Court dismissed appeal against land boundary decision, upholding agency's evidence over applicant's claims.

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĒZEKNES TIESU NAMS

Lieta Nr.A420802410 (A-01059-12/42)

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2012.gada 4.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Šļakota,

piedaloties pieteicējam V.K. un pieteicēja pārstāvim zvērinātam advokātam Arturam Patmalniekam, atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts zemes dienesta pārstāvim O.K., trešajai personai bez patstāvīgiem prasījumiem atbildētāja pusē V.R., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz V.K. pieteikumu par Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores 2010.gada 7.oktobra lēmuma Nr.15- 01/21 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) Latgales reģionālās nodaļas Zemes robežu strīdu komisija (turpmāk – Nodaļas komisija) izskatīja zemes robežu strīdu, kas radies sakarā ar V.R. lietošanā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ (turpmāk arī – Zemesgabals /kadastra apzīmējums/) robežu noteikšanu. Strīds skar V.K. 1.lappuse no 9 (turpmāk arī – pieteicējs) zemesgrāmatā reģistrētā īpašuma „/Nosaukums/” zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums 2/ (turpmāk arī – Zemesgabals /kadastra apzīmējums 2/). Strīds radies sakarā ar pieteicēja iebildumiem par SIA „/Nosaukums/” mērnieka 2009.gada 9.septembra un 2010.gada 13.aprīļa zemes robežu apsekošanā konstatēto, ka Zemesgabala /kadastra apzīmējums/ un Zemesgabala /kadastra apzīmējums 2/ kopējā robeža iet pa grāvja vidu.

Nodaļas komisija ar 2010.gada 28.maija lēmumu Nr.20-04-L/6 noraidīja pieteicēja iebildumus un atļāva SIA „/Nosaukums/” turpināt Zemesgabala /kadastra apzīmējums/ robežu noteikšanas darbus bez pieteicēja paraksta 2010.gada 13.aprīļa zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktā, kā arī 2009.gada 9.septembra noteikšanas aktā.

Pieteicējs minēto lēmumu apstrīdēja.

[2] Izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, VZD ģenerāldirektore ar 2010.gada 7.oktobra lēmumu Nr.15-01/21 (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu apstrīdēto Nodaļas komisijas 2010.gada 28.maija lēmumu Nr.20-04-L/6.

Lēmumā norādīts šāds pamatojums.

[2.1] Nodaļas komisijas kompetenci zemes robežu strīda izskatīšanā noteic Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.522 „Zemes robežu strīdu komisijas darbības kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.522) 21.punkts. Tajā noteikts, ka izskatot pieteikumu, komisija izvērtē, vai: lēmumu par zemes robežu strīdā iesaistīto zemes vienību piešķiršanu grafiskie pielikumi ir savstarpēji atbilstīgi (21.1.apakšpunkts); zemes robežu strīdā iesaistītajām uzmērītajām zemes vienībām, no kurām viena zemes vienība ir ierakstīta zemesgrāmatā, bet otra nav, zemes robežu plāni ir savstarpēji atbilstīgi (21.2.apakšpunkts); zemes robežu plāns ir sagatavots atbilstoši lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam (21.3.apakšpunkts); mērnieks zemes robežas apvidū ir atjaunojis atbilstoši zemes robežu plānam vai noteicis atbilstoši lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam (21.4.apakšpunkts).

[2.2] Piešķirot lietošanā zemi V.K., Aglonas pagasta Tautas deputātu padome 1996.gada 29.maija lēmumam Nr. 16§53 par zemes piešķiršanu lietošanā ir pievienojusi grafisko pielikumu – zemes lietojuma plānu, M:10 000, kurā attēlotas saimniecības „/Nosaukums/” piešķirto zemes vienību robežas.

