Court allows tenant's claim for water damage compensation against landlord's heir, awarding damages and interest.

Lieta Nr.C69392121

CA-0031-25

ECLI:LV:KUAT:2025:0221.C69392121.12.S

Kurzemes apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2025. gada 21. februārī

Kurzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Inguna Gaile,

tiesneši Judīte Mauliņa un Igors Kligačs

ar tiesas sēdes sekretāri Zaigu Būmeistari,

piedaloties prasītājas /Persona A/ pārstāvim zvērinātam advokātam Ērikam Štālbergam un atbildētājas /Persona B/

pārstāvei zvērinātai advokātei Sandrai Sprūdei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /Persona A/ prasībā pret /Persona B/ par zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar

atbildētājas apelācijas sūdzību par Kurzemes rajona tiesas 2024. gada 28. augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja /Persona A/ 2021. gada 17. septembrī cēlusi tiesā prasību pret mantojuma atstājēju /Persona C/, kura

turpmāk aizstāta ar mantinieci /Persona B/, par zaudējumu atlīdzināšanu, kurā lūgts no mantojuma atstājējas piedzīt

par labu prasītājai zaudējumus 6041,56 EUR un tiesāšanās izdevumus.

Prasība un 2024.gada 6.februāra prasības grozījumi pamatoti ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Prasītājai pieder nekustamais īpašums /Adrese A/ (kadastra Nr./Kadastra numurs/).

[1.2] 2021. gada 16. aprīlī prasītāja naktī konstatēja, ka viņas dzīvoklī vannas istabā un koridorā no griestiem tek

ūdens un ir notikusi avārija, ko apliecina sabiedrības ar ierobežotu atbildību “A.B.A. Kompānija” 2021. gada 16.

aprīļa akts Nr./Numurs/.

Avārijas brigāde apsekoja kaimiņu dzīvokli Nr./Numurs/ un secināja, ka dzīvoklī Nr./Numurs/ plīsis lokanais

pievads pie tualetes poda. Tādēļ tika nopludināts prasītājas dzīvoklis, kas atrodas stāvu zemāk zem dzīvokļa

Nr./Numurs/.

[1.3] Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “A.B.A. Kompānija” 2021.gda 16.aprīlī sastādīja avārijas dienesta

izsaukumu un avārijas novēršanas aktu Nr./Numurs/.

[1.4] 2021.gada 25.aprīlī sertificēts būvinženieris /Persona I/ (sert. Nr./Numurs/) sastādīja dzīvokļa /Adrese A/

remonta lokālo tāmi. Tāmē tika konstatēts, ka nopludināšanas rezultātā daļēji bojātas dzīvokļa sienas, iestieptie

griesti, grīda, bīdāmās skapja durvis, elektroinstalācija un kājlīstes. Tāme sastādīta bojājumu novēršanai pēc

2021.gada tirgus cenām un kopējās izmaksas veido 6041,56 EUR.

[1.5] 2021. gada 21. jūnijā mantojuma atstājējai, kurai tobrīd piederēja dzīvoklis /Adrese C/, tika nosūtīta

pretenzija, ko mantojuma atstājēja nav saņēmusi.

[1.6] Ar Kurzemes rajona tiesas spriedumu lietā Nr.C6938020 /Persona C/ ir ierobežota rīcībspēja. /Persona B/

veica aizgādņa funkciju un rīkojās /Persona C/ interesēs.

Atbildētāja ir /Persona C/ mantiniece, līdz ar to viņai jāuzņemas visas saistības, kas pieder pie mantojuma, un par

kurām viņa ir informēta.

[1.7] Prasība pamatota ar Civillikuma 383., 384., 1635., 1645., 1765., 1770., 1773., 1775., 1779.pantu.

[2] /Persona C/ mirusi /Datums K/.

[3] Ar Kurzemes rajona tiesas 2023. gada 28. jūnija lēmumu /Persona C/ aizstāta ar viņas tiesību pārņēmēju

/Persona B/.

[4] Atbildētāja paskaidrojumā pirmās instances tiesai lūgusi noraidīt prasību, piedzīt no prasītājas par labu

atbildētājai tiesāšanās izdevumus. Paskaidrojums pamatots ar šādiem iebildumiem.

