Court partially allowed VAT appeal, overturning tax authority's decision on specific cars sold before year-end.

NORAKSTS Lieta Nr.42317805 AA43-0459-07/4

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 7.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Slica, tiesneši M.Birzgalis un S.Zakrevska,

piedaloties pieteicēja V.L. pārstāvei I.L. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim Raimondam Drabovicam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz V.L. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2005.gada 11.maija lēmuma Nr.19/12614 atcelšanu, sakarā ar V.L. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 14.februāra spriedumu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Zemgales reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas galvenā nodokļu inspektore no 2004.gada 8.decembra līdz 27.decembrim veica V.L. (turpmāk arī pieteicējs) vienkāršu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par laika periodu no 2001.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.oktobrim, sastādot audita pārskatu Nr.200. [1.1] Ar VID Zemgales reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieces vietnieces 2004.gada 27.decembra lēmumu Nr.191 pieteicējam papildu nomaksai budžetā aprēķināts PVN Ls 7827,89. [1.2] Nepiekrītot [1.1] minētajam lēmumam, pieteicējs iesniedza sūdzību VID Zemgales reģionālās iestādes direktoram, kurš ar 2005.gada 1.marta lēmumu Nr.01-10.02/58 atstāja negrozītu VID Zemgales reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieces vietnieces 2004.gada 27.decembra lēmumu Nr.191. [1.3] Nepiekrītot VID Zemgales reģionālās iestādes direktora v.i. 2005.gada 1.marta lēmumam Nr.01-10.02/58, pieteicējs iesniedza sūdzību VID ģenerāldirektoram. Ar VID ģenerāldirektora 2005.gada 11.maija lēmumu Nr.19/12614 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts VID Zemgales reģionālās iestādes direktora v.i. 2005.gada 1.marta lēmums Nr.01-10.02/58.

[2] 2005.gada 10.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums, kurā lūgts atcelt Lēmumu. Pieteikumā norādīts, ka Lēmums ir nepamatots, jo VID nav ņēmis vērā, ka pēc tam, kad automašīna valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – CSDD) reģistros vairs nav reģistrēta uz pieteicēja vārda, pieteicējam vairs nav faktiskas iespējas rīkoties ar to. Vairākas automašīnas, kas Lēmumā norādītas, ka ir realizētas 2001.gada decembrī, īstenībā ir tikušas noņemtas no uzskaites agrāk par 2001.gada decembri. Kopā par 33 automašīnām, kas realizētas pirms 2001.gada decembra, aprēķināts PVN Ls 4162,60.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 14.februāra spriedumu daļēji apmierināts pieteicēja pieteikums; atcelts Lēmums daļā par PVN Ls 188,01 un uzdots VID mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās novērst pieteicējam nelabvēlīgās sekas, kas radušās ar Lēmuma izpildi daļā par Ls 188,01, pārrēķinot pamatparādu, tā palielinājumu un nokavējuma naudu, kā arī par pārrēķina rezultātiem paziņojot pieteicējam. Spriedumā norādīts tālāk minētais. [3.1] Pieteicējs pārsūdz Lēmumu pilnā apjomā, tomēr pieteikumā norādītie iebildumi attiecas tikai uz daļu (Ls 4162,60) no visa Ls 7827,89 nodokļu pamatparāda.

Pārējā lēmuma daļā (uz kuru neattiecas pieteicēja iebildumi) nav saskatāmi būtiski pārkāpumi, tādēļ vērtējami tikai pieteicēja iebildumi, pārējā daļā (Ls 3665,29) pievienojoties VID argumentiem par pieteicēja pienākumu samaksāt aprēķināto nodokli. [3.2] Nepamatots ir pieteicēja arguments, ka par automašīnas realizācijas brīdi uzskatāma automašīnas noņemšana no CSDD uzskaites. [3.2.1] Ceļu satiksmes likuma 1.panta 24.punktā noteikts, ka transportlīdzekļa īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis.

