Court dismisses employer's termination for breach of trust due to lack of evidence regarding employee's conduct.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the employer's termination notice, ruling it invalid due to insufficient evidence proving the employee acted against the employer's trust. The employee argued that a private meeting during a business trip was not a breach of duty, while the employer claimed the employee failed to report expenses and was absent without explanation. The court found the employer's allegations unsubstantiated and ordered the employer to pay back wages and damages for the forced leave period.
Legislator headnote
AI generatedDarba likuma 101.pants 2.punkts; Darba likuma 59.pants, 69.pants, 75.pants 1.punkts, 109.pants 3.punkts, 122.pants, 124.pants, 126.pants: A termination based on loss of trust requires concrete evidence of misconduct; without proof that the employee's actions were truly against the employer's trust, the termination is invalid.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-3671-17/35
ECLI:LV:RAT:2017:1121.C68319517.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 21.novembrī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Sandra Krūmiņa,
tiesnese Dace Jansone,
tiesnese Inese Grauda,
ar tiesas sēžu sekretāri Inesi Pelēkzirni,
piedaloties prasītāja /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Edijam Blauam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “/Nosaukums A/” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, darba
tiesisko attiecību izbeigšanu, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas
Pārdaugavas tiesas 2017.gada 27.jūlija spriedumu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
[1] /pers. A/ no 2014.gada 14.aprīļa strādājis SIA “/Nosaukums A/” par elektromehānisko iekārtu elektroinženieri, bet rakstveida darba līgums ar
viņu nav bijis noslēgts.
SIA “/Nosaukums A/” valdes loceklis 2017.gada 4.janvārī nosūtījis /pers. A/ pa pastu darba devēja uzteikumu, ar kuru paziņojis, ka darba
tiesiskās attiecības ar viņu tiek izbeigtas ar 2017.gada 4.janvāri, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktu, jo viņš, veicot darbu,
rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību. Uzteikums pamatots ar šādiem apstākļiem: darbinieks 2016.gada 14., 15.decembrī tika
nosūtīts komandējumā uz Liepāju, bet joprojām nav nodevis komandējuma atskaiti un komandējuma izdevumus apliecinošus dokumentus, un laikā no
2016.gada 16.decembra līdz 2017.gada 3.janvārim bez jebkādiem paskaidrojumiem nav ieradies darbā, tādējādi pārkāpjot darba kārtību. Darba devēja
rīcībā ir liecinieku liecības par to, ka darbinieks komandējuma laikā nav veicis uzticētos darba pienākumus, bet šo laiku izmantojis citām vajadzībām.
[2] /pers. A/ 2017.gada 10.februārī cēlis tiesā prasību pret SIA „/Nosaukums A/”, kurā lūdzis atzīt darba devēja uzteikumu par spēkā neesošu,
izbeigt starp pusēm pastāvošās darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu, piedzīt no atbildētāja nesamaksāto darba algu 1 300 EUR apmērā un
vidējo izpeļņu 750 EUR mēnesī par visu darba piespiedu kavējuma laiku.
Prasītājs prasības pieteikumā atsaucies uz Darba likuma 59., 69.pantu, 75.panta pirmo daļu, 109.panta trešo daļu, 122., 124., 126.pantu un
prasību pamatojis ar šādiem apstākļiem.
[2.1] Darba devēja uzteikums nav tiesisks un pamatots.
SIA “/Nosaukums A/” sniedz pakalpojumus medicīnisko ierīču atbilstības novērtēšanas un tehniskās uzraudzības sfērā, un /pers. A/ darbs bijis
saistīts ar komandējumiem Latvijā.
Prasītājam 2016.gada 14., 15.decembra komandējuma laikā Liepājā pēc darba pienākumu veikšanas bijusi privāta tikšanās, kas nav nekas
prettiesisks.