[4.1] Ar Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 2. jūnija spriedumu apmierināts Dienvidkurzemes prokuratūras

pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādības nodibināšanu garīga rakstura un citu veselības

traucējumu dēļ, ierobežojot /Persona C/ rīcībspēju.

[4.2] Ar Ventspils novada bāriņtiesas 2022.gada 25.janvāra lēmumu atbildētāja iecelta par /Persona C/ aizgādni.

[4.3] 2022. gada 28. janvārī /Persona C/ nomira, tādējādi atbildētāja nav veikusi aizgādņa funkcijas un nav

rīkojusies /Persona C/ interesēs.

[4.4] Civillieta ierosināta 2021. gada 27. septembrī, kad /Persona C/ ar tiesas spriedumu bija ierobežota rīcībspēja.

[4.5] Ar 2023. gada 26.aprīļa mantojuma apliecību Nr./Numurs/ /Persona B/ apstiprināta par /Persona C/

mantinieci. Prasītāja mantojuma lietas noteiktajā termiņā nav iesniegusi kreditora pretenziju.

[4.6] Ņemot vērā Civillikuma 705.panta otrajā daļā noteikto, atbildētāja paļāvās uz to, ka termiņā nepieteiktās

kreditoru pretenzijas, ja tādas ir, tiek dzēstas.

[4.7] Atbildētāja nebija informēta par kreditora prasību.

[4.8] /Adrese / mājas iedzīvotāji, zinot, ka atbildētājai ir /Persona C/ dzīvokļa atslēgas, jo pati īpašniece atradās

pansionātā kopš 2020.gada 29.jūnija, piezvanīja un atbildētāja ieradās no Brocēniem, lai atslēgtu dzīvokli pēc

nopludināšanas.

[4.9] Atbildētājas rīcībā nebija ziņu, ka prasītāja ir cēlusi prasību pret /Persona C/ par zaudējumu atlīdzināšanu.

Atbildētāja paļāvās, ka par notikušo avāriju zaudējumus ir seguši apdrošinātāji.

[5] Ar Kurzemes rajona tiesas 2024. gada 28. augusta spriedumu prasība apmierināta. No atbildētājas par labu

prasītājai piedzīti zaudējumi 6041,56 EUR, tiesas izdevumi 551,67 EUR un ar lietas vešanu saistītie izdevumi

63,34 EUR. Spriedums motivēts ar šādiem argumentiem.

[5.1] Konstatēti šādi fakti un apstākļi, par kuriem lietā strīds nepastāv.

[5.1.1] 2020.gada 13.augustā prokuratūrā saņemts atbildētājas iesniegums, kurā lūgts izvērtēt jautājumu par

mantojuma atstājējas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu.

[5.1.2] Kopš 2020.gada rudens (vismaz kopš 2020.gada 11.septembra) mantojuma atstājēja atradusies ilgstošās

sociālās aprūpes centrā.

[5.1.3] 2020.gada 1.oktobrī tiesā saņemts prokuratūras pieteikums par mantojuma atstājējas rīcībspējas

ierobežošanu.

[5.1.4] 2021.gada 16.aprīlī mantojuma atstājējai piederošajā dzīvoklī /Adrese C/ plīsis lokanais pievads uz tualetes

podu, kā rezultātā nopludināts prasītājai piederošais dzīvoklis /Adrese A/, nodarot prasītājas mantai zaudējumus.

[5.1.5] 2021.gada 16.aprīlī atbildētāja ielaida mantojuma atstājējas dzīvoklī avārijas dienesta darbiniekus un

parakstīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “A.B.A. Kompānija” 2021.gada 16.aprīļa aktu par avārijas dienesta

izsaukumu un avārijas novēršanu Nr./Numurs/.

[5.1.6] Prasītājas īpašumam nodarītie zaudējumi atbilstoši sertificēta būvinženiera 2021.gada 25.aprīļa lokālajai

tāmei novērtēti par 6041,56 EUR.

[5.1.7] 2021.gada 6.maijā prasītāja lietotnē WhatsApp nosūtīja atbildētājai 2021.gada 16.aprīļa aktus par avārijas

dienesta izsaukumu un avārijas novēršanu un 2021.gada 25.aprīļa lokālo tāmi (zvērinātas notāres A.Burbeckas

2023.gada 27.oktobrī apliecinātā sarakste, iereģistrēts aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr./Numurs/).

