiesas sēdēm nav nācis un dzīvokļa īpašniecei par izdarīto nav teicis, jo visu laiku esot alkohola reibumā un neatceroties, kurā dienā jānāk uz
tiesas sēdi.
Pa logu metis vienreiz, ar kunkuli vai ar akmeni, neatceras, un pēc tam uzreiz aizskrējuši projām. Skaņa bijusi, kaut kas nodžinkstējis.
Kad /pers. C/ stāstījis, ka /pers. A/ viņam izsitis logu, neesot viņam neko teicis. Pa logu metis vasaras beigās - augustā vai septembrī, bijis jau
tumšs, spīdējušas laternas.
Liecinieks paskaidroja, ka par aliņu daudz ko varot izdarīt.
Ar /pers. A/ esot bijusi saruna par tiesas sēdi, un /pers. A/ arī nopircis biļeti, jo naudas lieciniekam neesot. Uz tiesas sēdi atbraucis kopā ar /pers.
A/, pirms tam satikušies Ikšķiles stacijā.
Prokuratūrā sniedzis liecības, ka /pers. A/ it kā sitis logu. Tā liecinājis, jo /pers. C/ draudējis. Ar /pers. C/ satiekas tikai tad, kad ir ko iedzert. Par
/pers. C/ draudiem vērsies pie /pers. A/, nevis policijā, jo labāk viņu zinot. Nevar pateikt, kad /pers. C/ draudējis, jo tādiem sīkumiem nepievēršot
uzmanību. /pers. C/ teicis: “Ja neteiksi, ka /pers. A/ ir izsitis to logu, tad būsi līķis!”
Atkārtoti norāda, ka metis pa logu, trāpījis, kaut kas nodžinkstējis, pēc tam aizskrējuši, paspējuši vēl uz veikalu aliņu nopirkt. Gājis kopā ar pilnīgi
nepazīstamu cilvēku, kurš sākumā piedāvājis iedzert. Neesot jautājis tam cilvēkam, kāpēc tieši pa to logu jāmet, tās vienkārši bijušas derības.
/pers. S/ liecināja, ka strādā, bet cik nopelna, tik arī “nodzer”.
Prokuratūrā sniegtās liecības neatceroties. Teicis, ka nezina, kas to ir izdarījis, jo bijis nobijies un nav gribējis problēmas. /pers. C/ esot teicis, ka
viņa draugi /pers. S/ nogalināšot.
Pie /pers. C/ lietot alkoholu /pers. S/ vairs neiet, pēdējo reizi bijis pavasarī. Draudi tika izteikti vēlāk - šogad jūnijā vai jūlijā. Draudus liecinieks nav
ņēmis vērā, jo tas viņu neuztraucot.
No /pers. A/ neesot bail. Par izsisto stiklu atzīšanās vēstules nav rakstījis, tikai, kad aizveda uz prokuratūru, tad tur kaut ko stāstījis.
Pēc tam rakstījis vēstuli, ka viņš to ir izdarījis, bet neatceras, kad. Vēstuli prasījis uzrakstīt /pers. A/, /pers. S/ uzrakstījis, ka izsitis logu. /pers. A/
palūdzis, lai /pers. S/ uzraksta rakstveida liecību un /pers. S/ domājis, ja uzrakstīs, tad nebūs nekur jābrauc liecināt. Uzrakstījis papīru, ka atzīstas stikla
izsišanā, bet neatceras, kur to licis. Tas noticis kaut kādā dzīvoklī, kur dzēruši alu, spēlējuši šahu. Bijis arī /pers. A/ un vēl viens cilvēks.
/pers. A/ teicis lieciniekam, ka par loga izsišanu esot ierosināta lieta tiesā un, ja uzrakstīs liecību, tad /pers. A/ beigsies tiesa, jo viņš to neesot
darījis.
Pretrunas liecībās var būt, jo esot brīži, kad atceroties vairāk un brīži, kad mazāk. Stiklu izsitis augustā, septembrī, varbūt jūlijā. Gājuši pa /ielas
nosaukums/ ielu no veikala „Supernetto” uz augšu, tad piedāvāja aliņu, iedeva rokā akmeni ar ko mest. Uzmetis un viss. Tas bijis kunkulis vai akmens.
Speciāli neko nav gājis sist. Sitis uz derībām.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tiesas izmeklēšanā nolasītas liecinieka /pers. S/ 2018.gada 26.novembrī sniegtās
liecības, kurās /pers. S/ liecinājis, ka /pers. C/ pazīst kā Ikšķiles iedzīvotāju, reizēm viņš /pers. S/ uzcienājot ar alu. /pers. C/ esot galvas trauma. /pers. A/
pazīstot, jo 90.gados /pers. A/ bijis Ikšķiles iecirkņa inspektors.
/pers. A/ /pers. S/ prasījis, lai uzzina, kas izsitis /pers. C/ stiklu, jo /pers. A/ piesienoties, ka viņš izsitis stiklu.
/pers. A/ teicis, ka nav to darījis. Prasījis /pers. C/, kurš pateicis, ka logu izsitis /pers. A/ (lietas 52.-53.lapa).
Liecinieks apstiprināja, ka šādas liecības sniedzis, bet tās neuzturot, jo esot nedaudz samelots. Neuzskata, ka apzināti ir sniedzis nepatiesas
liecības, vienkārši noklusējis. Apstiprina, ka ir sniedzis nepatiesas liecības, noklusēdams savu vainu.
Vienreiz saticis /pers. C/, kuram teicis, ka atzinies savā vainā, pēc kā arī saņēmis draudus no /pers. C/, kurš teicis, lai šajā lietā iekšā nelienot.
Apsūdzētais /pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2018.gada augusta sākumā Jaunogres stacijā saticis cilvēku, kurš gribējis braukt uz Ikšķili.
