Court orders tenant to recognize land lease, pay arrears, and cover court costs for state property use.

Lietas Nr. C33552815

Lietas arhīva Nr. C-1697-16/13

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2016.gada 6.decembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Puškundze

ar sekretāri L.Bogadnovu,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. B/

atklātā tiesas sēdē izskatīja Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” prasību pret /pers. C/ par zemes nomas tiesisko attiecību

atzīšanu, maksas par faktisko zemesgabala lietošanu piedziņu un zemes nomas līguma atzīšanu par noslēgtu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2016.gada 18.septembrī Rīgas rajona tiesā saņemts Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk –prasītājs) prasības

pieteikums pret /pers. C/ par zemes nomas tiesisko attiecību atzīšanu, maksas par faktisko zemesgabala lietošanu piedziņu un zemes nomas līduma

atzīšanu par noslēgtu.

Prasības pieteikumā cita starpā norādīts, ka Stopiņu novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā

2008.gada 8.janvārī reģistrētas īpašuma tiesības uz zemesgabalu /adrese/.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2008.gada 14.februāra rīkojumu Nr.156 zemesgabals tika nodots valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie

īpašumi” pārvaldīšanā, tai skaitā iznomāšanā.

Uz valsts zemesgabala atrodas 5-stāvu dzīvojamā ēka /adrese/, kadastra numurs /numurs B/, ar kopējo platību 37877 m2, kurā ir 70 dzīvokļu

īpašumi. Īpašuma tiesības dzīvokļu īpašniekiem nostiprinātas Stopiņu novada zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs C/apakšnodalījumos.

Pamatojoties uz zemesgabala domājamo daļu privatizācijas ierosinājumiem, kurus iesnieguši 8 dzīvokļu īpašnieki, ar 2008.gada 22.jūlija aktu

zemesgabala 4964/37877 domājamās daļas VNĪ ir nodevusi Privatizācijas aģentūras valdījumā.

Saskaņā ar 1999.gada 10.augusta ierakstu Stopiņu novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs D/, /pers. C/ (turpmāk arī Atbildētājs) ir

dzīvokļa īpašuma Nr. 53 un 659/37877 domājamo daļu no kopīpašumā esošās daudzdzīvokļu mājas īpašnieks.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumiem Nr.735 “Noteikumi par publikas personas zemes nomu” (turpmāk arī

Noteikumi) prasītāja sagatavoja apbūvēta zemesgabala /adrese/, daļas nomas līgumu.

Ar 2015.gada 13.aprīļa vēstuli prasītāja nosūtīja sagatavoto līguma projektu atbildētājam izskatīšanai un parakstīšanai, savukārt ar 2015.gada

18.maija vēstuli prasītāja atkārtoti aicināja atbildētājam parakstīt līgumu, vienlaicīgi brīdinot, ka pretējā gadījumā, jautājums par līguma noslēgšanu tiks

risināts tiesas ceļā.

2015.gada 5.augustā atbildētājam tika nosūtīts pirmstiesas brīdinājums par maksājuma parāda par zemes 659/37877 domājamo daļu faktisko

lietošanu 218,17 euro par laika posmu no 2008.gada 8.janvāra līdz 2015.gada 31.jūlijam samaksu.

Prasītājas uzaicinājumus noslēgt zemes nomas līgumu atbildētājs ir atstājis bez ievērības, un atbildētājs lieto zemesgabalu bez maksas. Saskaņā ar

Līguma projektu un prasītājas rēķinu, maksa par faktisko zemesgabala lietošanu par periodu no 2008.gada 8.janvāra līdz 2015.gada 30.septembrim ir

225,93 euro, t.sk. zemes nomas, nekustamā īpašuma nodokļa par zemi kompensācija un pievienotās vērtības nodoklis.

Ņemot vērā judikatūru, likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un Civillikuma 1402.pantu, prasītājs uzskata, ka konkrētajā

gadījumā starp pusēm pastāvošās tiesiskās attiecības ir uz likuma pamata nodibinātas zemes nomas attiecības, kas radušās 2008.gada 8.janvārī, proti, no

dienas, kad valsts īpašuma tiesību uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā.