[5.1.8] 2021.gada 25.jūnijā stājās spēkā Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 2.jūnija spriedums lietā Nr.C69380220,

ar kuru ierobežota mantojuma atstājējas rīcībspēja, nosakot viņai šādus rīcībspējas ierobežojumus: maksājumu

izdarīšanā un saņemšanā, darījumu slēgšanā, rīcībā ar mantu un tās pārvaldībā, it īpaši nekustamā īpašuma

atsavināšanā, ieķīlāšanā un apgrūtināšanā ar lietu tiesībām un pārstāvībā valsts, pašvaldību, finanšu un citās

institūcijās saistībā ar maksājumu izdarīšanu, saņemšanu, visa veida darījumu slēgšanu, rīcību ar mantu un tās

pārvaldību, un mantojuma atstājējai nodibināta aizgādnība, nosakot aizgādnim patstāvīgu rīcību mantojuma

atstājējas vietā visā noteiktajā rīcībspējas ierobežojumu apjomā (Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 2.jūnija

spriedums lietā Nr.C69380220 un Tiesu informācijas sistēmas dati).

[5.1.9] 2022.gada 25.janvārī atbildētāja iecelta par mantojuma atstājējas aizgādni (Ventspils novada bāriņtiesas

2022.gada 25.janvāra lēmums Nr./Numurs/).

[5.1.10] /Datums AD/ mantojuma atstājēja mirusi.

[5.1.11] Uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) noteiktajā 3 mēnešu termiņā prasītājas kreditora

pretenzija netika pieteikta (zvērinātas notāres J.Jaunģelžes 2023.gada 7.jūnija paziņojums Nr./Numurs/).

[5.1.12] 2023.gada 26.aprīlī atbildētāja apstiprināta mantojuma tiesībās uz visu mantojuma atstājējas atstāto

mantojumu (zvērinātas notāres J.Jaunģelžes 2023.gada 7.jūnija paziņojums Nr./Numurs/).

[5.2] Atbildētājas pilnvarotā pārstāve nepamatoti uzskata, ka par zināmiem kreditoru prasījumiem ir uzskatāmi tikai

zemesgrāmatā ierakstītie hipotekārie prasījumi.

Atbildētāja bija informēta par prasītājas prasījumu pret mantojuma atstājēju.

Lai gan pirmās instances tiesa neguva pierādījumus tam, ka saruna par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu prasītājas

un atbildētājas starpā ir bijusi arī pēc mantojuma atstājējas nāves, nav šaubu par to, ka atbildētāja bija informēta par

prasītājas prasījumu pret mantojuma atstājēju, ko atbildētāja arī atzina tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos.

Tāpat, ņemot vērā atbildētājas tiesas sēdē sniegto paskaidrojumu, ka viņa vismaz kopš 2020.gada septembra, kad

mantojuma atstājēja ievietota ilgstošās aprūpes iestādē, kārtojusi mantojuma atstājējas lietas (maksājusi rēķinus,

līdzējusi kārtot dokumentus utt.), atbildētājai arī nevarēja rasties paļaušanās uz to, ka zaudējumus prasītājai

mantojuma atstājējas vietā būs atlīdzinājusi kāda cita persona, jo atbildētāja bija vienīgā, kas kārtoja mantojuma

atstājējas lietas. Turklāt kā tiesas sēdē paskaidroja pati atbildētāja, tad viņa bija aicinājusi prasītāju pagaidīt, kamēr

zaudējumu atlīdzināšanas jautājumu varēs nokārtot caur bāriņtiesu (ar bāriņtiesas atļauju), sedzot to no mantojuma

atstājējas naudas līdzekļiem.

Ievērojot norādīto, prasītājas kreditora pretenzija nevar tikt uzskatīta par dzēstu.

[5.3] Prasītāja ir pierādījusi zaudējumu atlīdzināšanas pamatu, ko turklāt atbildētāja nav apstrīdējusi. Tāpat,

prasītāja ir pamatojusi zaudējumu apmēru. Pamatotus iebildumus par aprēķināto zaudējumu apmēru atbildētāja nav

cēlusi.

