Court allows debt collection appeal against property management company for unpaid maintenance fees.

Lieta Nr. C29571813

Lietas arhīva Nr. CA-0182/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2016.gada 12.jūlijā

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis I.Stivriņš,

tiesneses S.Vasiļevska, L.Mežale

ar tiesas sēdes sekretāri S.Leščinsku,

piedaloties zvērinātam advokātam J.Ernstsonam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu

atbildību “/Nosaukums B/” par parāda piedziņu sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums B/” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 23.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2013.gada 14.martā cēla Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret SIA “/Nosaukums B/” par

parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2002.gada 5.jūnija Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.364, kā arī

2008.gada 16.marta un 2011.gada 20.aprīļa papildvienošanos pie minētā pilnvarojuma līguma Rīgas pašvaldības SIA “Krasta nami” apsaimniekoja

Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, valdījumā vai pārvaldīšanā esošos nekustamos īpašumus, tostarp dzīvojamo māju /adrese/.

Ar Uzņēmumu reģistra 2010.gada 29.decembra lēmumu Nr.6-12/167284 Rīgas pašvaldības SIA “Krasta nami” izslēgta no komercreģistra un

reorganizācijas (saplūšanas) rezultātā izveidots jauns komersants – SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas ir Rīgas pašvaldības SIA “Krasta nami” saistību

un tiesību pārņēmēja.

Pamatojoties uz 2011.gada 24.oktobrī un 2012.gada 3.februārī starp Rīgas pilsētas pašvaldību un atbildētāju noslēgtajiem pirkuma līgumiem,

atbildētājai zemesgrāmatā reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumiem Nr.34, Nr.35, Nr.39, Nr.40, Nr.41, Nr.42, Nr.43, Nr.44, Nr.45, Nr.48,

Nr.50, Nr.51, Nr.52, Nr.53, Nr.54, Nr.57, Nr.58, Nr.59, Nr.61 /adrese/.

Par laika periodu no 2012.gada februāra līdz 2013.gada 1.februārim atbildētājai izveidojies parāds par minēto nekustamo īpašumu uzturēšanu,

apsaimniekošanu un komunālajiem maksājumiem Ls 4205,20, tostarp pamatparāds Ls 379,69 un likumiskie nokavējuma procenti Ls 10,43 (kopā

Ls 390,12) dzīvoklim Nr.34; pamatparāds Ls 293,90 un likumiskie nokavējuma procenti Ls 8,50 (kopā Ls 302,40) dzīvoklim Nr.35; pamatparāds

Ls 175,07 un likumiskie nokavējuma procenti Ls 5,06 (kopā Ls 180,13) dzīvoklim Nr.39; pamatparāds Ls 261,28 un likumiskie nokavējuma procenti

Ls 7,55 (kopā Ls 268,83) dzīvoklim Nr.40; pamatparāds Ls 115,70 un likumiskie nokavējuma procenti Ls 3,34 (kopā Ls 119,04) dzīvoklim Nr.41;

pamatparāds Ls 211,23 un likumiskie nokavējuma procenti Ls 5,07 (kopā Ls 216,30) dzīvoklim Nr.42; pamatparāds Ls 177,81 un likumiskie

nokavējuma procenti Ls 5,14 (kopā Ls 182,95) dzīvoklim Nr.43; pamatparāds Ls 75,97 un likumiskie nokavējuma procenti Ls 2,20 (kopā Ls 78,17)

dzīvoklim Nr.44; pamatparāds Ls 189,58 un likumiskie nokavējuma procenti Ls 5,48 (kopā Ls 195,06) dzīvoklim Nr.45; pamatparāds Ls 269,87 un

likumiskie nokavējuma procenti Ls 7,80 (kopā Ls 277,67) dzīvoklim Nr.48; pamatparāds Ls 78,17 un likumiskie nokavējuma procenti Ls 2,26 (kopā

Ls 80,43) dzīvoklim Nr.50; pamatparāds Ls 190,49 un likumiskie nokavējuma procenti Ls 5,46 (kopā Ls 195,95) dzīvoklim Nr.51; pamatparāds

Ls 274,04 un likumiskie nokavējuma procenti Ls 7,86 (kopā Ls 281,90) dzīvoklim Nr.52; pamatparāds Ls 117,88 un likumiskie nokavējuma procenti

Ls 3,38 (kopā Ls 121,26) dzīvoklim Nr.53; pamatparāds Ls 278,83 un likumiskie nokavējuma procenti Ls 7,92 (kopā Ls 286,75) dzīvoklim Nr.54;

pamatparāds Ls 196,32 un likumiskie nokavējuma procenti Ls 5,57 (kopā Ls 201,89) dzīvoklim Nr.57; pamatparāds Ls 398,24 un likumiskie

nokavējuma procenti Ls 11,35 (kopā Ls 409,59) dzīvoklim Nr.58; pamatparāds Ls 125,67 un likumiskie nokavējuma procenti Ls 3,57 (kopā

Ls 129,24) dzīvoklim Nr.59; pamatparāds Ls 279,58 un likumiskie nokavējuma procenti Ls 7,94 (kopā Ls 287,52) dzīvoklim Nr.61.

