Legislator Case Law & Legislation
C29312922 / C-02248-23 ECLI:LV:RPT:2023:1127.C29312922.3.S AI generated

Court allows insurance claim against property manager for water leakage damages under insurance contract terms.

Case Number C29312922 / C-02248-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's objections and fully allowed the insurance company's claim for damages caused by water leakage in an apartment. The court found that the property manager was liable for maintaining shared water pipes and compensating for the resulting loss. Consequently, the court ordered the defendant to pay the insured amount, court costs, and statutory interest.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 193., 204.1., 250.25., 250.27. panti: The court must allow a claim for damages when the defendant failed to maintain shared property infrastructure, causing loss covered by an insurance policy.

Keywords

AI generated
insurance contract liability property management duty water leakage damages shared infrastructure maintenance statutory interest award civil procedure costs apartment building management

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 204.1. pants
Civilprocesa likuma 250.25. pants
Civilprocesa likuma 250.27. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 33. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 440.2. pants
Civilprocesa likuma 1753. pants
Civilprocesa likuma 1756. pants
Civilprocesa likuma 1765. pants
Civilprocesa likuma 1763. pants
Civilprocesa likuma 1763. pants 1. punkts

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C29312922

Lietas arhīva Nr. C – 02248 – 23/80

ECLI:LV:RPT:2023:1127.C29312922.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 27. novembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Rubina,

rakstveida procesā izskatīja civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” prasībā par naudas piedziņu pret SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks”.

Aprakstošā daļa

[1] Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” 2022. gada 31. martā cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā (pēc tiesu reorganizācijas

kopš 2022. gada 1.augusta – Rīgas pilsētas tiesa) vienkāršotās procedūras prasību par naudas piedziņu pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, lūdzot

piedzīt no atbildētājas zaudējumus 1061,69 EUR izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā, samaksāto valsts nodevu 159,25 EUR un noteikt

prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Starp prasītāju un /pers. A/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta Ģimenes apdrošināšanas polise Nr. 567195074, uz kuras

pamata tika apdrošināts dzīvoklis /adrese/. Polises darbības termiņš bija noteikts no 2015. gada 5. septembra līdz 2016. gada 4. septembrim.

[1.2] Polises darbības laikā dzīvoklis tika appludināts, par ko dzīvojamas mājas apsaimniekotājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” sastādīja aktu,

kurā tika konstatēts, ka dzīvokļa appludināšanas cēlonis ir dzīvojamās mājas augšējās sadales cinkotās caurules punktveida korozija. Minētais ūdensvads

atrodas apsaimniekotāja atbildības robežās, līdz ar ko, atbildētājs ir SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

[1.3] Prasītāja pārstāvis apsekoja salieto dzīvokli, eksperts izvērtējot apdrošināšanas lietas materiālus, sastādīja attiecīgo tāmi un aprēķināja tiešās

remontdarbu izmaksas 1201,69 EUR apmērā atskaitīja ar polisi noteikto pašrisku 140 EUR un izmaksāja cietuša dzīvokļa īpašniekam apdrošināšanas

atlīdzību 1061,69 EUR apmērā.

[1.4] Ievērojot to, ka ūdens noplūdes cēlonis atradās komunikāciju posmā, kas ietilpst kopīpašuma daļā, atbildētāja kā dzīvojamās mājas

pārvaldnieks noplūdes brīdī bija atbildīgs par šo komunikāciju uzturēšanu, kā arī par to bojājumu rezultātā nodarītiem zaudējumiem. Savukārt pienākums

rūpēties par komunikāciju uzturēšanu ietver sevī ne tikai pienākumu novērst komunikāciju bojājumus to rašanās gadījumā, bet arī regulāri pārbaudīt

komunikāciju stāvokli, savlaicīgi veikt to nomaiņu vai labošanu piesardzības apsvērumu dēļ, gādājot, lai komunikācijas pastāvīgi būtu tādā tehniskā

stāvoklī, lai pēc iespējas samazinātu avārijas situāciju risku un no tā izrietošus bojājumus.