Īpašuma „/Nosaukums/” Zemesgabala /kadastra apzīmējums 2/ zemes robežu ierādīšana 1999.gada 2.novembrī bija jāveic atbilstoši „Tehniskajiem norādījumiem zemes īpašumu (lietojumu) robežu ierādīšanai dabā” (turpmāk – Tehniskie norādījumi), kas apstiprināti ar VZD 1994.gada 26.maija pavēli Nr.40. Apvidū ierādītās zemes īpašuma (lietojuma) robežas atbilstoši Tehnisko norādījumu nosacījumiem uznesa kontūru fotokartē (dešifrētā fotoplānā) M 1:10 000. Robežpunktu uznešanu uz kontūru fotokartes mērnieks veic atbilstoši Tehnisko norādījumu 6.punktam. Minēto norādījumu 6.4.apakšpunktā paredzēts, ka mērnieks salīdzina kontūru fotokarti ar dabu un pārliecinās, vai situācijas kontūru elementi

2.lappuse no 9 (grāvji, ceļi, strauti, upes, ezeru krastu līnijas u.c.), pa kuriem ierāda zemes īpašumu (lietojumu) robežas, ir pareizi nodešifrēti un iezīmēti kontūru fotokartēs. Tehnisko norādījumu 8.3.8.apakšpunktā paredzēts, ka zemes robežu plānu mērogā 1:10000 sastāda tieši no kontūru fotokartes, ar caurspīdīgu materiālu no kontūru fotokartes pārnesot ierādītās robežas, kas iezīmētas kontūru fotokartē. Izgatavoto izkopējumu uz caurspīdīgā materiāla ar gumijas līmi pielīmē uz zemes robežu plāna veidlapas, lai no šīs matricas izgatavotu nepieciešamo zemes robežu plānu eksemplāru skaitu.

Saskaņā ar Tehnisko norādījumu 5.6.3. un 5.6.7.apakšpunktu, zemes robežu noteikšanas akts sastāv no robežu shēmas un robežu apraksta. Zemes robežu shēma jāorientē ziemeļu – dienvidu virzienā un tajā tikai shematiski attēlo zemes robežas. Robežu attēlošanai shēmā neizmanto mērogu. Robežu shēmā parāda robežpunktus, to numurus, nostiprinājuma veidu, mākslīgās un dabiskās robežas, pierobežniekus. Robežu aprakstā norāda robežu posma izvietojumu apvidū, t.i., kādā veidā robeža tiek noteikta, piemēram, pa sauszemes līnijām, pa ezera krastu, grāvja, ceļa, strauta vidu u.tml.

[2.3] Ar 1999.gada 2.novembra zemes robežu noteikšanas aktu ir noteiktas īpašuma „/Nosaukums/” zemes vienības robežas. Īpašumam noteiktās robežas ir saistošas visām ieinteresētām pusēm, tās ir noteiktas bezstrīdus kārtībā un zemes īpašniekiem zināmas.

Zemesgabala /kadastra apzīmējums 2/ robežas posmā (15-16), kas robežojas ar V.R. Zemesgabalu /kadastra apzīmējums/, atbilstoši 1999.gada 2.novembra zemes robežu noteikšanas akta aprakstam, apvidū ir noteiktas pa grāvja ass līniju (pa grāvja vidu). Zemes robežu noteikšanas akta robežu shēmā grāvis ir attēlots ar taisnu līniju.

Zemes robežu noteikšanas akta zemes robežu shēmā attēlotās zemes vienību robežas ir iezīmētas shematiski, kas atbilst zemes robežu noteikšanas akta sastādīšanas kārtībai. Robežu noteikšanas laikā mērnieks ieinteresētajām personām strīdus robežposmu ir ierādījis pa dabīgā situācijas elementa grāvja ass līniju. Uz robežu apsekošanas brīdi, kā arī strīda skatīšanas laikā nav konstatēti apstākļi un fakti, kas pierādītu apvidū esošā grāvja atrašanās vietas izmaiņas. No kā ir secināms, ka grāvja atrašanās vieta apvidū atbilst 1999.gada 2.novembrī fiksētajai vietai.

Īpašuma „/Nosaukums/” robeža strīdus posmā gan zemes robežu plānā, gan zemes robežu noteikšanas aktā ir noteikta pa dabīgo robežu – pa grāvja ass līniju. Noteiktā robeža atbilst Preiļu rajona Aglonas pagasta Tautas deputātu padomes 1996.gada 29.oktobra lēmuma Nr.16§53 grafiskajam pielikumam – zemes lietojuma plānam M 1:10 000.

V.K. 1999.gada 2.novembra zemes robežu noteikšanas aktu ir parakstījis bez iebildumiem, līdz ar to viņam bija zināms, ka robeža strīdus posmā ir noteikta pa grāvja ass līniju, kura apvidū, zemes robežu plānā un Preiļu rajona Aglonas pagasta Tautas deputātu padomes 1996.gada 29.oktobra lēmuma Nr.16§53 par zemes piešķiršanu lietošanā grafiskajā pielikumā nav taisna.