Minētā likuma 10.panta otrā daļa paredz, ka transportlīdzekli reģistrē uz tā īpašnieka (fiziskās vai juridiskās personas) vārda. Šī norma sevī ietver saistošu pieņēmumu (prezumpciju), tas ir, jebkurai trešajai personai, tajā skaitā valstij (šajā gadījumā – VID), ir tiesības paļauties, ka persona, kas par tādu uzrādīta transportlīdzekļu reģistrā, ir automašīnas īpašnieks un ka šī persona par konkrēto transportlīdzekli uzņemas atbildību. Līdz ar to persona, uz kuras vārda automašīna reģistrēta, likumiski var tikt uzskatīta par automašīnas īpašnieku, kamēr vien automašīna netiek pārreģistrēta uz cita vārda. [3.2.2] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 2.punkta izpratnē preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu).

Tādēļ, nosakot darījuma datumu, VID pilnīgi pamatoti izvēlējās to datumu, kad automašīnas reģistrētas uz jauno īpašnieku vārda, jo šajos datumos īpašumtiesību pārejai ir publiska ticamība, tas ir, jebkuram ir tiesības paļauties, ka darījums noticis un ka automašīnas īpašnieks tiešām ir mainījies un var rīkoties ar iegūto īpašumu. [3.2.3] Pamatota ir VID atsaukšanās uz apstākli, ka pieteicējs nav iesniedzis attaisnojuma dokumentus, kas apliecinātu automašīnu realizācijas darījumus. Ja tādi būtu iesniegti, nodokļu administrācijas veiktajos aprēķinos priekšroka būtu dodama attaisnojuma dokumentiem saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta septītās daļas 1.punktu un 38.pantu.

Tā kā attaisnojuma dokumenti netika iesniegti, VID varēja pamatoties uz minētā likuma 23.panta septītās daļas 2.punktu un astoto daļu, aprēķinos izmantojot savā rīcībā esošo informāciju, tajā skaitā iegūstot to no citām personām. [3.3] Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 9.panta pirmajai daļai nodokļa taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis. Piemērojot šo normu kopsakarā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otro daļu par nodokļu administrācijas tiesībām papildus aprēķināt nodokli triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa, redzams, ka VID bija tiesības aprēķināt papildus PVN par visu 2001.gada decembra mēnesi, jo šiem maksājumiem termiņš iestājas decembra beigās. Tātad 2004.gada 27.decembrī, kad pieņemts lēmums par papildus PVN aprēķināšanu, trīs gadi pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa vēl nebija notecējuši. [3.4] Salīdzinot VID 2004.gada 27.decembra audita pārskatā Nr.200 fiksētos datus ar CSDD transportlīdzekļu reģistrā pieejamajām ziņām, konstatējams, ka, neņemot vērā dažas nebūtiskas atšķirības starp reģistra ziņām no vienas puses un pieteicēja un VID iesniegtajām ziņām no otras puses, divas automašīnas, kuras pēc VID audita pārskata datiem realizētas 2001.gada decembrī, saskaņā ar transportlīdzekļu reģistra datiem pārrakstītas to jaunajiem īpašniekiem jau 2001.gada novembrī.

Transportlīdzekļu reģistrā un audita pārskatā atšķirīgi tiek veikts datuma pieraksts – transportlīdzekļu reģistrā vispirms tiek norādīta diena (datums) un pēc tam mēnesis, savukārt audita pārskatā vispirms tiek norādīts mēnesis. Iespējams, tas ir iemesls, kādēļ pieļauta pārskatīšanās. Minētais dod iemeslu uzskatīt, ka PVN par abu minēto automašīnu realizāciju pieteicējam aprēķināts nepamatoti, jo ir notecējis triju gadu termiņš. Par Fiat Croma, valsts numurs /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, realizāciju pieteicējam aprēķināts PVN Ls 90,49, bet par Ford Escort, valsts numurs /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, realizāciju pieteicējam aprēķināts PVN Ls 97,52, pavisam kopā Ls 188,01.