Atbildētājs nav atsaucies uz prasītājas aicinājumiem noslēgt zemesgabala nomas līgumu, līdz ar to ņemot vērā judikatūrā pausto viedokli, ka

gadījumā, ja puses nevar vienoties par zemes nomas līguma nosacījumiem, strīds var tikt risināts tikai tiesas ceļā, pie kam šāds strīds risināms ne tikai par

nomas līguma būtiskajiem nosacījumiem, bet arī par citiem nosacījumiem, ko iznomātājs vai nomnieks uzskata par nepieciešamajiem ietvert līgumā, līdz ar

ko ir uzskatāms, ka atbildētājs atsakās noslēgt līgumu, strīds par nomas līguma noslēgšanu tiek nodots izskatīšanai tiesai.

2016.gada 7.novembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi, kuros norādīts, ka atbildētājs 2016.gada 9.oktobrī ir samaksājis nekustamā

īpašuma nodokļa kompensāciju 50,85 euro par periodu no 01.02.2008.-31.12.2014. Tāpat norādīts, ka prasītāja ir izrakstījusi jaunu rēķinu Nr. Z-

1611343-T 230,02 euro, t.sk. zemes noma par faktisko zemesgabala daļas lietošanu par periodu no 08.01.2008. līdz 26.10.2016. 167,00 euro,

nekustamā īpašuma nodokļa par zemi kompensācija par periodu no 01.01.2015. līdz 26.10.2016. 23,09 euro PVN 21% 39,92 euro.

Prasības pieteikuma grozījumos lūgts atzīt, ka starp valsts akciju sabiedrību „Valsts nekustamie īpašumi" un /pers. C/ no 08.01.2008. pastāv zemes

nomas tiesiskās attiecības uz zemesgabala /adrese/, nekustamā īpašuma kadastra Nr./numurs E/, 659/37877 domājamām daļām, kas atbilst 84,78 m2

platībai un piedzīt no /pers. C/ par labu valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi" parādu par zemesgabala daļas faktisko lietošanu par laika

periodu no 08.01.2008. līdz 26.10.2016. 167 euro, nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par zemesgabala daļas faktisko lietošanu par laika

periodu no 01.01.2015. līdz 26.10.2016. 23,09 euro, PVN 21% 39,92 euro, kopā 230,01 euro; atzīt par noslēgtu starp valsts akciju sabiedrību

„Valsts nekustamie īpašumi" vienotās reģ. Nr. 40003294758, kā Iznomātāju, un /pers. C/, personas kods, /personas kods/, kā Nomnieku, nomas līgumu

par zemesgabala /adrese/, kadastra Nr./numurs E/, 659/37877 domājamām daļām, kas atbilst 84,78 m2 platībai, ar šādiem noteikumiem:

Par iznomātās Zemesgabala gaļas lietošanu, sākot no Līguma spēkā stāšanās dienas NOMNIEKS maksā IZNOMĀTĀJAM nomas maksu

1,5% gadā no Zemesgabala daļas kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā minimālā nomas maksa 28 EUR (divdesmit astoņi euro) gadā un

nekustamā īpašuma nodokli.

Pievienotās vērtības nodokļa maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem NOMNIEKS veic papildus un vienlaicīgi ar katru nomas

maksājumu.

Maksājumu par Zemesgabala daļas lietošanu saskaņā ar IZNOMĀTĀJA izrakstītu rēķinu ieskaitīt IZNOMĀTĀJA AS "SEB banka"

norēķinu kontā Nr.LV22UNLA0002200609436, vai citā IZNOMĀTĀJA rēķinā norādītajā norēķinu kontā, katru gadu ne vēlāk kā līdz attiecīgā

gada pirmā mēneša pēdējam datumam.

Par Līgumā noteikto maksājumu kavējumiem NOMNIEKS maksā IZNOMĀTĀJAM nokavējuma procentus 0,1% no nesamaksātās

summas par katru kavējuma dienu. Nokavējuma procentu samaksa neatbrīvo NOMNIEKU no Līguma saistību izpildes.

