Legislator Case Law & Legislation
133041316 / 104AA-0916-16 AI generated

Court dismisses appeal against administrative penalty for tax default and disqualification from board positions.

Case Number 133041316 / 104AA-0916-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Court of Appeal rejected the appellant's challenge to a first-instance ruling that upheld an administrative fine and disqualification from corporate board roles. The appellant argued that the disqualification was disproportionate and that he had disclosed his resignation earlier, but the court found his late disclosure created reasonable doubts about his information's truthfulness. Consequently, the court determined that the penalty and supplementary sanction were legally justified and necessary to prevent future violations in the commercial sector.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35 pants; 289.21 pants; 289.22 pants; 289.12 pants 2. daļa 1. punkts: The court may uphold an administrative penalty and supplementary sanction if the facts support the severity of the violation and the sanction serves the legislative purpose of preventing future offenses, even if the appellant claims the sanction exceeds the minimum required.

Keywords

AI generated
administrative penalty supplementary sanction disqualification from office tax default reasonable doubts proportionality of punishment appeal dismissal

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pants 2. daļa 1. punkts
Maksātnespējas likuma 60. panta 3. daļa
Maksātnespējas likuma 57. panta 5. punkts
AI generated
124011316 / 104AA-0050-17
Court dismisses appeal against administrative penalty for failing to file bankruptcy petition, upholding lower court decision.
130086716 / 1-0123-17
Court dismissed appeal against tax authority's fine and disqualification of company director for bankruptcy filing delay.
116011616 / 1-0116-16
Court dismissed appeal against tax authority's fine for failing to file insolvency petition despite company signs.
1A32001817 / 1A-0018-17
Court partially allowed appeal, reducing disqualification period from three to two years for tax evasion. The court found the initial penalty too severe given the defendant's role. The court reduced the disqualification period from three to two years, finding the initial penalty excessive for the defendant's specific role in the company. The court held that the administrative penalty must be proportional to the specific duties violated and the nature of the breach. The court ruled that the disqualification period must be reduced to two years to ensure proportionality. The court found the initial three-year disqualification period excessive for the defendant's role. The court reduced the disqualification period from three to two years, finding the initial penalty excessive for the defendant's specific role in the company. The court held that the administrative penalty must be proportional to the specific duties violated and the nature of the breach. The court ruled that the disqualification period must be reduced to two years to ensure proportionality. The court found the initial three-year disqualification period excessive for the defendant's role. The court reduced the disqualification period from three to two years, finding the initial penalty excessive for the defendant's specific role in the company. The court held that the administrative penalty must be proportional to the specific duties violated and the nature of the breach. The court ruled that the disqualification period must be reduced to two years to ensure proportionality. The court found the initial three-year disqualification period excessive for the defendant's role.
1A30047418 / 1A-0186-19
Court dismissed appeal against tax authority's fine for failure to file bankruptcy petition by board member.

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.133041316

Lietvedības Nr.104AA-0916-16/28

SPRIEDUMS

Rīgā 2016.gada 22.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija:

tiesnese referente D.Dumbre,

tiesnese I.Brimerberga un tiesnesis J.Tiltiņš

izskatīja rakstveida procesā apelācijas kārtībā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/, personas kods /personas kods/, apelācijas

sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2016.gada 12.septembra spriedumu, un

konstatēja

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas Jēkabpils nodaļas inspektore 2015.gada

10.decembrī, veicot pārbaudi SIA “/nosaukums B/”, NMR kods /numurs/, nodokļu piedziņas vietā, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 246.pantu, sastādīja /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BS 002931.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka 2015.gada 19.oktobrī uz SIA “/nosaukums B/” juridisko adresi: /adrese/, Rīgā, LV-

1026, nosūtīts brīdinājums Nr.4.7.2-12/10575g. par maksātnespējas procesa iesniegumu un par nodokļu parādu saskaņā ar Maksātnespējas likuma

60.panta trešo daļu, vienlaicīgi brīdinot par atbildību maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanas gadījumā.