/pers. A/ darba pienākumus laikā no 2016.gada 16.decembra līdz 2017.gada 2.janvārim nav veicis pārejošas darbnespējas dēļ – viņam par laiku
no 2016.gada 16.decembra līdz 23.decembrim, par laiku no 2016.gada 27.decembra līdz 2017.gada 2.janvārim un par laiku no 2017.gada 4.janvāra
līdz 13.janvārim ir izsniegtas darbnespējas lapas, tāpēc arī viņš nav varējis iesniegt darba devējam komandējuma atskaiti un komandējuma izdevumus
apliecinošus dokumentus. Prasītājs atbildētāju par savu darbnespēju informējis, darbnespējas lapas par laiku no 2016.gada 16.decembra līdz 2017.gada
2.janvārim tam iesniedzis 2017.gada 3.janvārī. 2017.gada 4.janvārī viņš telefoniski informējis darba devēju par darbnespēju no 2017.gada 4.janvāra.
[2.2] Darba devējs nav ievērojis darba līguma uzteikšanas kārtību – darba līgumu uzteicis darbinieka darbnespējas laikā, pārkāpjot Darba likuma
109.panta trešo daļu.
[2.3] /pers. A/ ir ievērojis Darba likuma 122.pantā noteikto viena mēneša termiņu prasības celšanai par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā
neesošu. Darba devēja uzteikums prasītājam pa pastu nosūtīts 2017.gada 4.janvārī, līdz ar to atbilstoši Darba likuma 112.1 panta otrajai daļai uzskatāms,
ka viņš uzteikumu saņēmis 2017.gada 10.janvārī un prasību bija tiesīgs celt līdz 2017.gada 10.februārim.
[2.4] Prettiesiskais darba devēja uzteikums ir atzīstams par spēkā neesošu un prasītājs būtu atjaunojams iepriekšējā darbā, bet, tā kā prasītājs
nevēlas turpināt darbu SIA “/Nosaukums A/”, darba tiesiskās attiecības izbeidzamas ar tiesas spriedumu, piedzenot no atbildētāja neizmaksāto darba
samaksu un vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku.
Prasītāja mēneša darba alga SIA “/Nosaukums A/” bijusi 750 EUR apmērā pirms nodokļu nomaksas. Darba devējs nav pienācīgi samaksājis
viņam darba algu par 2016.gada novembri un decembri –ir samaksājis tikai avansu par novembri 200 EUR apmērā. Līdz ar to prasītājam pienākas vēl
darba alga par 2016.gada novembri 550 EUR apmērā un par decembri 750 EUR apmērā.
[3] SIA “/Nosaukums A/” savā rakstveida paskaidrojumā prasību nav atzinusi, norādot šādus iebildumus.
Darba devēja uzteikuma pamatā ir šādi apstākļi. /pers. A/ darba pienākumu izpildes laikā Liepājas slimnīcā bijis alkohola reibumā, nodarot darba
devējam ievērojamu morālo kaitējumu un radot risku, ka sadarbības partneris turpmāk nevēlēsies ar to sadarboties. Bez tam prasītājs, izpildot darba
pienākumus, ir saņēmis no SIA “/Nosaukums A/” klientiem naudu 251,68 EUR apmērā, par ko izrakstījis kvītis DC 21228 – DC 21233, bet naudu
darba devējam nav atdevis, līdz ar to ir pamats secinājumam, ka viņš to ir piesavinājies. Darba devējs nevar turpmāk uzticēties darbiniekam, kurš
piesavinās tā naudu, radot zaudējumus. Naudas līdzekļu neatgriešana darba devējam ir būtisks darba līguma pārkāpums.
Ir pamats secinājumam, ka darbnespējas lapas /pers. A/ izsniegtas nepamatoti, ar atpakaļejošu datumu.
[4] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 27.jūlija spriedumu /pers. A/ prasība apmierināta daļēji – nospriests prasību daļā par darba
devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu, vidējās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavējuma laiku noraidīt,
bet prasību daļā par darba samaksas piedziņu apmierināt daļēji, piedzenot no atbildētāja darba samaksu par laiku no 2016.gada 1.novembra līdz
2017.gada 2.janvārim (ieskaitot) 856,62 EUR apmērā, nosakot, ka no minētās naudas summas ieturami normatīvajos aktos noteiktie nodokļi un ka
prasītājam ir tiesības saņemt 6 % gadā no piedzītās naudas summas par laiku līdz sprieduma izpildei, kā arī piedzenot no atbildētāja valsts ienākumos
iepriekš nesamaksāto valsts nodevu par prasību daļā par darba samaksas piedziņu 128,49 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,46
EUR apmērā.