Ievērojot norādīto, kā arī to, ka atbildētāja, pieņemot mantojumu, uzņēmās arī mantojuma atstājējas saistības,

atbildētājai ir pienākums atlīdzināt prasītājai zaudējumus 2021.gada 25.aprīļa tāmē noteiktajā apmērā.

[6] Par pirmās instances tiesas spriedumu atbildētāja iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu pilnā

apjomā, lūdzot atcelt Kurzemes rajona tiesas 2024.gada 28.augusta spriedumu un noraidīt prasītājas prasību.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[6.1] Piekrīt, ka mantojuma atstājēja nekādas procesuālās darbības šajā lietā nav veikusi, jo ar Kurzemes rajona

tiesa 2021. gada 2. jūnija spriedumu mantojuma atstājējai tika ierobežota rīcībspēja un viņa to arī nevarēja veikt

savas veselības dēļ.

[6.2] Tiesa spriedumā vispār nav vērtējusi Civillikuma 1637.pantu. Uz prasības iesniegšanas brīdi mantojuma

atstājējai bija atzīta rīcībspēja. Prasītājai bija zināms fakts, ka jau gadiem mantojuma atstājēja slimoja – atradās

slimnīcā un citās aprūpes iestādēs, bet kopš 2020.gada septembra atradās ilgstošās sociālās aprūpes centrā un

dzīvoklī /Adrese C/ neviens nedzīvoja.

[6.3] Lietā nav iegūti pierādījumi, ka saruna starp pusēm par nodarīto zaudējumu saistībā ar ūdens noplūdi bijusi

pēc mantojuma atstājējas nāves. Latvijā normatīvie akti noteic kārtību, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi.

Pretenziju iesniegšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.618 “Noteikumi par mantojuma reģistra

un mantojuma lietu vešanu”.

[6.4] Izsludināšanas laikā nepieteicās neviens kreditors, tajā skaitā – nepieteicās arī prasītāja.

[6.5] Atbildētāja nepiekrīt tiesas norādītajam, ka atbildētāja bija informēta par prasītājas prasījumu.

2021. gada 21. jūnijā /Persona C/ nosūtītā pretenzija, nerada pamatu uzskatīt, ka atbildētāja bija par to informēta, jo

pretenzija nesasniedza adresātu.

2021. gada 6. maijā prasītājas lietotnē WhatsApp sūtītie paziņojumi nav vērtējami kā atbildētājas informēšana.

[6.6] Lietā nav pierādījumu, ka atbildētāja zināja par prasītājas prasījumu mantojuma atstājējai. Atbildētājas rīcībā

nebija ne prasības pieteikuma, ne prasītājas pretenzijas.

[6.7] Pirmās instances tiesa bez pamata ir spriedumā norādījusi, ka no atbildētājas piedzenama valsts nodeva par

prasības nodrošināšanu 70 EUR, jo tiesa 2023.gada 3.jūlijā ir noraidījusi prasītājas pieteikumu par prasības

nodrošinājumu lietā.

[7] Tiesas sēdē lietas dalībnieki snieguši šādus paskaidrojumus.

[7.1] Atbildētāja prasību neatzina un uzturēja apelācijas sūdzību. Paskaidroja, ka nezināja par prasību. Paļāvās uz

to, ka prasītājas dzīvoklim nodarītos zaudējumus segusi apdrošināšana. Prasību pret mantojuma atstājēju

nedrīkstēja pieņemt, jo mantojuma atstājējai bija ierobežota rīcībspēja.

Lūdza prasību noraidīt.

[7.2] Prasītāja prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem, apelācijas sūdzību neatzina.

Lūdza prasību apmierināt.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, uzklausījusi paskaidrojumus, pārbaudījusi pierādījumus un izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, atzīst,

ka prasība ir apmierināma un atbildētājas apelācijas sūdzība nav pamatota.

[8.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības

sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Atbildētāja pārsūdzējusi spriedumu pilnā apjomā, līdz ar to apelācijas instances tiesa lietu skata pēc būtības pilnā

apjomā.

[8.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas

instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Lietā nav strīda par sekojošiem faktiem.

[8.2.1] Kopš 2020.gada rudens (vismaz kopš 2020.gada 11.septembra) mantojuma atstājēja atradusies ilgstošās

sociālās aprūpes centrā.