[1.5] Prasītājas ieskatā dzīvojamās mājas ūdens stāvvada bojājums nav uzskatāms par nejaušu notikumu vai nepārvaramas varas apstākli,

appludināšanas rezultātā izraisītie zaudējumi nav uzskatāmi par nejaušiem Civillikuma 1773.panta izpratnē, bet ir atbildētājas prettiesiskas bezdarbības

sekas, proti, ūdens noplūdi varēja novērst, ja dzīvojamās mājas kopējās inženierkomunikācijas būtu uzturētas pienācīgā tehniskā kārtībā, veiktas

pārbaudes, tehniskā apkope un remonts, kas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunktu ir

atbildētājas kā mājas pārvaldnieka tiešs pienākums

Atbildētāja nav pienācīgi sekojusi tās apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās mājas komunikāciju tehniskajam stāvoklim, kas novedis pie dzīvokļa

bojājumiem, tādējādi nodarot zaudējumus trešās personas mantai.

[1.6] Prasība pamatota ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu, Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, Civillikuma 1635., 1652.,

1753., 1756., 1775.p., 1779.patu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. - 6.pantu, Ministru kabineta noteikumiem

Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”, Ministru

kabineta noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”. un 2010. gada 28.septembra

Ministru kabineta noteikumu Nr.905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības”

2.punktu.

[2] Atbildētāja 2022. gada 13. maijā iesniegusi tiesā rakstveida paskaidrojumu, norādot, ka prasību neatzīst.

[2.1] Atbildētāja uzskata, ka prasītāja sastādītā tāme nav noformēta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas

un noformēšanas kārtība” un Dokumentu juridiskā spēka likumu, tālab atbildētājai nav saistoša.

[2.2] Prasībā nepilnīgi ir norādīts appludināšanas datums, nepilnīgi norādīts saliešanas iemesls, turklāt augšēja sadale renovēta 1999. gada un ir zem

siltumizolācijas.

[2.3] Atbildētāja uzskata, ka prasītāja, atsaucoties uz neatļauto darbību (bezdarbību) no atbildētājas puses, pati tikai pēc īpašnieka iesnieguma,

nepārliecinoties vai remonts ir paveikts, izmaksājot tam atlīdzību, ļoti pavirši izvērtēja pieprasīta zaudējuma nodarīšanas apstākļus un atlīdzinājuma

apmēru, turklāt vispār nevērtējot zaudējumu vērtējuma samērojamību ar priekšmeta vērtību zaudējuma nodarīšanas laikā.

Zaudējumu atlīdzības summa ir nesamērīgi liela, salīdzinot ar 2016. gada 22.jūlija Aktā par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem

norādītiem bojājumiem un dzīvokļa stāvokli pirms remonta.

Prasītāja dzīvokļa stāvokļa salīdzinājumu pirms/pēc remonta nav iesniegusi. Nekādi pieradījumi par iepriekšēja remonta vērtību lietā nav iesniegti.

Remonts dzīvoklī ir no nezināmiem laikiem un tam, amortizācijas dēļ, nav vairs nekādas vērtības. Atbildētajam (gadījumā, ja tas tiešam ir vainīgs) nav

jāuzlabo dzīvokļa stāvoklis un nav jādod atlīdzība par neesošiem bojājumiem un nepaveiktiem darbiem (sagatavošanas remontdarbiem, transports, darbs,

nodokļi utt.).

[2.4] Atbildētāja ir izpildījusi savas likumiskās un līgumiskās saistības, no atbildētājas puses nav bijusi prettiesīga darbība vai bezdarbība.

Atbildētāja 2016. gada 7. aprīlī sastādīja Aktu par dzīvojamas mājas vizuālo apsekošanu, no kura izriet, ka karstā ūdens augšēja sadale ir

apmierinošā stāvoklī – tai nav bojājumu, kuru novēršanai nepieciešams ārpuskārtas remonts, tai nav iestājies vidējais kalpošanas ilgums un tā ir iekļauta

remontdarbu plānā, kā arī kopība ir parādā atbildētajai.

No kā izriet, ka atbildētāja regulāri ir apsekojusi dzīvojamo ēku, pildot 2010.gada 29.septembra Ministru kabineta noteikumus Nr.907 “Noteikumi

par dzīvojamās apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3.1, 6., 13., 13.1 punktus.

Atbildētajai nav pienākuma apsekot atsevišķos īpašumus (dzīvokļus).

[2.5] Atbildētāja 2012. gada oktobrī un turpmāk sagatavojot Dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumus (plānus) 2013.-

2016.gadiem, informēja dzīvojamās mājas iedzīvotājus par minēto un citu komunikāciju vidēja kalpošanas ilguma iestāšanos 1994. un 2004.gadā, pirms

izveidots atbildētājs un pieņemti 2010.gada 29.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.907, kur dvieļu žāvētāji, cinkotie cauruļvadi – 20 un 30 gadi,

un nepieciešamību tos nomainīt).