Cilvēka vārdu nevar nosaukt, bet zina, ka viņš dzīvo Ogrē. Šis cilvēks teicis, ka nevarot sameklēt /pers. C/ un lūdzis /pers. C/ pabrīdināt, ka viņš tiekot
meklēts ar nolūku fiziski ietekmēt. Pēc pāris dienām mēģinājis pa dažādiem telefona numuriem /pers. C/ sazvanīt. Pirms tam bijis aizgājis līdz /pers. C/
dzīvoklim un redzējis, ka dzīvokļa metāla durvis ir stipri deformētas, izskatījies, ka kāds ir mēģinājis tās izgāzt, durvju zvans norauts un rokturis salauzts.
Gājis pie /pers. C/, jo cilvēks stacijā bija lūdzis /pers. C/ pabrīdināt, ka atsevišķiem kriminālās vides pārstāvjiem ir radušās aizdomas, ka viņš no seniem
laikiem ir policijas informators.
Apsūdzētais atkārtoti norāda, ka pie /pers. C/ gājis, jo viņš bija bijušā pārinieka “stukačs”, un pārinieks par to ļoti uztraucās. Apsūdzētais sapratis,
ka tie ir reāli draudi un mēģinājis /pers. C/ sazvanīt, kas nav izdevies.
Zinot, ka /pers. C/ nopietni lieto alkoholu, viens pie /pers. C/ nav gribējis iet, tāpēc palūdzis paziņu /pers. K/ aiziet kopā ar viņu. Tajā pašā vakarā,
apmēram plkst.21.30, gājis no paziņām uz vietu, kur tobrīd Ikšķilē uzturējies un, ejot gar /pers. C/ dzīvesvietu, gribējis paskatīties, vai viņa logos deg
gaisma, bet no lejas to nav varējis redzēt.
Pie pagrabtelpām blakus /pers. C/ kāpņu telpai pamanījis, ka slapstās kāds vīrietis un izturas tā, lai netiktu pamanīts. Radies iespaids, ka vīrietis arī
meklē /pers. C/. Nogājis gar fasādes pusi, bet gaismu logos nav redzējis. Pēc tam aizgājis pie paziņām izgulēties, kur bijis apmēram no plkst.22 līdz
naktij. Tā bija nakts no 6. uz 7.augustu.
Otrā dienā aizgājis uz Ikšķiles centru, kur vēlreiz palūdzis /pers. K/ pavadīt viņu līdz /pers. C/. Vēlējies /pers. C/ satikt, lai pabrīdinātu, ka viņam
draud nopietnas briesmas.
7.augustā atkal aizgājuši līdz /pers. C/ dzīvoklim, bet durvju zvans bijis norauts, arī sazvanīt /pers. C/ neizdevās. Tas bijis dienas vidū. Padauzījies
pie durvīm, tad kopā ar /pers. K/ izgājuši ārā, piegājuši no ēkas fasādes puses starp /adrese/ un /adrese B/, mēģinājis viņu sasaukt.
Tur bija rakta tranšeja, pie kuras bija zemes kaudze - māla un smilts maisījums. Atradis tajā mazu akmentiņu, ar kuru iemetis pa /adrese/ dzīvokļa,
kurā dzīvo /pers. C/, balkona dekoratīvo apmali. Nedaudz pagaidījuši, vai neparādīsies /pers. C/, bet nekādas kustības uz balkona nebija. Tad
sameklējis smilts un māla maisījumu un iemetis pa loga augšējo daļu, kur tas sašķīdis pret logu. Smilts un māla maisījums bijis salipis, nedaudz mitrs.
Dažas minūtes pagaidījis, bet neviens neparādījās.
/pers. A/ apstiprina, ka ar /pers. C/ bijusi vienošanās, ka metīs pa logu, ja steidzami viņu vajag sastapt. Apsūdzētais uzskatījis, ka /pers. C/ ir
jābrīdina, jo pateicoties /pers. C/ sniegtajai informācijai, vairākus gadus atpakaļ ticis atklāts smags noziegums, un šie cilvēki tagad meklējot, kas
“nostučīja” lielo narkotranzītu. Zina, ka viņiem ir aizdomas uz /pers. C/. Pats ar šīm personām ticies un uzzinājis, ka līdz tiesai neviens liecinieks
neizdzīvos, par ko vērsies rakstiski Satversmes aizsardzības birojā. /pers. A/ policijā nav vērsies, jo zinājis, ka tur ir iesaistītas arī policijas amatpersonas.
Policijā strādājis no 1993.gada līdz 2004.gada 1.janvārim. Apsūdzētais regulāri ir vērsies policijā, gan pirms, gan pēc šī gadījuma. Iesniegumu
policijai nav rakstījis, ir tikai zvanījis un informējis.
Pēc otrreizējas mešanas pa logu, stikls palicis vesels. Piecas minūtes pagaidījuši, /pers. C/ nav parādījies un gājuši prom. Attiecības ar /pers. C/
esot neitrālas, uzskata, ka viņš ir slims cilvēks, kurš nedrīkst lietot alkoholu.
/pers. C/ pazīstot kopš laika, kad bija iecirkņa inspektors. Zinājis, kur /pers. C/ dzīvo, jo savā laikā uz to adresi bijuši ļoti daudz izsaukumu. /pers.
C/ regulāri lielās devās lietojot alkoholu un sakarā ar daudzajām galvas traumām, viņš nesaprotot ko dara, tāpēc /pers. A/ cenšoties viens pats ar šādiem
cilvēkiem nekontaktēties. Gājis pie /pers. C/, lai pabrīdinātu. Meklējis /pers. C/, jo bijis viņa žēl.
