Defendant convicted of drunk driving and recidivism, sentenced to three years imprisonment with license revocation.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of drunk driving and recidivism, rejecting his request to proceed without evidence examination. Although the defendant admitted guilt, the court determined that his prior unexecuted sentence required full combination under recidivism rules. Consequently, the defendant was sentenced to three years imprisonment with a three-year driving license revocation and police control.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 2. daļa; Krimināllikuma 51. panta 1.1 daļa; Krimināllikuma 46. pants: When a defendant admits guilt but has a prior unexecuted sentence, the court must combine the new sentence with the prior one, ensuring the total exceeds the new offense's penalty.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 21210001615
Lietas arhīva Nr. K16-0125-15
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2015. gada 23. janvārī
Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese L. Bārbale
ar tiesas sēžu sekretāri Z.Joksti
tulci I. Golubovu
piedaloties prokurorei R. Uļjanovai,
izskatīja atklātā tiesas sēdē neatliekamības kārtībā krimināllietu
/pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas.
Pārbaudot lietas materiālus, tiesa
konstatēja:
/pers. C/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav
iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē:
2015. gada 8. janvārī ap plkst. 22.25 /pers. C/ Jēkabpilī, pa Brīvības ielu, virzienā no Katoļu ielas uz Akmeņu ielu, vadīja automašīnu Volvo
850, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pretrunā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 571 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN)
39.4. punkta prasībām, bez atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, jo tādas noteiktā kārtībā nebija ieguvis, pretrunā ar CSN
39.1.1. punkta prasībām, būdams alkohola ietekmē, etilspirta koncentrāciju izelpojamā gaisā kontroles aparāts AlcoQuant 6020 uzrādīja 1,19 promili,
atkārtotā pārbaudē uzrādīja 1,14 promiles.
Ar šādām savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta otrajā daļā.
Apsūdzētais/pers. C/ savu vainu inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzīst pilnībā, un tiesas sēdē uztur lūgumu par lietas izskatīšanu bez
pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, pret ko neiebilst arī prokurors.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmo daļu tiesa pieņem lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, jo
apsūdzētais savu vainu atzīst pilnībā, kā arī, pārbaudot lietas materiālus, tiesai nerodas šaubas par apsūdzētā vainu.
Apsūdzētajam saprotamas šādā kārtībā iztiesātas lietas juridiskās sekas un sprieduma pārsūdzēšanas pamati.
Pārbaudot krimināllietas materiālus, tiesa atzīst, ka bez savas vainas pilnīgas atzīšanas, apsūdzētā /pers. C/ vaina inkriminētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanā pilnībā pierādīta ar visiem krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. C/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas ir pareiza un par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.
Atbilstoši Krimināllikuma 35. panta otro daļu, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas.
Saskaņa ar Krimināllikuma 46. pantu, nosakot soda veidu /pers. C/, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,
vainīgā personību, bet, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Krimināllikuma 262. panta otrās daļas sankcija paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai
piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas
konfiskācijas.
Tādējādi /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Noziedzīgais nodarījums izdarīts ar nodomu, proti, apsūdzētajam apzinoties, ka viņam nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, taču, neskatoties uz
to, viņš vadīja transportlīdzekli atrodoties alkohola ietekmē. Ar noziedzīgo nodarījumu nav nodarīts materiālais kaitējums, kā arī cietušo nav.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētā /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams tas, ka viņš ir vaļsirdīgi atzinies un
nožēlo izdarīto.
Atbilstoši Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktam par apsūdzētā /pers. C/ atbildību pastiprinošo apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgais
nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
Pārbaudot /pers. C/ personību, tiesa konstatē, ka viņš iepriekš sodīts 1999.gada 3.maijā Rīgas apgabaltiesā pēc Latvijas Kriminālkodeksa
141.panta ceturtās daļas, 99.panta astotās daļas, 99.panta septītās daļas, 15.panta otrās daļas, 99.panta pirmās daļas, 99.panta otrās daļas, 99.panta
ceturtās daļas ar brīvības atņemšanu uz 18 gadiem, ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz 3 gadiem, 2013.gada 20.maijā atbrīvots nosacīti pirms
termiņa, neizciestais pamatsods brīvības atņemšana - 3 gadi 13 dienas, policijas kontrole – 3 gadi (lietas 25. - 26. lapa). Apsūdzētajam deklarēta
dzīvesvieta (lietas 23.lapa). Neprecējies, apgādājamu personu nav, nestrādā.
Apsūdzētais/pers. C/ jauno noziedzīgo nodarījumu izdarījis, būdams nosacīti pirmstermiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas,
neizciestās soda daļas laikā.
Krimināllikuma 61. panta piektā daļa nosaka, ka gadījumā, ja persona, kurai bija noteikta nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana, neizciestās soda
daļas laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa nosaka tai sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52. pantā paredzētajiem noteikumiem.
Galīgais sods pēc spriedumu kopības /pers. C/ nosakāms atbilstoši Krimināllikuma 51. panta prasībām, kas nosaka, ka gadījumos, ja notiesātais
pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai
daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma un galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts
par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta 1.1 daļu, ja jaunais noziedzīgais nodarījums ir izdarīts laikā, kad persona ir bijusi nosacīti pirms termiņa
atbrīvota no pamatsoda izciešanas, nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem, sodam pievieno ne mazāk kā vienu trešdaļu no neizciestā soda.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka /pers. C/ piemērojams Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcijā paredzētais sods – brīvības
atņemšana, kā arī piemērojams Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcijā paredzētais obligātais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību
atņemšana.
Sakarā ar to, ka lietas materiālos nav ziņas, vai apsūdzētajam /pers. C/ ir manta, ko varētu konfiscēt, tiesa atzīst, ka nav pamats piemērot
Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzēto papildsodu – mantas konfiskāciju.
Tādējādi, nosakot /pers. C/ galīgo sodu pēc spriedumu kopības, sodam pēc šī sprieduma ir pilnībā pievienojams neizciestais pamatsods un
pilnībā – papildsods – policijas kontrole, kas noteikti ar Rīgas apgabaltiesas 1999.gada 3. maija spriedumu.
Apsūdzētajam/pers. C/ šajā kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 6. lapa).
Ņemot vērā to, ka apsūdzētajam /pers. C/ izskatāmajā lietā tiek piemērots reāls brīvības atņemšanas sods, un lai nodrošinātu soda izpildi un
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 249. panta pirmo daļu /pers. C/ piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – grozāms uz
apcietinājumu.
Vadoties no teiktā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529. pantu tiesa
nosprieda
/pers. C/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā
daļā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu noteiktajam sodam pilnīgi pievienot sodu, kas nav izciests pēc Rīgas apgabaltiesas 1999.gada 3.maija
sprieduma, un /pers. C/ galīgo sodu noteikt – brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem 2 (diviem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs) gadiem, ar policijas kontroli uz 3 (trīs) gadiem.
Drošības līdzekli /pers. C/ – uzturēšanos noteiktā vietā – grozīt uz apcietinājumu, apcietinot /pers. C/ tiesas zālē.
Soda izciešanas termiņu /pers. C/ skaitīt no dienas, kad stāsies spēkā tiesas spriedums, izciestajā sodā ieskaitīt atrašanos apcietinājumā no
2015. gada 23. janvāra līdz dienai, kad stāsies spēkā tiesas spriedums.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot
Jēkabpils rajona tiesā.
Tiesnese L. Bārbale