NOMNIEKAM jāpilda normatīvie akti par zemes lietošanu, aizsardzību, sakopšanu un uzturēšanu kartībā.

IZNOMĀTĀJS ir tiesīgs pārskatīt nomas maksu gadījumos, ja:

- Latvijas Republikas normatīvie akti paredzēs citu zemes nomas maksas apmēru un (vai) nomas maksas aprēķināšanas kartību,

- Līguma darbības laikā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīviem aktiem tiek no jauna ieviesti un/vai palielināti nodokļi, nodevas, ar

nodokli apliekamais objekts un/vai tā vērtība,

- tiek mainīts nekustamā īpašuma (Zemesgabala) lietošanas mērķis, kā rezultātā mainās Zemesgabala kadastrālā vērtība,

- tiek mainīta Zemesgabala kadastrālā vērtība,

- tiek mainīta nekustamā īpašuma (Zemesgabala) nodokļa likme,

rakstiski paziņojot NOMNIEKAM par attiecīgās nomas maksas apmēra izmaiņām. NOMNIEKS apņemas maksāt nomas maksu saskaņā

ar IZNOMĀTĀJA rakstisko paziņojumu, bez papildus rakstiskas vienošanās pie Līguma. Izmaiņas nomas maksas apmērā stājas spēkā ar dienu,

kāda noteikta attiecīgajos normatīvajos aktos un/vai ar datumu, kad mainījusies nekustamā īpašuma (Zemesgabala) nodokļa likme un/vai

Zemesgabala kadastrālā vērtība.

Tāpat prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus – samaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Prasība pamatota uz likuma “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums” 5.panta pirmo daļu, likuma

“Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

kārtību”14.panta pirmās daļas 3.punktu, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44.panta ceturto daļu un piekto daļu, Civillikuma

927.pantu, 1402.pantu, 2112.pantu, 2120.pantu, 2141.pantu.

Civilprocesa likuma 148.panta kārtībā atbildētājam tika nosūtīts prasības pieteikums un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par prasību tiesā nav iesniedzis.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. B/, kura darbojas uz pilnvaras pamata, prasību uzturēja uz prasības pieteikuma grozījumos minētajiem

pamatiem un redakcijā.

Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās, par savas neierašanās iemesliem tiesu nav informējis. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots

likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu. Tiesā nav saņemti atbildētāja lūgums atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt

lietu bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.

Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē. Savukārt, Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punkts

noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības

laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Ievērojot minēto ir pamats uzskatīt, ka par tiesvedību un lietas izskatīšanu atbildētājam ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to tiesa,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septīto daļu un 156.panta pirmo daļu, atzīst, ka lietas izskatīšana iespējama bez atbildētāja klātbūtnes tiesas

sēdē.

MOTĪVU DAĻA

Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar pārējiem lietas

materiāliem, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Lietā nav strīda un no lietas materiāliem izriet, ka īpašuma tiesības uz zemesgabalu Stopiņu novadā, /adrese/, ar kadastra numuru /numurs F/,

nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā (lietas 24.-25.lapa).

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un prasītājas starpā 2013.gada

18.septembrī noslēgto Vienošanos par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un savstarpējo

sadarbību valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas izstrādē un īstenošanā, prasītāja veic zemesgabala Stopiņu novadā, /adrese/,

pārvaldīšanu, tajā skaitā zemesgabala iznomāšanu (lietas 34.-41.lapa).

Ar lietas materiāliem pievienoto Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas izdruku apstiprinājumu gūst fakts, ka /pers. C/ ir dzīvokļa

īpašuma Nr.53, kas atrodas /adrese/, un 659/37877 domājamo daļu no kopīpašumā esošās daudzdzīvokļu mājas īpašnieks, Stopiņu novada

zemesgrāmatas nodalījums Nr.437 53, kadastra numurs /numurs G/(lietas 26.lapa).

Tādējādi lietā konstatēts, ka atbildētājam piederošais nekustamais īpašums atrodas uz Prasītājas pārvaldīšanā esoša valstij piederošā zemes gabalā.