3.lappuse no 9 [2.4] Salīdzinot īpašuma „/Nosaukums/” zemes robežu noteikšanas aktā noteiktās robežas, VZD arhīvā glabāto kontūru fotoplānu planšetes Nr.2350 un Nr.2351, uz kurām ir uznestas īpašuma „/Nosaukums/” 1999.gada 2.novembrī ierādītās robežas un pēc tam iezīmētas zemes robežu plānā, secināms, ka iepriekšminētie dokumenti ir sagatavoti savstarpēji atbilstīgi un zemes vienību robežu nesakritība nav konstatējama.

Īpašuma „/Nosaukums/” Zemesgabala /kadastra apzīmējums 2/ robežu plānā grāvis robežu posmā 15-16 ir attēlots identiski kontūru fotokartē mērogā 1:10000 iezīmētajam.

[2.5] SIA „/Nosaukums/” mērnieks I.K. īpašuma „/Nosaukums/” zemes vienības robežu apvidū ir pareizi identificējis un pareizi noteicis Zemesgabals /kadastra apzīmējums/ robežas, jo ir pievienojies 1999.gada 2.novembrī noteiktām Zemesgabala /kadastra apzīmējums 2/ robežām, ko pierāda 2009.gada 9.septembra zemes robežu noteikšanas akts. V.K. iebildumi par robežu izvietojumu nav pamatoti, jo minētajos dokumentos robežas nekad nav bijušas attēlotas atbilstoši V.K. norādītajam, t.i., taisnā līnijā, līdz ar to nav uzskatāms, ka zemes platība strīdus robežu posmā jebkad būtu bijusi V.K. īpašumā. Pieteicēja iebildums, ka viņš zemi izmantojis atbilstoši zemes robežu noteikšanas aktā attēlotajai robežai pa taisnu līniju, nav pamatots, īpašuma „/Nosaukums/” zemes robežas ir attēlotas zemes robežu plānā un atbilstoši tām īpašums ir jāizmanto.

[2.6] SIA „/Nosaukums/”, veicot zemes robežu apsekošanas darbus 2009.gada 9.septembrī un 2010.gada 13.aprīlī, konstatēja, ka „robežzīmes dabā ir identificējamas un to izvietojums apvidū atbilst zemes robežu plāniem, robežzīme Nr.62 ir iznīcināta”. Saskaņā ar SIA „/Nosaukums/” sastādītajiem zemes robežu apsekošanas un atjaunošanas aktiem, secināms, ka robeža starp abām zemes vienībām ir noteikta pa apvidus situācijas elementiem un to raksturo nenostiprināti robežpunkti: 59*, 60*, 61* un 63*. Apvidū esošā dabīgā robeža nav bijusi iznīcināta vai izmainīta. SIA „/Nosaukums/” ir veikusi robežpunkta Nr.62 (saimniecībai „/Nosaukums/” robežpunkts Nr.15) atjaunošanas darbus apvidū. Robežzīme ir atjaunota atbilstoši saimniecības „/Nosaukums/” zemes robežu plānam. Robežzīmes Nr.62 atrašanās apvidū neietekmē un neraksturo kopējo robežu starp strīdā iesaistītajām zemes vienībām, jo tā ir robežzīme, kura apvidū nav ierīkota uz kopējās robežas, bet saimniecības „/Nosaukums/” teritorijā. Atjaunotā robežzīme Nr.62 kalpo tikai vispārējām orientēšanas vajadzībām, jo tā neatrodas uz kopējās robežas un SIA „/Nosaukums/” varēja šo robežzīmi apvidū neatjaunot. Turpinot Zemesgabals /kadastra apzīmējums/ kadastrālo uzmērīšanu, neveidosies robežu pārklājums ar Zemesgabalu /kadastra apzīmējums 2/.

[2.7] Zemesgabala /kadastra apzīmējums/ kadastrālo uzmērīšanu pašreizējā situācijā var nodrošināt, ja zemes Zemesgabala /kadastra apzīmējums/ robežposmu ar Zemesgabalu /kadastra apzīmējums 2/ uzmēra, pievienojoties pareizi atjaunotajiem zemes robežu posmiem, t.i., atbilstoši nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” Zemesgabala /kadastra apzīmējums 2/ zemes robežu plānam.