Spriedumā norādīti šādi argumenti.
[4.1] Darba likuma 122.pants nosaka, ka darbinieks var celt prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā
no uzteikuma saņemšanas dienas.
Darba likuma 16.panta pirmā, trešā daļa noteic, ka termiņš sākas datumā vai tā notikuma iestāšanās dienā, kas nosaka šā termiņa sākumu.
Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā.
Lietā nav strīda par to, ka darba devēja uzteikums /pers. A/ nosūtīts pa pastu 2017.gada 4.janvārī.
Lietai pievienotais /pers. A/ 2017.gada 8.janvāra rakstveida paskaidrojums par darba devēja uzteikumu dod pamatu secinājumam, ka viņš
uzteikumu ir saņēmis jau vismaz 2017.gada 8.janvārī, nevis 2017.gada 10.janvārī, kā norādīts prasības pieteikumā.
Līdz ar to secināms, ka prasītājs ir nokavējis termiņu prasības celšanai par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, darba tiesisko
attiecību izbeigšanu un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu.
Darba likuma 122.pantā noteiktais termiņš ir prekluzīvs subjektīvo tiesību izbeidzošs termiņš, līdz ar to šī termiņa nokavējums ir patstāvīgs pamats
prasības noraidīšanai šajā daļā.
Judikatūrā norādīts, ka prasības celšanas termiņa nokavējums atzīstams par absolūtu materiāltiesisku šķērsli attiecīgas prasības apmierināšanai un ir
patstāvīgs pamats celtās prasības noraidīšanai. Konstatējot prasības celšanas termiņa nokavējumu, tiesai nav pienākums pārbaudīt darba līguma
izbeigšanas pamatotību (sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2009.gada 11.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-1052/2009 7.2.punkts).
Darba likuma 123.pantā ir noteiktas tiesības atjaunot prasības celšanas termiņu, ja darbinieka nokavējums ir attaisnojams, tomēr prasītājs to nav
lūdzis.
[4.2] Saskaņā ar Darba likuma 128.panta pirmo daļu, Darba likuma 31.panta pirmo, otro daļu, 75.panta pirmo, ceturto, septīto daļu, likuma “Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.panta pirmo daļu no atbildētāja piedzenama prasītājam neizmaksātā darba samaksa par 2016.gada novembri
430,79 EUR apmērā, darba samaksa par laiku no 2016.gada 1.decembra līdz 15.decembrim 332,97 EUR apmērā, slimības nauda par laiku no
2016.gada 27.decembra līdz 2017.gada 2.janvārim 93,83 EUR apmērā, kopā 856,62 EUR.
Kā izriet no lietai pievienotā Veselības inspekcijas atzinuma, darbnespējas lapa par laiku no 2016.gada 16.decembra līdz 2016.gada
23.decembrim ir atzīta par nepamatotu, līdz ar to par šo laiku slimības nauda nepienākas.
Prasītājs pēdējos 6 mēnešos saņēmis darba samaksu kopā 3810,43 EUR apmērā, līdz ar to aprēķināms, ka viņa mēneša vidējā izpeļņa bijusi
635,07 EUR, dienas vidējā izpeļņa – 30,27 EUR.
[5] /pers. A/ iesniedzis apelācijas sūdzību, ar kuru pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta viņa prasība daļā par darba
devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu un vidējās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavējuma laiku.
Apelācijas sūdzībā norādīti šādi apsvērumi.
Tiesa nepamatoti atzinusi, ka prasītājs ir nokavējis termiņu prasības celšanai par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, darba
tiesisko attiecību izbeigšanu un vidējās izpeļņas par darba piespiedu laiku piedziņu un nepamatoti nav skatījusi prasību šajā daļā pēc būtības.