Līdz ar to Lēmums atceļams daļā par PVN Ls 188,01. [3.5] Lēmuma izpilde daļā par PVN Ls 188,01 ir nepamatota, tādēļ VID pienākums ir novērst jebkuras pieteicējam nelabvēlīgās sekas, kas radušās ar Lēmuma izpildes uzsākšanu minētajā daļā.

[4] Pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 14.februāra spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums. Apelācijas sūdzībā norādīts tālāk minētais. [4.1] Lēmums ir nepamatots, jo VID kļūdaini piemērojis 18 % PVN likmi darījumiem, kas notikuši pirms 2001.gada 30.novembra. Kļūda radusies, vadoties tikai no datiem par automašīnu piereģistrēšanu uz jaunā īpašnieka vārda un neņemot vērā, kad automašīnas tika nodotas to jaunajiem īpašniekiem. Tādējādi nav ņemts vērā, ka jaunais īpašnieks varēja vilcināties ar reģistrēšanu neierobežotu laiku un ka pieteicējam, kura īpašuma tiesību izbeigšanās reģistrēta datumā, kad automašīna noņemta no uzskaites, nebija nekādu iespēju to ietekmēt.

Atšķirībā no pieteicēja, VID ir iespēja pārbaudīt reģistrācijas dokumentus bez maksas un kavēšanās. [4.2] Nepamatota ir VID atsaukšanās uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantu, jo fakti, kurus pieteicējs minējis sūdzībā, pierāda nevis nodokļu maksājumu lielumu, bet gan jautājumu, vai VID pareizi noteicis darījuma datumu, no kā atkarīgs, vai darījums ir vai nav noticis periodā, par kuru aprēķināms nodoklis. [4.3] VID bija jāvadās no Civillikuma 987. un 990.pantā minētā, ka īpašuma tiesības uz kustamu mantu pāriet ar nodošanu.

Tātad par automašīnas pārdošanas momentu jāuzskata brīdis, kad tā fiziski nodota pircējam, ko atspoguļo dati par automašīnas noņemšanu no uzskaites, kad automašīna vairs neskaitās reģistrēta uz pieteicēja vārda. Nav ņemts vērā apstāklis, ka pēc tam, kad automašīna CSDD reģistros vairs nav reģistrēta uz pieteicēja vārdā, viņam vairs nav faktiskas iespējas rīkoties ar to (tā nav pieteicēja valdījumā un īpašumā), kā arī ietekmēt, cik ilgā laikā automašīnas ieguvējs to reģistrēs uz sava vai kādas citas personas vārda. [4.4] Vairākas automašīnas, kuras VID lēmumā skaitās realizētas 2001.gada decembrī un pat vēlāk, īstenībā noņemtas no uzskaites agrāk par 2001.gada decembra mēnesi.

Dažām automašīnām pārrakstīšana uz pircēja vārda notikusi citā datumā, nekā norādīts audita datos. Pavisam kopā automašīnām, ko pieteicējs realizējis pirms 2001.gada decembra, papildus aprēķinātais PVN sasniedz Ls 4162,60. [4.5] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otrā daļa paredz, ka nodokļu administrācijai ir tiesības papildus aprēķināt nodokļus triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Tātad VID nebija tiesības papildus aprēķināt PVN par darījumiem, kas notikuši pirms 2001.gada decembra.