[2.8] Izvērtējot Preiļu rajona Aglonas pagasta 2005.gada 31.janvāra lēmuma Nr.3 „Par zemes jautājumiem” pielikumā norādītās Zemesgabala /kadastra apzīmējums/ projektētās

4.lappuse no 9 robežas un SIA „/Nosaukums/” 2009.gada 9.septembra zemes robežu noteikšanas aktā noteiktās Zemesgabala /kadastra apzīmējums/ robežas, secināms, ka robežas Zemesgabalam /kadastra apzīmējums/ ir noteiktas atbilstoši Preiļu rajona Aglonas pagasta 2005.gada 31.janvāra lēmuma Nr.3 „Par zemes jautājumiem” pielikumā norādītajām. Līdz ar to, SIA „/Nosaukums/” Zemesgabala /kadastra apzīmējums/ robežas ir noteicis pareizi.

[2.9] Noteikumu Nr.522 24.1.apakšpunktā ir noteikts, ka komisija pieņem lēmumu noraidīt iebildumu, kas ir pamats zemes robežu strīdam, un nosaka turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, ja konstatē, ka mērnieks zemes robežas ir atjaunojis atbilstoši zemes robežu plānam, zemes robežu plāns ir izgatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un lēmuma par zemes vienības piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskais pielikums atbilst attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību pieņemtā lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam.

No lietas apstākļiem ir secināms, ka mērnieks zemes robežas ir atjaunojis atbilstoši saimniecības „/Nosaukums/” zemes robežu plānam, zemes robežu plāns ir izgatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un lēmuma par zemes vienības piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskais pielikums atbilst attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību pieņemtā lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam.

[2.10] Par nepamatotu atzīts pieteicēja arguments, ka atbilstoši 2009.gada 9.septembra robežu noteikšanas aktam viņš zaudē Ilzas ezera krasta joslu 20m garumā.

VZD norāda, ka atbilstoši 1999.gada 2.novembra zemes robežu noteikšanas aktam, īpašuma „/Nosaukums/” zemes vienības robeža, kas kopēja ar V.R. zemi, ir noteikta pa dabīgo robežu – pa grāvja ass līniju. Šajā posmā noteiktā robeža nekad nav bijusi noteikta taisnā līnijā, to norāda arī zemes robežu plānā iezīmētā robeža posmā 15-16, tādējādi V.K. apgalvojums, ka tiks zaudēta Ilzas ezera krasta josla 20m garumā, nav pamatots, jo šādā apjomā V.K. zeme nav piederējusi.

[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādītas atsauces uz Civillikuma 993., 994.pantu, Zemesgrāmatu likuma 15., 62.pantu, likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 4.pantu. Norādīts, ka zemes robežas dabā ir jāatzīmē atbilstoši zemes robežu plāniem, nevis otrādi. Lēmuma argumentācija ir nepietiekoša un aplama.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā VZD neatzina pieteikumu, norādot, ka pieteikumā nav neviena argumenta par to, kā pieteicēja ieskatā izpaužas Lēmuma nepareizība. Pieteikuma norāde, ka zemes robežas dabā ir jāatzīmē atbilstoši zemes robežu plāniem, nevis otrādi, apliecina tieši to, ka Lēmums ir tiesisks. Proti, Lēmumā tika izvērtēts, ka SIA „/Nosaukums/” mērnieka atjaunotās zemes robežas atbilst pieteicēja īpašuma zemes robežu plānam.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu un paskaidroja, ka pieteicējam ir šaubas par mērījumu precizitāti, jo viņš netika pieaicināts. Grāvja līnijai ir jābūt redzamai dabā, taču

5.lappuse no 9 pie ezera grāvja nav. Uzmērot pieteicēja zemesgabalu pirms nostiprināšanas zemesgrāmatā (1999.gadā), kupica atradās tālāk, nekā pašlaik SIA „/Nosaukums/” to norāda mērniecības dokumentos.

Pieteicēja pārstāvis paskaidroja, ka Lēmums ir atceļams, jo nav iegūti pārliecinoši pierādījumi par to, vai pieteicējam tika dota iespēja savlaicīgi izteikt iebildumus. Nevar viennozīmīgi konstatēt, ka uzmērīšana bijusi likumīga, ka tā atbilst situācijai dabā un dokumentiem, kas reģistrēti zemesgrāmatā.

