Court dismissed appeal against police fine for speeding, upholding original penalty decision.

Lietas arhīva Nr. 1A-0045-18/17

ECLI:LV:RIRT:2018:0807.1A33004518.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā, 2018.gada 7.augustā

Rīgas rajona tiesas tiesnese M.Dreimane rakstveida procesā, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ sūdzības par

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 15.decembra lēmumu Nr.2137 administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.PG114349.

Aprakstošā daļa

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem konstatējams, ka -

Rīgā, Irbenes ielā 12, 2017.gada 21.novembrī, plkst. 17:30, VP RRP inspektors I.Rengards noformējis /pers. A/ administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PG114349 ( turpmāk- Protokollēmums) par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu

satiksmes noteikumi” (turpmāk tekstā CSN) 101. punkta prasību neievērošanu, par to, ka 2017.gada 21.novembrī plkst.17:24, Rīgā, /pers. A/ vadīja

transportlīdzekli Jeep Grand Cherokee ar valsts reģistrācijas nummuru /reģistrācijas numurs/, pa Irbenes ielu no Valdeķu ielas puses vaiņodes ielas

virzienā, ar ātrumu 57 km/h, pie atļautā ātruma 20 km/h, ceļa zīmes Nr.519 “Āpdzīvotas ielas sākums” un Nr.533 “”Dzīvojamā zona” darbības zonā.

Minimālais ātrums, aprēķinot pieļaujamo radara kļūdu- 54 km/h. Ātrums fikšts ar ātruma mērierīci “Stalker Dual DSR” Nr.DE006662. Pārkāpums

fiksēts videoierakstā.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta LAPK 149.8 panta 12. daļā un inspektors piemērojis /pers. A/ naudas sodu 160.00 euro

apmērā.

No ieraksta administratīvā pārkāpuma Protokolā-lēmumā redzams, ka /pers. A/ ar Protokollēmumu iepazinās, to parakstīja, piezīmes nav izteicis

(lietas 14.lapa).

VP RRP inspektors I.Rengards pieņēmis Lēmumu par /pers. A/ nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas saskaņā ar LAPK

276. panta nosacījumiem./ Ar Lēmumu /pers. A/ piemērots naudas sods 80.00 euro apmērā, jo /pers. A/ 276.1 pantā ietvertie nosacījumi ir

izskaidroti, vainu pārkāpumā viņš ir atzinis, piemērotajam sodam piekritis un lēmumu saņēmis ( lietas 15.lapa).

Neskatoties uz to, ka /pers. A/ ( turpmāk-sūdzības iesniedzējs) piekrita Lēmumam par viņa nosacītas daļējas atbrīvošanas no naudas soda

samaksas saskaņā ar LAPK 276.1 panta nosacījumiem, viņš 2017.gada 29.novembrī vērsies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldē ( turpmāk-Iestāde) ar sūdzību, kurā norādījis, ka nepiekrītot Protokolam- lēmumam km/h (lietas 23.lapa).

Iestāde, izskatot sūdzības iesniedzēja sūdzību, 2017.gada 15.decembrī pieņēmusi lēmumu Nr.2137 (turpmāk – Iestādes lēmums), ar kuru

Protokols-lēmums atstāts negrozīts ( lietas 32.-35.lapa).

Iestāde savā lēmumā konstatējusi un norādījusi sekojošo.

Iestāde konstatējusi, ka 2017.gada 21.novembrī plkst. 17:30 VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona (turpmāk -

PPP ???) inspektors Ingmārs Rengards sastādīja /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PG114349 par Latvijas Republikas Ministru kabineta

2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 101.punkta prasību pārkāpumu, proti, par to, ka viņš 2017.gada

21.novembrī plkst. 17:24, Rīgā, vadīja transportlīdzekli Jeep Grand Cherokee, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Irbenes ielu no

Valdeķu ielas puses Vaiņodes ielas virzienā, ar ātrumu 57 km/h, pie atļautā braukšanas ātruma 20 km/h, ceļa zīmes Nr.519 “Apdzīvotas vietas sākums”

un Nr.533 “Dzīvojamā zona” darbības zonā. Minimālais ātrums, aprēķinot pieļaujamo radara kļūdu,- 54 km/h. Ātrums fiksēts ar ātruma mērierīci

“Stalker Dual DSR” Nr.DE006662.

Pārkāpums fiksēts video ierakstā.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta LAPK 149.8panta divpadsmitajā daļā - par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 km/h līdz 40

km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, ja tas

izdarīts vietā, kura apzīmēta ar ceļa zīmi 519. vai 555.ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 533.ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”,- transportlīdzekļa

vadītājam uzliek naudas sodu 160 euro.

Pārkāpuma fiksēšanas vietā VP RRP KPP PPP ??? inspektors I.Rengards, konstatējot atbildību mīkstinošos apstākļus, kas noteikti LAPK

33.panta pirmās daļas 1.punktā un atbildību pastiprinošos apstākļus, kas noteikti LAPK 34.panta otrajā daļā, saskaņā ar LAPK 149.8panta

divpadsmitās daļas nosacījumiem piemēroja /pers. A/ naudas sodu 160 euro.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu /pers. A/ iepazinās un parakstīja to. Rakstiskus paskaidrojumus vai iebildumus nesniedza.

Iestāde atsaukusies un citējusi LAPK 276.1pantu , konstatējusi, ka ievērojot 33.panta pirmās daļas 1.punktā minētos atbildību mīkstinošos

apstākļus, ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlo izdarīto, saskaņā ar LAPK 276.1panta pirmās daļas 1.punktu, VP RRP KPP PPP ??? inspektors I.Rengards

pieņēmis lēmumu par /pers. A/ nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas 50% apmērā, kas konkrētajā gadījumā LAPK 149.8panta

divpadsmitās daļas ietvaros sastāda 80 euro.