Māja nodota ekspluatācijā 1974. gadā. Augšēja sadale renovēta 1999. gadā, tātad komunikācijai nav iestājies vidējais kalpošanas ilgums.

Mājā, pirms šīs komunikācijas nomaiņas, bija/ir citi vairāk svarīgie darbi, kuru prioritātes nosaka likumdošana (faktiskais stāvoklis) un nenoteica

kopība, kā arī kopība ir parādā atbildētajam.

2013. gada un turpmāk dzīvojamai mājai /adrese/, Dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumā (plānos) netika norādīts uz karstā

ūdens augšējas sadales nomaiņu, jo sistēma renovēta 1999. gadā.

[2.6] Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.907 4.punktu, lai uzsāktu jebkādu remontu ir jākonstatē dzīvojamās mājas (komunikāciju)

bojājums. Pierādījumi, ka pirms avārijas konstatēts ūdens sistēmas bojājums, kas dotu tiesības veikt bojāto vietu ārpuskārtas remontu, lietā nav.

[2.7] Atbildētāja, veicot dzīvojamās mājas apsekošanu, norādījusi nepieciešamos remontdarbus un orientējošās izmaksas. 2016. gada izmaksas

norādītas uzturēšanas darba plānā. Neviens likums neuzliek atbildētajam pienākumu ieguldīt svešā īpašumā savus līdzekļus.

Atbildētāja var rīkoties tikai pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulču lēmumiem.

[2.8] Nav pierādījumu tam, ka atbildētāja būtu pieļāvusi jebkādu darbību, kas būtu par pamatu notikušajam ūdens stāvvada bojājumam, vai

bezdarbību, kur pie pastāvošajiem apstākļiem, ja būtu zināms par draudošo bojājumu atbildētāja kompetences ietvaros nebūtu rīkojies un draudošo

bojājumu novērsusi.

[2.9] Iebildumi pamatoti ar likuma “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likums” 5., 9.pantu, likuma “Dzīvokļa īpašuma likums” 3., 10., 13., 14., 16.,

17.pantu, Apdrošināšanas līguma likuma 7.pantu, Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 10.panta pirmās daļas 2., 4. un 5. punktu, 2017.gada 11.jūlija

Ministru kabineta noteikumu Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” 10. 11. ,12., 13.punktu,

Ministru kabineta noteikumiem Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes

minimālajām prasībām” 3.1, 6., 13.,13.1 punktu, Civillikuma 1., 1071., 1771. – 1771., 1776., 1779., 1792., 2391.pantu.

[3] Atbildētāja 2022. gada 27. oktobrī iesniegusi tiesā papildus paskaidrojumus.

Atsaucoties uz Apdrošināšanas līguma likuma 19. pantu, norāda, ka lietā nav iesniegts apdrošināšanas līgums starp dzīvokļa īpašnieku un prasītāju,

ir iesniegta polise, kas nav apdrošināšanas līgums. Lietā nav iesniegti pierādījumi pirms apdrošināšanātā riska iestāšanās – īpašuma apsekošana, kā to

nosaka Apdrošināšanas līguma vispārējo noteikumu Nr. 06 7.1.1.punkts. Lietā nav iesniegts pierādījums no prasītāja puses, ka dzīvokļa īpašnieks būtu

paziņojis prasītājam par apdrošināšanas riska iestāšanos. Atsaucoties uz Fizisko personu visu risku īpašuma apdrošināšanas līguma noteikumiem

Nr. 1202.207 norāda, ka nav iesniegti pirms apdrošināšanas slēgšanas apskates dokumenti un dzīvokļa īpašnieka iesniegums par tā stāvokli. Lietā nav

pierādījumi, ka prasītājs būtu apsekojis dzīvokli pēc negadījuma, nav iesniegts apskates protokols un noteikti tā zaudējumi, līdz ar to prasītāja tāme ir

nepamatoti sagatavota. Tādējādi nav iespējams pārbaudīt tāmē norādītā aprēķina pamatotību un pareizību, proti, nav iespējams nedz identificēt, kuras

dzīvoklī esošās telpas un kādā platībā tika sabojātas, nedz pārliecināties par to, ka prasītājas iesniegtajā tāmē norādītie remonta darbi ir saistīti ar

prasītājas mantas vērtības samazinājumu. Uzskata, ka šo iemeslu dēļ prasība ir noraidāma. Atsaucoties uz Apdrošināšanas līguma likuma 1. panta

6 punktu, 8. panta ceturto daļu, 18. pantu, 45.panta pirmo daļu uzskata, ka lietā veiktā izmaksa nav kvalificējama kā kā apdrošināšanas atlīdzība, kas ir

pamats prasības noraidīšanai.