[5] Administratīvajā apgabaltiesā 2006.gada 21.martā saņemts VID rakstveida paskaidrojums par pieteicēja apelācijas sūdzību. Paskaidrojumā norādīts, ka VID neatzīst pieteicēja apelācijas sūdzību.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve uzturēja apelācijas sūdzību, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. VID pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība ir daļā pamatota un pieteikums ir daļā apmierināms. [8] Saskaņā ar APL 302.pantu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. Apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kuri izskatīti pirmās instances tiesā. Ar Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 14.februāra spriedumu pieteicēja pieteikums apmierināts daļā, proti, atcelts Lēmums daļā par PVN Ls 188,01. Pieteicējs apelācijas sūdzībā norāda, ka pārsūdz spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums. VID apelācijas sūdzību nav iesniedzis. Ņemot vērā minēto, Administratīvā apgabaltiesa izskata pēc būtības pieteikumu par Lēmuma atcelšanu daļā par PVN Ls 7639,88.

[9] Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (tiesību normas redakcijā, kas bija spēkā darījumu veikšanas laikā) 1.panta 1.punktu prece ir jebkura lieta (īpašums), kuru īpašnieks maina pret atlīdzību, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Šā panta 2.punkts paredz, ka preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Minētā likuma 1.panta 6.punkts noteic, ka saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Atbilstoši šā likuma 2.panta otrās daļas 1.punktam preču piegāde ir ar nodokli apliekams darījums. Saskaņā ar 5.panta pirmo daļu nodokļa likmi 18 procentu apmērā nosaka no darījuma apliekamās vērtības, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar minētā likuma 3.panta trešo daļu, ja fizisko personu ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniegusi vai pārsniegusi 10000 latu, tām ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām.

[10] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2001.gadā ieveda Latvijas Republikā 187 automašīnas un reģistrēja uz sava vārda CSDD. Laika posmā no 2001.gada līdz 2003.gadam pieteicējs

180 automašīnas ir pārdevis citām personām. Auditā (lietas 8.-23.lapa) konstatēts, ka 2001.gada 19.aprīlī pieteicēja ieņēmumi no automašīnu realizācijas iepriekšējos 12 mēnešos sasniedza Ls 10959,97. Līdz ar to pieteicējam atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 3.panta trešās daļas noteikumiem ne vēlāk kā mēneša laikā, t.i., līdz 2001.gada 19.maijam, bija jāreģistrējas VID kā ar PVN apliekamai personai. Konstatēts, ka pieteicējs nebija reģistrējies VID kā apliekamā persona pēc tam, kad preču piegāžu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā bija sasniegusi vai pārsniegusi 10000 latu. [11] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 35.panta trešā daļa (redakcijā, kas spēkā no 2004.gada 1.maija) noteic, ja persona saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, bet veic apliekamus darījumus, šī persona no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek pakļauta nodokļa maksājumiem bez tiesībām uz priekšnodokļa atskaitījumiem (..). Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka, tā kā pieteicējs nebija reģistrējies VID kā apliekamā persona [10], VID bija tiesības noteikt nomaksai budžetā PVN no pārdoto automašīnu realizācijas vērtības. Auditā par automašīnu realizācijas vērtību tām automašīnām, kurām pircēji nav uzrādījuši iegādes vērtību, tiek uzskatīta automašīnu iegādes pašizmaksa (informācija no auto-moto apliecībām: ievesto automašīnu iegādes vērtība latos, pieskaitot transporta izdevumus, akcīzes nodokli, PVN). Pieteicējs neapstrīd VID noteikto automašīnu vērtību, no kuras tiek aprēķināts PVN. Pieteicējs neapstrīd VID noteikto automašīnu realizācijas vērtību, no kuras tiek aprēķināts PVN.

[12] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otrā daļa noteica, ka nodokļu administrācija papildus aprēķina nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Ņemot vērā, ka audits tika veikts no 2004.gada 8.decembra līdz 27.decembrim, VID atzina, ka pieteicējam aprēķinātais PVN par laika periodu no 2001.gada 19.maija līdz 2001.gada 30.novembrim netiek iekasēts budžetā. Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai VID ir pareizi konstatējis automašīnu pārdošanas brīdi un līdz ar to pareizi atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otrās daļas noteikumiem aprēķinājis papildu PVN.