[8.2.2] 2021.gada 25.jūnijā stājās spēkā Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 2.jūnija spriedums lietā Nr.C69380220,

ar kuru ierobežota mantojuma atstājējas rīcībspēja, nosakot viņai šādus rīcībspējas ierobežojumus: maksājumu

izdarīšanā un saņemšanā, darījumu slēgšanā, rīcībā ar mantu un tās pārvaldībā, it īpaši nekustamā īpašuma

atsavināšanā, ieķīlāšanā un apgrūtināšanā ar lietu tiesībām un pārstāvībā valsts, pašvaldību, finanšu un citās

institūcijās saistībā ar maksājumu izdarīšanu, saņemšanu, visa veida darījumu slēgšanu, rīcību ar mantu un tās

pārvaldību, un mantojuma atstājējai nodibināta aizgādnība, nosakot aizgādnim patstāvīgu rīcību mantojuma

atstājējas vietā visā noteiktajā rīcībspējas ierobežojumu apjomā.

Ar Ventspils novada bāriņtiesas 2022.gada 25.janvāra lēmumu Nr./Numurs/ atbildētāja iecelta par mantojuma

atstājējas aizgādni.

[8.2.3] 2021.gada 16.aprīlī mantojuma atstājējai piederošajā dzīvoklī /Adrese C/ plīsis lokanais pievads uz tualetes

podu, kā rezultātā nopludināts prasītājai piederošais dzīvoklis /Adrese A/, nodarot prasītājas mantai zaudējumus.

[8.2.4] 2021.gada 16.aprīlī atbildētāja ielaida mantojuma atstājējas dzīvoklī avārijas dienesta darbiniekus un

parakstīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “A.B.A. Kompānija” 2021.gada 16.aprīļa aktu Nr/Numurs/ par

avārijas dienesta izsaukumu un avārijas novēršanu.

[8.2.5] Atbilstoši sertificēta būvinženiera 2021.gada 25.aprīļa lokālajai tāmei, prasītājas īpašumam nodarītie

zaudējumi novērtēti par 6041,56 EUR.

[8.2.6] 2021.gada 6.maijā prasītāja lietotnē WhatsApp nosūtīja atbildētājai 2021.gada 16.aprīļa aktus par avārijas

dienesta izsaukumu un avārijas novēršanu un 2021.gada 25.aprīļa lokālo tāmi.

[8.2.7] /Datums AD/ mantojuma atstājēja mirusi.

[8.2.8] Zvērinātas notāres J.Jaunģelžes 2023.gada 7.jūnija paziņojumā Nr./Numurs/ (sludinājumā par mantojuma

atklāšanos) noteiktajā trīs mēnešu termiņā prasītājas kreditora pretenzija netika pieteikta.

[8.2.9] Atbilstoši zvērinātas notāres J.Jaunģelžes 2023.gada 7.jūnija paziņojumam Nr./Numurs/ atbildētāja

2023.gada 26.aprīlī apstiprināta mantojuma tiesībās uz visu mantojuma atstājējas atstāto mantojumu.

[9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā Civilprocesa likuma 193. panta

piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudot pārsūdzētajā spriedumā norādītos motīvus un argumentus, kas bija par pamatu prasības apmierināšanai,

tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums jautājumā par zaudējumu piedziņu pēc

būtības ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesa pievienojas spriedumā paustajām atziņām šajā daļā un atkārtoti tās

nenorāda.

Savukārt apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nedod pamatu pretējam spriedumam šādu apsvērumu dēļ.

[9.1] Nepamatots ir atbildētājas norādītais, ka atbildētājas rīcībspējas ierobežojumu dēļ tiesa nevarēja ierosināt

civillietu, kas celta pret atbildētāju.

Prasības pieteikuma nepieņemšanas pamati noteikti Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 1.-10.punktā, šis

uzskaitījums ir izsmeļošs un nav paplašināms. Atbilstoši Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 8.punktā

noteiktajam, tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu, kuru iesniegusi persona, kurai nav civilprocesuālās

rīcībspējas. Minētais nozīmē, ka persona, kurai nav civilprocesuālās rīcībspējas, nevar pati iesniegt tiesā prasības

pieteikumu, nevis pret šo personu nevar celt prasību.