/pers. A/ LAPK 276.1 pantā ietvertie nosacījumi tikušiu izskaidroti. Ar pieņemto lēmumu par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas

/pers. A/ iepazinies un parakstījis to.

2017.gada 29.novembrī VP RRP KPP reģistrētajā iesniegumā /pers. A/ norāda, ka 2017.gada 21.novembrī brauca ar transportlīdzekli Jeep

Grand Cherokee, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, no tehniskās apskates. Plkst. 17:24:26, pamatojoties uz videoierakstu, tika fiksēts

braukšanas ātrums 54 km/h. Piebraucot Kartupeļu ielas un Valdeķu ielas krustojumam, apstājās, lai palaistu transportlīdzekļus, kas brauca pa

šķērsojamo brauktuvi. Ceļa zīme Nr.533 “Dzīvojamā zona” atradās 50 metru attālumā no viņa apstāšanās vietas. Šķērsojot krustojumu ievēroja, ka no

kreisās puses tuvojas transportlīdzeklis, lai neradītu avārijas situāciju, palielināja braukšanas ātrumu. Līdz ceļa zīmei “Dzīvojamā zona” bija 30 metri.

Šķērsojot krustojumu pamanīt ceļa zīmi Nr.533 ierobežoja laika apstākļi - migla, un novietotais kravas furgons. Nezinot par ceļa zīmi Nr.533, to var arī

nepamanīt. Pirms ceļa zīmes braucis ar ātrumu 35 km/h. Uzskata, ka neviens netika apdraudēts. Turpināja braukt pa Irbenes ielu, šķērsoja ātruma

ierobežojošo valni ar ātrumu 23 km/h, un aptuveni pēc 35 metriem ievēroja transportlīdzekli, kas ieslēdza zilās bākugunis. Domājis, ka tas esot

Pašvaldības policijas vai Valsts policijas transportlīdzeklis, kas brīdina par kādu bīstamību konkrētajā ceļa posmā. Nobrauca malā, lai dotu ceļu. Tad pie

viņa pienāca policijas darbinieks, pajautāja dokumentus, un pēc lūguma izskaidroja apturēšanas iemeslu. Viņa šaubas par iespējamo pārkāpumu netika

ņemtas vērā. No videoieraksta konstatējams, ka policijas darbinieki atradās 200 metru attālumā no vietas kur uzstādīta ceļa zīme Nr.533 “Dzīvojamā

zona”. Pieejamais videoieraksts ir sliktas kvalitātes, no kura nav iespējams noteikt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru. Turklāt varbūt pirms tika

fiksēts cita transportlīdzekļa braukšanas ātrums. Lūdz izvērtēt pārkāpumu pēc būtības, rakstura un atcelt piemēroto administratīvo sodu, jo lēmumu

uzskata par nepamatotu.

Iestāde atsaukusies un citējusi LAPK 272.pantu, 286.panta pirmo daļu, Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu.

Tāpat Iestāde citējusi CSN 101.punktu, kas noteic, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet

dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās 20 km/h.

Tāpat Iestāde, noskatoties pārkāpuma konstatācijas vietā veikto video ierakstu konstatējusi, ka 2017.gada 21.novembrī plkst. 17.24.26 no

braucoša dienesta transportlīdzekļa, logā “Mērķis” tiek fiksēts braukšanas ātrums 57 km/h. Plkst. 17:24:34 tiek ieslēgts speciālais skaņas signāls un

transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, tiek apturēts. Transportlīdzeklis uz brauktuves atrodas kā vienīgais, tā tiešā tuvumā

nav citu kustībā esošu transportlīdzekļu. Kā arī no videoieraksta konstatējams, ka plkst. 17:24:31 transportlīdzeklis strauji samazina braukšanas ātrumu

un šķērso uz brauktuves izveidoto mākslīgo paaugstinājumu - ātrumvalni. Pirms braukšanas ātruma fiksēšanas policijas darbinieki izbrauc no ceļa līkuma.

Iestāde konstatējusi, ka lietā nepastāv strīds par to, ka /pers. A/ 2017.gada 21 .novembrī Rīgā, vadīja transportlīdzekli Jeep Grand Cherokee,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Irbenes ielu no Valdeķu ielas puses Vaiņodes ielas virzienā. Turklāt lietā faktiski nepastāv strīds par

minētā transportlīdzekļa vadīšanu ceļa zīmes Nr.533 “Dzīvojamā zona” darbības zonā. Kā arī lietā nepastāv strīds, ka /pers. A/ apturēja policijas

darbinieki un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PGl 14349.

Lietā ir izteikts konkrēts lūgums, proti, atcelt piemēroto administratīvo sodu.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.4pantu noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Valsts policija ar šim nolūkam paredzētām

mērierīcēm.

No Latvijas Nacionālā metroloģijas centra Elektrisko mērījumu laboratorijas izdotā un apstiprinātā verificēšanas sertifikāta Nr.E0047V17 izriet, ka

radars “Stalker Dual DSR” Nr.DE006662 transportlīdzekļu ātruma kontrolei atzīts par derīgu izmantošanai līdz 2018.gada 29.janvārim.