[13] Pieteicējs apelācijas sūdzībā un pieteicēja pārstāve paskaidrojumos tiesas sēdē izvirzīja turpmāk norādītos argumentus. [13.1] Pieteicējs apelācijas sūdzībā norāda, ka vairākas automašīnas, kas Lēmumā skaitās realizētas 2001.gada decembrī vai vēlāk, īstenībā ir tikušas noņemtas no uzskaites CSDD (vairs nav reģistrētas uz pieteicēja vārda) agrāk par 2001.gada decembri, kā arī dažu automašīnu pārrakstīšana uz pircēja vārda ir notikusi citā datumā, nekā norādīts auditā materiālos. Pieteicējs apelācijas sūdzībā norāda, ka pavisam kopā par automašīnām, kuras pieteicējs ir realizējis pirms 2001.gada decembra, ir aprēķināts PVN Ls 4162,60. [13.2] Pieteicējs apelācijas sūdzībā norāda, ka VID nav ņēmis vērā to, ka par automašīnas pārdošanas brīdi ir jāuzskata tas, kad fiziski automašīna tika nodota pircējam. Pieteicējs uzskata, ka šo brīdi apliecina CSDD dati par to, kad pieteicējs automašīnu noņēma no uzskaites. Nav ņemts vērā, ka pēc tam, kad automašīna CSDD reģistrā vairs nav reģistrēta uz pieteicēja vārda, pieteicējam vairs nav faktiskas iespējas rīkoties ar to, kā arī ietekmēt to, cik ilgā laikā automašīnas pircējs to reģistrēs uz sava vārda. [13.3] Pieteicēja pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka vairākas automašīnas tika realizētas ar komisijas veikalu starpniecību. Pieteicējs uzskata, ka šajos gadījumos par automašīnas pārdošanu jau ir samaksāts PVN.

[14] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma (redakcijā, kas bija spēkā darījumu veikšanas laikā) 1.panta 24.punktu transportlīdzekļa īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis. Ceļu satiksmes likuma 10.panta otrā daļa noteic, ka transportlīdzekli reģistrē uz tā īpašnieka (fiziskās vai juridiskās personas) vārda (..). Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 9.panta pirmajai daļai Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot noteiktā kārtībā reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām, kuriem veikta valsts tehniskā apskate un attiecībā uz kuriem ir izdarīta to īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 11.panta pirmo daļu transportlīdzekļu reģistrēšanai CSDD iesniedzams kopā ar reģistrācijas pieteikumu arī īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (ja transportlīdzeklis iepriekš nav reģistrēts uz pieteikumā norādītās personas vārda). Minētā panta trešā daļa paredz, ja transportlīdzeklim ir tikai viens īpašnieks (fiziskā persona) un šā transportlīdzekļa pārreģistrācija no īpašnieka (atsavinātāja) vārda uz citas fiziskās personas (ieguvēja) vārda notiek attiecīgi CSDD abu personu klātbūtnē, īpašuma tiesības apliecinošs dokuments ieguvējam nav jāiesniedz. Transportlīdzekļa pārreģistrāciju šajā gadījumā izdara attiecīgi CSDD uz abu pušu rakstveida pieteikuma pamata pēc tam, kad attiecīgi CSDD ir pārliecinājusies par personu identitāti, kā arī par to, ka transportlīdzeklis pieder atsavinātājam. Šie gadījumi attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kuri iepriekš ir reģistrēti Latvijas Republikā un paredzēti turpmākai ekspluatācijai Latvijas Republikā. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma otrās daļas 3.punktu dokumenti, ar kuriem pierādāmas īpašuma tiesības, ir noteikta parauga pirkuma dokuments, kuru izsniedzis transportlīdzekļu tirdzniecībai licencēts uzņēmums.

