Court orders defendant to pay child support based on minimum wage percentages despite paternity dispute.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's request to join a separate paternity dispute case and ordered the payment of child support. Although the defendant claimed he was not the biological father and refused to pay, the court found no evidence of voluntary support. Consequently, the court ruled that the plaintiff's claim for monthly payments based on statutory minimum wage percentages must be satisfied.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.26 panta; Civilprocesa likuma 42. panta: In child support enforcement proceedings, a defendant's refusal to pay without evidence of voluntary support constitutes a failure to fulfill obligations, warranting a judgment for the statutory support amount.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C12124014
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Daugavpilī, 2014.gada 12.maijā
Daugavpils tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis K.Rinčs,
ar tiesas sēdēs sekretāri V.Pinku,
izskatot civillietu /pers. C/ maza apmēra prasībā pret /pers. D/ par uzturlīdzekļu piedziņu
k o n s t a t ē j a:
2014.gada 20.martā /pers. C/ (turpmāk arī prasītāja) iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret /pers. D/ (turpmāk arī
atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu, norādot, ka prasītāja nestrādā, saņem bērna kopšanas pabalstu, citu ienākumu nav. Bērns dzīvo
kopā ar prasītāju un atrodas viņas ikdienas aizgādībā. Bērnam ir jāiegādājas apģērbu, pārtiku, jānodrošina viņu ar mājokli un
jānodrošina veselības aprūpi. Prasītājai trūkst līdzekļu bērna uzturēšanai. Atbildētājs dzīvo atsevišķi, viņa ienākumu apmērs prasītājai
nav zināms. Atbildētājs labprātīgi nesniedz uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Pamatojot savu
prasību ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu un Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par
minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, prasītāja lūdza piedzīt no atbildētāja viņas labā uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai 25% apmērā
no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai un 30% apmērā no
Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi no bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz bērna pilngadībai,
piedziņu sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā dienas. Prasītāja nelūdza, lai uzklausīšana notiktu tiesas sēdē.
Izpildot Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22 panta prasības, atbildētājam tika nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma
veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas termiņu, kā arī atbildētājs tika informēts par paskaidrojumu
neiesniegšanas sekām un tiesībām lūgt iztiesāšanu tiesas sēdē. Vienlaikus, pusēm tika izskaidrotas viņu procesuālās tiesības.
Atbildētājs noteiktajā termiņā iesniedza tiesai rakstveida paskaidrojumu, norādot, ka prasību neatzīst. 2013.gada 3.novembrī
laulībā piedzima /pers. F/, taču 2013.gada 20.decembrī prasītāja paziņoja atbildētājam, ka viņš nav bērna tēvs. No tā brīža ģimene
nepastāv. Atbildētājam ir šaubas par bērna bioloģisko izcelšanos, tādēļ viņš ir iesniedzis tiesā prasību pret /pers. C/ par laulības
šķiršanu, paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu un par tēva ieraksta atzīšanu par spēkā neesošu, lūdzot apvienot viņa iesniegto
prasības pieteikumu ar izskatāmo civillietu. Atbildētājs paskaidrojumā norādīja, ka lūdz, lai uzklausīšana notiktu tiesas sēdē.
Ar Daugavpils tiesas tiesneša 2014.gada 17.aprīļa lēmumu /pers. D/ lūgums par civillietu apvienošanu tika noraidīts (lietas
17., 18.lapa).
Ņemot vērā atbildētāja lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.26 panta
nosacījumiem, 2014.gada 17.aprīlī tika nolemts lietu izskatīt tiesas sēdē (lietas 3.lapa).
Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja. Paskaidroja, ka atbildētājs ir bērna /pers. F/ tēvs. Atbildētājs ar ģimenei nedzīvo,
materiālo palīdzību bērna uzturēšanai nesniedz. Viņas vienīgie ienākumi ir bērna kopšanas pabalsts. Lūdza piedzīt no atbildētāja
viņas labā uzturlīdzekļus bērna /pers. F/ uzturēšanai 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik
mēnesi līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai un 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik
mēnesi no bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz bērna pilngadībai, piedziņu sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā
dienas.
Atbildētājs tiesas sēdē prasību atzina. Paskaidroja, ka prasītāja pēc bērna piedzimšanas viņam paziņoja, ka viņš nav bērna
bioloģiskais tēvs, viņas ir šaubas par bērna bioloģisko izcelšanos, sakarā ar ko tiesā iesniedza prasību pret prasītāju par laulības
šķiršanu, paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu, bet līdz šo apstākļu noskaidrošanai un atrisināšanai piekrīt maksāt uzturlīdzekļus
bērna uzturēšanai. Viņam ir oficiāla darba vieta, ir mēneša darba alga ir apmēram 300 euro.
Uzklausījusi prasītājas paskaidrojumus, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli
uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem
bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu
no vecākiem vai abiem vecākiem.
Ar bērna dzimšanas apliecības /numurs/(lietas 8.lapa) kopiju pierādīts, ka atbildētājs ir 2013.gada 3.novembrī dzimušā /pers.
F/ tēvs, līdz ar to viņa pienākums ir uzturēt bērnu.
Civillikuma 179.panta piektā daļa nosaka, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram
no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto
minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru
bērnam” 2.punktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā:
katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas un 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas no 7 gadu vecuma
sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665
„Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punktu, minimālā mēneša darba alga normālā
darba laika ietvaros ir 320 euro.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs pēc prasības iesniegšanas tiesā labprātīgi sniedza palīdzību bērna uzturēšanai. Līdz
ar to no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi prasības pieteikumā norādītajā apmērā, piedziņu uzsākot no prasības iesniegšanas tiesā
dienas - 2014.gada 20.marta un turpinot līdz bērna pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.
Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu, netika nomaksāti tiesas izdevumi, jo saskaņā ar Civilprocesa
likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji prasībās par
uzturlīdzekļu piedziņu. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to
samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tiesas
izdevumi, atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 2.un 3.punktam ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu, ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu saistītie izdevumi.
Līdz ar to no atbildētāja piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva, kuras apmērs, atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta
pirmās daļas, 35.panta pirmās daļas 3.punkta, 34.panta pirmās daļas 1.punkta prasībām, ir 144,00 euro un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi par dokumentu piegādi 6,20 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nepieciešams noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par
tiesas izdevumu samaksu.
Vadoties no Civilprocesa likuma 193., 204.1, 250.26 panta, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus bērna /pers.
F/, personas kods /personas kods/, dzimuša /datums/, uzturēšanai 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai un 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas
no 7 gadu vecuma sasniegšanas ik mēnesi, piedziņu sākot no 2014.gada 20.marta un turpinot līdz bērna pilngadībai vai līdz pušu
materiālā stāvokļa izmaiņām.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā tiesas izdevumus: valsts nodevu 144,00 EUR (viens simts
četrdesmit četri euro) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,20 EUR (seši euro 20 centi).
Noteikt /pers.D/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu - 10 dienas no sprieduma stāšanās
likumīgā spēkā dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnesis K.Rinčs