Court partially allows alimony claim via default judgment after respondent failed to appear.

Lieta Nr.C10106814

Lietas arhīva Nr.C 0503-15/05

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 16.februārī, Bauskā

Bauskas rajona tiesa

tiesnese I.Tikuma, izskatījusi rakstveida procesā Bauskā, civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu,

k o n s t a t ē j a:

2014.gada 9.decembrī tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – Prasītāja) maza apmēra prasība pret /pers. B/ (turpmāk – Atbildētājs) par

uzturlīdzekļu piedziņu 2004.gada 6.aprīlī dzimušās meitas /pers. C/ uzturam. Prasītāja norāda, ka 2014.gada 7. oktobrī pie zvērināta notāra šķirta laulība,

meita dzīvo kopā ar Prasītāju. Šķirot laulību, vienojušies, ka Atbildētājs uzturlīdzekļus meitai maksās labprātīgi. Pēdējo reizi Atbildētājs uzturlīdzekļus

iedevis augustā. Abiem vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.

Lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājai uzturlīdzekļus meitas uzturam 96 euro mēnesī, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz laikam, kad bērns pats varēs sevi apgādāt. Lūdz piedziņu veikt nekavējoties. Prasītāja nelūdz uzklausīšanu

tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav

norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbildētājam par lietas ierosināšanu paziņots uz deklarētās dzīves vietas adresi, nosūtot prasības pieteikumu, izskaidrojot procesuālās tiesības un

pienākumus (lietas 11.lapa). Sūtījums saņemts atpakaļ tiesā, norādīts, ka adresāts adresē nav (lietas 12.-20.lapa). Atbildētājs nav iesniedzis rakstveida

paskaidrojumu par prasību, nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, nav ziņojis citu adresi saziņai ar tiesu.

CPL 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā

norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

CPL 250. 25panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Par lietas izskatīšanas datumu rakstveida procesā pusēm paziņots. Atbildētājam paziņojums nosūtīts uz deklarētās dzīves vietas adresi (lietas

23.lapa), kur viņam ir pienākums būt sasniedzamam. Tiesa atzīst, ka par procesu ir paziņots. Tiesai nav zināmi nekādi objektīvi apstākļi, kas neatkarīgi no

Atbildētāja gribas būtu bijuši šķērslis Atbildētājam saņemt dokumentus deklarētajā dzīves vietā. Tiesai ir pamats atzīt, ka Atbildētājs nevēlas izmantot

savas tiesības. Ievērojot minēto un apstākli, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis lietas izskatīšanai, tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt

rakstveida procesā noteiktajā datumā. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst sekojošo.

Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības kopiju pierādīts, ka Prasītāja un Atbildētājs ir vecāki nepilngadīgam bērnam /pers. C/,

dzimusi /datums/ (lietas 8.lapa).

Civillikuma (turpmāk – CL) 177.pants paredz, ka līdz pilngadības sasniegšanai [219.p.] bērns ir vecāku aizgādībā.

CL 178.pants paredz, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie

kura bērns dzīvo.

Lietā nav strīda, ka Prasītāja un Atbildētājs dzīvo atsevišķi un Prasītāja īsteno bērna aprūpi un uzraudzību, ko pierāda izziņa par Prasītājas ģimenes

sastāvu (lietas 7.lapa).

CL 179.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums

gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Panta piektā

daļa paredz, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt

bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, kuri izdoti saskaņā ar CL

179.panta piekto daļu, nosaka, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus- no 7 gadu vecuma

sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665, minimālā mēneša darba alga no 2014.gada 1.janvāra valstī ir noteikta

320 euro, līdz ar ko minimālais uzturlīdzekļu apmērs no 2014.gada 1.janvāra, kas jānodrošina katram no vecākiem bērnam no bērna 7 gadu vecuma, ir

96 euro mēnesī katram bērnam.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.734 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumos Nr.665” minimālā mēneša

darba alga no 2015.gada 1.janvāra valstī ir noteikta 360 euro, līdz ar ko minimālais uzturlīdzekļu apmērs no 2015.gada 1.janvāra, kas jānodrošina

katram no vecākiem bērnam no bērna 7 gadu vecuma, ir 108 euro mēnesī.

Prasītāja norādījusi, ka piedzenamā uzturlīdzekļu summa mēnesī atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālajam apmēram, un Atbildētājs

labprātīgi uzturlīdzekļus nemaksā.

Atbildētājs iebildumus pret prasību nav iesniedzis. Nav sniedzis pierādījumus, ka piedalās sava bērna uzturēšanā samērā ar savām spējām un

mantas stāvokli, bet jebkurā gadījumā vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.

Bērna uzturēšanas pienākums ir noteikts ar tiesību normām un vecāki nevar tikt no šī pienākuma atbrīvoti nekādos apstākļos.

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2014.gada 30.septembra spriedumā lietā Nr.SKC - 2407 arī norādīja, ja prasība

celta, lai aizstāvētu no likuma izrietošas bērnu tiesības saņemt uzturlīdzekļus no vecāka, nav nepieciešams apstrīdēt noslēgto

vienošanos. Šāda vienošanās neliedz ar likumu pamatoto vecāka pienākumu par uzturlīdzekļu maksāšanu noteikt ar tiesas

spriedumu.

Tātad, arī apstākļos, ja arī pušu starpā pastāv vienošanās par uzturlīdzekļu maksāšanu bērna uzturam, kā to norādījusi Prasītāja, vecākam ir

tiesības celt prasību tiesā, lai saņemtu uzturlīdzekļus no otra vecāka bērna uzturam, šo vienošanos neapstrīdot.