Lemjot par celtās prasības pamatotību, tiesa vadās no likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību

un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kura 14.panta pirmās daļas l.-4.punktā ir atrunāti gadījumi, kad ēkas (būves)

īpašnieks lieto citai personai piederošu zemesgabalu vai tā daļu.

Saskaņā ar minētā panta daļas 3.punktu, Civillikuma 968.pantu un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) (..) līdz to apvienošanai

vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas uzceltas (..) uz valstij vai pašvaldībai piederošas vai piekrītošas zemes, kas

atbilstoši likumam piešķirta pastāvīgā lietošanā zemes reformas laikā.

No minētā normatīvā regulējuma izriet, ka zemes lietošanas attiecības pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka un ēkas (būves) īpašnieka gribas,

respektīvi, tām ir piespiedu raksturs. Šāds secinājums nostiprināts arī judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 25.februāra spriedums lietā

Nr.SKC-71).

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka starp pusēm pastāv piespiedu zemes nomas tiesiskās attiecības uz 659/37877 domājamām daļām no zemes gabala

Stopiņu novadā, /adrese/, kas atbilst 84,78 m2.

Lemjot par periodu, no kura starp pusēm pastāv zemes nomas tiesiskās attiecības, tiesa secina, ka tās pastāv no 2008.gada 8.janvāra, kad Stopiņu

novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā tika reģistrētas īpašuma tiesības uz zemesgabalu /adrese/,

nekustamā īpašuma kadastra nr. /numurs E/.

Ņemot vērā, ka lietā ir nodibināta faktisko zemes nomas tiesisko attiecību pastāvēšana starp pusēm, prasītāja ir pamatoti cēlusi tiesā prasību par

zemesgabala daļas faktiskās lietošanas maksas piedziņu, kuru prasītāja ir aprēķinājusi saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumiem

Nr.735 “Noteikumi par publiskas personas zemes nomu”.

Saskaņā ar minēto noteikumu 7.1 un 7.2.punktā noteikto nomas maksa gadā ir noteikta 1,5% gadā apmērā no zemesgabala daļas kadastrālās

vērtības, - līdz 2009.gada 31.decembrim – 1,5 % apmērā no Valsts zemes dienesta noteiktās apbūvēta zemesgabala vērtības privatizācijas vajadzībām;

no 2010.gada 1.janvāra – 1,5 % apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Savukārt minēto noteikumu 7.1 punkts noteic, ka nomnieks papildus nomas

maksai maksā iznomātājam likumos noteiktos nodokļus.

Atbilstoši minētajiem nosacījumiem, prasītāja ir aprēķinājusi maksu par faktisko zemesgabala daļas lietošanu par periodu no 2008.gada 8.javāra

līdz 2016.gada 26.oktobrim, kas saskaņā ar prasībā norādīto aprēķinu, sastāda 167 euro, un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par

zemesgabala faktisko lietošanu par laka periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 26.oktobrim, kas veido 23,09 euro, PVN 21% 39,92 euro,

kas kopā sastāda 230,01 euro.

Ar lietā iesniegtajiem prasības pieteikuma grozījumiem konstatēts, ka atbildētājs pēc prasības celšanas tiesā – 2016.gada 9.oktobrī ir samaksājis

nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 50,85 euro par periodu no 2008.gada 1.februāra līdz 2014.gada 31.decembrim.

No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja ir izrakstījusi jaunu rēķinu Nr.Z-1611343-T par 230,02 euro, tai skaitā zemes noma par faktisko

zemesgabala daļas lietošanu par periodu no 2008.gada 8.janvāra līdz 2016.gada 26.oktobrim 167 euro, un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju

par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 26.oktobrim 39,92 euro (lietas 74.lapa).

Ņemot vērā, ka atbildētājs prasītājas veikto aprēķinu nav apstrīdējis, kā arī ievērojot to, ka zemes nomas maksas aprēķins veikts saskaņā ar

Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumos Nr.735 “Noteikumi par publiskas personas zemes nomu” noteikto, tiesai nav pamata to apšaubīt.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs būtu veicis samaksu par faktisko zemes nomu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju. Līdz ar

to no atbildētāja ir piedzenams parāds par zemes nomu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju, kopā 230, 01 euro.

Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumu Nr.735 “Noteikumi par publiskas personas zemes nomu” 11.punkts noteic, ja ēkas (būves)

īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs atsakās noslēgt nomas līgumu, iznomātājam ir tiesības prasīt piespiedu nomas līguma noslēgšanu.

Tā kā zemes lietošanas tiesības starp ēkas (būves) īpašnieku un zemesgabala īpašnieku likumā regulētas kā (piespiedu) nomas attiecības, ir pamats

atzinumam, ka tām ir tikai nosacīta līdzība ar līgumiskām attiecībām, jo būtībā šīs attiecības ir likumiskas (sk. LR Augstākās tiesas Senāta 2009.gada

25.februāra spriedums lietā NR.SKC-71/2009). Augstākās tiesas Civillietu departaments pievienojies judikatūrā Augstākās tiesas Senāta 2009.gada

25.februāra spriedumā lietā Nr.SKC-71/2009 paustajam viedoklim, ka, lai rastos tiesisks pamats starp zemes un dzīvokļu īpašumu īpašniekiem

pastāvošās nomas tiesiskās attiecības ietērpt līguma formā, tas ir, ar spriedumu nomas līgumu atzīt par noslēgtu (LR Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2015.gada 30.jūnija sprieduma lietā Nr.SKC-0084/2015). Līdz ar to tiesa secina, ka ir pamats atzīt par noslēgtu starp pusēm zemes

nomas līgumu, nosakot līguma būtiskās sastāvdaļas.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1427.panta noteikumiem, pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai

vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums, savukārt starp pusēm ir konstatējamas piespiedu nomas tiesiskās

attiecības, tad tiesa atzīst par pamatotu atzīt starp pusēm noslēgtu nomas līgumu ar tā būtiskajām sastāvdaļām. Atbilstoši Civillikuma 2124.pantā

noteiktajam, nomas līguma būtiskās sastāvdaļas ir priekšmets un maksa.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumu Nr.735 “Noteikumi par publiskas personas zemes nomu” 7.2.apakšpunktu,

apbūvēta zemesgabala nomas maksu gadā nosaka no 2010.gada 1.janvāra – 1,5 % apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Minēto noteikumu 7.1 punkts

paredz, ka papildus nomas maksai maksājami likumos noteiktie nodokļi. Savukārt, atbilstoši noteikumu 12.punktam, nomas maksas aprēķina periods ir

viens ceturksnis. Nomas maksu samaksā ne vēlāk kā līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša beigām, ja līgumslēdzējpuses nav vienojušās par citu norēķinu

kārtību.

Minēto vērā ņemot, tiesa secina, ka ir pamats atzīt par noslēgtu starp prasītāju kā iznomātāju un atbildētāju kā nomnieku nomas līgumu par

zemesgabala /adrese/, 659/37877 domājamo daļu, kas atbilst 84,78 m2 platībai, nomu ar nomas maksu 1,5% gadā no zemesgabala daļas kadastrālās

vērtības, bet ne mazāk kā minimālā nomas maksa 28,00 euro gadā un nekustamā īpašuma nodokļa maksu atbilstoši zemesgabala daļai, samaksu veicot

katru ceturksni, papildus veicot pievienotās vērtības nodokļa maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem vienlaicīgi ar katru maksājumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 142,28 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 4,70 euro.

No lietas materiāliem esošās izziņas redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi uz sprieduma taisīšanas dienu kopumā veido 8,60 euro

(lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, tiesa atzīts, ka nesamaksātie ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 3,90 euro apmērā ir piedzenami no atbildētāja valsts labā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39., 41.pantu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 195., 204.1

pantu, tiesa

nosprieda :

prasību apmierināt.

