Court imposes administrative detention for repeated violations and refusal to show ID to police.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative offense for refusing to show identification and acting provocatively toward police officers. Although the defendant did not appear in court, the judge proceeded based on existing evidence including witness statements and a prior record of unpaid fines. Consequently, the court imposed a three-day administrative detention rather than a fine, citing the defendant's history of non-compliance with previous penalties.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 31. panta 2. daļa: When a repeat offender refuses to comply with police identification requests and has a history of unpaid fines, administrative detention is the appropriate penalty to achieve the goal of administrative liability.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 120022314
Lietas arhīva Nr. 1-0223-14/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2014.gada 3.septembrī
Liepājā
Liepājas tiesa, tiesnesis Renars Jūrmalis, izskatot administratīvā pārkāpuma materiālus uz /pers. A/, personas kods /personas kods/,
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta,
konstatēja
2014.gada 29.jūlijā plkst.00.05 Aizputē, uz Vecās autoostas stāvlaukuma /pers. A/ atteicās uzrādīt personu apliecinošus dokumentus,
nosaukt savu personību, izturējās izaicinoši un aizskaroši, neuzskatīdams par pienākumu nosaukt savus datus un uzrādīt dokumentus.
Sākotnēji tika aizrādīts par skaļas mūzikas klausīšanos un nakts miera traucēšanu.
Ar šādu savu rīcību /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība Latvijas APK 175.pantā.
/pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un vietu tiesā, paziņots uz viņa paša policijā norādīto adresi un atbilstoši Latvijas APK
268.panta 2.punktā norādītajā kārtībā (l.l.13), taču uz lietas izskatīšanu viņš neieradās. Saskaņā ar Latvijas APK 248.panta pirmās
daļas, 260.panta nosacījumiem, uzskatāms, ka nav pārkāptas personas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā un secināms, ka tai par
lietas izskatīšanas laiku un vietu ir paziņots atbilstoši likuma prasībām un tiesā nav arī saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.
Uzskatu par iespējamu izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes un nav konstatējams pamats lietas izskatīšanas atlikšanai, norādīts Latvijas
APK 289.11 panta pirmajā daļā, jo administratīvā pārkāpuma lietas materiālos atspoguļotās ziņas ietver visus faktus, pie kuriem var
izvērtēt administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību.
Pats /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokola sadaļā par savu attieksmi pret pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpuma būtību,
apstiprinājis ar pašrocīgu ierakstu ‘’nepiekrītu’’ (l.l.2), un sniedzis rakstveida paskaidrojumu (l.l.3). Paskaidrojumā viņš minējis, ka
neuzskata ka viņam bija jāuzrāda kādi dokumenti policijas darbiniekam, līdz ar to viņš nav arī izdarījis pārkāpumu.
Izvērtējot lietas materiālus esošos pierādījumus, konstatējams sekojošais: kā izriet no policijas darbinieka H.O.Siliņa un M.Skrickas
ziņojumiem, abi pašvaldības policijas darbinieki ieradušies Vecās autoostas stāvlaukumā, Aizputē, Atmodas ielā. Stāvlaukumā
atradušies vairāku jaunieši, turpat automašīna Mercedes Benz v/n /TL numurs/, no kuras salona skaļi skanējusi mūzika. Kad devušies
noskaidrot automašīnas īpašnieku, lai aizrādītu par naktsmiera traucēšanu, no viena jaunieša saņēmuši atbildi ‘’Kas Jums par daļu’’.
Kad norādījuši ka pilda dienesta pienākumus, un to, ka klusā nakts stundā nav atļauta skaļas mūzikas klausīšanās, šī pati persona,
nogriežot mūziku, noteicis ‘’tinās !’’, pārējo personu klātbūtnē demonstrējot savu nicinošo attieksmi pret policijas darbiniekiem.
Prasījuši uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, prasības ignorējis, turpinot izaicinoši uzvesties, tamdēļ uzaicināts doties uz Valsts
policijas iecirkni personības noskaidrošanai un administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai.
Likuma „Par policiju” 22.pants nosaka - policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš
izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām
prasībām ir sodāma. Policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā, viņa godu un cieņu aizsargā valsts, arī rīcība, kura traucē pildīt
dienesta pienākumus, ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir
saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Latvijas APK 243.panta otrā daļanosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir sekojoši līdzekļi: personas, kura tiek saukta
pie administratīvās atbildības paskaidrojumi, liecinieku liecības, citu personu paskaidrojumi, eksperta atzinums, lietiskie pierādījumi,
protokols par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citi dokumenti, kā arī pārkāpumus fiksējoši tehniski līdzekļi (braukšanas ātruma
noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).
Tādejādi, tiesnesis uzskata, ka ar savu rīcību /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta
Latvijas APK 175.pantā.
Minētie apstākļi pierādīti ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.60100, Aizputes novada pašvaldības policijas darbinieku
H.O.Siliņa (l.l.4-6) un M.Skrickas ziņojumiem, /pers. F/ paskaidrojumu (l.l.3), ar izdruku no LR IeM IC. Šie uzskaitītie pierādījumi to
kopumā un savstarpējā saistībā ar visiem lietas materiāliem, apstiprina administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpuma
būtību un ir pietiekoši, lai pierādītu, ka /pers. A/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, paredzētu Latvijas APK 175.pantā, par ko viņam
piemērojams administratīvais sods.
Uzliekot sodu tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pie administratīvās atbildības saucamās personas personība, viņa
atbildības pakāpe, mantiskais stāvoklis un atbildību ietekmējošie apstākļi.
Lietas materiālos apstiprinošu ziņu par pārkāpēja oficiāliem ienākumiem nav, iepriekš administratīvi sodīts, gan par sīko huligānismu,
gan par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā, cilvēka cieņu aizskaroša izskatā, gan par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas
darbinieka likumīgajām prasībām, piemērotie naudas sodi nav izpildīti, tātad ir nedzēstas administratīvās sodāmības.
Nosakot soda veidu un apmēru, tiek ņemti vērā atbildību ietekmējošie apstākļi.
Atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi lietas materiālos, atbilstoši Latvijas APK 33. un 34.panta nosacījumiem, netiek
konstatēti.
Nosakot soda veidu un apmēru, tiek ņemts vērā tas, ka iepriekš viņš vairākkārt administratīvi sodīts par Latvijas APK paredzētiem
pārkāpumiem un neviens no piemērotajiem naudas sodiem nav nomaksāts. Pie šādiem apstākļiem, tiesnesis uzskata, ka par izdarīto
pārkāpumu viņam piemērojams sods administratīvā aresta veidā, jo nav sasniegts Latvijas APK 22.pantā noteiktais administratīvā
soda mērķis, - jo ir pamats uzskatīt, ka tiesību pārkāpējs ne tikai turpina izdarīt jaunus pārkāpumus, bet arī iepriekš piemērotie
naudas sodi nav sasnieguši savu primāro mērķi kā atbildības līdzekļi.
Apstākļi, kas saskaņā ar Latvijas APK 31.panta otro daļu izslēgtu šāda soda veida noteikšanu, lietas materiālos nav konstatēti.
Pamatojoties uz Latvijas APK 31., 175., 213., 289.16, 289.18 pantiem, tiesnesis
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. A/ pēc Latvijas APK 175.pantaun sodīt ar administratīvo arestu uz 3 (trīs) diennaktīm.
Spriedumu uzdot izpildīt LR IeM Valsts policijai. Administratīvā aresta termiņu skaitīt no /pers. A/ administratīvās aizturēšanas brīža.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Kurzemes apgabaltiesā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnesis R.Jūrmalis