Atbildētājas kopējais pamatparāds prasītājai ir Ls 4089,32 un atbildētājai aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti (uz 2013.gada 14.janvāri)

Ls 115,88.

Prasītāja laika posmā no 2012.gada februāra līdz 2013.gada februārim ir pilnā apmērā izpildījusi savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētāja

nav pilnā apmērā veikusi ikmēneša rēķinos par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem norādītos maksājumus.

Pirms prasības celšanas tiesā prasītāja 2012.gada 4.oktobrī nosūtīja atbildētājai brīdinājumu par parāda saistību dzēšanu, ko atbildētāja saņēma

2012.gada 29.oktobrī, tomēr parādu nesamaksāja.

Pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1756., 1765., 1770., 1771., 1773., 1775., 1779., 1786., 1791.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro

daļu, 10., 13.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas prasītājas labā

5983,46 euro (Ls 4205,20), tiesas izdevumus, kā arī likumiskos sešus procentus gadā līdz sprieduma izpildei.

[2] SIA “/Nosaukums B/” neiesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus par prasību.

[3] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 23.decembra spriedumu prasība apmierināta pilnā apmērā. No atbildētājas prasītājas

labā piedzīts parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2012.gada februāra

līdz 2013.gada 1.februārim 5818,58 euro, likumiskie nokavējuma procenti par laiku līdz 2013.gada 14.janvārim 164,88 euro un tiesas izdevumi

475,97 euro, kopā 6459,43 euro. Prasītājai noteiktas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos nokavējuma sešus procentus

gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Spriedumā konstatēts, ka prasītāja kā Rīgas pašvaldības SIA “Krasta nami” saistību un tiesību pārņēmēja apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Atbildētājai pieder dzīvokļu īpašumi Nr.34, Nr.35, Nr.39, Nr.40, Nr.41, Nr.42, Nr.43, Nr.44, Nr.45, Nr.48, Nr.50, Nr.51, Nr.52, Nr.53, Nr.54,

Nr.57, Nr.58, Nr.59, Nr.61 /adrese/. Starp pusēm nav noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums.

Tiesa atzina, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī komunālajiem pakalpojumiem

izriet no likuma, proti, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-5.punkta, 13.panta pirmās un otrās daļas. Atbildētājai bija pienākums, pamatojoties uz

prasītājas izrakstītajiem rēķiniem, segt minētos izdevumus rēķinos norādītajos termiņos.

Pirmās instances tiesa atzina par pierādītu, ka atbildētāja nav veikusi samaksu saskaņā ar prasītājas izrakstītajiem rēķiniem par laika periodu no

2012.gada februāra līdz 2013.gada 1.februārim. Tā rezultātā atbildētājai izveidojies parāds prasītājai 5818,58 euro (Ls 4089,32) apmērā par nekustamo

īpašumu Nr.34, Nr.35, Nr.39, Nr.40, Nr.41, Nr.42, Nr.43, Nr.44, Nr.45, Nr.48, Nr.50, Nr.51, Nr.52, Nr.53, Nr.54, Nr.57, Nr.58, Nr.59,

Nr.61 /adrese/ apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja nav saņēmusi prasītājas sniegtos pakalpojumus. Ņemot vērā, ka tiesai netika iesniegti pierādījumi,

ka atbildētāja ir pilnībā vai daļēji samaksājusi prasītājas izrakstītajos rēķinos norādītās summas, un atsaucoties uz Civillikuma 1838.pantu, tiesa

neapšaubīja prasītājas argumentu, ka noteiktajā laika periodā samaksa nav veikta pilnā apmērā un atbildētāja ir pieļāvusi maksājumu kavējumu.

Pirmās instances tiesa atzina, ka prasītāja ir tiesīga saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus par laiku līdz 2013.gada 14.janvārim

164,88 euro (Ls 115,88).

Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu un 96.panta piekto daļu, tiesa uzskatīja, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem

ir pilnībā pierādīti prasības pieteikumā norādītie apstākļi un fakti.

Tiesa atzina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas prasītājas labā piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva

471,27 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 475,97 euro.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1753., 1756., 1759. un 1765.pantu, tiesa atzina, ka prasītājai nosakāmas tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

[4] Apelācijas sūdzību par minēto spriedumu iesniedza atbildētāja SIA “/Nosaukums A/”, pārsūdzot spriedumu pilnā apmērā.

Uzskata, ka tiesa nepareizi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un kļūdaini piemērojusi materiālās un procesuālās tiesību normas, kas novedis pie

nepareiza sprieduma taisīšanas.

Lietā ir strīds par atbildētājas informēšanu par to, ka izveidojies dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu

parāds.

Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, 97.panta pirmo daļu, 190.pantu, 193.panta piekto daļu, apelācijas sūdzības iesniedzēja

uzskata, ka pirmās instances tiesai bija liegta iespēja vispusīgi izvērtēt lietas faktiskos apstākļus, pieņemt likumīgu un pamatotu spriedumu, jo atbildētāja

lietā nebija sniegusi paskaidrojumus vai iesniegusi pierādījumus tādēļ, ka nesaņēma informāciju no tiesas un nebija informēta par celto prasību. Līdz ar to

atbildētājai tika liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Lietā ir strīds par rēķinu likumību un apsaimniekošanas maksas apmēru. Apsaimniekošanas maksas lielums ir atkarīgs no katras dzīvojamās mājas

stāvokļa. Atbildētāja apstrīd prasītājas izrakstīto rēķinu pamatotību, jo rēķinos ir iekļautas pozīcijas, kas neatbilst nekustamā īpašuma faktiskajam

stāvoklim. Atbildētājai piederošie dzīvokļi gan 2012.gadā, gan šobrīd ir tehniski sliktā stāvoklī. Teritorija ir norobežota, lai nepieļautu cilvēku iekļūšanu

ēkā. Tā kā šos nekustamos īpašumus nav iespējams izmantot dzīvošanai, nav nepieciešami prasītājas norādītie komunālie pakalpojumi, kas it kā sniegti.

Rēķinos norādīts, ka veikti remonta darbi, taču atbildētājas rīcībā nav informācijas par tiem. Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par rēķinos norādīto

summu pamatotību, periodu un veiktajiem remonta darbiem.

Ņemot vērā, ka vērtējams rēķinu tiesiskums, pārvērtējams arī prasītājas parāda aprēķins, kā arī nav tiesiska pamata piedzīt no atbildētājas

nokavējuma procentus.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja SIA “/Nosaukums A/” lūdz atcelt pārsūdzēto spriedumu un noraidīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību.

[5] Saskaņā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja I.Bičkoviča 2016.gada 24.februāra lēmumu Civilprocesa likuma 32.1 panta kārtībā civillieta

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret SIA “/Nosaukums A/” par parāda piedziņu nodota izskatīšanai Latgales apgabaltiesai.

[6] SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedza rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, uzskata to par nepamatotu un noraidāmu, bet

prasību – par pamatotu un apmierināmu.

Pirmās instances tiesa taisījusi pamatotu un likumīgu spriedumu, jo atbildētāja nepilda Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteiktos pienākumus, nav

pierādījusi samaksas veikšanu un ne pirms, ne pēc prasības celšanas nebija cēlusi iebildumus par saņemtajiem rēķiniem un prasību. Arī apelācijas sūdzībā

nav norādīti pamatoti iebildumi pret prasību.

Arī gadījumā, ja mājā nekādi darbi netiktu veikti, tas neatbrīvotu atbildētāju no pienākuma veikt ikmēneša maksājumus mājas remontdarbu fonda

uzkrājuma veidošanai saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7.punktu.

Norādīts, ka tiesas sūtījumi tika sūtīti uz atbildētājas juridisko adresi.

[7] Tiesas sēdē atbildētājas pilnvarotais pārstāvis uzturēja iesniegto apelācijas sūdzību saskaņā ar tajā norādītajiem motīviem. Paskaidroja, ka

prasītājas izrakstītajos rēķinos ir iekļautas pozīcijas, kas neatbilst nekustamā īpašuma faktiskajam stāvoklim. Atbildētājai piederošie dzīvokļi ir tehniski

sliktā stāvoklī un tos nav iespējams izmantot dzīvošanai, nav iesniegti pierādījumi par rēķinos norādīto summu pamatotību, periodu un veiktajiem remonta

darbiem. Lūdza prasību noraidīt.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis uzturēja prasību un apstiprināja tajā aprakstītos apstākļus, motīvus, bet atbildētājas iesniegtajai apelācijas

sūdzībai nepiekrita. Paskaidroja, ka atbildētāja ne pirms, ne pēc prasības celšanas nebija cēlusi iebildumus par saņemtajiem rēķiniem un prasību.

