Court partially allowed debt collection claim, awarding principal and interest while rejecting specific creditor costs.

Lieta Nr. C69405225

arhīva Nr. C-0440-26

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2026. gada 13. februārī

Kurzemes rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Ilze Vasiļjeva,

rakstveida procesā izskatīja /Nosaukums C/ prasību vienkāršotajā procedūrā pret /Persona A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja /Nosaukums C/ 2025. gada 5. jūnijā cēlusi tiesā prasību vienkāršotajā procedūrā pret

atbildētāju /Persona A/, lūdzot piedzīt:

1) pamatparādu 2643,93 EUR;

2) procentus par aizdevuma lietošanu 295,99 EUR par laiku no 2024. gada 30. maija līdz 2024. gada 31.

augustam;

3) līgumiskos nokavējuma procentus 17,65 EUR par laiku no 2024. gada 29. jūnija līdz 2024. gada 4.

decembrim;

4) likumiskos nokavējuma procentus 78,23 EUR par laiku no 2024. gada 6. decembra līdz 2025. gada 4.

jūnijam;

5) sākotnējā kreditora izdevumus 17 EUR;

6) parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumus 17 EUR;

7) valsts nodevu par prasības celšanu 300 EUR un 80 EUR par prasības nodrošināšanu.

Prasība pamatota ar šādiem argumentiem un apsvērumiem.

[1.1] Atbildētāja 2024. gada 30. janvārī veica identifikācijas maksājumu 0,01 EUR, tādējādi piekrītot

aizdevuma līguma noslēgšanai ar /Nosaukums E/. Atbildētājai kopā izsniegts aizdevums 2740 EUR, pielīgti

lietošanas procenti un citi blakus maksājumi.

Aizdevums bija jāatmaksā atbilstoši nolīgtajam grafikam.

Pēdējais noteiktais aizdevuma atmaksas termiņš bija 2028. gada 29. marts.

[1.2] Atbildētāja aizdevuma atmaksai ir iemaksājusi 749,69 EUR, no kā 96,07 EUR novirzīti pamatparāda,

306,80 EUR lietošanas procentu, 79,32 EUR restrukturizācijas maksas un 267,50 EUR līguma grozījumu maksas

samaksai.

[1.3] Atbildētāja aizdevumu neatmaksāja pielīgtajā kārtībā, tāpēc sākotnējā aizdevēja 2024. gada 6.

decembrī vienpusēji atkāpās no līguma.

[1.4] Prasītāja ieguva prasījuma tiesības pret atbildētāju cesijas darījuma rezultātā.

[2] Prasības pieteikums nosūtīts uz atbildētājas oficiālo elektronisko adresi, ievērojot Civilprocesa likuma

56. panta 2.1 daļas 3. punkta un 250.21 panta pirmās daļas nosacījumus, izskaidrojot, ka paskaidrojuma

neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi, prasību nav apstrīdējusi.

[3] Prasība celta Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā kā vienkāršotās procedūras lieta. Prasītāja

norādījusi, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa nesaskata pamatu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Pusēm paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, nosūtot paziņojumus 2025. gada 9. septembrī.

[4] Tiesa 2026. gada 14. janvārī sagatavoja saīsināto spriedumu (Civilprocesa likuma 194. panta pirmās

daļas 3. punkts).

Prasītāja 2026. gada 15. janvārī iesniedza pilna sprieduma sagatavošanas lūgumu.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā, iepazinusies ar prasības pieteikumu, tiesa

atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

[6] Prasība tiesā celta uz tā pamata, ka /Nosaukums E/ atbildētājai uz aizdevuma līguma pamata ir aizdevusi

naudu, bet atbildētāja nav izpildījusi no aizdevuma līguma izrietošās maksājuma saistības (Civillikuma 1934.

pants), t. i., aizdoto naudu un ar to saistītos blakus maksājumus nav atmaksājusi, tāpēc prasītāja lūdz saistību izpildi

tiesas ceļā.

[6.1] Atbildētāja 2024. gada 30. janvārī veica reģistrācijas maksājumu, maksājuma mērķī, norādot:

“Apstiprinu reģistrāciju Nr. /Numurs/”, kas tiek izmantots kā identifikācijas maksājums, lai aizdevējs pārliecinātos

par aizņēmēja identitāti (sk. kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu termina “Aizņēmēja reģistrācijas komisija”

skaidrojumu).

Tiesiskās sekas reģistrācijai un minētā maksājuma veikšanai ir tādas, ka aizdevuma līgums stājas spēkā un

aizņēmējs apstiprina, ka ir iepazinies un atzīst sev par saistošiem līguma vispārīgos un sevišķos noteikumus, kā arī

Kredītkartes VISA noteikumus un cenrādi (sk. kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu 1.2., 1.3., 2.1.3., 2.4.

punktu).