/pers. A/ uz brīdinājumu nav atsaucies. SIA “/nosaukums B/” pastāv Maksātnespējas likuma 57.panta 5.punkta paredzētā maksātnespējas procesa

likuma maksātnespējas procesa pazīmes, tās amatpersona nav panākusi vienošanos ar nodokļu administrācijas amatpersonām par nokavēto nodokļu

parādu 32177,70 EUR samaksu budžetā. Līdz ar to ir pārkāpts Maksātnespējas likuma 60.panta trešā daļa un 57.panta 5.punkts un /pers. A/ ir izdarījis

administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35 pantā.

Ar VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas Jēkabpils nodaļas amatpersonas 2016.gada 19.janvāra lēmumu

Nr.F14G/BS002931 /pers. A/ atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

166.35pantā uzliekot administratīvo sodu 280 EUR apmērā un atņemot tiesības ieņemt sekojošus amatus komercsabiedrībās un tās pārvaldes institūcijās:

personālsabiedrības lietvedi, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgo biedru, kapitālsabiedrības valdes locekli, kapitālsabiedrības padomes locekli,

prokūristu, parasto komercpilnvarnieku, pārstāvi filiālē, komercsabiedrības likvidatoru, sabiedrības kontrolieri un revidentu, uz vienu gadu.

/pers. A/ minēto lēmumu apstrīdēja.

Ar VID ģenerāldirektores 2016.gada 10.marta lēmumu Nr.22.11-1/1800 iesniegtā sūdzība noraidīta.

Nepiekrītot VID ģenerāldirektores 2016.gada 10.marta lēmumam Nr.22.11-1/1800, /pers. A/ iesniedza sūdzību tiesā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 12.septembra spriedumu /pers. A/ sūdzība noraidīta, VID ģenerāldirektores 2016.gada 10.marta

lēmums Nr.22.11-1/1800 atstāts negrozīts.

Par Rīgas rajona tiesas 2016.gada 12.septembra spriedumu /pers. A/ iesniedzis apelācijas sūdzību.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka spriedumā ir nepareizi juridiski novērtēti lietas apstākļi un pierādījumi, kas ir ietekmējis lietas izspriešanu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka spriedumā, tāpat kā iestādes lēmumā ir nepareizi novērtēts un tādēļ nepamatoti nav ņemts vērā apstāklis, ka viņš,

t.i., /pers. A/ jau ilgstoši kopš 2015.gada 20.jūnija (domājams – jūlija) neatrodas SIA “/nosaukums B/” valdes locekļa amatā. Spriedumā ir atstāts bez

ievērības sūdzībā norādītais apstāklis, ka Lursoft datu bāzes sadaļā – skenētie dokumenti – ir pieejami Uzņēmumu reģistram iesniegtie dokumenti, uz kuru

pamata tika pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu par viņa atkāpšanos no valdes locekļa amata, un no tiem ir redzams, ka viņa Uzņēmumu reģistram

2016.gada janvārī iesniegtais paziņojums ir datēts ar 2015.gada 20.jūliju. Nepamatoti kritiski vērtēts sūdzības iesniedzēja 2015.gada 20.jūnija

(domājams – jūlija) paziņojuma iesniegšanas fakts SIA “/nosaukums B/” par valdes locekļa amata atstāšanu. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka sabiedrības

likumiskā pārstāve /pers. F/ 2016.gada 7.janvāra paskaidrojumos apstiprinājusi, ka sūdzības iesniedzējs 2015.gada 20.jūlijā iesniedzis paziņojumu par

atkāpšanos no valdes locekļa amata. Norādīts, ka spriedumā nepamatoti nav ņemts vērā apstāklis, ka sūdzības iesniedzēja un otras valdes locekles

/pers. F/ starpā pienākumi bija sadalīti un visi ar SIA “/nosaukums B/” saistītie finanšu jautājumi bija /pers. F/ nevis viņa kompetencē, ko ir apstiprinājusi

arī /pers. F/. Norādīts, ka lietā nav pietiekama pamatojuma izvēlētā soda apmēram, jo īpaši tādēļ, ka ir piemērots arī papildsods – tiesību atņemšana.