[4] Prasītāja nav lūgusi uzklausīšanu tiesas sēdē. Atbildētāja nenorādot konkrētu pamatojumu lūgusi uzklausīšanu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 250.26 panta pirmā daļa noteic, ka tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts

puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka

lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

Atbildētājas pārstāvis paskaidrojumos formāli norādījis, ka nepieciešams lietu izskatīt mutvārdu procesā.

Ņemot vērā to, ka puses lietā ir sniegušas savus paskaidrojumus un iebildumus un, to, ka no atbildētājas lūguma par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē

neizriet, par kādiem vēl nozīmīgiem apstākļiem atbildētāja sniegs paskaidrojumus tiesas sēdē un nav arī norādīts, kādus papildus pierādījumus atbildētāja

vēlas iesniegt un pārbaudīt tiesas sēdē, tiesa atzīst par pietiekamu lietas izskatīšanai prasības pieteikumā ietverto pamatojumu un paskaidrojumos

izklāstītos argumentus, un pušu iesniegtos pierādījumus, līdz ar to neuzskata par lietderīgu iztiesāt lietu tiesas sēdē.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā 2023. gada 27. septembrī nosūtot paziņojumu, kā arī paziņots sprieduma pieejamības datums.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir apmierināma.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[8] Lietā nav strīda, ka dzīvojamo māju /adrese/, apsaimnieko atbildētāja.

[9] Lietā nodibināts, ka 2015. gada 18. augustā starp prasītāju kā apdrošinātāju un /pers. A/ kā apdrošinājuma ņēmēju tika noslēgts

apdrošināšanas līgums un izsniegta Ģimenes apdrošināšanas polise Nr. 567195074, tādējādi apdrošinot dzīvoklis /adrese/, apdrošināšanas periods ir no

2015. gada 5. septembra līdz 2016. gada 4. septembrim.

[9.1] Lietā nav strīda, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā - 2016. gada 7. jūlijā - notika apdrošinātā dzīvokļa saliešana.

[9.2] Atbildētājas pārstāvji 2016. gada 11. jūlijā apsekoja dzīvokli un 2016. gada 22. jūlijā sastādīja Aktu Nr. 1 – 8/30042 par konstatētajiem

bojājumiem, kurā norādīts, ka dzīvoklim /adrese/, bojājumi radušies sakarā ar dzīvojamās mājas karstā ūdens apgādes sistēmas bojājumu - augšējās

sadales cinkotās caurules punktveida koroziju, kas izveidojusies ūdens agresīvās vides iespaidā. Komisija apsekošanas brīdī konstatējusi dzīvokļa

/numurs/ bojājumus - koridorā griesti 0,9 m2, istabā - griesti 1,2 m2. Aktā minēts, ka dzīvojamā mājā karstā ūdens augšējā sadale renovēta 1999. gadā.

[9.3] Prasītājas pārstāvis 2016. gada 25. jūlijā apsekojot dzīvokli /adrese/, sastādījis Bojātā īpašuma apskates protokolu, kurā konstatēti bojājumi

– koridora sienai 4 m2 pleķi, deformējies reģipsis 2 m2, atlobās krāsojums, grīdai pacēlies lamināts 1 m2, istabas griesti 3 m2 pleķi, sienai 2 m2 pleķi,

uzbriedusi krāsa, durvis piebriedušas, neveras ciet. Veikta bojājumu fotofiksācija.

[9.4] Prasītājas piesaistīts eksperts, pēc prasītājas pasūtījuma apdrošināšanas lietā Nr. 668264, pamatojoties uz Bojātā īpašuma apskates

protokolu un objekta fotofiksāciju, 2016. gada 25. jūlijā sastādījis “Dzīvokļa telpu atjaunošanas darbu pēc appludināšanas Tāme Nr. B – 25072016 –

16”, kurā salietā dzīvokļa atjaunošanas tiešās izmaksas norādītas 1201,69 EUR.

[9.5] Saskaņā ar īpašuma apdrošināšanas līgumu, ņemot vērā 2016. gada 25. jūlija Tāmē Nr. B – 25072016 – 16 norādītās tiešās izmaksas

1201,69 EUR, prasītāja, atskaitot apdrošināšanas polisē noteikto pašrisku 140 EUR, 2016. gada 26. jūlijā pieņēma lēmumu par apdrošināšanas

atlīdzības 1061,69 EUR apmērā izmaksu.