[6] Atbildētājs SIA “/Nosaukums A/” savā rakstveida paskaidrojumā apelācijas sūdzību nav atzinis un ir izteicis viedokli, ka pirmās instances tiesas
spriedums ir pamatots.
Atbildētājs papildus paskaidrojis, ka /pers. A/ ar darba līguma uzteikumu ir mutiski iepazīstināts jau 2017.gada 4.janvārī darba vietā, kad viņam arī
tika lūgts uzrakstīt rakstveida paskaidrojumu, bet viņš no darba vietas aizbēdzis, neiesniedzot darba devējam ne rakstveida paskaidrojumu, ne
komandējuma atskaiti. Rakstveida darba līguma uzteikums prasītājam tika nosūtīts pa pastu un, kā izriet no paziņojuma par sūtījuma saņemšanu, viņš to ir
saņēmis jau 2017.gada 5.janvārī.
[7] Apelācijas sūdzības iesniedzēja – prasītāja /pers. A/ pilnvarotais pārstāvis Edijs Blaus apelācijas instances tiesas sēdē apelācijas sūdzību un
prasību uzturēja, izsakot apelācijas sūdzībā un prasības pieteikumā jau norādītos apsvērumus.
[8] Atbildētājas SIA “/Nosaukums A/” pārstāvis uz apelācijas instances tiesas sēdi neieradās, ir rakstveidā lūdzis lietu izskatīt bez atbildētāja
piedalīšanās.
M o t ī v u d a ļ a
[9] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies klātesošā lietas dalībnieka paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai
pievienotos pierādījumus, apsvērusi apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, atzīst, ka /pers. A/ apelācijas sūdzība un prasība apelācijas instances tiesā
izskatāmajā daļā ir pamatotas šādu apsvērumu dēļ.
[9.1] Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 27.jūlija spriedums daļā, ar kuru apmierināta /pers. A/ prasība daļā par darba samaksas
piedziņu 856,62 EUR apmērā, prasītājam noteiktas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no minētās summas, no atbildētāja valsts
ienākumos piedzīta iepriekš nesamaksātā valsts nodeva 128,49 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,46 EUR apmērā, ar apelācijas
sūdzību nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.
Apelācijas kārtībā atkārtoti izskatāma /pers. A/ prasība daļā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, starp pusēm pastāvošo
darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar tiesas spriedumu un vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu.
[9.2] Lietā nav strīda par to, ka starp SIA “/Nosaukums A/” un /pers. A/ kopš 2014.gada 14.aprīļa pastāv darba tiesiskās attiecības, bet
rakstveida darba līgums nav ticis noslēgts. Minētais ir pretrunā ar Darba likuma 40.panta pirmajā daļā noteikto, ka darba līgums slēdzams rakstveidā
pirms darba uzsākšanas.
Ņemot vērā to, ka neviena no pusēm nenoliedz darba tiesisko attiecību pastāvēšanu un vadoties no Darba likuma 41.panta, atzīstams, ka pušu
starpā mutvārdos noslēgtajam darba līgumam ir tādas pašas tiesiskās sekas, kādas tās būtu rakstveidā noslēgtam līgumam.
[9.3] Darba likuma 122.pants nosaka, ka darbinieks var celt tiesā prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša
laikā no uzteikuma saņemšanas dienas.
Saskaņā ar Darba likuma 112. 1 panta pirmo daļu uzteikumu var izsniegt uz vietas personīgi, piegādājot ar ziņneša, tai skaitā zvērināta tiesu
izpildītāja starpniecību, izmantojot pasta komersanta pakalpojumus, vai nosūtīt pa elektronisko pastu, izmantojot drošu elektronisko parakstu.
Kā izriet no minētās tiesību normas, darba devējam, kas vēlas uzteikt darbiniekam darba līgumu, ir jāizsniedz darbiniekam rakstveida darba līguma
uzteikums, un nepietiek ar mutisku informēšanu par darba līguma uzteikumu.
Lietā nav pierādījumu tam, ka SIA “/Nosaukums A/” 2017.gada 4.janvārī ir izsniegusi /pers. A/ rakstveida darba līguma uzteikumu. Atbildētājs ir
paskaidrojis, ka šajā dienā ir informējis prasītāju par darba līguma uzteikumu, par ko arī lietā nav pierādījumu un kas, kā minēts iepriekš, nav pietiekami.