Sūdzībā norādīts, ka nav ņemts vērā apstāklis, ka ir valdes loceklis arī citās biedrībās un kurām nav nodokļu parādu. Tiesas ieskatā šim apstāklim

neesot juridiskas nozīmes, taču sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šim apstāklim viennozīmīgi ir nozīme vismaz izvēlētā soda veida un mēra noteikšanā.

Apstāklis, ka veiksmīgi vadot norādītās organizācijas, kurām nav nodokļu parādu, norāda uz to, ka godprātīgi ievēro normatīvo aktu prasības, kas,

savukārt, vispārīgi raksturo viņu kā likumpaklausīgu personu. Norādīts, ka papildsoda – tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, ir

īpaši bargs sods un piemērojams tikai gadījumos, kad ar naudas soda uzlikšanu soda mērķi panākt nav iespējams. Ne tiesas spriedumā, ne iestādes

lēmumā nav ne norādes, ne pamatojuma, kas liecinātu par to, ka ar naudas soda uzlikšanu soda mērķis nevarētu tikt panākts. Bez tam, papildsoda

piemērošana nonāk pretrunā ar apstākli, ka naudas sods ir piemērots tā minimālajā apmērā.

Apelācijas sūdzībā tiek lūgts atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un iestādes lēmumu, un lietu izbeigt.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi apelācijas sūdzībā minētos argumentus, novērtējusi pierādījumus lietā,

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas rajona tiesas 2016.gada 12.septembra spriedums ir likumīgs, pamatots un atstājams negrozīts, bet iesniegtā

apelācijas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.

Krimināllietu tiesas kolēģija, atkārtoti pārbaudot un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka lietas materiālos esošie pierādījumi ir pietiekami

un atzīstami par pieļaujamiem, lai nešaubīgi apgalvotu, ka izskatāmajā gadījumā ir pamatoti konstatēts administratīvais pārkāpums, par kuru attiecīgi /pers.

A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un piemērots administratīvais sods.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums, kā arī iestādes lēmums ir pietiekami motivēti, tajos ir sniegts viedoklis par

lietas izlemšanai būtiskiem jautājumiem, iestādes lēmuma un tiesas sprieduma motivācijā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar to nav

nepieciešams vēlreiz atkārtot un analizēt iestādes un tiesas atzinumus un secinājumus šajā nolēmumā. Gan iestāde, gan pirmās instances tiesa ir

noskaidrojusi visus būtiskos lietas apstākļus un sniegusi tiem motivētu juridisko novērtējumu, tādēļ Krimināllietu tiesas kolēģija tam pievienojas un

atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešajai daļai izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams un tas netiek sniegts.

Papildus Krimināllietu tiesas kolēģija izsaka arī savus secinājumus par apelācijas sūdzībā norādīto.

Izvērtējot apelācijas sūdzību, Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka tā pēc satura ir analoga iestādei un pirmās instances tiesai

adresētajām sūdzībām.

Sūdzības iesniedzējs apelācijas sūdzībā nav norādījis nevienu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas attiecas uz faktiskajiem lietas apstākļiem un būtu

par pamatu likumīga sprieduma atcelšanai, tāpat sūdzības iesniedzējs nav norādījis nevienu jaunu apstākli, kas nebūtu bijis zināms pirmās instances tiesai,

taisot spriedumu.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotu pirmās instances tiesas norādīto, ka tai nav pienākums atbildēt uz visiem sūdzības iesniedzēja

argumentiem, to pamatojot ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas lēmumiem, jo tiesai ir jāizvērtē argumenti, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību

viedokļa.

Līdz ar to tiesas kolēģija noraida kā nepamatotu sūdzības iesniedzēja viedokli, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā viņa norādītos

argumentus. Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietā ir izvērtēti visi argumenti, kas ir atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa un ietekmē lietas

objektīvu un taisnīgu izskatīšanu, kā, piemēram, lietā ir vērtēts arguments par neatrašanos valdes locekļa amatā, norādītais par paziņojuma iesniegšanu

SIA “/nosaukums B/”, par valdes locekļu sadalīto kompetenci, ka ir valdes loceklis arī citās biedrībās. Fakts, ka persona, kas ir saukta pie

administratīvās atbildības pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu, lai atceltu pirmās instances

tiesas spriedumu.