Administratīvajā lietā esošie pierādījumi apliecina, ka konkrētajā gadījumā izmantotā ātruma kontroles mērierīce bija verificēta, atbilda normatīvajos

aktos noteiktajām tehniskajām prasībām un secīgi bija piemērota ātruma mērīšanai. Faktu, ka ātrums tika fiksēts tieši /pers. A/ vadītajam

transportlīdzeklim, apstiprina administratīvā pārkāpuma protokols un video ieraksts. '

Objektīvai lietas izskatīšanai tika veikta pārkāpuma vietas apsekošana. Apsekošanas laikā konstatēts, ka braucot pa Irbenes ielu no Valdeķu ielas

puses, uz Irbenes ielas, pirms Irbenes ielas nama Nr.14, ir uzstādīta ceļa zīme Nr.533 “Dzīvojamā zona”. Minētā ceļa zīme ir labi redzama, nav nekādu

šķēršļu. Braucot tālāk pa Irbenes ielu, aiz daudzdzīvokļu nama (Irbenes iela Nr.14) ir uzstādīts mākslīgais paaugstinājums - ātrumvalnis. Šķērsojot

ātrumvalni, nedaudz uz priekšu atrodas Irbenes ielas nams Nr.12 (pie kura tika apturēts /pers. A/ vadītais transportlīdzeklis). Braucot tālāk pa Irbenes

ielu seko ceļa līkums. Savukārt piebraucot pie Valdeķu un Irbenes ielu krustojuma pa Kartupeļu ielu, lai šķērsotu Valdeķu ielu un turpinātu kustību pa

Irbenes ielu, uz Irbenes ielas uzstādītā ceļa zīme Nr.533 “Dzīvojamā zona” ir labi redzama.

Paskaidrojumu sniegšanai tika uzaicināts VP RRP KPP PPP ??? inspektors I.Rengards, kurš dienesta ziņojumā norāda, ka 2017.gada

21.novembrī plkst. 17.24 pildīja dienesta pienākumus kopā ar jaunāko inspektoru R.Romanovski. Ar dienesta transportlīdzekli brauca Rīgā, pa Irbenes

ielu no Vaiņodes ielas puses Valdeķu ielas virzienā, ceļa zīmes Nr.533 “Dzīvojamā zona” darbības zonā. Plkst.l7:24 pamanīja pretējā virzienā braucošu

transportlīdzekli, kurš brauca gar Irbenes ielas Nr.14 namu ar ātrumu 57 km/h, pie atļautā braukšanas ātruma 20 km/h. Transportlīdzeklis Jeep Grand

Cherokee tika apturēts pie nama Irbenes ielā Nr.12. Pieejot pie vadītāja sasveicinājās, palūdza dokumentus un izskaidroja pārkāpuma būtību. Vadītājs

/pers. A/ sākotnēji nepiekrita fiksētajam braukšanas ātrumam, aizbildinoties ar to, ka tik īsā ceļa posmā nav varējis attīstīt tādu ātrumu. Pēc iepazīšanās ar

videoierakstu savu vainu atzina un iebildumus neizteica. Par pārkāpumu tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PG114349. Pieņemot

lēmumu administratīvajā lietā tika ņemti vērā atbildību mīkstinošie apstākļi, kā arī tika ņemts vērā, ka /pers. A/ pārkāpumu atzina, un tika pieņemts

lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas. /pers. A/ tika iepazīstināts ar lietas materiāliem, tika izskaidrotas tiesības un

pienākumi. Vadītājs parakstīja administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas, un saņēma

kopijas. Ceļa zīme Nr.533 “Dzīvojamā zona” ir uzstādīta Irbenes ielā pirms nama Nr.14 braucot no Valdeķu ielas puses.

Iestāde izskaidrojusi, ka video ieraksts ir tikai viens no pierādījumiem un tas jāvērtē kopsakarā ar administratīvās lietas materiāliem.

Transportlīdzeklis tiek identificēts pēc tā apturēšanas, jo policijas darbinieki vizuāli konstatē pārkāpumu. Iestāde, izvērtējot administratīvās lietas

materiālus to kopsakarā, secinājusi, ka tai nerodas objektīvas šaubas, ka braukšanas ātrums 57 km/h fiksēts tieši /pers. A/ vadītajam transportlīdzeklim.

Kā arī nerodas šaubas, ka minētais braukšanas ātrums fiksēts ceļa zīmes Nr.533 “Dzīvojamā zona” darbības zonā.

Iestāde papildus paskaidro, ka no videoieraksta skaidri un nepārprotami redzams vadītāja izdarītais administratīvais pārkāpums, proti, braukšanas

ātrums pārkāpums.

Saskaņā ar likuma “Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktu policijas darbinieka pamatpienākumos ietilpst novērst un pārtraukt administratīvos

pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai nodot tās izskatīšanai pēc

pakļautības, savukārt 12.panta pirmās daļas 4.punkts policijas darbiniekam devis tiesības sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem;

likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu

lietvedības nodrošināšana, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības. Saskaņā ar likuma “Par

policiju” 27.pantu policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Materiāla izskatīšanas gaitā nav konstatēti fakti, kas apliecinātu to, ka policijas darbinieks tieši vai netieši, kaut kādu personīgu motīvu vadīts, būtu

personīgi ieinteresēts noformēt administratīvā pārkāpuma protokolu /pers. A/. Nekādi apstākļi, kas liktu apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti, netika

konstatēti.

Arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturto daļu valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, tātad, šajā gadījumā arī

policijas darbiniekam, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Pamatojoties uz šo, VP RRP KPP uzskata, ka šajā gadījumā nav pamata

neticēt policijas darbinieka sastādītā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PG114349 norādītajam, jo viņš nav tieši ieinteresēts šīs lietas iznākumā.

Izvērtējot visus administratīvās lietas materiālus Iestāde konstatējusi, ka /pers. A/ ir parakstījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PGl 14349,

nenorādot pilnīgi nekādus iebildumus vai faktus, kas tika norādīti iesniegumā.

Iestāde secina, ka iepriekš minētais liecina par to, ka /pers. A/ ir piekritis tam, kas rakstīts administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PG114349 un

atzinis savu vainu izdarītajā pārkāpumā. Turklāt uz minēto norāda, fakts, ka /pers. A/ sākotnēji tika pieņemts lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no

nauda soda samaksas.