Prasītāja apdrošināšanas atlīdzību 1061,69 EUR ir izmaksājusi apdrošinātā dzīvokļa īpašniekam, ko apliecina 2016. gada 27. jūlija maksājuma

uzdevums Nr. 72113.

[9.6] Prasītāja pamatojoties uz likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu griezusies pie atbildētājas ar 2018. gada 6. jūnija

pretenziju par regresa prasības atlīdzību, lūdzot atlīdzināt zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā 1061,69 EUR.

[9.7] Atbildētāja nosūtījusi prasītājai 2016. gada 20. jūnija vēstuli Par zaudējumu atlīdzības noraidīšanu, kurā norādīts, ka zaudējumu atlīdzināšanas

priekšnoteikumi konkrētajā gadījumā nav iestājušies, proti, nav konstatēta SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vaina, līdz ar to nav tiesiska pamata atlīdzināt

radušos zaudējumus.

[10] Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” (kas bija spēkā līdz 2018. gada 31. maijam, t.i., kad notika apdrošinātā dzīvokļa saliešana) 40. panta

pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret

personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem (..).

Apdrošināšanas līguma likuma (spēkā no 2018. gada 1. jūnija) 45. panta pirmā daļā ir noteiktas apdrošinātāja, kas izmaksājis apdrošināšanas

atlīdzību, subrogācijas tiesības, izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.

Ar subrogācijas tiesību saprot apdrošinātāja, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, tiesību pārņemt apdrošinātā prasības tiesības izmaksātās

summas apmērā pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem (Apdrošināšanas līguma likuma 1.panta pirmās daļas 23.punkts).

Tā kā prasītāja ir izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību, tai ir radusies tiesība izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā celt prasību pret

personu, kura prasītājas ieskatā ir atbildīga par zaudējumiem.

[11] Lietā pastāv strīds gan par zaudējumu apmēru, gan arī par to, vai atbildētāja ir atbildīga par prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

[11.1] Saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumiem jāsaprot katrs mantiski vērtējams pametums. Atbilstoši Civillikuma 1771. pantam

zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai nu tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu.

[11.2] Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Zaudējumu

atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība; 2)

zaudējumu esība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. Senāta 2008.gada 2.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-143/2008).

[11.3] Zaudējumi apdrošināšanas kompānijai rodas ar brīdi, kad tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, ja klients to izvēlas saņemt naudā.

Apdrošinātājs izvērtē zaudējumu apmēru un darbojas pēc Apdrošināšanas līguma likumā noteiktā kompensācijas principa, izvērtējot vismazāko

iespējamo summu, lai novērstu radītos bojājumus un izpildītu savas ar līgumu uzņemtās saistības.

Judikatūrā atzīts, ka naudas līdzekļi, kas nepieciešami iepriekšējā mantiskā stāvokļa atjaunošanai, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā

apmērā ir noticis cietušā esošās mantas samazinājums, proti, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā.

Tāpēc apstāklim, vai norādītais stāvoklis ir ticis atjaunots, cietušajam veicot attiecīgus mantiskus ieguldījumus, nav izšķirošas nozīmes, un tas nevar būt

pamats tiesību aizskārēja atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības jeb zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma (sk. Senāta 2016.gada 7.jūnija spriedums lietā

Nr. SKC-7/2016).

[11.4] Tiesa par nepamatotu atzīst atbildētājas paskaidrojumos norādīto, ka zaudējumu atlīdzības summa ir nesamērīga liela.

Apstāklis, ka atbildētājas 2016. gada 22. jūlija Aktā Nr. 1 – 8/30042 par konstatētajiem bojājumiem, norādīts mazāks dzīvokļa bojājumu apmērs,

nekā prasītājas 2016. gada 25. jūlija Bojātā īpašuma apskates protokolā, saistāms ar to, ka atbildētājas pārstāvji dzīvokļa apsekošanu veikuši

2016. gada 11. jūlijā, savukārt prasītājas pārstāvji vēlāk t.i., 2016. gada 25. jūlijā. Saliešanas rezultātā radušie bojājumi var parādīties vēlāk (slēptie

bojājumi, kas nav redzami uzriez), piemēram, tādi kā durvju piebriešana, lamināta pacelšanās, reģipša deformācija krāsas uzbriešana utt.