Uzskata, ka /pers. C/ viņu ienīst, bet viņam esot neitrālas attiecības, jo uzskata /pers. C/ par slimu. Apsūdzētais vairākas reizes ir mēģinājis satikt
/pers. C/, jo pēc /personas uzvārds/ nāves bijis ļoti liels risks, ka nākamais būs /pers. C/ vai /pers. S/.
Apsūdzētais kopā ar /pers. C/ viņa dzīvoklī ir lietojis alkoholu, bet tas bijis sen. Pēdējo 2 gadu laikā to neesot darījis, un nevarot precīzi pateikt,
kad pēdējo reizi bijis /pers. C/ dzīvoklī. Šādās adresēs viens nekad neejot, bet iet kopā ar kādu.
/pers. C/ dzīvoklī alkoholu lietojis apmēram 1-2 reizes gadā. Konflikti ar /pers. C/ ir bijuši, kad viņš kaut ko salietojies, kā jau visiem paziņām.
Uzskata, ka /pers. C/ viņu ienīst, spriežot pēc viņa darbībām, kaut vai šī iesnieguma uzrakstīšanas.
/pers. A/ liecināja, ka 2018.gada 31.augustā sēdējis pie paziņām /adrese C/, kad kāds piezvanījis un teicis, ka /pers. S/ centrā sēžot uz soliņiem un
stāstot, kā ir izsitis /pers. C/ logu un sitīšot vēl.
Neatceras, kas tieši zvanījis, bijusi zināma persona, bet vārdu nenosauc. Tajā brīdī viņam bijis jāiet uz veikalu, tāpēc aizgājis šo informāciju
pārbaudīt. Ieradies centrā, redzējis, ka /pers. S/ ir iedzēris, bet adekvāts un stāstījis, ka par kaut kādiem grēkiem grib noķert /pers. C/ un salauzt viņam
žokli. /pers. S/stāstījis, ka /pers. C/ ir izsitis logu un, ja nenoķers /pers. C/, tad sitīs vēl. Tā kā pret /pers. A/ ierosināts kriminālprocess par šī loga
izsišanu, tad gājis pie /pers. S/, lai noskaidrotu, kas to logu ir izsitis.
Par šo notikumu uzreiz mēģinājis sazvanīt izmeklētāju, kas nav izdevies. Visticamāk, ka /pers. S/ arī bijis pilsonis baltās biksēs, ko /pers. C/
pieminējis savās liecībās, un kas naktī metis ar akmeni pa logu, jo /pers. A/ baltās biksēs pa Ikšķili nemēdzot staigāt.
Apsūdzētais drošības pēc palūdzis /pers. S/, lai rakstiski apstiprina, ka tāda lieta ir bijusi, ja nu gadījumā ar viņu kaut kas notiek. No /pers. S/
gribējis uzzināt tikai pašu faktu, ka viņš to ir darījis. /pers. S/ iesniegumu uzrakstījis 2019.gada sākumā. Iesniegumu uz prokuratūru neesot nesis, jo lūdzis
/pers. S/pašu aiziet uz prokuratūru un izstāstīt visu, kas viņam zināms par šo lietu, bet /pers. S/ teicis, ka nevienam neuzticas.
/pers. S/ baidījies, ka viņu piekaus kāds no /pers. C/ kompānijas. Pēc tam, kad /pers. S/ sniedzis prokuratūrā liecības, /pers. C/ viņam draudējis un
viņš ticis arī piekauts. Arī otrs apsūdzības liecinieks /pers. I/, kurš sniedzis nepatīkamu liecību, ticis piekauts. /pers. C/ viņam sašķaidījis pudeli pret galvu.
Ja nemaldās, arī /pers. S/ piekauts nedēļu pēc tam, kad sniedzis liecības prokuratūrā.
Apsūdzētais liecināja, ka 2019.gadā /pers. S/ tikko iznācis no cietuma, viņam līdzi neesot bijušas brilles un kabatā bijuši tikai 5 EUR, kuri bija
saplēsti, tāpēc vajadzējis tikt uz banku, lai tos samainītu. Tuvākā banka atrodas Ogrē, bet tā kā /pers. S/ nav zinājis kur banka atrodas, tad apsūdzētais
pavadījis viņu. Pirms tam iegājuši pie vietējiem šahistiem uzspēlēt šahu. Spēlējot šahu, /pers. S/ visu izstāstījis, bet tā kā viņam līdzi nebija brilles, tad
/pers. A/ no /pers. S/ vārdiem visu pierakstījis, ko /pers. S/ un pārējie pēc tam izlasījuši un visi parakstījušies.
Apsūdzētais tiesas sēdē nolasīja /pers. S/ iesniegumu un paskaidroja, ka pie iesnieguma parakstīšanas klāt bijis /pers. V/, /pers. Z/ un /pers. A0/.
Visu teikto pierakstījis /pers. A/. /pers. S/ varbūt bija iedzēris glāzi alus.
Apsūdzētais paskaidroja, ka viņa veselības stāvoklis neesot pārāk labs, esot hroniskas problēmas ar muguru. Esot bijušas galvas traumas, kādi 7-8
smadzeņu satricinājumi. Iespējams, bijusi arī kontūzija, bet tas neesot pārbaudīts. 2003.gadā mašīna notriekusi, par to policijai nav ziņojis.
Cietušo /pers. D/ pazīstot labi, attiecības esot neitrālas, bet no viņas puses naidīgas, jo viņa ienīstot visus alkoholiķus. Uzskata, ka viņa nevarot
zināt, ar ko dēls lieto alkoholu, jo tajā dzīvoklī neuzturoties pārāk bieži un nezinot, kas tur notiek.