[6] VZD pārstāvis tiesas sēdē neatzina pieteikumu, paskaidrojot, ka pieteicēja prasības nav saprotamas, tās ir pretrunīgas. Sākotnēji robežu strīdā pieteicējs izvirzījis argumentu, ka no punkta 15 uz punktu 16 robeža iet pa taisnu līniju, savukārt, tiesas sēdē pirmoreiz tika norādīti iebildumi par 15.robežpunkta atrašanās vietu. Dokumentos, uz kuru pamata pieteicējam piešķirta zeme, sākot jau ar zemes ierīcības projekta plānu, robeža iet pa līku līniju – pa grāvja vidu. Robežpunkts ir jānosaka pēc situācijas elementiem, kas konkrētajā gadījumā ir grāvis. Uzmērāmajai zemes vienībai atliek tikai piekļauties grafiskajos materiālos attēlotajai robežai.

[7] Trešā persona V.R. nepiekrita pieteikumam, paskaidrojot, ka grāvis ir vienu metru dziļš un ir redzams dabā. Grāvis pazūd tikai aptuveni 5 vai 6 metrus pirms ezera, kur kādreiz bijis lopu ceļš un grāvis ticis iznīcināts. Robežzīme nav saglabājusies vai arī tā vispār nebija uzstādīta. Pieteicējs ir bijis klāt 2009.gada 9.septembra un 2010.gada 13.aprīļa robežu apsekošanā. Apsekošanas laikā pieteicējs vēlējis, lai viņam tiktu iemērīts gabals no trešās personas zemes – no līkuma uz leju pa taisnu līniju.

Motīvu daļa

[8] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[9] Tiesas vērtējumā Lēmums ir tiesisks un nav pamata tā atcelšanai, ko tiesa pamato ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[10] Noteikumu Nr.522 3.punktā noteikts, ka VZD reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisija (turpmāk – komisija) izskata zemes vienības pirmreizējas noteikšanas procesā vai jau noteiktās zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas procesā zemes reformas ietvaros radušos zemes robežu strīdus starp personām par zemes vienībām, kas nav ierakstītas zemesgrāmatā (3.1.apakšpunkts); par robežzīmju (robežpunktu) izvietojuma apvidū atbilstību zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, ja strīds ir radies starp personām un vismaz viena no strīdā iesaistītajām zemes vienībām nav ierakstīta zemesgrāmatā (3.2.apakšpunkts).

Administratīvās tiesas kontrolei šajā lietā ir nodots Lēmums, kas pieņemts, izskatot Noteikumu Nr.522 3.2.apakšpunktā paredzēto zemes robežu strīdu – par Zemesgabala /kadastra apzīmējums/ robežposma ar Zemesgabalu /kadastra apzīmējums 2/ izvietojumu

6.lappuse no 9 apvidū un tā atbilstību zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem. Strīds ir radies starp vairākām personām (V.K. un V.R.) un viena no strīdā iesaistītajām zemes vienībām nav ierakstīta zemesgrāmatā (V.R. lietošanā esošais Zemesgabals /kadastra apzīmējums/).

[11] Saskaņā ar Noteikumu Nr.522 21.punktu, izskatot pieteikumu, komisija izvērtē, vai: lēmumu par zemes robežu strīdā iesaistīto zemes vienību piešķiršanu grafiskie pielikumi ir savstarpēji atbilstīgi (21.1.apakšpunkts); zemes robežu strīdā iesaistītajām uzmērītajām zemes vienībām, no kurām viena zemes vienība ir ierakstīta zemesgrāmatā, bet otra nav, zemes robežu plāni ir savstarpēji atbilstīgi (21.2.apakšpunkts); zemes robežu plāns ir sagatavots atbilstoši lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam (21.3.apakšpunkts); mērnieks zemes robežas apvidū ir atjaunojis atbilstoši zemes robežu plānam vai noteicis atbilstoši lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam (21.4.apakšpunkts)

Atkarībā no tā, kādu situāciju komisija konstatē pēc Noteikumu Nr.522 21.punktā noteikto apstākļu izvērtēšanas, tā pieņem kādu no minēto noteikumu 24.-31.punktā noteiktajiem lēmumiem. Gadījumā, ja Noteikumos Nr.522 nav paredzēta konkrētā situācija, iestāde atbilstoši Noteikumu Nr.522 32.punktam ir tiesīga pieņemt cita satura lēmumu.