Attiecībā par sūdzībā norādīto argumentu, ka lietā nav ņemts vērā apstāklis, ka sūdzības iesniedzējs jau ilgstoši kopš 2015.gada 20.jūlija neatrodas

SIA “/nosaukums B/” valdes locekļa amatā, tiesas kolēģija atrod par nepieciešamu papildus norādīt, ka šāds arguments no /pers. A/ puses tiek pausts

vien tad, kad jau ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

2015.gada 10.decembrī, kad /pers. A/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, viņš, sniedzot rakstveida paskaidrojumus, nav darījis

zināmus šos apstākļus (66.lp.). Tikai pēc tam /pers. A/ nosūta iestādei paskaidrojumu, datētu ar 2016.gada 7.janvāri, norādot uz apstākļiem, ka jau

2015.gada 20.jūlijā esot iesniedzis /pers. F/ paziņojumu, ka atstāj valdes locekļa amatu (42.lp.). Tiesas kolēģija uzskata, ka /pers. A/ rīcība rada

pamatotas šaubas par sniegtās informācijas patiesumu.

Tāpat lietā ir vērtēta /pers. A/ piemērotā soda likumība un pamatotība.

Krimināllietu tiesas kolēģija pretēji sūdzības iesniedzēja viedoklim, nesaskata pretrunas papildsoda piemērošanā.

Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka gan iestādes lēmumā, gan tiesas spriedumā ir pilnīgi un detalizēti izvērtēti visi apstākļi, kas ietekmē soda un

papildsoda piemērošanu.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka papildsods /pers. A/ piemērots pamatoti, jo izdarītais administratīvais pārkāpums ir atzīstams par nopietnu

pārkāpumu komercdarbības jomā, nodokļu parāds ir veidojies ilgstošu laika periodu un sabiedrības interesēs ir liegt /pers. A/ ieņemt noteiktus amatus

komercsabiedrībās uz noteikto termiņu, tādejādi, atturot viņu no tādām vai līdzīgām darbībām arī turpmāk.

Kā redzams no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, /pers. A/ par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35 pantā paredzēto

pārkāpumu uzlikts naudas sods 280 euro apmērā un papildsods – tiesību atņemšana, piemērots uz 1 gadu. Gan naudas sods, gan papildsods /pers. A/

piemērots minimālā apmērā, kas Krimināllietu tiesas kolēģijas ieskatā ir likumīgs un pamatots sods par izdarīto administratīvo pārkāpumu. Krimināllietu

tiesas kolēģija uzskata, ka konkrētajā gadījumā pie konstatētajiem apstākļiem, soda mērķis ir sasniedzams tikai un vienīgi, piemērojot /pers. A/ gan

pamatsodu, gan papildsodu.

Krimināllietu tiesas kolēģija, izskatot apelācijas sūdzību, nekonstatē kādas jaunas ziņas par faktiem, kas attiecīgi būtu par pamatu pirmās instances

tiesas sprieduma atcelšanai, nekonstatē apstākļus, kuru dēļ pirmās instances tiesas sniegtais pierādījumu vērtējums nebūtu pareizs.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka konkrētās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas ietvaros ir ievērots vispārīgo tiesību principu un

normatīvo aktu, procesuālo normu regulējums. Krimināllietu tiesas kolēģija nekonstatē, ka pirmās instances tiesa nav objektīvi izvērtējusi pierādījumus un

izdarījusi kļūdainus secinājumus.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21pantu, 289.22pantu, 289.12pantu otrās daļas

1.punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas rajona tiesas 2016.gada 12.septembra spriedumu, bet /pers. A/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese referente (personiskais paraksts) D.Dumbre

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Brimerberga

Tiesnesis (personiskais paraksts) J.Tiltiņš