Iestāde ņem vērā praksē izteiktās atziņas, proti, to, ka publiskajās tiesībās darbojās publiskās ticamības princips, un policijas amatpersonu

sastādītiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a apriori ir publiskā ticamība, un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus,

kas to apstiprina. Administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā fiksētas ziņas par izdarīto pārkāpumu un kuram ir pierādījumi lietā. Tas

vērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā (Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 03.jūnija spriedums lietā Nr. 116008413, 106AA-0119/13-

14).

Iestāde citējusi un atsaukusies uz LAPK 243.pantu, LAPK 243.1 pantu, secinot, ka par pierādījumiem šajā lietā var kalpot administratīvā

pārkāpuma protokols Nr.PG114349, /pers. A/ iesniegums, ātrumu fiksējošās mērierīces radara “Stalker Dual DSR” Nr.DE006662 verificēšanas

sertifikāts Nr.E0047V17, video ieraksts, apskates protokols un videoieraksts, un policijas darbinieka dienesta ziņojums.

LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība

par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Iestāde norādījusi, ka ņemot vērā LAPK 276.1 panta piekto daļu lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas zaudē spēku,

ja administratīvi sodītā persona pārsūdz lēmumu par naudas soda uzlikšanu, un konstatē, ka ar pārsūdzēto lēmumu VP RRP KPP PPP ??? inspektors

I.Rengards iesniedzēju ir saucis pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts LAPK 149.8panta divpadsmitās

daļas sankcijā par CSN 101.punkta prasību pārkāpumu, proti, par transportlīdzekļa vadīšanu, ar braukšanas ātrumu 57 km/h, ceļa zīmes Nr.533

“Dzīvojamā zona” darbības zonā, - paredz transportlīdzekļa vadītājam uzlikt naudas sodu no 160 euro.

/pers. A/ piemērots naudas sods 160 euro. Iestāde konstatē, ka piemērotā tiesību norma, LAPK 149.8panta divpadsmitā daļa, ir imperatīva

tiesību norma, saskaņā ar kuru amatpersonai nav piešķirta rīcības brīvība nepieņemt konkrētu lēmumu par naudas soda 160 euro piemērošanu, jo

transportlīdzekļa vadītājs pārsniedza maksimālo atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā. Līdz ar to minētajā situācijā nav lietderīgi vērtēt atbildību

mīkstinošo un atbildību pastiprinošo apstākļu esamība vai neesamība, jo tas nemaina naudas soda sankcijas robežas.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ja likumdevējs ir pieņēmis imperatīvu normu, saskaņā ar kuru ir izdodams

obligātais administratīvais akts, tad likumdevējs jau sākotnēji ir izvērtējis sabiedrības un atsevišķas personas tiesiskās intereses, kā rezultātā pieņemta

norma, kas noteic, ka, pastāvot konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, izdodams obligātais administratīvais akts, kas nav saistīts ar īpašu tā izdošanas vai

satura lietderības apsvērumu izvērtēšanu (sk.2004.gada 09.marta spriedumu lietā Nr.SKA-10, skat. arī 2004.gada 19. oktobra spriedumu lietā

Nr.SKA-176).

Iestāde secinājusi, ka , ka ar visiem lietas materiāliem ir pierādītas /pers. A/ darbības CSN 101.punkta prasību pārkāpumā. Tādējādi administratīvā

pārkāpuma protokols noformēts un lēmums lietā Nr.PG114349 pieņemts likumīgi un pamatoti. Lietā nav neviena objektīva, pamatota un likumīga

iemesla, lai /pers. A/ atceltu piemēroto sodu (lietas 32.-35.lapa).

Nepiekrītot Iestādes lēmumam, sūdzības iesniedzējs to pārsūdzējis Rīgas rajona tiesai adresētajā sūdzībā, kura Iestādē saņemta 2018.gada

4.janvārī (lietas 1.-3.lapa).

Noskatoties video, sūdzības iesniedzēja ieskatā, varot konstatēt, ka automašīna jau sen ir samazinājusi ātrumu un šķērso valni ar ātrumu 23 km /h ,

ņemot vērā pieļaujamo kļūdu tas ir 20 km/h, pēc tam arī var redzēt, ka nākamā mašīna šķērso valni jau ar 29 km /h pirms tam braucot ar 35 km/h, kas

pārsniedz viņa braukšanas ātruma grafiku, ko var redzēt video monitora augšējā daļā. Piemēram, ātrums 57km/h redzams dažas sekundes simtdaļās, pat

ne sekundi, pēc tam samazinās 3. sekunžu laikā līdz 35km/h un pēc 2.sek tas ir 23km/h tas viss ir fiksēts video.

Vaļņa atrašanās vietu video var konstatēt pēc auto lukturu trajektorijas izmaiņām. Ko nevar pateikt par auto ātruma fiksēšanas vietu ar monitorā

norādītajiem 57 km/h.

Lietā apstrīd, to ka ātruma fiksēšanas laikā atradies zīmes Nr. 533. Darbības zonā (bieži vien zīme tiek izvietota krustojuma zonā).

Viņa gadījumā pirms zīmes bijis novietots autofurgons, kurš parasti veicot preču piegādi veikalam, kurš atrodas namā Nr. 14, un bijis aizsedzis

zīmes redzamību ( Skat. Pielikumu Nr 8. un 9. Un zīme atradās 50 m attālumā no Kartupeļu ielas krustojuma).

Neizpratni radot lēmumam pievienotais eksperta slēdziens un foto, kas bijuši veikti gaišā dienas laikā un norādīts, ka objektīvai lietas

izskatīšanai tika veikta pārkāpumā vietas apsekošana? Šajā slēdzienā arī ir rakstīts , ka zīme Nr.533 Dzīvojamā zona ir uzstādīta pirms nama Nr.14 .