/pers. S/ pazīstot no 80.gadu beigām. Pēdējo divu gadu laikā kopā ar /pers. S/ ir lietots alkohols, bet parasti /pers. S/ satiekot centrā pie veikaliem.
/pers. A/ papildus paskaidroja, ka īsi pirms notikušā viņam draudējis /pers. AA/. Gan telefoniski, gan ar īsziņām draudējis izvarot, aizvest uz mežu,
nogalināt, ka /pers. A/ tikšot tiesāts un policijai uz visu esot nospļauties. Pēdējo reizi draudus saņēmis 2018.gada jūlija beigās. /pers. AA/ esot pazīstams
ar /pers. C/ un pēdējā īsziņa no viņa saņemta pusotru nedēļu pirms loga izsišanas.
Naktī starp 6. un 7.augustu /pers. A/ esot atradies citā vietā un baltas bikses viņam neesot.
/pers. A/ esot laicīgi brīdinājis gan prokuroru, gan izmeklētāju, ka cilvēki baidās no /pers. C/ kompānijas. /pers. I/, kas sniedzis liecību pret /pers.
C/, pret viņa galvu tikusi sašķaidīta pudele, /pers. S/ pēc liecību sniegšanas draudēts, ka nogalinās un pēc nedēļas viņš ticis smagi piekauts, un trešais
apsūdzības liecinieks /pers. K/ savās liecībās konkrēti esot norādījis, ka bijis apsūdzētajam blakus un redzējis, ka viņš to logu neizsita. Apsūdzētais
nesaprotot, kāpēc ir šādā statusā lietā, jo reāli pret viņu esot viena cilvēka liecības, par kura adekvātumu šauboties.
Apsūdzētā /pers. A/ vainīgums ir pierādīts ar rakstveida pierādījumiem - dzīvokļa /adrese A/ 2018.gada 7.augusta apskates protokolā, shēmā un
fototabulā norādītajām ziņām, ka dzīvokļa dzīvojamajā istabā ir viens logs un durvis, kuras ved uz balkonu. Atverot balkona durvis un uzkāpjot uz
balkona, uz tā ir redzamas stikla lauskas. Redzams, ka ir izsists loga ārējais stikls. Logam apakšā redzamas smiltis (māls) brūnā krāsā. Apskates laikā
nekas netika izņemts. Apskates protokolam pievienots plāns - shēma uz vienas lapas un fototabula uz četrām lapām (lietas 5.- 10.lapa).
Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir fiziskās vai juridiskās personas mantiskās intereses. Noziedzīgā
nodarījuma objektīvā puse izpaužas kā svešas mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana.
Krimināllikuma 185.pantā paredzētā atbildība par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu iestājas, ja vainīgais apzinās savas darbības vai
bezdarbības kaitīgumu, paredz nodarījuma kaitīgās sekas un vēlas to iestāšanos (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējies, tomēr apzināti pieļāvis
to iestāšanos (netiešs nodoms).
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta pētījumā ,,Tiesu prakse krimināllietās par mantas iznīcināšanu un bojāšanu”
(pieejams:at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses apkopojumi/kriminaltiesibas) izteiktas atziņas, ka Krimināllikuma 185.pantā ietverto noziedzīgo
nodarījumu izdarīšana var izpausties kā svešas mantas iznīcināšana, kad tā kļuvusi pilnīgi nederīga, sakarā ar ko zaudējusi savu vērtību un līdz ar to mantu
vairs nav iespējams izmantot pēc tās nozīmes.
Saskaņā ar krimināltiesību doktrīnu starp vainīgā darbību (vai bezdarbību) jākonstatē cēloņsakarība, tas ir, ka tieši viņa darbība (vai pieļautā
bezdarbība) izraisījusi mantas bojāšanu (vai iznīcināšanu) (skat. U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināllikuma zinātniski praktiskais
komentārs. 3. Sevišķā daļa. Firma „AFS”. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2007. - 48.lpp.).
Tiesai nav šaubu, ka apsūdzībā norādītajā laikā tika iznīcināta loga stikla pakete cietušajai /pers. D/ piederošajā dzīvoklī /adrese A/. Šo faktu
apliecina cietušās /pers. D/ liecības, liecinieka /pers. C/ liecības, kā arī 2018.gada 7.augusta apskates protokolā, shēmā un fototabulā fiksētais.
No /pers. D/ liecībām izriet, ka viņa dzīvoklī pastāvīgi nedzīvo un nav bijusi klāt notikuma brīdī, bet par notikušo uzzinājusi no dēla, kurš pastāvīgi
dzīvo cietušajai piederošajā īpašumā. Cietušās liecības būtībā atbilst liecinieka /pers. C/ liecībām, kurš konsekventi un nepārprotami liecinājis, ka loga
stiklu 2018.gada 7.augustā izsitis tieši /pers. A/.
Ņemot vērā, ka dzīvoklis pieder /pers. D/ un viņa arī sedz visus tā uzturēšanas izdevumus, kā arī samaksājusi par izsisto loga stikla paketi un tās
nomaiņu, tiesai nav šaubu, ka /pers. D/ pamatoti atzīta par cietušo kriminālprocesā, un viņai ir tiesības saņemt kaitējuma kompensāciju par radītajiem
zaudējumiem.
Apsūdzētais /pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka divas reizes ir metis ar akmeni un smilšu, mālu maisījumu, un trāpījis pa logu, turklāt
apsūdzētais arī konsekventi liecinājis, ka viņš aktīvi centies satikt /pers. C/, lai brīdinātu par it kā draudošajām briesmām, kas apstiprina, ka apsūdzētais
vēlējies panākt, lai /pers. C/ pienāk pie loga, lai gan liecinieks iepriekš nebija atvēris durvis, no kā secināms, ka /pers. C/ nevēlējās satikt /pers. A/.