Tiesa atzīt, ka prasītājas 2016. gada 25. jūlija Bojātā īpašuma apskates protokols, dzīvokļa bojājumu fotofiksācija un 2016. gada 25. jūlija

Dzīvokļa telpu atjaunošanas darbu pēc appludināšanas Tāme Nr. B – 25072016 – 16, pierāda salietajam dzīvoklim nodarīto zaudējumu apmēru.

Lai atjaunotu telpas iepriekšējā stāvoklī, bojājumu novēršana nav iespējama, veicot remontu tikai bojātajās vietās. Novēršot bojājumus, ir

nepieciešama telpas krāsojuma un materiālu homogēnuma (vienmērīguma) saglabāšana, ievērojot tehnoloģiskās iespējas un īpatnības.

[11.5] Remontdarbu tāmē tiek atspoguļoti bojājumu novēršanai nepieciešamie darbi un to izmaksas, ar kurām ir samērojams tagadējās mantas

samazinājums jeb zaudējumi (sk. Senāta 2019.gada 16.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-248/2019).

Tiesa atzīst, ka Dzīvokļa telpu atjaunošanas darbu pēc appludināšanas tāmē nav iekļauti tādi darbi, kas nebūtu nepieciešami iepriekšējā stāvokļa

atjaunošanai, vai tādi materiāli, kas, no dzīvē gūtajiem novērojumiem, nebūtu vajadzīgi remonta veikšanai pēc saliešanas fakta konstatācijas. Saliešana

radījusi bojājumus, kuru novēršanai paredzētie darbi norādīti tāmē.

Atbildētāja nav iesniegusi savu remontdarbu tāmi, kā arī nav apstrīdējusi konkrētas pozīcijas tāmē, kas ietekmētu izmaksātās apdrošināšanas

atlīdzības apmēru, tālab tiesa vadās no prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem par remontdarbiem nepieciešamo materiālu apmēru tiešajām izmaksām.

Atbildētāja paskaidrojumos nav iebildusi pret prasītājas tāmē norādītajiem konkrētiem remonta darbu apmēriem, nav iesniegusi pierādījumus, kas

tiesai dotu pamatu apšaubīt prasītājas aprēķinā norādīto remontdarbu apmēru un izmaksas. Tādējādi tiesai ir pamats uzskatīt, ka atbildētāja nav

pierādījusi citas noplūdes rezultātā radīto bojājumu atjaunošanas darbu izmaksas.

[11.6] Nepamatots ir atbildētājas arguments, ka tāme nav noformēta atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām. Dokumentu juridiskā

spēka likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus: 1) dokumenta autoru nosaukums; 2)

dokumenta datums; 3) paraksts (izņemot likumā paredzētus gadījumus).

Iesniegtā tāme ir izdruka, līdz ar to uz tās var nebūt sastādītāja paraksts. Bez tam tiesa vērš uzmanību uz to, ka atbildētāja, atbildot uz prasītājas

pretenziju par regresa prasības atlīdzību, nav cēlusi nekādus iebildumus pret minēto tāmi vai zaudējumu apmēru. Atbildētājas vienīgie iebildumi bija saistīti

ar to, ka konkrētā gadījumā nav konstatējama atbildētājas vaina zaudējumu nodarīšanā.

[11.7] Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 24. panta otrās daļas 1. punkts notiec, ka apdrošinātājam nav tiesību bez pārliecināšanās par

apdrošinātā riska iestāšanos noraidīt vai apstiprināt prasību, kas iesniegta, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumu.

Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 24. panta sestā daļa paredz, ka apdrošinātāja pienākums ir pierādīt jebkurus apstākļus, kas to atbrīvo no

apdrošināšanas līgumā noteiktajām saistībām izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 1. panta 3.punkts noteic, ka apdrošināšanas atlīdzība ir apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par

apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam, savukārt 10.punkts noteic, ka

apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem — apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās

apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra.

Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 31. panta otrās daļas 1. punkta noteikumiem apdrošinātājam nav tiesību bez pārliecināšanās par

apdrošināšanas riska iestāšanos un zaudējumu apmēru pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Tiesas ieskatā prasītāja minētās likuma normas ir ievērojusi, jo apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta vadoties no 2016. gada 25. jūlija Dzīvokļa telpu

atjaunošanas darbu pēc appludināšanas Tāmes Nr. B – 25072016 – 16, kurā kopējā remonta darbu tiešās izmaksas summa norādīta 1201,69 EUR.