Pirms pievienojis foto, kur šis fakts jau esot redzams , papildus ar attālumu atzīmēm, tātad strīds par zīmes esamību nepastāv, strīds pastāv par zīmes

un transporta līdzekļa atrašanās vietu ātruma fiksēšanas laikā.

Norādījis un apstrīdējis to, ka ātruma režīma kontrole notikusi ceļa posmā no attāluma, kurā nevarot noteikt precīzu viņa automašīnas atrašanās

vietu, un nav redzama zīmes Dzīvojamā zona atrašanās vieta. Tas nozīmē no otras puses-Vaiņodes ielas.(Skat pielikumu Nr.4)

Tāpat norādīts , ka pirms braukšanas ātruma fiksēšanas policijas darbinieki izbrauc no līkuma. Pilnīgi piekrīt šim faktam, par to liecina arī GPS

norādītās koordinātes, kā arī to ka darbinieki atradās 200 m attālumā no zīmes Nr. 533 “Dzīvojamā zonā” un tā nav redzama, līdz ar to nav noteicams,

kur atradās automašīna ātruma fiksēšanas laikā, zīme nav redzama arī no vietas kur policijas darbinieki apstājās.

Izbrīnu rada policijas auto ātruma rādījumi, video 17:24:34 - ātruma patruļa izmaiņas no 5 km/h līdz 25 km/h policijas auto apstājoties , kas tieši

norāda uz to, ka ātrums palielinās par 20 km/h un to, ka kontroles mērierīce nestrādā korekti un ir kļūdains rādījums.

Lietai pievienots inspektora I.Rengarda dienesta ziņojums, kurā ir rakstīts, ka ceļa zīme Nr.533 “Dzīvojamā zona” ir uzstādīta Irbenes ielā pirms

nama Nr.14 braucot no Valdeķu ielas puses, bet shematiskajā zīmējumā norāda, ka tā atrodas uz mājas sānu sienas robežas.

Reāli zīme Nr.533 “Dzīvojamā zona” atrodas 5m pēc nama sānu sienas robežas no Valdeķu ielas puses. Shēmā nav korekti norādīta

policijas auto un mērķa transporta līdzekļa atrašanās vieta (video ir norādītas GPS koordinātes), pēc video ir redzams, ka policijas auto pārvietojas ar

ātrumu no 21 līdz 4 km/h beigās paātrinoties līdz 25km/h veicot vismaz 50 metru distanci, tādā veidā tas būtu aizbraucis līdz “ātruma valnim” (20 km/h

atbilst 5 m/s attālumam) nevis apstājies pie nama Nr.12. skatīt video intervālā 17:24:26-17-17:24:35, tas pats attiecināms uz transporta līdzekli, kuram

reģistrēja ātrumu.

Nav norādīts kādā režīmā ir ekspluatēta ātruma mērierīce “Stalker Dual DSR”, ražotājs Applied Concepts Inc. brīdina, ka iekārta ir jūtīga

uz transporta līdzekļa iekšpusē esošā ventilatora radīto troksni un vibrāciju, tā ir bieži sastopama problēma, lielākā daļa ventilatoru var ģenerēt ātrumu līdz

45 km/h , darbojoties stacionārā režīmā vai, kad patrulēšanas ātrums ir mazāks par 48 km/h. Tāpat tas var ietekmēt doplera- pretējā joslu radara

rādījumus ja patrulēšanas ātrums ir mazāks par 24 km/h (avots www.stalkerradar.com) Rezultātā var būt iegūti kļūdaini rādījumi, kas nepareizi

atspoguļo mērķa ātrumu.

Visi šie apstākļi liek apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti šajā lietā (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta lēmumu Lietā Nr.SKA-157/2007), kaut arī LAPK 244. Pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas

iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Visi

lietas apstākļi netika novērtēti. Policists protokolā sev šķietamo ir dokumentējis , ka esošo. Nekur nav norādes par pārkāpuma subjektīvo pusi, līdz ar to

policijas darbinieka administratīvā protokolā norādītie secinājumi jāapstiprina ar pierādījumiem par pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem.(sk.2006.g.l2.01.

spriedums Lietā nr SKA-51).

Satversmes 92.pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskas intereses taisnīgā tiesā ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams

viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. …“Senāta Administratīvo lietu departaments 03.03.2009. spriedumā lietā Nr. SKA-48/2009 nosprieda:

“Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis

nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav

pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija.” Saskaņā ar administratīvā procesa principu in dubio pro civis (piemēram,

Administratīvās apgabaltiesas 29.04.2009. spriedums Nr.P129022608, 10.punkts, 2011.gada 28.novembra spriedums lietā Nr. 142010009, 13.

punkts) pierādīšanas nastai jāgulstas pēc iespējas uz amatpersonu un šaubu gadījumā risinājumam jābūt par labu privātpersonai.

Tādējādi lietā ir strīds par to, vai braukšanas ātrums ir fiksēts vēl pirms, vai jau pēc ceļa zīmes Nr.533 “Dzīvojamā zona”. Saskaņā ar

administratīvā procesa pamatprincipiem, publiskajās tiesībās jebkuras šaubas tulkojamas par labu indivīdam. Lietās, kurās tiek lemts par personas

sodīšanu, tiek piemērots princips, ka pamatotas šaubas tiek tulkotas par labu personai, kuru sauc pie likumā noteiktās atbildības un soda (in dubio pro

civis). No materiāliem ir redzams, ka nav neapšaubāmu pierādījumu, ka sūdzības iesniedzējs būtu izdarījis inkriminētos administratīvos pārkāpumus. Pie

šādiem pierādījumiem un faktiem ir jāņem vērā Satversmes tiesas atzinums, ka administratīvo pārkāpumu lietas ir uzskatāmas par krimināllietām Eiropas

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izpratnē (Satversmes tiesas 2002.gada 20.jūnija sprieduma lietā Nr.2001-17-0106

6.1.punkts) un jāievēro nevainīguma prezumpcija — nevienu nevar atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav

pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, kā arī visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu pārkāpējam.