Apsūdzētā liecības, ka viņš divas reizes metis pa logu ar smilts, māla un akmens maisījumu apstiprina arī liecinieki /pers. C/ un /pers. K/, kurš bija
klāt notikuma brīdī.
Apsūdzētā liecības, kurās viņš plaši un detalizēti liecinājis par dažādiem blakus apstākļiem un izvirzījis teorijas par iemesliem kādēļ viņš metis pa
logu nav guvušas apstiprinājumu tiesas izmeklēšanā, turklāt šajā gadījumā nav būtiskas nozīmes tam, kādēļ /pers. A/ centies satikt /pers. C/.
Tiesas ieskatā apsūdzētā /pers. A/ centieni plaši un detalizēti liecināt par dažādiem blakus apstākļiem, vispārināt un atkārtoties, kā arī nevēlēšanās
nosaukt konkrētas personas, kas varētu apstiprināt apsūdzētā liecības, bet iegrimt nebūtiskos sīkumos, vērtējami kā apsūdzētā mēģinājumi maldināt tiesu
un izvairīties no atbildības.
Kopumā /pers. A/ liecības ir tendenciozas un izvairīgas, tādēļ atzīstams, ka to ticamības pakāpe ir zema.
Sniedzot dažādas versijas par apstākļiem kādos logs varēja tikt izsists un pieņēmumus par personām, kuras to varēja izdarīt, /pers. A/ acīmredzami
cenšas attaisnot savas prettiesiskās darbības un izvairīties no soda par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesas ieskatā apsūdzētais, atbildot uz nepatīkamiem jautājumiem, bijis izvairīgs un paštaisns, centies manipulēt, uzsvērt sev vēlamo un vainot citas
personas, kas norāda uz egocentrisku personību un nespēju atzīt savas kļūdas.
Vērtējot apsūdzētā /pers. A/ liecības kopsakarā ar pārējiem lietā iegūtajiem un tiesā pārbaudītajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka apsūdzētā
liecības ir pretrunā lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem, tādēļ atzīst par nepatiesām liecības par to, ka loga stikla paketi viņš neizsita, bet to izsita
kādas citas personas, tai skaitā, /pers. S/.
Apsūdzētais savās liecībās nepārprotami ir norādījis, ka divas reizes ir metis pa logu, un tiesa, izvērtējot pierādījumus lietā, nav guvusi
apstiprinājumu /pers. A/ liecībām, ka viņš logu nav izsitis.
Tiesa nav guvusi apstiprinājumu arī /pers. A/ apgalvojumam, ka viņš neizsita logu, jo no lejas to nevarēja redzēt. Tāpat tiesas izmeklēšanā nav
konstatēti fakti, kas apstiprinātu apsūdzētā versiju, ka logs jau iepriekš bija izsists.
Turklāt no /pers. A/ liecībām izriet, ka iepriekšējā vakarā viņš no lejas nav varējis redzēt vai /pers. C/ logos deg gaisma, kas ļauj apšaubīt
apsūdzētā apgalvojumu, ka notikuma dienā viņš no lejas varējis redzēt, ka logs palicis vesels.
Turklāt šādas liecības ir pretrunā /pers. A/ liecinātajam, ka iepriekšēja vakarā viņš nemaz neesot atradies pie /pers. C/ mājas.
Arī apsūdzētā subjektīvais viedoklis par /pers. C/ dzīvesveidu un viņa personības novērtējums neizslēdz to, ka /pers. A/ ir izdarījis noziedzīgu
nodarījumu, kā arī nemazina /pers. A/ atbildību par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Tiesa netic /pers. S/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, ka viņš tāpat vien, garām ejot, saderējis uz alus pudeli un izsitis logu. Šādas liecības ir
pretrunā /pers. S/ pirmstiesas procesā liecinātajam, kā arī lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.
No /pers. S/ pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām secināms, ka /pers. S/ par notikušo uzzinājis no /pers. A/, un arī /pers. C/ viņam pateicis, ka
logu izsitis /pers. A/.
Turklāt no /pers. S/ liecībām izriet, ka tieši pēc /pers. A/ aicinājuma, viņš centies noskaidrot vai kādam ir zināms, kurš izsitis logu, kas ļauj secināt,
ka /pers. S/ nav zinājis par notikušo, kā arī nav izsitis logu.
Tiesas sēdē /pers. S/ liecinājis, ka pa logu metis augustā, septembrī vēlu vakarā, kad bijis tumšs, taču no lietas materiāliem un liecinieku liecībām
izriet, ka logs izsists 2018.gada 7.augustā plkst.12.00, turklāt /pers. S/ nevar nosaukt personu, kura piedāvājusi viņam mest pa logu, kā arī nevar
izskaidrot iemeslu šādām darbībām.
Šādu notikumu izklāstu /pers. S/ vairakkārt atkārtoja tiesas sēdē, lai piedotu ticamību saviem apgalvojumiem, taču tiesa netic liecinieka liecībām
tiesas sēdē un uzskata, ka šādas liecības /pers. S/ sniedzis, lai palīdzētu apsūdzētajam izvairīties no atbildības.
Vērtējot liecinieka liecības, tiesa neatstāj bez ievērības arī /pers. S/ apgalvojumu, ka viņš trāpījis pa logu un uzreiz aizmukuši, tāpēc nevarot pateikt
vai stikls saplīsa, kā arī nezina pa kuru vietu stiklam trāpīja, kas ir pretrunā ar liecinieka liecībām, ka /pers. C/ viņam draudējis, jo zinājis, ka /pers. S/ ir
izsitis kādu logu.
Tiesa arī netic liecinieka apgalvojumiem, ka viņam bijis bail no /pers. C/, jo šādas liecības ir pretrunā /pers. S/ liecībām, ka viņš neatceroties, kad
/pers. C/ draudējis un tādiem sīkumiem nepievēršot uzmanību.