[15] No [14] minētajām tiesību normām Administratīvā apgabaltiesa secina, ka nav šaubu par to, ka persona, uz kuras vārda automašīna reģistrēta CSDD, ir automašīnas īpašnieks. Taču automašīnu reģistrācija CSDD notiek uz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu pamata. Izskatāmajā gadījumā ir konstatējams, ka pārdoto automašīnu reģistrācija CSDD uz jauno īpašnieku vārda ir notikusi divos veidos, proti, gan saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 11.panta trešo daļu, iesniedzot CSDD pārdevēja un pircēja parakstītu rakstveida pieteikumu, gan pircējam iesniedzot pieteikumu un uzrādot īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu – rēķinu-uzziņu par automašīnas iegādāšanos komisijas veikalā.

Līdz ar to no lietas materiāliem konstatējams, ka gadījumos, kad automašīna tika pārdota ar komisijas veikala starpniecību, lielākajā daļā gadījumu atšķiras datums, kad persona ir iegādājusies automašīnu un kad persona ir automašīnu reģistrējusi CSDD uz sava vārda. Piemēram, automašīnu BMW 318, reģistrācijas /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, M.B. ir iegādājies 2001.gada 27.novembrī (lietas 147.lapa), bet CSDD reģistrējis 2001.gada 10.decembrī (lietas 105.lapa). Minētais izskaidrojams ar to, ka personas, kas iegādājas automašīnu komisijas veikalā, ne vienmēr to tajā pašā dienā reģistrē CSDD uz sava vārda.

Lēmumā norādīts, ka pieteicējs nav sniedzis informāciju par savu saimniecisko darbību, kā arī nav iesniedzis attaisnojuma dokumentus par automašīnu realizāciju, tāpēc VID noteica darījumu veikšanas brīdi, pamatojoties uz CSDD datu bāzi, par darījuma brīdi uzskatot datumu, kad automašīna reģistrēta uz pircēja vārda. Administratīvā apgabaltiesa daļēji piekrīt minētajam VID viedoklim. Pareizs ir VID secinājums, ka tā kā pieteicējs atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantam (nosaka, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs) nav iesniedzis pierādījumus par automašīnas realizāciju, VID saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta astoto daļu, aprēķinot nodokļu maksājumu apmēru, bija tiesības izmantot savā rīcībā esošo informāciju, kas iegūta no CSDD datu bāzes.

Taču Administratīvās apgabaltiesas ieskatā VID, nosakot darījuma laiku, bija jāvadās no īpašuma tiesību apliecinošiem dokumentiem, uz kuru pamata pircēji ir reģistrējuši automašīnas CSDD, nevis tikai reģistrācijas fakta. Tāpat Administratīvās apgabaltiesas ieskatā nepamatots ir pieteicēja arguments, ka īpašuma tiesības viņam ir izbeigušās ar automašīnu noņemšanu no uzskaites CSDD [13.2], jo tas, ka automašīna nav reģistrēta CSDD saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 9.panta pirmo daļu liedz tiesības ar šādu automašīnu piedalīties Latvijas teritorijā ceļu satiksmē, taču neliecina par īpašuma tiesību izbeigšanos.