Atzīt, ka starp valsts akciju sabiedrību „Valsts nekustamie īpašumi" un /pers. C/ no 2008.gada 8.janvāra pastāv zemes nomas tiesiskās attiecības uz

zemesgabala /adrese/, nekustamā īpašuma kadastra Nr./numurs E/, 659/37877 domājamām daļām, kas atbilst 84,78 m2 platībai.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi", reģistrācijas

Nr.40003294758, zemes nomas maksas parādu par zemesgabala faktisko lietošanu par laika periodu no 2008.gada 8.janvāra līdz 2016.gada

26.oktobrim 167 euro, un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par zemesgabala daļas faktisko lietošanu par laika periodu no 2015.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 26.oktobrim 23,09 euro, PVN 21% 39,92 euro, kā arī tiesas izdevumus – samaksāto valsts nodevu 142,28 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzīt 353,90 euro (trīs simti piecdesmit trīs euro 90 centi).

Atzīt par noslēgtu starp valsts akciju sabiedrību „Valsts nekustamie īpašumi", reģistrācijas Nr. 40003294758, kā Iznomātāju, un /pers. C/,

personas kods, /pers. kods/, kā Nomnieku, nomas līgumu par zemesgabala /adrese/, kadastra Nr./numurs E/, 659/37877 domājamām daļām, kas atbilst

84,78 m2 platībai, ar šādiem noteikumiem:

Par iznomātās Zemesgabala gaļas lietošanu, sākot no Līguma spēkā stāšanās dienas NOMNIEKS maksā IZNOMĀTĀJAM nomas maksu

1,5% gadā no Zemesgabala daļas kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā minimālā nomas maksa 28 EUR (divdesmit astoņi euro) gadā un

nekustamā īpašuma nodokli.

Pievienotās vērtības nodokļa maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem NOMNIEKS veic papildus un vienlaicīgi ar katru nomas

maksājumu.

Maksājumu par Zemesgabala daļas lietošanu saskaņā ar IZNOMĀTĀJA izrakstītu rēķinu ieskaitīt IZNOMĀTĀJA AS "SEB banka"

norēķinu kontā Nr.LV22UNLA0002200609436, vai citā IZNOMĀTĀJA rēķinā norādītajā norēķinu kontā, katru gadu ne vēlāk kā līdz attiecīgā

gada pirmā mēneša pēdējam datumam.

Par Līgumā noteikto maksājumu kavējumiem NOMNIEKS maksā IZNOMĀTĀJAM nokavējuma procentus 0,1% no nesamaksātās

summas par katru kavējuma dienu. Nokavējuma procentu samaksa neatbrīvo NOMNIEKU no Līguma saistību izpildes.

NOMNIEKAM jāpilda normatīvie akti par zemes lietošanu, aizsardzību, sakopšanu un uzturēšanu kartībā.

IZNOMĀTĀJS ir tiesīgs pārskatīt nomas maksu gadījumos, ja:

- Latvijas Republikas normatīvie akti paredzēs citu zemes nomas maksas apmēru un (vai) nomas maksas aprēķināšanas kartību,

- Līguma darbības laikā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīviem aktiem tiek no jauna ieviesti un/vai palielināti nodokļi, nodevas, ar

nodokli apliekamais objekts un/vai tā vērtība,

- tiek mainīts nekustamā īpašuma (Zemesgabala) lietošanas mērķis, kā rezultātā mainās Zemesgabala kadastrālā vērtība,

- tiek mainīta Zemesgabala kadastrālā vērtība,

- tiek mainīta nekustamā īpašuma (Zemesgabala) nodokļa likme,

rakstiski paziņojot NOMNIEKAM par attiecīgās nomas maksas apmēra izmaiņām. NOMNIEKS apņemas maksāt nomas maksu saskaņā

ar IZNOMĀTĀJA rakstisko paziņojumu, bez papildus rakstiskas vienošanās pie Līguma. Izmaiņas nomas maksas apmērā stājas spēkā ar dienu,

kāda noteikta attiecīgajos normatīvajos aktos un/vai ar datumu, kad mainījusies nekustamā īpašuma (Zemesgabala) nodokļa likme un/vai

Zemesgabala kadastrālā vērtība.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,90 euro (trīs euro 90

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī

jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2016.gada 6.decembra spriedumu civillietā Nr.

C33552815.

Noteikt /pers. C/labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par

tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums noteikts – 2016.gada 21.decembrī.

Tiesnese V.Puškundze

Pilna sprieduma faktiskais sastādīšanas datums -2016.gada 30.decembris.