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmajai daļai šis aizdevuma līgums ir distances

līgums, jo tas noslēgts ar distances saziņas līdzekļu starpniecību (tīmeklis), pusēm vienlaikus neatrodoties vienā un

tajā pašā vietā.

[6.2] Atbilstoši kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu 1.1., 2.4., 3.1. punktam, pēc līguma spēkā stāšanās,

aizņēmējs ir tiesīgs nosūtīt aizdevējam pieprasījumu, norādot izmaksājamās kredītlīnijas summas apmēru, grafiku

un termiņu.

Pēc pieprasījuma saņemšanas aizdevējs izmaksā pieprasīto aizdevuma summu uz aizņēmēja kontu. Kopā ar

aizdevuma summu aizdevējs nosūta aizņēmējam arī speciālos līguma noteikumus, kuros ietverts grafiks un rēķins

(sk. Kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu 2.4.3., 3.1. punktu).

[6.3] Lietā iesniegtās maksājumu izdrukas pierāda, ka atbildētājai uz norēķinu kontu izsniegts aizdevums

par kopējo summu 2740 EUR, kas izmaksāts šādos maksājumos: 2024. gada 30. janvārī 50 EUR, 2024. gada 1.

februārī 40 EUR, 2024. gada 2. februārī 50 EUR, 2024. gada 3. februārī 80 EUR, 2024. gada 4. februārī 200 EUR,

2024. gada 5. februārī 500 EUR, 2024. gada 6. februārī 300 EUR, 2024. gada 7. februārī 100 EUR, 2024. gada 9.

februārī divos maksājumos kopā 1420 EUR.

Prasītāja ir pierādījusi, ka atbildētājai uz aizdevuma līguma pamata tika nodota nauda ar konkrētiem

nosacījumiem, proti, tā bija jāatdod pielīgtajā termiņā kopā ar pielīgtajiem blakus maksājumiem.

[6.4] Atbilstoši kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu 6.2. punktam, gadījumā, ja aizņēmējs ir izmantojis

līguma 3.3. punktā paredzētās tiesības pieprasīt atkārtotu kredītlīnijas summas izmaksu iepriekšējā grafika spēkā

esības laikā, tad šī, no jauna izsniegtā kredītlīnijas summa, tiek pieskaitīta jau izsniegtajai kredītlīnijas summai un

par kopējo summu tiek sagatavoti aktualizēti speciālie līguma noteikumi un grafiks, kas aizstāj iepriekš sagatavotos

speciālos līguma noteikumus.

Minētais līguma nosacījums pēc savas tiesiskās būtības nozīmē, ka atbildētāja, pieprasot papildu aizdevuma

summu, ierosina un aizdevēja, izsniedzot papildu aizdevuma summu, akceptē pārjaunojuma līguma slēgšanu

(Civillikuma 1867. pants), jo pārjaunojums paredz divu darbību apvienojumu: vienas saistības atcelšanu un jaunas

saistības radīšanu, kas kaut kādā veidā atkārto, bet ar izmaiņām, atceltajā saistībā ietverto. Pārjaunojuma tiesiskās

sekas ir norādītas Civillikuma 1869. pantā – agrākais prasījums ar visām pie tā piederīgām blakus tiesībām (ķīlu,

galvojumu, procentiem, līgumsodu) izbeidzas, it kā tas būtu izpildīts, un tā vietā nodibināts jauns prasījums, uz

kuru agrākā prasījuma blakus tiesības neattiecas.

Tiesa nodibina, ka atbildētāja katru pieprasījumu par papildu aizdevuma summas izmaksu veikusi laikā, kad

iepriekšējais atmaksas grafiks vēl bija spēkā. Pēdējais pieprasījums un līdz ar to aktuālie speciālā līguma noteikumi

un aizdevuma atmaksas grafiks, pēc kura prasītāja prasa saistības izpildi, ir 2024. gada 9. februāris.

[6.5] Prasītāja 2024. gada 6. decembrī paziņoja atbildētājai, ka tā vienpusēji atkāpjas no aizdevuma līguma,

pieprasa visu aizdoto, bet neatmaksāto aizdevuma pamatsummu un pielīgtos blakus maksājumus, atmaksāt līdz

2024. gada 16. decembrim.

Kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu 8.2.1. punkts paredz, ka aizdevējam ir tiesības pieprasīt

aizņēmējam līgumā noteikto maksājumu izpildi pirms termiņa, ja aizņēmējs ilgāk par 14 kalendārajām dienām kavē

līgumā un rēķinā noteikto kredītlīnijas summas atmaksu atbilstoši grafikam.