[11.7] Atbildējas paskaidrojumos norādītais, ka lietā nav pierādījumu par dzīvokļa iepriekšējo stāvokli pirms remonta, nav pamats prasību noraidīt,

jo neviena tiesību norma neuzliek prasītājai pienākumu pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas vai tā noslēgšanas brīdī apsekot dzīvokli. Tāpat neviens

normatīvais akts apdrošinātajam neuzliek par pienākumus, veicot cietušā dzīvokļa apsekošanu un tāmes sastādīšanu, pieaicināt attiecīgās dzīvojamās

mājas apsaimniekotāja pārstāvi.

[11.8] Ņemot vērā iepriekš norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīta zaudējumu esamība un to apmērs.

[12] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta otrās daļas 2. punktu dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma elementi ir inženiertīkli un

inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem.

Atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktam kopīpašumā esošajā daļā ietilpst atsevišķas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu

ārējās norobežojošās konstrukcijas, iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas, starpstāvu pārsegumi, koplietošanas telpas, kā arī atsevišķo dzīvojamo māju

apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas

nepieder pie atsevišķā īpašuma.

No minētā izriet, ka karstā ūdens augšējās sadale ir atzīstama par kopīpašumam piederošu inženierkomunikācijas sistēmas daļu, par kuras

uzturēšanu kā apsaimniekotāja ir atbildīga atbildētāja.

Dzīvojamu māju pārvaldīšanas likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā kā viens no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principiem ir noteikts, ka

pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā.

Dzīvojamu māju pārvaldīšanas likuma 6.pantā noteiktas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, tās iedalot obligāti veicamās pārvaldīšanas

darbībās un citās pārvaldīšanas darbībās. Saskaņā ar minētā likuma 6.panta otrās daļas 1.punktu par obligāti veicamām pārvaldīšanas darbībām, tiek

atzīta dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, cita starpā, ar to saprotot, dzīvojamās mājas, tajā esošo

iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bija spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies.

Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu

un energoefektivitātes minimālajam prasībām” (šeit un turpmāk redakcija, kas bija spēkā, kad notika apdrošinātā dzīvokļa saliešana) 6. punkts paredz,

ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko apkopi, vizuālo apskati, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina

dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo

remontu” 2. punkts nosaka, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu veic, lai

nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.

Noteikumu Nr. 907 3. punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā

pārbaudē. Pārbaudes faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 13.2. punktu reizi mēnesī veicama inženiertīklu vizuālā pārbaude

ūdensapgādes sistēmai.

Tādējādi no minētā secināms, ka ūdensapgādes sistēmas apskate un tehniskā apkope ir atbildētājas obligāti veicamais pienākums.

[12.1] Atbildētāja iesniegusi 2016. gada 7. aprīļa Aktu par dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu, kur norādīts, ka karstās ūdensapgādes sistēmas

augšējās sadales tehniskais stāvoklis ir apmierinošs.

Tiesa atzīst, ka iepriekš minētais fakts nedod pamatu secinājumam, ka atbildētāja Ministra kabineta noteikumu Nr. 907 13.2. punktā paredzēto

pienākumu būtu pildījusi regulāri, jo atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus, ka dzīvojamās mājas apsekošana ir veikta divas reizes gadā.

Šādos apstākļos secināms, ka atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus par to, ka ir izpildījusi pienākumu un veikusi dzīvojamās mājas

inženierkomunikāciju (ūdensapgādes sistēmas) apsekošanu - vizuālo pārbaudi atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 prasībām - reizi mēnesī ,

lai novērstu iespējamo kaitējumu.

[12.2] Māja nodota ekspluatācijā 1974.gadā. Tādējādi inženierkomunikācijām saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 2.pielikuma

2.2.punktu vidējais ekspluatācijas termiņš ir beidzies 1994. gadā.

Atbildētāja paskaidrojumos iebildusi, ka komunikācijai būtu iestājies vidējais kalpošanas ilgums, norādot, ka karstā ūdens augšēja sadale renovēta

1999. gadā, tomēr nevienu pierādījumu, kas apstiprinātu šādus apgalvojumus atbildētāja tiesai neiesniedza, neskatoties uz to, ka tiesa par to atbildētājai

tika norādījusi 2023. gada 18. jūnija paziņojumā.