[16] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka [13.1] minētais arguments ir ticis izvirzīts gan pieteikumā (lietas 4.-6.lapa), gan arī apstrīdēšanas iesniegumos iestādē (lietas 24.-26., 32.-33.lapa). Pieteicējs ir iesniedzis tiesai sarakstu (pieteikuma pielikums Nr.1), kurā norādītas 32 automašīnas, kas pieteicēja ieskatā realizētas pirms 2001.gada decembra un par kurām VID nepamatoti ir aprēķinājis PVN Ls 4162,60 (lietas 39.lapa). Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka attiecībā uz divām pieteicēja sarakstā norādītajām automašīnām – Fiat Croma, reģistrācijas Nr./dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, un Ford Escort, reģistrācijas Nr./dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ – pirmās instances tiesa ir konstatējusi, ka tās ir reģistrētas CSDD uz pircēju vārda pirms 2001.gada decembra un atcēlusi Lēmumu daļā par PVN Ls 188,01, kas noteikts par minētajām automašīnām. Pirmās instances tiesas spriedums šajā daļa nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā, līdz ar to Administratīvajai apgabaltiesai nav pamata pārvērtēt Lēmuma tiesiskumu šajā daļā. Ņemot vērā [15] secināto un pārbaudot pieteicēja norādīto automašīnu īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus (lietas 144.-175.lapa), pieteicēja iesniegto CSDD 2007.gada 16.oktobra izziņā Nr.120 (lietas 181.lapa) norādīto informāciju, Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka saskaņā ar īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem divas automašīnas ir pārdotas pirms 2001.gada decembra: 1) automašīna BMW 318, reģistrācijas Nr./dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, par kuru papildu nomaksai aprēķināts PVN Ls 108,80, pārdota 2001.gada 27.novembrī (lietas 147.lapa); 2) automašīna Opel Vectra, reģistrācijas Nr./dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, par kuru papildu nomaksai aprēķināts PVN Ls 133,19, pārdota 2001.gada 24.novembrī (lietas 175.lapa). Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums daļā par PVN Ls 241,99, kas aprēķināts par minētajām automašīnām, ir atceļams. Savukārt attiecībā uz pārējām pieteicēja norādītajām automašīnām Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka tās ir realizētas pēc 2001.gada 30.novembra, līdz ar to VID pamatoti noteicis papildu nomaksai PVN par to realizāciju.

[17] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta piecpadsmitā daļa (redakcija, kas bija spēkā līdz 2004.gada 1.maijam) noteica, ka komisijas tirdzniecībā, kas veikta komisijas tirdzniecībai paredzētā atsevišķi iekārtotā mazumtirdzniecības veikalā ar fizisko personu īpašumā esošām lietotām precēm vai fizisko personu pašu ražotām nepārtikas precēm, izņemot tirdzniecību ar lietotām precēm, kas ievestas no ārvalstīm pārdošanai, ar nodokli ir apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumi Nr.47 „Kārtība, kādā ar pievienotās vērtības nodokli apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība preču komisijas veikalā” (spēkā līdz 2004.gada 1.maijam), kas izdoti saskaņā ar Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta piecpadsmito daļu, noteica kārtību, kādā ar PVN apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība par preču komisijas tirdzniecību. No minēto noteikumu tiesību normām (3., 4., 6., 7.punkts) izriet, ka komisijas veikalā tiek pārdotas preces, kuras, noslēdzot komisijas līgumu par preces pārdošanu, nodod pārdošanai fiziska persona, kas nav ar PVN apliekamā persona. Ar PVN tiek aplikta starpniecības (komisijas) atlīdzība vai atlīdzība par starpniecības (komisijas) pakalpojumu. Ņemot vērā minēto, secināms, ka, pārdodot automašīnas ar komisijas veikala starpniecību, preces (automašīnas) vērtība netiek aplikta ar PVN, līdz ar to kā nepamatots ir noraidāms pieteicēja [13.3] minētais arguments.

[18] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa nav izvērtējusi visus lietas apstākļus, līdz ar to tās spriedums nav pamatots daļā par PVN Ls 241,99.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

V.L. pieteikumu apmierināt daļā. Atcelt ar tā pieņemšanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2005.gada 11.maija lēmumu Nr.19/12614 daļā par aprēķināto pievienotās vērtības nodokli Ls 241,99. Pārējā daļā pieteikumu noraidīt. Uzlikt par pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt V.L. samaksāto valsts nodevu 5 (piecu) latu apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) L.Slica

Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis

(paraksts) S.Zakrevska

NORAKSTS PAREIZS Rīgā, 07.11.2007. Administratīvās apgabaltiesas tiesnese L.Slica