Šajā lietā VZD strīda izskatīšanā piemērojusi Noteikumu Nr.522 24.1.apakšpunktu, kas noteic, ka komisija pieņem lēmumu noraidīt iebildumu, kas ir pamats zemes robežu strīdam, un nosaka turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, ja konstatē, ka mērnieks zemes robežas ir atjaunojis atbilstoši zemes robežu plānam, zemes robežu plāns ir izgatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un lēmuma par zemes vienības piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskais pielikums atbilst attiecībā uz uzmērāmo zemes vienību pieņemtā lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam.

[12] Apskatot Lēmuma pamatojumu un lietas materiālus tiesa secina, ka iestāde izvērtējusi visus uz strīdu attiecināmos Noteikumu Nr.522 21.punktā paredzētos apstākļus. Proti, tā secinājusi, ka zemes robežu plāns ir izgatavots atbilstoši lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam (Noteikumu Nr.522 21.3.apakšpunkts), t.i., īpašuma „/Nosaukums/” robeža strīdus posmā gan zemes robežu plānā, gan zemes robežu noteikšanas aktā ir noteikta pa dabīgo robežu – pa grāvja ass līniju, tā atbilst Preiļu rajona Aglonas pagasta Tautas deputātu padomes 1996.gada 29.oktobra lēmuma Nr.16§53 grafiskajam pielikumam (sk. sprieduma [2.3] punktu), gan VZD arhīvā glabāto kontūru fotoplānu planšetēm Nr.2350 un Nr.2351, Zemesgabala /kadastra apzīmējums 2/ robežu plānā grāvis robežu posmā 15-16 ir attēlots identiski kontūru fotokartē mērogā 1:10000 iezīmētajam (sk. sprieduma [2.4] punktu).

Tāpat VZD ir vērtējis, vai mērnieks zemes robežas apvidū ir atjaunojis atbilstoši zemes robežu plānam vai noteicis atbilstoši lēmuma par zemes piešķiršanu grafiskajam pielikumam (Noteikumu Nr.522 21.4.apakšpunkts). Secināts, ka SIA „/Nosaukums/” mērnieks I.K. īpašuma „/Nosaukums/” zemes vienības robežu apvidū ir pareizi identificējis un pareizi noteicis Zemesgabals /kadastra apzīmējums/ robežas, jo ir pievienojies 1999.gada 2.novembrī noteiktām Zemesgabala /kadastra apzīmējums 2/ robežām, ko pierāda 2009.gada

7.lappuse no 9 9.septembra zemes robežu noteikšanas akts (sk. sprieduma [2.5] punktu). Tāpat VZD ir vērtējis, vai Preiļu rajona Aglonas pagasta 2005.gada 31.janvāra lēmuma Nr.3 pielikumā norādītās Zemesgabala /kadastra apzīmējums/ projektētās robežas un SIA „/Nosaukums/” 2009.gada 9.septembra zemes robežu noteikšanas aktā noteiktās Zemesgabala /kadastra apzīmējums/ robežas ir savstarpēji atbilstīgas, secinot, ka SIA „/Nosaukums/” Zemesgabala /kadastra apzīmējums/ robežas ir noteicis pareizi (sk. sprieduma [2.8] punktu).

Secināts, ka Zemesgabala /kadastra apzīmējums/ robežas uzmērāmas pareizi atjaunotajiem zemes robežu posmiem, t.i., atbilstoši nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” Zemesgabala /kadastra apzīmējums 2/ zemes robežu plānam.

Tiesa minētos iestādes secinājumus atzīst par lietas materiāliem atbilstošiem. Tiesai nav norādīts, kādēļ minētie VZD secinājumi būtu uzskatāmi par nepamatotiem, kā arī nav iesniegti nekādi pierādījumi, kas ļautu šos secinājumus apstrīdēt.

[13] Pieteicēja iebildumu pamatā ir viņa uzskats, kas izteikts apstrīdēšanas iesniegumā par Nodaļas komisijas lēmumu,proti, ka zemes robeža no punkta 15. uz punktu 16.nosakāma taisnā līnijā atbilstoši robežu noteikšanas akta robežu shēmai, kur grāvis ir attēlots ar taisnu līniju. Šāds arguments ir nepamatots.