Savukārt, ja prasība celta pret personu, kurai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi

realizēt civilprocesuālās tiesības un pienākumus, tas saskaņā ar Civilprocesa likuma 214.panta 2.punktu ir pamats

tiesvedības apturēšanai, nevis atteikumam pieņemt prasības pieteikumu.

Par to, ka mantojuma atstājējai bija ierobežota rīcībspēja, prasītāja norādījusi tikai prasības grozījumos. Tomēr

nepamatots šajā gadījumā ir atbildētājas pārmetums prasītājai, ka prasītājai bija jāzina, ka mantojuma atstājējai ir

ierobežota rīcībspēja, jo prasītājai bija jābūt informācijai, ka mantojuma atstājēja ilgstoši slimo, atrodas ilgstošas

sociālās aprūpes centrā un dzīvoklī /Adrese C/ neviens nedzīvo. Ja arī šāda informācija par mantojuma atstājēju

atradās prasītājas rīcībā, tas nav pamats secinājumam, ka prasītājai bija jābūt informētai, ka mantojuma atstājējas

rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktā kārtībā.

Arī tas vien, ka dzīvoklī neviens nedzīvo, pats par sevi neizslēdz prasītājas tiesības celt prasību par zaudējumu

piedziņu pret mantojuma atstājēju, kuras īpašumā atradās dzīvoklis, no kura notika ūdens noplūde.

Pirmās instances tiesa, pieņemot prasības pieteikumu, nav konstatējusi, ka mantojuma atstājējai ir ierobežota

rīcībspēja, tajā skaitā, pārstāvībā valsts, pašvaldību, finanšu un citās institūcijās, saistībā ar maksājumu izdarīšanu,

saņemšanu, visa veida darījumu slēgšanu, rīcību ar mantu un tās pārvaldību. Tomēr tiesa secina, ka minētais nav

novedis pie mantojuma atstājējas tiesību pārkāpuma. Līdz mantojuma atstājējas nāvei /Datums AD/ lietas

izskatīšana pēc būtības netika uzsākta, un ar pirmās instances tiesas 2023.gada 28.jūnija lēmumu mantojuma

atstājēja lietā tika aizstāta ar tās mantinieci, proti, atbildētāju lietā.

Līdz ar to mantojuma atstājējas tiesības lietā šajā jautājumā netika aizskartas.

[9.2] Tas, ka pirmās instances tiesa nav pieminējusi nolēmumā tieši Civillikuma 1637.pantu, nav pamats

atzinumam, ka pirmās instances tiesa ir izdarījusi nepamatotus secinājumus attiecībā uz zaudējumu atlīdzināšanas

pienākumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1637.panta pirmās daļas noteikumiem, par tiesību aizskārumu nav vainojami bērni līdz

septiņiem gadiem, kā arī personas ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kas nav spējušas saprast

savas darbības nozīmi vai nav spējušas vadīt savu darbību.

Tomēr minētā tiesību norma nevar tikt skatīta atrauti no Civillikuma 1780.panta, uz ko balstījusies arī pirmās

instances tiesa nolēmumā.

Civillikuma 1780.pants noteic, ka “Zaudējumi, ko nodarījis bērns līdz septiņiem gadiem, persona ar garīga rakstura

traucējumiem, kura nav spējusi saprast savas darbības nozīmi vai nav spējusi vadīt savu darbību, vai arī rīcībspējīga

persona nesamaņas stāvoklī vai nespējot saprast savas darbības nozīmi vai nespējot vadīt savu darbību, jāatlīdzina

no šo personu mantas, ciktāl tas neatņem šīm personām to uzturlīdzekļus [..]”.

No minētā izriet, ka Civillikuma 1780.pants pieļauj zaudējuma atlīdzināšanu arī no personām ar garīga rakstura

traucējumiem, kuras nav spējuši saprast savas darbības nozīmi vai vadīt savu darbību. Juridiskajā literatūrā izteikts

viedoklis, ka Civillikuma 1780.pantā paredzēts izņēmuma gadījums, kas nosaka zaudējuma atlīdzināšanas

pienākumu par nodarījumiem bez vainas (sk. Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2006., 176.-177.lpp.).