Ņemot vērā to, kaprotokolā nav norādīta un noteikta precīza pārkāpumā izdarīšanas vieta (zīme 533. Dzīvojamā zona neatrodas ceļu

krustojuma zonā bet vairāk kā 30m tālāk no tās), tikai kustības virziens, ātruma režīma kontrole notika ceļa posmā no liela attāluma, kurā

nevar noteikt precīzu mērķa a/m atrašanās vietu, un nav redzama zīmes-,, Dzīvojamā zona “ atrašanās vieta.jo priekšā ir koki ātruma režīma

kontrole notika ceļa posmā un vietā, kur mainās ātruma ierobežojum, netika piedāvāta iespēja uzrakstīt paskaidrojumu par notikušo,

protokolam pievienotajā video nevar redzēt a/m numuru vietā, kur bija fiksēts pārkāpums, video nav saskatāma vieta kur ir izvietota ceļa

zīme - Dzīvojamā zona un pašu zīmi, Inspektors I. Rengrands dienesta ziņojumā sniedzis nepatiesu informāciju par lietas faktiem, Ekspertīze

veikta neņemot vērā rēālos un subjektīvos lietas apstākļus un ar nepatiesu informāciju, Iepriekšējo protokolu (pārkāpumu) sarakstu, nav

pieejams eksperta apskates videomateriāls, lūdzu izvērtēt pārkāpumu pēc lietas būtības, rakstura un atcelt administratīvo sodu, kas paredzēts kas

paredzēts LAPK 149.8panta divpadsmitās daļas sankcijā par CSN 101.punkta prasību pārkāpumu, proti, par transportlīdzekļa vadīšanu, ar braukšanas

ātrumu 57 km/h (54 km/h ņemot vēra pieļaujamo kļūdu), ceļa zīmes Nr.533 “Dzīvojamā zona” darbības zonā, - paredz transportlīdzekļa vadītājam uzlikt

naudas sodu no 160 euro, jo lēmumu uzskata par nepamatotu.

Uzskata, ka ar lietas pierādījumiem lēmums nav pieņemts likumīgi un pamatoti. Šajā lietā jāskata fiksētā ātruma pārsniegšanu zīmes 519 vai 555.

darbības zonā pie atļautā ātruma 50 km/h (lietas 1.-3.lapa) .

Ar Rīgas rajona tiesas tiesnese s 2018.gada 15.janvāra lēmumu nolemts pieņemt sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību un ierosināt

tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā, un noteikt lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 7.augustā.

Lietas dalībniekiem paziņots par laiku, kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Izskaidrots, ka lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas

izskatīšanu saistītus pieteikums vai lūgumus līdz 2018.gada 5.februārim (lietas 44.-47.lapa).

Līdz tiesneša noteiktajam termiņam pieteikumi vai lūgumi tiesā netika saņemti. Noraidījums tiesnesim netika pieteikts.

M o t ī v u d a ļ a

Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, sūdzībā minētos argumentus, tiesa uzskata,

ka sūdzība ir noraidāma un Iestādes lēmums atstājams negrozīts.

Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir pamatu Iestādes lēmuma atcelšanai tiesa nekonstatē.

Tiesa, izvērtējusi Iestādes lēmumā norādīto pamatojumu, kā arī pamatojumu saistībā ar Sākotnējā sūdzībā norādītajiem argumentiem, secina, ka

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar ko izmanto Latvijas APK 289. 13 panta trešajā daļā noteikto un pievienojas Iestādes nolēmuma

motivācijai.

Tiesa atzīst, ka veicot administratīvo lietvedību, ir ievērotas procesuālās prasības un nekonstatē apstākļus, kas norādītu, ka administratīvās

lietvedības laikā tiktu aizskartas sūdzības iesniedzēja tiesības.

Saskaņā ar LAPK 289.6 pantu, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā tiesai cita starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais

pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo

administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Administratīvā pārkāpuma lietā tiesa konstatē šādus rakstveida pierādījumus:

-2017.gada 29.janvāra administratīvā pārkāpuma protokols, kurā fiksēts, ka 2017.gada 21.novembrī plkst.17:24, Rīgā, /pers. A/ vadīja

transportlīdzekli Jeep Grand Cherokee ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, pa Irbenes ielu no Valdeķu ielas puses Vaiņodes ielas

virzienā, ar ātrumu 57 km/h, pie atļautā ātruma 20 km/h, ceļa zīmes Nr.519 “Āpdzīvotas ielas sākums” un Nr.533 “”Dzīvojamā zona” darbības zonā.

Minimālais ātrums, aprēķinot pieļaujamo radara kļūdu- 54 km/h. Ātrums fiksēts ar ātruma mērierīci “Stalker Dual DSR” Nr.DE006662. Pārkāpums

fiksēts videoierakstā.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta LAPK 149.8 panta 12. daļā un inspektors piemērojis sūdzības iesniedzējam naudas sodu

160.00 euro apmērā (lietas 14.lapa);

-Videoieraksts, kurā fiksēts pārkāpums, proti, noskatoties Protokolam-lēmumam pievienoto CD ierakstu, tiesa secina, ka 2017.gada

21.novembrī plkst. 17:24:26 no braucoša dienesta transportlīdzekļa, logā “Mērķis” tiek fiksēts braukšanas ātrums 57 km/h. Plkst. 17:24:34 tiek ieslēgts

speciālais skaņas signāls un transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, tiek apturēts. Transportlīdzeklis uz brauktuves atrodas

vienīgais un tā tiešā tuvumā nav citu kustībā esošu transportlīdzekļu. No videoieraksta redzams, ka transportlīdzeklis, ieraugot policijas transportlīdzekli,