Turklāt no liecinieka /pers. S/ liecībām tiesas sēdē izriet, ka uz tiesas sēdi viņu atvedis apsūdzētais /pers. A/, kurš arī nopircis lieciniekam vilciena
biļeti, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka apsūdzētais vēlējies panākt, lai /pers. S/ ierastos tiesā un sniegtu /pers. A/ vēlamas liecības.
Šādu secinājumu tiesa izdara arī izvērtējot liecības par apstākļiem, kādos uzrakstīta /pers. S/ atzīšanās, kuru apsūdzētais nolasīja tiesas sēdē un
kopiju uzrādīja tiesai, taču nevarēja ticami izskaidrot, kādēļ šī atzīšanās atradās pie /pers. A/ un kādēļ to rakstījis apsūdzētais, nevis pats /pers. S/.
Tiesa arī neatstāj bez ievērības faktu, ka apsūdzētais atteicās tiesai iesniegt dokumenta oriģinālu, kurā /pers. S/ atzinies, ka izsitis /pers. C/ loga
stiklu, kas liek apšaubīt šādas atzīšanās ticamību.
Šādu secinājumu tiesa izdara ņemot vērā arī /pers. S/ liecības tiesas sēdē, ka vēstuli palūdzis uzrakstīt /pers. A/, tāpēc /pers. S/ esot uzrakstījis
“papīru”, ka atzīstas stikla izsišanā, bet neatceroties, kur to licis, turklāt tas esot noticis alkohola reibumā.
Vērtējot /pers. S/ liecību ticamības pakāpi, tiesa neatstāj bez ievērības paša liecinieka /pers. S/ apgalvojumus, ka viņš ir alkoholiķis, visu nopelnīto
tērē alkoholam, ka “par aliņu jau daudz ko varot izdarīt”, viņam dzīvē neesot mērķu un neesot ko zaudēt, tādēļ viņam esot vienalga, kādas liecības sniedz.
Kopumā /pers. S/ liecības tiesas sēdē, kurās viņš centās pārliecināt tiesu, vairakkārt apgalvojot, ka izsitis stiklu, taču nevarēja nosaukt laiku, kad to
darījis, ar ko metis pa logu, kur trāpījis, kādēļ to darījis, un ar ko bijis kopā, ir neloģiskas, nav ticamas un atzīstamas par nepatiesām.
Tiesas ieskatā /pers. S/ savās liecībās atkārtojis iegaumētu tekstu, kas ir pretrunā pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, turklāt arī liecinieka
dzīvesveids un vērtību sistēma, ko būtiski ietekmē alkohola izraisītās personības izmaiņas, vērtējams kā papildus apstāklis, kas liek apšaubīt /pers. S/
liecības.
Savukārt no liecinieka /pers. I/ liecībām secināms, ka notikuma brīdī viņš klāt nav bijis, un par izsisto logu uzzinājis no paziņām uz ielas, bet
neatceras, kas tieši viņam stāstīts. No liecinieka liecībām izriet, ka viņš pazīst gan /pers. C/, gan /pers. A/, jo kopā ar abiem ir lietojis alkoholu, bet par
izsisto logu lieciniekam zināms tikai tas, ko dzirdējis no paziņām.
Turklāt no /pers. I/ liecībām izriet, ka apsūdzētais /pers. A/ centies pārliecināt liecinieku, ka konflikts, kas kopīgas alkohola lietošanas laikā
izraisījies starp /pers. I/ un /pers. C/, noticis tādēļ, ka /pers. C/ gribējis ietekmēt /pers. I/ liecības tiesā.
Tiesa atzīst, ka /pers. I/ liecības kopumā ir tendenciozas, balstītas uz nepārbaudītām ziņām un tām ir zema ticamības pakāpe, un izvērtējot liecinieka
liecības, ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais /pers. A/ centies ietekmēt /pers. I/ liecības, kā arī parādīt /pers. C/ pēc iespējas nelabvēlīgā gaismā.
No liecinieka /pers. K/ liecībām izriet, ka viņš bijis klāt notikuma brīdī un redzējis, ka /pers. A/ no grants kaudzes paņēmis akmeni un divas reizes
metis pa /pers. C/ logu, pirmo reizi trāpot pa balkona margām, otro reizi pa stiklu. Liecinieks arī secinājis, ka logs palicis vesels, jo no vietas, kur /pers.
K/ stāvējis blakus /pers. A/, nevarēja redzēt, ka stiklam būtu radušies bojājumi, un arī stikla šķindoņu viņš neesot dzirdējis.
Tiesa šādu apgalvojumu uzskata par nepamatotu, jo no lietai pievienotās fototabulas redzams, ka stikls izsists logam pa vidu, nevis augšpusē,
turklāt skatu no lejas daļēji aizsedz balkona margas.
Tiesa atzīst, ka liecinieka /pers. K/ liecības saskan ar /pers. C/ liecībām par to, ka /pers. A/ ir tīšām metis pa /pers. C/ dzīvokļa balkona logu un
atzīst, ka tās ir ticamas šajā daļā. Savukārt liecinieka /pers. K/ secinājumi, ka logs palicis vesels, tiesas ieskatā, ir nepamatoti liecinieka pieņēmumi.
Vērtējot apsūdzētā un liecinieku liecības kopsakarā, tiesa neatstāj bez ievērības, ka visas personas ir pazīstamas, galvenokārt, saistībā ar kopīgu
sistemātisku alkohola lietošanu, kuras laikā arī notikuši dažādi konflikti, turklāt apsūdzētais aktīvi centies panākt, ka liecinieki /pers. K/, /pers. S/ un /pers.