Lietā nav strīda par to, ka darba devējs 2017.gada 4.janvārī ir nosūtījis darbiniekam darba līguma uzteikumu pa pastu.
Darba likuma 112. 1 panta otrā daļa nosaka, ka, ja uzteikumu uz otras puses darba līgumā norādīto adresi nosūta ierakstītā pasta sūtījumā,
uzteikums uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Uzteikums uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā arī
tad, ja otra puse uzteikumu faktiski saņēmusi agrāk.
Tā kā darba devēja uzteikums prasītājam pa pastu nosūtīts 2017.gada 4.janvārī, tad, ņemot vērā Darba likuma 112. 1 panta otrajā daļā noteikto un
16.panta pirmajā, trešajā daļā noteikto (termiņš sākas datumā vai tā notikuma iestāšanās dienā, kas nosaka šā termiņa sākumu; termiņš, kas
skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā), secināms, ka ir pamats uzskatam, ka prasītājs uzteikumu saņēmis
2017.gada 10.janvārī un ka prasība par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu varēja tikt celta līdz 2017.gada 10.februārim (ieskaitot).
/pers. A/ prasību pret SIA “/Nosaukums A/” tiesā cēlis 2017.gada 10.februārī, tātad likumā noteiktajā termiņā, līdz ar to pirmās instances tiesa
nepamatoti atzinusi, ka ir iestājies prasības noilgums, un nepamatoti nav skatījusi strīdu par darba līguma uzteikumu pēc būtības.
[9.4] No Darba likuma 124.panta, 126.panta pirmās daļas izriet, ka darba devēja uzteikums ar tiesas spriedumu atzīstams par spēkā neesošu un
darbinieks atjaunojams iepriekšējā darbā, izmaksājot atlīdzību (vidējo izpeļņu) par darba piespiedu kavējuma laiku, ja tiek konstatēts, ka darba līguma
uzteikums nav tiesiski pamatots vai ka ir pārkāpta noteiktā darba līguma uzteikšanas kārtība, pie kam atlīdzība par darba piespiedu kavējuma laiku
izmaksājama arī gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar
tiesas spriedumu.
Saskaņā ar Darba likuma 125.pantu darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai
darba līguma uzteikšanas kārtībai.
[9.5] SIA “/Nosaukums A/” darba līgumu /pers. A/ uzteikusi, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 2.punktu, kas paredz, ka
darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību.
Darba devēja uzteikums ir pamatots ar šādiem apstākļiem: /pers. A/ 2016.gada 14., 15.decembrī, kad bija nosūtīts darba komandējumā uz
Liepāju, nav veicis viņam uzticētos darba pienākumus, pēc tam nav nodevis komandējuma atskaiti un komandējuma izdevumus apliecinošus dokumentus,
laikā no 2016.gada 16.decembra līdz 2017.gada 3.janvārim bez jebkādiem paskaidrojumiem nav ieradies darbā.
Tiesa neņem vērā un nevērtē tos darba devēja tiesā norādītos apstākļus, kas nav bijuši norādīti uzteikumā vai no tā neizriet, konkrēti, ka darbinieks
darba pienākumu izpildes laikā Liepājas slimnīcā bijis alkohola reibumā, nodarot darba devējam ievērojamu morālo kaitējumu un radot risku, ka
sadarbības partneris turpmāk nevēlēsies ar to sadarboties, un nav atdevis darba devējam no klientiem saņemto naudu 251,68 EUR apmērā.
Darba likuma 28.panta otrā daļa paredz, ka ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un
darba devēja rīkojumiem.
Lietā nav strīda par to, ka /pers. A/, esot darba tiesiskajās attiecībās ar SIA “/Nosaukums A/”, ir pildījis elektroinženiera pienākumus un ka viņa
darbs bijis saistīts ar medicīnisko ierīču atbilstības novērtēšanas un tehniskās uzraudzības pakalpojumu sniegšanu darba devēja klientiem un samaksas
saņemšanu par sniegtajiem pakalpojumiem.