Līdz ar to nepamatots ir apelācijas sūdzības arguments, ka mantojuma atstājējai nevarēja iestāties atbildība par tiem

zaudējumiem, kas nodarīti prasītājas dzīvoklim, mantojuma atstājējas dzīvoklī plīsušā ūdens pievada dēļ, jo

mantojuma atstājējai bija ierobežota rīcībspēja.

[9.3] Pamatots ir atbildētājas norādītais, ka kreditoru pretenziju iesniegšanas kārtība mantojuma lietās ir noteikta

tiesību normās, un lietā nav strīda, ka prasītāja nav pieteikusi zvērinātas notāres J.Jaunģelžes 2023.gada 10.janvārī

uzsāktajā mantojuma lietā kreditora prasījumu Civillikuma 705.panta izpratnē.

Tomēr pats par sevi tas neizslēdz atbildētājas kā mantinieces atbildību par mantojuma atstājējas parādiem.

Kā pamatoti, atsaucoties uz judikatūru, konstatējusi pirmās instances tiesa, tad uzaicinājuma sludinājums nav

domāts tādiem gadījumiem, kad mantiniekiem ir zināmi uz mantojumu guloši parādi.

Atbildētāja neapstrīd, ka 2021.gada 16.aprīlī ieradās mantojuma atstājējas dzīvoklī, lai to atslēgtu, jo tika informēta

par to, ka prasītājas dzīvoklis ir saliets. Uz atbildētājas telefona numuru 2021.gada 6.maijā tika nosūtīti gan

2021.gada 16.aprīļa akti par avārijas dienesta izsaukumu un avārijas novēršanu, gan arī 2021.gada 25.aprīļa lokālā

tāme, no kuras ir redzama nodarīto zaudējumu summa. Minēto apstiprina arī zvērinātas notāres A.Burbeckas

2023.gada 27.oktobrī apliecinātā sarakste (iereģistrēts aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr./Numurs/). Tas, ka

informācija par zaudējumiem atbildētājai nosūtīta lietotnē WhatsApp, neietekmē paziņošanas faktu, jo tiesību

normas nenosaka kādu sevišķu kārtību, kādā informācija par zaudējumiem nododama adresātam.

Līdz ar to atbildētāja zināja par prasītājas dzīvoklim nodarītajiem zaudējumiem. Tā kā pati atbildētāja norāda,

mantojuma atstājēja ilgstoši slimoja, un jau kopš 2020.gada septembra atradās ilgstošas sociālās aprūpes iestādē, un

atbildētāja bija tā, kas pieskatīja dzīvokli un rūpējās par mantojuma atstājēju, tad viņai nebija pamata uzskatīt, ka

mantojuma atstājēja ir segusi zaudējumus prasītājai.

Līdz ar to atbildētājai bija zināms, ka prasītājas dzīvoklim nodarīti zaudējumi, un nav nozīmes tam, kurā brīdī par

šiem zaudējumiem atbildētāja uzzināja (pirms vai pēc mantojuma atstājējas nāves). Attiecībā uz to, ka atbildētāja

nezināja par prasītājas prasījumu mantojuma atstājējai, tiesa norāda, ka prasības pieteikums mantojuma atstājējai

tika nosūtīts 2021.gada 1.oktobrī. Atbildētājai prasības pieteikums nosūtīts saskaņā ar Civilprocesa likuma

148.panta noteikumiem 2023.gada 29.jūnijā. Lai arī sūtījums saņemts tiesā atpakaļ, nav pamata uzskatīt, ka

atbildētāja nav informēta par celto prasību, jo atbildētājas pilnvarotā pārstāve piedalās lietas izskatīšanā.

Tādējādi pirmās instances tiesa spriedumā ir pamatoti konstatējusi zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumu esību

un prasību apmierinājusi.

[9.4] Ņemot vērā minētos argumentus, tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pienācīgi un pareizi novērtējusi lietā

esošos apstākļus un pierādījumus jautājumā par zaudējumu piedziņu pēc būtības, kā rezultātā pamatoti prasību ir

apmierinājusi. Apelācijas sūdzības argumenti nav pamatoti.

[10] Vienlaicīgi tiesa secina, ka pirmās instances tiesa kļūdījusies, izlemjot jautājumu par tiesas izdevumu piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Lai arī prasība ir apmierināta, tomēr jāņem vērā, ka prasītājas

pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirmās instances tiesa noraidīja.