Ar Aglonas pagasta Tautas deputātu padomes 1996.gada 29.oktobra lēmumu (lietas 66.lapa) pieteicējam atbilstoši zemes ierīcības projekta Nr./numurs/ piešķirta zeme ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums 3/ un /kadastra apzīmējums 2/. Lēmumam pievienots zemes lietojuma plāns (lietas 67.lapa), kur strīdus robežposms attēlots ar liektu līniju. Ar Aglonas pagasta Zemes komisijas 1997.gada 14.maija lēmumu (lietas 66.lapa) minētā zeme 6,7 ha platībā piešķirta pieteicējam īpašumā par samaksu.

Ar 1999.gada 2.novembra zemes robežu noteikšanas aktu (lietas 68.lapa) noteiktas dabā pieteicējam piešķirtās zemes robežas. Zemesgabala /kadastra apzīmējums 2/ robežposms 15-16 shematiski attēlots taisnā līnijā, robežu aprakstā norādīts, ka robeža noteikta pa grāvja ass līniju.

Saskaņā ar saimniecības „/Nosaukums/” 1999.gada 8.decembra zemes robežu plānu (lietas 69.lapa) Zemesgabala /kadastra apzīmējums 2/ robežposms 15-16 attēlots kā liekta līnija.

VZD Lēmumā ir pamatojusi, kādēļ vadoties pēc zemes robežu noteikšanas akta zemes robežu shēmas nav izdarāms secinājums, ka minētais robežposms ir noteikts taisnā līnijā. Proti, tādēļ, ka aktā robežas iezīmētas shematiski, neizmantojot mērogu, kā arī ir jāņem vērā robežu apraksts. Tiesa pievienojas minētajam iestādes argumentam. Papildus norāda, ka gan Aglonas pagasta Tautas deputātu padomes 1996.gada 29.oktobra lēmumam pievienotai zemes lietojuma plāns, gan saimniecības „/Nosaukums/” 1999.gada 8.decembra zemes robežu plāns parāda, ka pa grāvja līniju noteiktā robeža ir izliekta. Tiesas sēdē kā liecinieks nopratināts J.K., kurš atbilstoši SIA „/Nosaukums/” 2010.gada 11.augusta paskaidrojumā VZD (lietas 80.lapa) sniegtajai informācijai ir piedalījies robežu noteikšanas darbos 2009.gada

8.lappuse no 9 9.septembrī. J.K. liecināja, ka grāvis mērīts no ceļa, tas iet pa mežu, sākumā nogriežas pa kreisi, tad pa labi.

Secināms, ka lietā esošie pierādījumi neapstiprina pieteicēja apgalvojumu, ka strīdus robežposms būtu nosakāms pa taisnu līniju.

[14] Tiesa neatzīst par ticamu pieteicēja paskaidrojumu, ka viņam netika dota iespēja savlaicīgi izteikt iebildumus. No SIA „/Nosaukums/” 2010.gada 11.augusta paskaidrojuma VZD (lietas 80.lapa), tiesai iesniegtās uzaicinājuma vēstules kopijas (lietas 82.lapa) un pasta nodaļai vairumā nodoto sūtījumu saraksta (lietas 83.lapa) izriet, ka pieteicējs ir aicināts uz robežu apsekošanu 2009.gada 9.septembrī un uz to arī bija ieradies. Tāpat no 2010.gada 11.augusta paskaidrojuma vēstules, uzaicinājuma vēstules kopijas (lietas 84.lapa) un pasta pakalpojumu apmaksas čeka kopijas (lietas 85.lapa) ir redzams, ka pieteicējs ir aicināts uz robežu apsekošanu 2010.gada 13.aprīlī un uz to arī bija ieradies. To, ka pieteicējs apsekošanā piedalījās, tiesas sēdē apstiprināja arī trešā persona V.R. Arī J.K. liecināja, ka atceras, kā vismaz vienu reizi ticies ar pieteicēju robežu apsekošanā.

Tātad, tiesa nekonstatē pieteicēja neuzklausīšanu kā administratīvā akta izdošanas procesuālo pārkāpumu.

Uz cita veida procesuāliem pārkāpumiem pieteicējs nenorāda, tos nekonstatē arī tiesa.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

Noraidīt V.K. pieteikumu par Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores 2010.gada 7.oktobra lēmuma Nr.15-01/21 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) M.Šļakota

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Šļakota

Rīgā, 2012.gada 4.oktobrī

9.lappuse no 9