Atbildot uz minēto paziņojumu, atbildētāja 2023. gada 27. oktobra paskaidrojumā norādījusi, ka ņemot vērā renovācijas paveikšanas gadu, ir

apgrūtinoši ātri atrast dokumentus, tie visdrīzāk atrodas arhīvā.

Turklāt, arī gadījumā, ja ūdens augšējā sadale būtu renovēta 1999. gadā, tad tai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 2.pielikuma

2.2.punktu vidējais ekspluatācijas termiņš būtu beidzies 2019. gadā. Tātad saliešanas brīdī, komunikāciju ekspluatācijas termiņš tuvotos beigām, kas pats

par sevi liecina, ka pastāv apstākļi, kas var radīt bojājumu rašanos, līdz ar to prasa īpašu vērību nodrošinot tā ekspluatāciju, lai nepieļautu apdraudējuma

iestāšanos.

Lai gan atbildētāja paskaidrojumos atsaukusies uz Ministra kabineta noteikumiem Nr. 907, veicot daudzdzīvokļu mājas

apsaimniekošanas/pārvaldīšanas darbības, lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētāja būtu izpildījusi obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības,

tostarp apsekojusi karstā ūdens augšējās sadali reizi mēnesī.

Judikatūrā (sk. Senāta 2019.gada 16.oktobra spriedums lietā Nr. SKC- 248/2019) atzīts, ka pārvaldnieku no atbildības par dzīvojamās mājas

inženierkomunikāciju sistēmas bojājumu rezultātā radīto kaitējumu ir pamats atbrīvot, ja ievērota līgumā un likumā noteiktā kārtība un pārvaldnieks no

savas puses ir veicis visas nepieciešamās darbības, bet dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē ir nobalsojuši pret pārvaldnieka ierosinājumu.

[12.4] Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka apdrošinātajam objektam nodarīto zaudējumu apmērs nav uzskatāms par nejaušu, bet

atbildētāja, neapsekojot dzīvojamās mājas inženierkomunikācijas, nekonstatējot nepieciešamību veikt tās tehnisko apkopi, un iespējams, ārkārtas

remontu, ir pieļāvusi bezdarbību, kas ir cēloniskā sakarā ar zaudējumu rašanos prasītājai dzīvokļu īpašniekam izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības

apmērā.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēti visi priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzības prasībai, līdz ar ko no atbildētājas prasītājas labā

piedzenami zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 1061,69 EUR apmērā.

[13] Atbildētājas argumenti, ka polise nepierāda apdrošināšanas līguma noslēgšanu, ir noraidāmi, jo likuma “Par apdrošināšanas līgumu” (kas bija

spēkā apdrošināšanas līguma slēgšanas saliešanas brīdī) 1. panta devītā daļa noteica, ka apdrošināšanas polise — dokuments, kas apliecina

apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem

apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā. Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 13. panta pirmā daļa

noteica, ka apdrošinātājam ir pienākums izsniegt apdrošinājuma ņēmējam rakstveida apdrošināšanas polisi uzreiz pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas.

Arī Apdrošināšanas līguma likuma 19. pantā ir noteikts, ka apdrošinātājs, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, izsniedz apliecinājumu par apdrošināšanas

līguma noslēgšanu – apdrošināšanas polisi.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 33.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu no atbildētājas par labu prasītājai

piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva 159,25 EUR.

[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem, ņemot vērā Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021. gada

15. decembra lēmumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku no nākamās dienas pēc sprieduma

labprātīgai izpildei noteiktā termiņa izbeigšanās līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no pamatparāda un par citiem

apmierinātajiem blakus prasījumiem, kā arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem, kopējās summas apmērā (Civillikuma 1753., 1756., 1765. pants),

ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punktā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla

lielumu.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš - 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 2041., 250.25, 250.27 pantu tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, par labu apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BALTA”, reģistrācijas

Nr.40003049409, zaudējumus 1061,69 EUR, tiesas izdevumus 159,25 EUR, kopā 1220,94 EUR.

Piedzītās summas samaksa veicama prasītājas pārstāvja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JULIANUS INKASSO LATVIJA”, reģistrācijas Nr.

40003717522, norēķinu kontā AS “Swedbank”, konta Nr. LV61HABA0551008868793.

Noteikt apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, tiesības saņemt no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”,

reģistrācijas Nr. 40103362321, likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus procentus) no simta gadā no piespriestās nesamaksātās summas par laiku

no nākamās dienas pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa izbeigšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma

1763.panta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas

2024. gada 3. janvāra apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Rubina