I/sniedz viņam vēlamas liecības.
Vienlaikus tiesa nav guvusi apstiprinājumu /pers. A/, liecinieku /pers. S/ un /pers. I/ apgalvojumiem, ka /pers. C/ draudējis lieciniekiem, un visiem
no viņa esot bail, turklāt konkrētajā gadījumā tam nav būtiskas nozīmes lietā.
Liecinieks /pers. C/ konsekventi liecinājis, ka pa logu metis un stiklu izsitis tieši /pers. A/, liecības ir secīgas, nepārprotamas un tajās sniegtās ziņas
tiek apstiprinātas ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, kā arī nav pamata uzskatīt, ka liecinieks apmelotu apsūdzēto, tādēļ tiesa atzīst liecinieka /pers.
C/ liecības par ticamām, pieļaujamām un attiecināmām uz konkrēto kriminālprocesu.
Tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. A/ liecības, kurās viņš plaši iztirzājis teorijas par citām personām, kuras atriebības vai kādu citu iemeslu dēļ varēja
izsist /pers. C/ balkona logu, tiesas izmeklēšanā nav apstiprinājušās, tādēļ vērtē tās kā apsūdzētā izdomājumus, kas nav ticami.
Ņemot vērā /pers. A/ paskaidrojumus tiesas sēdē, kas radīja šaubas par apsūdzētā psihiskās veselības stāvokli, tiesa pieņēma lēmumu noteikt
/pers. A/ ambulatoro tiesu psihiatrisko ekspertīzi.
VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” 2020.gada 10.augusta Ambulatorās tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumā Nr.02.02-
04/5030/2020 secināts, ka /pers. A/ konstatēts saglabātas intelektuāli mnestiskās funkcijas, ieskaitot atmiņu, domāšanu, orientāciju, saprašanu, runas un
spriešanas spējas. Emocionālās reakcijas un uzvedība atbilstoša sarunas tēmai un situācijai. Psihopataloģisku simptomātiku murgu un halucināciju veidā
eksperti nav konstatējuši.
No ekspertīzes atzinuma izriet, ka /pers. A/ ar psihisku slimību neslimo, ir psihiski vesels, arī noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī ar psihisku
slimību nav slimojis, visā pilnībā varēja apzināties un vadīt savas darbības.
Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas sastāvu veido nevis bojātās vai iznīcinātās mantas atjaunošanas izdevumi, bet bojātās vai iznīcinātās mantas
vērtība (skat. Augstākās tiesas 2011.gada 20.aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-194/2011, 2018.gada 7.augusta lēmums SKK-408/2018).
No lietas materiāliem pievienotā avansa rēķina un pavadzīmes, tiesa secina, ka stikla paketes vērtība ir 67,45 EUR nevis 75,50 EUR (lietas 116.-
117.lapa).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23.pantā noteikto, tiesa var grozīt celto apsūdzību, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus, tostarp
apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu (skat. Augstākās tiesas 2012.gada 11.oktobra lēmums
lietā Nr. SKK-379/2012).
Tiesa atzīst, ka konstatējot atsevišķus no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, konkrētajā gadījumā netiek pasliktināts
apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas Kriminālprocesa likuma 15.pantā noteiktās tiesības.
Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajā daļā noteikto par tiesas tiesībām atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus
noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja tas nepasliktina apsūdzētā stāvokli, nepārkāpj viņa tiesības uz aizstāvību, neietekmē noziedzīga nodarījuma
kvalifikāciju un soda bargumu, uzskata par iespējamu grozīt apsūdzētajam celto apsūdzību un atzīst, ka noziedzīgais nodarījums ir izdarīts šādos
apstākļos:
/pers. A/ izdarīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu.
2018.gada 7.augustā plkst.12.00 /pers. A/ piegāja pie daudzdzīvokļu mājas /adrese/, lai pasauktu /pers. C/.
/pers. A/ mērķtiecīgi ar smilts, māla un akmens piku meta pa /pers. D/ dzīvokļa Nr./dzīvokļa numurs/ balkona pakešu loga stiklu.
/pers. A/, prettiesiskas darbības rezultātā, tīši iznīcināja /pers. D/ piederošo balkona pakešu loga stikla paketi 130 cm x 110 cm 67,45 EUR
vērtībā, kura kļuva lietošanai nederīga.
Tiesa, izvērtējot pierādījumus lietā, atzīst, ka apsūdzētais apzināti pieļāva kaitīgo seku iestāšanos, respektīvi, iznīcināja pakešu loga stiklu, jo veica
tīšas darbības ar mērķi panākt, lai /pers. C/ pienāktu pie loga, bet kaitīgo seku iestāšanās apsūdzētajam ir bijusi vienaldzīga.
Izvērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, ārpus saprātīgām šaubām ir pierādīts, ka apsūdzētais ir izdarījis viņam inkriminēto
noziedzīgo nodarījumu un /pers. A/ darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas.
Tiesa atzīst, ka cietušās mantu apsūdzētais iznīcināja ar netiešu nodomu, jo apzinājās savu darbību raksturu, un, ja pat mantu bojāt nevēlējās, tīši
metot ar smilts, māla un akmens piku pa loga stikla paketi, apzināti pieļāva šādu seku iestāšanos, kaut arī šādas sekas nevēlējās.
Uz noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi norāda apsūdzētā aktīvās, mērķtiecīgās darbības, proti, /pers. A/ divas reizes tīši meta ar smilšu, māla un
akmens maisījuma piku pa trešā stāva loga stiklu, kas ir tiešā cēloniskā sakarā ar cietušās mantas iznīcināšanu, jo iepriekš minētās darbības nevar izdarīt
netīši.