17:24:31 strauji samazina braukšanas ātrumu un šķērso uz brauktuves izveidoto mākslīgo paaugstinājumu - ātrumvalni. No ieraksta redzams, ka pirms

braukšanas ātruma fiksēšanas policijas darbinieki izbrauc no ceļa līkuma (lietas 38.lapa);

-Latvijas Nacionālā metroloģijas centra verificēšanas sertifikāts Nr.E0047V17 par to, ka radars “Stalker Dual DSR” Nr.DE006662

transportlīdzekļu ātruma kontrolei atzīts par derīgu izmantošanai no 2017.gada 30.janvāra līdz 2018.gada 29.janvārim ( lietas 20.lapa);

-2017.gada 13.decembra Valsts policijas RRP KPP Sūdzību izskatīšanas nodaļas inspektores I.Cīrules Pārkāpuma konstatēšanas vietas

Apskates protokols, kurā konstatēts un nofilmēts, ka braucot pa Irbenes ielu no Valdeķu ielas puses, uz Irbenes ielas, pirms Irbenes ielas nama

Nr.14, ir uzstādīta ceļa zīme Nr.533 “Dzīvojamā zona”. Minētā ceļa zīme ir labi redzama, nav nekādu šķēršļu. Braucot tālāk pa Irbenes ielu,

aiz daudzdzīvokļu nama (Irbenes iela Nr.14) ir uzstādīts mākslīgais paaugstinājums - ātrumvalnis. Šķērsojot ātrumvalni, nedaudz uz priekšu

atrodas Irbenes ielas nams Nr.12 (pie kura tika apturēts /pers. A/ vadītais transportlīdzeklis). Braucot tālāk pa Irbenes ielu seko ceļa līkums.

Savukārt piebraucot pie Valdeķu un Irbenes ielu krustojuma pa Kartupeļu ielu, lai šķērsotu Valdeķu ielu un turpinātu kustību pa Irbenes ielu,

uz Irbenes ielas uzstādītā ceļa zīme Nr.533 “Dzīvojamā zona” ir labi redzama (lietas 16.lapa);

-Fotogrāfijas izdrukas no videoieraksta, kas veikts 2017.gada 13.decembra Valsts policijas RRP KPP Sūdzību izskatīšanas nodaļas

inspektores I.Cīrules Pārkāpuma konstatēšanas vietas apskates laikā (lietas 17.-18.lapa).

- VP RRP KPP PPP ??? inspektora I.Rengarda dienesta ziņojums, no kura izriet, ka 2017.gada 21.novembrī plkst. 17.24 pildīja dienesta

pienākumus kopā ar jaunāko inspektoru R.Romanovski. Ar dienesta transportlīdzekli brauca Rīgā, pa Irbenes ielu no Vaiņodes ielas puses Valdeķu ielas

virzienā, ceļa zīmes Nr.533 “Dzīvojamā zona” darbības zonā. Plkst.l7:24 pamanīja pretējā virzienā braucošu transportlīdzekli, kurš brauca gar Irbenes

ielas Nr.14 namu ar ātrumu 57 km/h, pie atļautā braukšanas ātruma 20 km/h. Transportlīdzeklis Jeep Grand Cherokee tika apturēts pie nama Irbenes

ielā Nr.12. Pieejot pie vadītāja sasveicinājās, palūdza dokumentus un izskaidroja pārkāpuma būtību. Vadītājs /pers. A/ sākotnēji nepiekrita fiksētajam

braukšanas ātrumam, aizbildinoties ar to, ka tik īsā ceļa posmā nav varējis attīstīt tādu ātrumu. Pēc iepazīšanās ar videoierakstu savu vainu atzina un

iebildumus neizteica. Par pārkāpumu tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PG114349.

Pieņemot lēmumu administratīvajā lietā tika ņemti vērā atbildību mīkstinošie apstākļi, kā arī tika ņemts vērā, ka /pers. A/ pārkāpumu atzina, un tika

pieņemts lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas. /pers. A/ tika iepazīstināts ar lietas materiāliem, tika izskaidrotas tiesības un

pienākumi. Vadītājs parakstīja administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas, un saņēma

kopijas. Ceļa zīme Nr.533 “Dzīvojamā zona” ir uzstādīta Irbenes ielā pirms nama Nr.14 braucot no Valdeķu ielas puses (lietas19.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzējs Protokolā norādītajā laikā un vietā ir vadījis transportlīdzekli Jeep Gran Cherokee, taču sūdzības

iesniedzējs ir apšaubījis, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā atradies ceļa zīmes Nr.533 darbības zonā un to, ka ir pārkāpis ātrumu, apstrīdot radara

rādījumu ticamību. Tāpat apšauba policijas darbinieku objektivitāti.

Tiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus un Protokolā-lēmumā fiksēto, secina, ka sūdzības iesniedzēja norādītie

argumenti ir kļūdaini un nepamatoti, pretrunā ar lietas materiālos fiksētajiem faktiem.

Tiesai, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, nav šaubu, ka Protokolā-lēmumā norādītais sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, brauca ar ātrumu, ņemot vērā pieļaujamo radara kļūdu, 54 km/h, ceļa zīmes Nr.533 “Dzīvojamā zona”

darbības zonā, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu 34 km/h.

No lietā esošā videoieraksta nepārprotami redzams, ka transportlīdzeklis, kurš ierakstā plkst.17:24:26 ir fiksēts ar braukšanas ātrumu 57 km/h ir

transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/- (fiksēts 17:24:36 ) (lietas 38.lapa).

Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā nav iegūti tādi pierādījumi, kuri varētu radīt tiesai šaubas par tiem apstākļiem, kurus

konstatējusi amatpersona administratīvā pārkāpuma protokolā.

Tiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus atzīst, ka atbilstoši LAPK 243.panta ceturtajai daļai – Protokolā fiksētās ziņas ir pierādītas.

Konkrētajā gadījumā ātruma mērījumi veikti ar autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīci radaru Stalker DUAL DSR Nr.DE 006662,

kuras verificēšanu un lietošanas derīgumu līdz 2018. gada 29.janvārim apliecina pirmreizējās verificēšanas sertifikāts Nr.E0047V17 (lietas 20. lapa).

Verifikācijas sertifikātā ir apliecināta mērierīces atbilstība normatīvo aktu prasībām un derīgums mērījumu veikšanai.

Tāpat tiesa norāda, ka policijas darbinieki ir valsts amatpersonas, kuru sastādītajiem dokumentiem a apriori ir piešķirama publiska ticamība, ko

iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

2008. gada 12. novembra rīcības sēdēs lēmumu lietā Nr. SKA-674/2008).

Lai apšaubītu policijas darbinieku fiksētos faktus ir jākonstatē apstākļi, ka policijas darbinieki protokolā būtu apzināti fiksējuši nepatiesas ziņas, vai

arī tādi apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti.

Lietā nav iegūti pierādījumi tam, kas dotu pamatu apšaubīt valsts policijas darbinieku objektivitāti un iespējas konstatēt pārkāpumu, kā arī

tiesa nekonstatē, ka policijas darbinieks būtu bijis ieinteresēts sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu sūdzības iesniedzējam.

Tiesa ņem vērā, ka policijas darbinieki pildot savus dienesta pienākumus, sastāda procesuālos dokumentus, kuru saturam tiesa piedod ticamību, jo

policijas darbinieku norādītie fakti nav pretrunā ar lietas materiāliem.

Augstākās tiesas Senāta praksē ir atzīts, ka tiesai ir jātulko šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos

pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (sk. Senāta 2007.gada 18.septembra

spriedums lietā Nr.SKA- 395/2007 14.punkts, Senāta 2007.gada 22.februāra spriedums lietā Nr.SKA-52/2007, Senāta 2007.gada 24.maija

sprieduma lietā Nr.SKA-219/2007 17.punktu, 2008.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.SKA- 493/2008 14.punktu).

Konkrētajā gadījumā valsts policijas darbinieks ir sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu, uzreiz pēc tam, kad konstatēts pārkāpums ar

verificētu mērierīci.

Pie tam no lietas materiāliem redzams, ka sūdzības iesniedzējs savu vainu pēc videoieraksta noskatīšanās ir pilnībā atzinis, kādēļ policijas

amatpersona uz vietas pieņēma Lēmumu par /pers. A/ nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas saskaņā ar LAPK 276.1 panta

nosacījumiem, kam sūdzības iesniedzējs piekrita ( lietas 15.lapa).

Minētais ir arī pretrunā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka viņam netika piedāvāta iespēja uzrakstīt paskaidrojumu.

Sūdzības iesniedzējs norādījis uz ekspertīzi, kura šā administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros vispār nav veikta.

Tiesa secina, ka faktiski sūdzības iesniedzēja tiesai adresētā sūdzība par Iestādes lēmumu un Sākotnējā sūdzībā satur analoģiskus argumentus.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi Iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja sniegtajiem paskaidrojumiem un

sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka Iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

Kā norādījusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija savā 2016.gada 14.aprīļa spriedumā lietā Nr.104AA-0367-16/28, tiesa nevar izlemt

konkrētās lietas apstākļus, vērtējot vienīgi sūdzībā norādīto un paļaujoties uz tajā norādīto apgalvojumu patiesumu, pretējā gadījumā katrs

tiesībsargājošās iestādes personai izdots nelabvēlīgs lēmums būtu atceļams pie apstākļiem, kad persona izvirza notikušo apstākļu sev izdevīgu versiju,

kas, viņaprāt, ir ticama un pieļaujama, tomēr ar lietā esošajiem materiāliem nav pierādāma.

Fakts, ka persona, kas ir saukta pie administratīvās atbildības pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot

par pamatu, lai atceltu Iestādes lēmumu.

Tiesas ieskatā, pie apstākļiem, ka sūdzības iesniedzējam ir uzlikts panta sankcijā paredzētais naudas sods 160.00 euro apmērā, nav tiesiskas

nepieciešamības izvērtēt atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus un uzliktā soda samērīgumu.

Tiesa atzīst, ka Iestāde pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām, līdz ar ko tiesa pilnībā pievienojas Iestādes lēmuma motivācijai.

Citus sūdzībā ietvertos argumentus tiesa nevērtē, jo neuzskata tos par juridiski nozīmīgiem. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departaments savos nolēmumos ir vairākkārt norādījis, ka tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā lietas izlemšanai uzskata par nozīmīgiem no tiesību

viedokļa (skat. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 11.marta spriedumu lietā Nr. SKA-66/2010 14.pkt.; Augstākās tiesas Senāta 2013.gada

1.jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-584/2013 10.pkt.).

Ņemot vērā visu augstāk minēto, tiesa secina, ka Iestādes lēmums ir likumīgs un pamatots un tā atcelšanai nav iemeslu, bet sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1. punktu, 289.15 , 289.13 , 289.17 pantu, tiesa

nosprieda

Atstāt negrozītu 2017.gada 15.decembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes

priekšnieka vietnieka A.Pumpura lēmumu Nr.2137 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PG114349 ar kuru atstāts negrozīts Valsts Policijas RRP KPP

PP CPB inspektora I.Rengarda 2017.gada 21.novembra Protokols-lēmums Nr.PG114349, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas Rīgas rajona tiesas

Siguldā kancelejā, 2018.gada 7.augustā , sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā.

Tiesnese M.Dreimane