Starp pusēm rakstveida darba līgums nav bijis noslēgts, lietai nekādi darba devēja izdoti rīkojumi vai darba kārtības noteikumi, kas precizētu
prasītāja darba pienākumus vai ievērojamo darba kārtību, nav pievienoti, līdz ar to tiesa var ņemt vērā tikai Darba likuma normas, kas nosaka darbinieka
vispārīgos pienākumus, t.sk. Darba likuma 50.pantu, kas paredz, ka darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba
raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma, un, veicot darbu, rūpīgi izturēties pret
darba devēja mantu.
SIA “/Nosaukuma A/” kā darba devējs nav pierādījusi uzteikumā noradītos apstākļus, ka /pers. A/ komandējuma laikā nav veicis viņam uzticētos
darba pienākumus, bet šo laiku ir izmantojis citām vajadzībām.
Prasītājs nav noliedzis, ka viņš no 2016.gada 16.decembra nav ieradies darbā un līdz darba līguma uzteikšanai nav nodevis darba devējam
komandējuma atskaiti, un ka viņam komandējuma atskaite bija jānodod tūlīt pēc komandējuma, bet ir tikai norādījis, ka viņš to nav varējis izdarīt
veselības stāvokļa dēļ, un ir iesniedzis tiesā viņam par šo laiku izsniegtās darbnespējas lapas.
No Veselības inspekcijas 2017.gada 12.jūlija vēstules SIA “/Nosaukums A/” izriet, ka Veselības inspekcija ir atzinusi, ka /pers. A/ par laiku no
2016.gada 16.decembra līdz 23.decembrim darbnespējas lapa izsniegta bez objektīva pamatojuma.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka lietā ir pierādīts darba līguma uzteikumā norādītais apstāklis, ka /pers. A/ pēc komandējuma, laikā no 2016.gada
16.decembra līdz 26.decembrim, t.i., 6 darba dienas neattaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradies darbā un nav nodevis komandējuma atskaiti, tātad ir rīkojies
prettiesiski.
Darba devējs darba līguma uzteikumā nav konkrēti norādījis, kādus apstākļus ir ņēmis vērā izdarot secinājumu par to, ka darbinieks ir zaudējis
uzticību, bet rakstveida paskaidrojumā tiesai ir norādījis, ka viens no uzticības zaudēšanas pamatiem ir tas, ka darbinieks ir piesavinājies naudu 251,68
EUR apmērā, ko ieguvis, izpildot darba pienākumus.
Ņemot vērā, ka lietā ir konstatēts, ka darba līguma uzteikums ir tikai daļēji pamatots un ka atbildētājs uzticības zaudēšanu pamatojis ar apstākli,
kas nav bijis norādīts uzteikumā, atzīstams, ka darba devējs nav pamatojis, ka tam bijis pamats uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma
101.panta pirmās daļas 2.punktu.
[9.6] Darba likuma 109.panta trešā daļa nosaka, ka darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā,
izņemot šā likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktā noteikto gadījumu, kā arī laikā, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu
iemeslu dēļ.
Kā izriet no lietai pievienotajiem dokumentiem, /pers. A/ par laiku no 2017.gada 4.janvāra līdz 2017.gada 2.februārim ir izsniegta darbnespējas
lapa, līdz ar to secināms, ka SIA “/Nosaukums A/” darba līgumu viņam uzteikusi pārejošas darbnespējas laikā, tātad prettiesiski.
[9.7] Tā kā lietā ir konstatējams, ka /pers. A/ darba līgums uzteikts prettiesiski un ka viņš būtu atjaunojams iepriekšējā darbā, ir pamats darba
tiesisko attiecību izbeigšanai ar tiesas spriedumu un vidējās izpeļņas piedziņai par darba piespiedu kavējuma laiku.