Ņemot vērā, ka Atbildētāja kā nepilngadīga bērna tēva pienākums, atbilstoši CL 179.pantam, neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa vai

jebkādiem citiem apstākļiem ir nodrošināt sava bērna uzturēšanai uzturlīdzekļus vismaz valstī noteiktajā minimālajā apmērā, uzturlīdzekļi no Atbildētāja

piedzenami tādā apmērā, kāds noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem par minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kā lūdz Prasītāja.

Tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami no prasības iesniegšanas dienas, kā to lūgusi Prasītāja, jo ar prasības celšanas dienu Prasītāja uzsāk

īstenot savu aizskarto interešu aizsardzību tiesā. Minētais atbilst bērna interesēm un tiesu praksei (sk. piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2010.gada

27.janvāra spriedums lietā Nr.SKC- 254). Tiesā nav sniegti pierādījumi par maksājumu veikšanu pēc prasības celšanas.

Atbilstoši CL 179.pantam vecāku pienākums uzturēt savus bērnus saglabājas līdz laikam, kamēr bērns var pats sevi apgādāt, proti, ja bērns

turpina mācīties pēc pilngadības sasniegšanas un nespēj sevi apgādāt, tātad arī pēc tam, kad bērns vairs neatrodas vecāku aizgādībā.

Tā kā tiesību normas (CL 177.pants) saista vecāku pienākumus un tiesības ar laiku, kad bērns sasniedz pilngadību, pēc bērna pilngadības

sasniegšanas vienam no vecākiem vairs nav tiesību saņemt uzturlīdzekļus no otra vecāka bērna uzturam. Lai īstenotu bērna tiesības saņemt uzturlīdzekļus

no vecākiem arī pēc pilngadības sasniegšanas, ja bērns pats sevi nespēj apgādāt, pilngadīgajam bērnam ir tiesības pašam celt tiesā prasību par

uzturlīdzekļu piedziņu pret attiecīgo vecāku, kurš nepilda CL 179.pantā noteikto pienākumu.

Šāds viedoklis atzīts par pareizu arī Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 29.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2078/2013, ar kuru atcelts Rīgas

apgabaltiesas 2013.gada 25.marta spriedums, secinot, ka tiesa noteikusi atbildētāja pienākumu maksāt prasītājai uzturlīdzekļus līdz dēls spēs pats sevi

apgādāt, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu sasniegšanai, tātad arī pēc viņa pilngadības sasniegšanas, neņemot vērā Civillikuma 177.panta pirmajā daļā

noteikto, ka bērns vecāku aizgādībā atrodas tikai līdz pilngadības sasniegšanai. Bērnam, sasniedzot pilngadību, ir pilnīga rīcībspēja pašam lemt par savu

tiesību aizsardzību.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami līdz bērna pilngadībai, t.i., kamēr bērns ir vecāku aizgādībā, bet nevis

līdz laikam, kad bērns pats varēs sevis apgādāt.

CPL 205.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā

nekavējoties izpildāmi spriedumi- par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam.

Prasītāja izteikusi lūgumu noteikt sprieduma nekavējošu izpildi. Tiesa uzskata, ka lūgums ir pamatots un ir nosakāms, ka spriedums daļā par

uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam izpildāms nekavējoties, jo bērnam ir nekavējoties nepieciešams materiāls atbalsts no tēva puses un bērna intereses ir

prioritāras.

CPL 33.pants nosaka, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta

pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu

un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar CPL 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par vienu

gadu.

Maksājumu kopsumma par vienu gadu ir 1290,80 euro par periodu no 2014.gada 9.decembra līdz 31.decembrim- par 22 dienām no 96 euro ir

70,40 euro plus par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 9.decembrim- 108 euro reiz 11 pilni mēneši ir 1188 euro un par 9 dienām no 108 euro ir

32,40 euro). Valsts nodeva ir 193,62 euro (CPL 34.panta pirmās daļas pirmā punkta „a” apakšpunkts- 15% no 1290,80 euro).

Saskaņā ar CPL 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu. CPL

42.panta pirmā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos.

Tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva par prasību par uzturlīdzekļu piedziņu 193,62 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu Atbildētājam un paziņojumu nosūtīšanu pusēm 5,21 euro.

Pamatojoties uz CPL 34., 35., 42., 56., 56.1, 74., 93., 189., 193., 199., 204.1, 250.25pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus sākot no 2014.gada

9.decembra meitas /pers. C/, dzimusi /datums/, personas kods /personas kods/, uzturam 96 euro (deviņdesmit seši eiro) mēnesī līdz 2014.gada

31.decembrim, bet sākot no 2015.gada 1.janvāra 108 euro (viens simts astoņi eiro) mēnesī, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas mēnesī, līdz bērna pilngadībai.

Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Noraidīt prasību daļā par uzturlīdzekļu piedziņu pēc bērna pilngadības līdz laikam, kamēr bērns pats varēs sevi apgādāt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus- valsts nodevu 193,62 euro (viens simts deviņdesmit trīs

eiro 62 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,21 euro (pieci eiro 21 centi). Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma par tiesas izdevumu

piedziņu labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Valsts nodeva iemaksājama: saņēmējs: Valsts kase; NMR 90000050138; Konta Nr.LV55TREL1060190911200; BIC kods TRELLV22;

Valsts nodeva, norādot maksājuma mērķī ziņas lietas identificēšanai, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: saņēmējs: Tiesu administrācija

Mūkusalas iela 41b, Rīga; NMR 90001672316; ar PVN apliekamās personas Nr. LV90001672316; saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods

TRELLV 22; Konta Nr. LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis- 21499, norādot ziņas lietas identificēšanai. Maksājumus apliecinoši

dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Bauskas rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas

izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma- 2015.gada

16.februāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Bauskas rajona tiesā.

Tiesnese I.Tikuma