Atbildētājai ir pienākums veikt ikmēneša maksājumus mājas remontdarbu fonda uzkrājuma veidošanai.

Motīvu daļa

[8] Noklausoties pušu paskaidrojumus, novērtējot rakstveida pierādījumus lietā un apelācijas sūdzības argumentus, Latgales apgabaltiesas Civillietu

tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasība ir apmierināma pilnā apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un

pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. Apelācijas instance izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā. Prasības

priekšmeta vai pamata grozīšana nav pieļaujama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs, pilnībā pietiekams, tādēļ pievienojas pirmās

instances tiesas sprieduma argumentācijai, bet apelācijas sūdzībā izteiktie argumenti nevar būt par pamatu pretēju secinājumu izdarīšanai.

Pirmās instances tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 189. un 190.panta prasībām izvērtējusi visus apstākļus lietā, tostarp arī atbildētājas norādītos

apstākļus, un taisot spriedumu piemērojusi atbilstošās likuma normas.

Civillikuma 3.pants noteic - katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai

izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Tādējādi līdz 2010.gada 31.decembrim tiesiskās attiecības sakarā ar dzīvokļu īpašumiem regulēja likums “Par dzīvokļa īpašumu”, bet šobrīd to

nosaka Dzīvokļa īpašuma likums, kas stājies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājas īpašumā ir prasībā norādītie dzīvokļu īpašumi - Nr. 34, Nr. 35, Nr. 39, Nr. 40, Nr. 41, Nr. 42, Nr. 43,

Nr. 44, Nr. 45, Nr. 48, Nr. 50, Nr. 51, Nr. 52., Nr. 53, Nr. 54, Nr. 57, Nr. 58, Nr. 59 un Nr. 61 /adrese/, kurus apsaimnieko prasītāja. Uz šo brīdi

divus no minētajiem dzīvokļu īpašumiem (Nr. 52 un Nr. 54) iegādājusies fiziska persona – SIA “/Nosaukums A/” valdes loceklis (lietas otrā sējuma 43.-

44.lapa).

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Nav iesniegti pierādījumi, ka mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki būtu pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī pilnvarojuši citu personu to pārvaldīt un

apsaimniekot. Līdz ar to pastāv Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums apsaimniekot un uzturēt prasībā pieminēto mājīpašumu.

Pirmās instances tiesa pamatoti norādījusi, ka dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums veikt maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, kā arī komunālos maksājumus, kas izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1. - 5.punkta nosacījumiem.

Kā redzams no prasītājas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniegtajiem aprēķiniem par laiku no 2012.gada februāra līdz 2013.gada 1.februārim

atbildētājas kopējais parāds par nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ir 5818,58 euro (lietas pirmā sējuma 34.-148.lapa), tostarp arī

par veiktajiem komunālajiem pakalpojumiem dzīvoklī Nr. 34, (lietas pirmā sējuma 36.-39.lapa). Par pārējiem prasībā minētajiem dzīvokļu īpašumiem ir

aprēķināta un pieprasīta tikai apsaimniekošanas maksa, kā arī nekustamā īpašuma nodokļi par zemi un mājokli.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa nosakāma, pamatojoties uz Ministru Kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem

Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

No lietas materiāliem redzams - pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa dzīvojamai mājai /adrese/ noteikta atbilstoši obligāti veicamo

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānoto ieņēmumu un izdevumu tāmju kopsavilkumiem (lietas otrā sējuma 14.-18.lapa). Mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu pārskatos ir iekļauti izdevumi par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas un tai piesaistītā

zemesgabala sanitāro kopšanu, izdevumi par dzīvojamās mājas tehnisko apkopi un kārtējiem remontiem un izdevumi par mājas pārvaldīšanas

pakalpojumiem. Līdz ar to nav šaubu, ka uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus dzīvojamajā mājā prasītāja organizējusi atbilstoši Ministru

Kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”

prasībām.

Atbildētāja ir brīdināta par parāda esamību (lietas pirmā sējuma 148.lapa), tomēr parāds līdz lietas izskatīšanas brīdim nav samaksāts.