Ar apelācijas sūdzību nav apstrīdēts pirmās instances tiesas konstatētais fakts, ka /pers. A/ vidējā izpeļņa bijusi 635,07 EUR mēnesī, 30,27 EUR
dienā, līdz ar to aprēķināms, ka vidējā izpeļņa par laiku no 2017.gada 4.janvāra līdz 2017.gada 21.novembrim, t.i., par 10 mēnešiem un 10 darba
dienām ir 6653,40 EUR ((635,07 x 10) + (30,27 x 10)).
[9.8] Apmierinot /pers. A/prasību, no atbildētāja SIA “/Nosaukums A/” saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu valsts ienākumos
piespriežami iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi – valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Par prasības pieteikuma iesniegšanu bija jāmaksā valsts nodeva šādā apmērā: par nemantisko prasījumu atzīt darba devēja uzteikumu par spēkā
neesošu atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktu – valsts nodeva 71,14 EUR apmērā, par mantiska rakstura prasījumiem saskaņā
ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunktu, ņemot vērā, ka prasības kopējā summa ir 7510,02 EUR (6653,40 + 856,62), -
valsts nodeva 531,97 EUR apmērā (519,30 + 3,2 % no 396,02 (7510,02-7114), kopā 603,11 EUR apmērā. Tā kā ar pirmās instances tiesas
spriedumu no atbildētāja jau ir piedzīta valsts nodeva 128,49 EUR apmērā, aprēķināms, ka ar šo spriedumu papildus piedzenama valsts nodeva 474,62
EUR apmērā (603,11 – 128,49).
Par apelācijas sūdzības iesniegšanu bija jāmaksā valsts nodeva šādā apmērā: par nemantisko prasījumu atzīt darba devēja uzteikumu par spēkā
neesošu atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktu – valsts nodeva 71,14 EUR apmērā, par mantiska rakstura prasījumu saskaņā ar
Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā, ka strīdus summa ir 6653,40 EUR, – valsts nodeva 500,88 EUR
apmērā (320,10 + 4 % no 4519,40 (6653,40 - 2134)), kopā 572,02 EUR.
Kopā par prasības pieteikuma un apelācijas sūdzības iesniegšanu maksājama valsts nodeva 1046,64 EUR apmērā (474,62 + 572,02).
Iepriekš nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 2,24 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu, pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu no atbildētāja SIA “/Nosaukums A/” piespriežami
/pers. A/ samaksātie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 605 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms, ka spriedums daļā par vidējās izpeļņas un tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgi izpildāms
10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432. – 434.pantu, 454.panta pirmo, otro daļu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
n o s p r i e d a
/pers. A/ prasību pret SIA “/Nosaukums A/” apmierināt.
Atzīt par spēkā neesošu SIA “/Nosaukums A/” 2017.gada 4.janvāra darba līguma uzteikumu /pers. A/ un izbeigt starp SIA “/Nosaukums A/” un
/pers. A/ pastāvošās darba tiesiskās attiecības.
Piedzīt no SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, vidējo izpeļņu par
darba piespiedu kavējuma laiku no 2017.gada 4.janvāra līdz 2017.gada 21.novembrim 6653,40 EUR (seši tūkstoši seši simti piecdesmit trīs euro, 40
centu) apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 605 EUR (seši simti piecu euro) apmērā, kopā 7258,40 EUR (septiņi tūkstoši divi simti piecdesmit
astoņus euro, 40 centus), ieturot likumā noteiktos nodokļus un citus obligātos maksājumus.
Piedzīt no SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,24 EUR
(divu euro, 24 centu) apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu
administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā
Nr.C68319517.
Piedzīt no SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, valsts ienākumos valsts nodevas kopā 1046,64 EUR (viens tūkstotis
četrdesmit sešu euro, 64 centu) apmērā. Valsts nodeva iemaksājama kontā Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmējs: Valsts kase,
NMR90000050138, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: valsts nodeva civillietā Nr.C68319517.
Dokumenti, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos, iesniedzami tiesas kancelejā.
Spriedums daļā par vidējās izpeļņas un tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,
kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā un samaksājot drošības naudu 300 EUR apmērā.
Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 5.decembrī.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Krūmiņa
Tiesnese D.Jansone
Tiesnese I.Grauda