Civilprocesa likuma 41.panta normas ietver sevī principu, ka tiesības uz tiesas izdevumu atlīdzību ir tam, kam par

labu ir lietas iznākums. Izdevumu atlīdzināšanas mērķis ir atturēt prāvniekus no nepamatotu prasību celšanas.

Tādējādi nav pieļaujams, ka nepamatota un noraidīta pieteikuma par prasības nodrošināšanu gadījumā, atbildētājai

būtu sedzami ar šāda pieteikuma iesniegšanu saistītie prasītājas izdevumi.

Līdz ar to pamatots ir apelatores norādītais, ka pirmās instances tiesai nebija pamata piedzīt no atbildētājas

prasītājas samaksāto valsts nodevu 70 EUR par prasības nodrošināšanu, jo pirmās instances tiesa 2023.gada 3.jūlijā

ir noraidījusi šo prasītājas pieteikumu.

[11] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas

izdevumi, ko veido prasītājas samaksātā valsts nodeva 476,30 EUR par prasību, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 5,37 EUR par dokumentu nosūtīšanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktu un

otro daļu no atbildētājas prasītājas labā piedzenami 63,34 EUR par rakstveida pierādījumu iegūšanu. Kopā

piedzenami tiesāšanās izdevumi 545,01 EUR.

Tā kā prasība apmierināta, tad nav pamata ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņai no prasītājas atbildētājas

labā.

[12] Lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 19,63 EUR, kas nav tikuši samaksāti un saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu piedzenami no atbildētājas valsts labā.

[13] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu un Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1765. panta

pirmo daļu, prasītājai un valstij atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt 6 procentus gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, ar nosacījumu, ka šo likumisko kavējuma

procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Šāds piemērojamās tiesību normas skaidrojums jeb interpretācija atbilst Senāta senatoru kopsapulces 2021. gada

15. decembra lēmumam, kuram, pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 49.1 panta trešo daļu, ir skaidrojošs

raksturs.

Turklāt no Civilprocesa likuma 203. panta piektajā daļā ietvertās tiesību normas (spriedumam, kas stājies spēkā, ir

likuma spēks) tiesa atvasina atziņu, ka Civilprocesa likuma 195. panta pirmajā daļā noteikto procentu attiecināšana

uz visiem tiesas piespriestajiem maksājumiem (tajā skaitā valsts labā) kalpo publiski tiesiskajam mērķim,

nodrošināt sprieduma izpildi un atturēt ikvienu sabiedrības locekli no likumīgā spēkā esoša sprieduma nepildīšanas.

Atbilstoši Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktam parādnieka nokavējums iestājas, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai citstarp ar likumu. Konkrētajā gadījumā ar spriedumu, kuram pēc tā

stāšanās spēkā ir noteikts likuma spēks, ir noteikts termiņš saistības izpildei (tiesāšanās izdevumu samaksai). Ja šī

saistība netiek izpildīta termiņā, parādniekam jārēķinās ar nokavējuma sekām.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1, 430., 432., 434. pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods/, par labu /Persona A/, personas kods /Personas kods/,

zaudējumu atlīdzību 6041,56 EUR, tiesāšanās izdevumus 545,01 EUR, kopā 6586,57 EUR (seši tūkstoši pieci simti

astoņdesmit seši euro, 57 centi), ieskaitot tos norēķinu kontā Nr./Norēķinu konts/, “Luminor Bank” AS.

Noteikt /Persona A/, personas kods /Personas kods/, tiesības saņemt no /Persona B/, personas kods /Personas kods/,

likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no piespriestās nesamaksātās summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

piedzītās summas lielumu.

Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 19,63

EUR (deviņpadsmit euro, 63 centi).

Noteikt valstij tiesības saņemt no /Persona B/, personas kods /Personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā

no piespriestās nesamaksātās summas līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles noslēguma dienai), nosakot, ka

procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr.90001672316, konta

Nr./Norēķinu konts/, Valsts kase, BIC kods TRELLV22.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Kurzemes apgabaltiesā.

Tiesnese I. Gaile

Tiesnese J. Mauliņa

Tiesnesis I. Kligačs

DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR

LAIKA ZĪMOGU.