Lietā nav gūti pierādījumi par to, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce būtu noraidījusi pārvaldnieka piedāvāto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksu vai arī būtu lemts jautājums par citas apsaimniekošanas maksas noteikšanu vai par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību

pārņemšanu. Līdz ar to, kā to pamatoti konstatējusi pirmās instances tiesa savā spriedumā, atbildētājai ir pienākums samaksāt pārvaldīšanas izdevumus

prasītājas noteiktajā apmērā un rēķinos norādītajos termiņos.

Atbildētājas iebildumi par to, ka dzīvokļi ir tehniski sliktā stāvoklī, tos nav iespējams izmantot dzīvošanai, nav pamats celtās prasības noraidīšanai.

Minētie apstākļi neatbrīvo atbildētāju no pienākuma veikt ikmēneša maksājumus mājas remontdarbu fonda uzkrājuma veidošanai saskaņā ar Ministru

kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”

7.punktu.

Pienākums pašvaldībai pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar

dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai izriet no likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītās

daļas noteikumiem, bet prasības tiesības par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un pakalpojumu samaksu paredzētas minētā likuma 50.panta

astotās daļas normā.

Civillietu tiesas kolēģija, ievērojot procesuālās ekonomijas principu, nevērtē pārējos apelācijas sūdzībā minētos atbildētājas argumentus, kas pēc

būtības nevar ietekmēt spriedumā norādītos motīvus un nevar būt par pamatu apelācijas sūdzības apmierināšanai.

Ņemot vērā minētos apstākļus, prasība ir apmierināma, bet apelācijas sūdzība kā nepamatota ir noraidāma, jo pirmās instances tiesa ir pareizi

novērtējusi lietas faktiskos apstākļus, izlemjot prasību par parāda piedziņu, ir devusi atbilstošu juridisko novērtējumu izskatāmajā lietā.

Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds par dzīvojamās mājas un prasībā norādīto dzīvokļu īpašumu pārvaldīšanu un

pakalpojumiem 5818,58 euro, kā arī likumiskie nokavējuma procenti par laiku līdz 2013.gada 14.janvārim 164,88 euro, jo atbildētāja pieļāvusi

maksājumu kavējumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta otrai daļai tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Ievērojot Civilprocesa 33.panta otrās daļas, 34.panta pirmās daļas 1.punkta, 39.panta pirmās daļas 5.punkta un 41.panta pirmās daļas prasības,

no atbildētājas prasītājas labā piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 471,27 euro, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā

475,97 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.-42.panta nosacījumiem no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,85 euro

par pavēstu piegādi apelācijas instances tiesā (lietas otrā sējuma 2.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu vai par tiesāšanās izdevumu piedziņu, nosaka

termiņu, kas nevar būt garāks par desmit dienām, sprieduma labprātīgai izpildei.

Līdz ar to atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš par naudas summu un tiesāšanās izdevumu piedziņu - 10 dienas, sākot no

sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432. - 434. un 2041.pantu,

nosprieda

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /numurs/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu

pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, labā parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem

pakalpojumiem par laiku no 2012.gada februāra līdz 2013.gada 1.februārim 5818,58 euro, likumiskos nokavējuma procentus par laiku līdz 2013.gada

14.janvārim 164,88 euro un tiesas izdevumus 475,97 euro, kopā 6459,43 euro (seši tūkstoši četri simti piecdesmit deviņi euro un 43 centi), pārskaitot

tos uz vienu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem: LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS “Swedbank”;

LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS “Citadele banka”; LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS “SEB banka”; LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 –

AS “DnB banka”; LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 - Nordea Bank AB Latvijas filiāle.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums B/”, reģistrācijas numurs /numurs/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

10,85 euro (desmit euro un 85 centi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas, NMR 90001672316, kontā Nr. LV51TREL2190458019000 maksājuma

dokumentā norādot saņēmēja iestādi – Valsts kasi, kods –TRELLV22, maksājuma mērķī norādot 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi un datus

lietas identificēšanai.

Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības saņemt no sabiedrības ar

ierobežotu atbildību “/Nosaukums B/”, reģistrācijas numurs /numurs/, likumiskos procentus – sešus procentus gadā no piespriestās, bet faktiski vēl

nesamaksātās pamatparāda 5818,58 euro summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistīto tiesas izdevumu samaksas kvīts oriģināls labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā iesniedzams Latgales apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā 30 dienu

laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2016.gada 26.jūlija.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis I.Stivriņš

Tiesnese S.Vasiļevska

Tiesnese L.Mežale