No /pers. A/ liecībām nepārprotami secināms, ka vainīgais apzinājās savas darbības un, lai arī loga stiklu izsist negribēja, apsūdzētais ar savu rīcību
apzināti pieļāva kaitīgo seku iestāšanos, jo viņam bija jāapzinās, ka, metot ar smilts, māla un akmens maisījuma piku pa logu, to var izsist, respektīvi,
iznīcināt.
Tiesa, izvērtējot kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, atzīst, ka lietā iegūtie pierādījumi, ir pietiekami,
pieļaujami un attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu.
Augstākā tiesa ir norādījusi, ka pierādījumu ticamības jēdziens un novērtēšanas prasības ir noteiktas Kriminālprocesa likuma 128.pantā, taču izvēle,
kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē, ir tās tiesas kompetencē, kas izspriež lietu pēc būtības. Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu
esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, kuru izvērtēšana tāpat ir tās tiesas kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības (skat. Augstākās tiesas
Senāta 2013.gada 3.jūlija lēmums lietā Nr.SKK-333/2013).
Izanalizējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma apstākļus un ziņas par faktiem, izvērtējot pirmstiesas izmeklēšanas laikā savāktos un tiesas sēdē
pārbaudītos pierādījumus, tiesa ir konstatējusi visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu un kvalificējošās pazīmes un atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/
vainīgums Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīts, un lietā taisāms notiesājošs spriedums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificēts kā mazāk
smags noziegums, par kuru soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar
naudas sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu tiesa nav konstatējusi apsūdzētā atbildību mīkstinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmo daļu tiesa nav konstatējusi apsūdzētā atbildību pastiprinošus apstākļus
Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošo informāciju, tiesa konstatē, ka /pers. A/ ir Latvijas Republikas pilsonis, dzimis
/datums/Rēzeknē, ieguvis augstāko izglītību ģeogrāfijas fakultātē, strādā /Nosaukums C/ par šaha pulciņa pasniedzēju un SIA /Nosaukums D/ par
apsargu, šķīries, apgādībā esošu personu nav.
/pers. A/ iepriekš par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu nav sodīts, ir administratīvi sodīts (lietas 15.-16.lapa).
Lemjot jautājumu par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā noteikto, ņem vērā izdarītā
noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, ziņas par apsūdzētā personību, kā arī to, ka nav konstatēti atbildību pastiprinošie un atbildību
mīkstinošie apstākļi.
Nosakot vainīgajai personai sodu, tiesa vadās no soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, kā arī ievēro soda noteikšanas individualizācijas,
samērīguma un pietiekamības principus.
Ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi, tiesa uzskata, ka, lai sodītu vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un panāktu,
ka notiesātais un citas personas atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, /pers. A/ nosakāms sods - piespiedu darbs tuvāk minimālajam apmēram,
kas ir atbilstošs apsūdzētā personībai, samērīgs un pietiekami audzinošs.
Tiesas ieskatā soda mērķi iespējams sasniegt ar sodu piespiedu darbs, un brīvības atņemšanas sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu būtu pārāk
bargs un nesamērīgs.
Piespriežot sodu - piespiedu darbs, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, un piespiedu darbs ir sabiedrībai
būtiski lietderīgāks nekā brīvības atņemšanas sods, kā arī apsūdzētais tiks motivēts laboties.
Kriminālprocesā apsūdzētajam drošības līdzeklis nav piemērots.
Apsūdzētā mantai arests nav uzlikts.
Kriminālprocesā par cietušo atzīta /pers. D/, kas pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju 142,11 EUR apmērā (lietas 105. un 115.-117.lapa).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas procesuālās iespējas
materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo un otro daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar
noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.
Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.
No Augstākās tiesas 2014.gada apkopojuma „Tiesu prakse krimināllietās par mantas iznīcināšanu un bojāšanu”, kā arī judikatūras atziņām izriet,
ka Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir bojātā vai iznīcinātā manta vai mantas bojātā vai iznīcinātā daļa,
gadījumā, ja to iespējams nodalīt un atsevišķi novērtēt. Kaitējuma kompensāciju veido noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība un atjaunošanas
izdevumi (skat. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2018.gada 7.augusta lēmums lietā SKK-408/2018).
Tiesa atzīst, ka /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā stikla pakete tika iznīcināta un nepildīja savas funkcijas, tādēļ kriminālprocesā pieteiktā
kaitējuma kompensācija ir apmierināma, piedzenot no apsūdzētā iznīcinātās stikla paketes vērtību un atjaunošanas izdevumus 142,11 EUR apmērā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktu apsūdzētajam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei par kaitējuma
kompensācijas samaksu - 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Lietisko pierādījumu un dokumentu, kā arī procesuālo izdevumu lietā nav.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Krimināllikuma 185.panta pirmo daļu, Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514.pantu un 523.panta 1. 1 daļu, 528., 529. un
530.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu 60 (sešdesmit) stundas.
/pers. A/ 10 (desmit) darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties Valsts probācijas dienesta Zemgales reģiona
teritoriālās struktūrvienības Ogres nodaļā, Rīgas ielā 14, Ogrē, piespriestā soda izciešanai pēc faktiskās dzīvesvietas: /adrese C/.
Noteikt cietušajai /pers. D/ kaitējuma kompensāciju.
Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. D/ kaitējuma kompensāciju 142,11 EUR (viens simts četrdesmit divi euro, 11 centi).
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei par kaitējuma kompensācijas samaksu 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas. Samaksu apliecinošs dokuments jāiesniedz Zemgales rajona tiesā Ogrē.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas
sūdzību vai protestu Zemgales rajona tiesā Ogrē.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2020.gada 19.novembris.
Pilna sprieduma pieejamības dienas grozītais datums - 2020.gada 17.decembris.
Tiesnese I.Punte