Tiesa konstatē, ka puses aizdevuma līguma 8.2.1. punktā pielīgušas aizdevējas tiesības vienpusēji atkāpties

no aizdevuma līguma Civillikuma 1589. panta izpratnē.

Prasītāja ir pierādījusi, ka aizdevēja šīs tiesības ir izlietojusi.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja ir kavējusi aizdevuma atmaksas termiņu ilgāk par 14 dienām, kas

piešķir aizdevējai tiesības vienpusēji izbeigt aizdevuma līgumu un pieprasīt visu aizdevuma atmaksu ar blakus

maksājumiem uzreiz.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai iestājās saistība atmaksāt visu aizdoto, bet neatmaksāto aizdevumu un pielīgtos

blakus maksājumus, 2024. gada 16. decembrī.

[6.6] Civillikuma 1793. panta 3. punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar

cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1798. pantu par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet

no līguma, [..] starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

Cesijas līgums ir konkrēta līguma izpildes jeb realizācijas forma, kas vērsta uz to, lai pārnestu pašu

prasījumu saistības izpildījuma piedzīšanai no parādnieka. Līdz ar to cesijas spēkā esībai nepieciešami šādi

priekšnoteikumi: 1) lai prasījums piederētu cedentam; 2) lai cedentam būtu vara rīkoties ar prasījumu; 3) lai

cedējamais prasījums būtu noteikts. Tas nozīmē, ka cesija ir spēkā tikai tad, ja pastāv prasījums, ar kuru rīkojas

cedents.

Lietā nav strīda, ka cedentei piederēja prasījums par no aizdevuma līguma izrietošo saistību piedziņu un tai

bija tiesības rīkoties ar šo prasījumu.

Prasītāja prasījuma tiesības pret atbildētāju no konkrētā aizdevuma līguma ieguvusi cesijas darījuma

rezultātā – ar 2024. gada 19. jūlija cesijas līgumu, tā 2024. gada 9. septembra pārjaunojumu un 2024. gada 5.

decembra pārejas aktu – aizdevēja /Nosaukums E/ cedēja prasītājai prasījuma tiesības, kas tai radušās pret

atbildētāju un izriet no ar attiecīgo parādnieku savstarpēji noslēgtā aizdevuma līguma. Cesijas līguma 2.3. punktā

puses vienojušās, ka prasījumi tiek cedēti kopā ar visām pie tām piederīgām un cesijas brīdī pastāvošām tiesībām

un nākotnes prasījumiem (ja tādi būtu), tai skaitā, tiesības prasīt līgumsodu, un/vai nokavējuma procentus, un/vai

citus blakus prasījumus (ja tādi būtu).

[7] Prasītāja lūdz piedzīt pamatparādu 2643,93 EUR.

Ievērojot šī sprieduma 6.5. punktā norādīto, tiesa atzīst, ka atbildētājai ir iestājies pienākums atmaksāt visu

saņemto, bet nesamaksāto aizdevuma pamatsummu.

Atbilstoši Civillikuma 1838. pantam pierādīšanas nasta par to, ka parāds jau ir samaksāts, ir atbildētājai.

Atbildētāja tiesvedībā nav iesaistījusies un nav iesniegusi pierādījumus lietā, ka parādu būtu samaksājusi.

Prasībā norādīts, ka no atbildētājas parāda samaksai saņemti kopā 769,49 EUR, no kuriem 96,07 EUR

novirzīti pamatparāda samaksai.

Tiesa, ņemot vērā pamatparāda dzēšanai novirzīto maksājumu apmēru, atzīst, ka nesamaksātā pamatparāda

summa ir 2643,93 EUR (2740-96,07=2643,93), kas piedzenama no atbildētājas par labu prasītājai.

[8] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas sākotnējās kreditores izdevumus 17 EUR parāda piedziņā.

Kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu 7.4. punkts paredz, ja aizdevējs aizņēmējam ir nosūtījis parastas

vai ierakstītas vēstules ar atgādinājumiem par no līguma izrietošo saistību izpildes kavēšanu, aizdevējam ir tiesības

piedzīt no aizņēmēja izdevumus, kas saistīti ar vēstules sagatavošanu un nosūtīšanu par katru šādu vēstuli, atbilstoši

Aizdevēja cenrādim.

Prasītāja iesniegusi cenrādi, kas ir pielikums pie Kredītlīnijas līguma vispārīgiem noteikumiem, kurā

norādīts, ka vienas vēstules par saistību apmēru izmaksas ir 7 EUR, bet par elektroniskā formā veiktajiem

atgādinājumiem 0,50 EUR par katru ziņu.

Prasības pieteikumā (sk. prasības pieteikuma 23. rindkopu) norādīts, ka šo maksājumu veido maksa par

informatīvo ziņojumu izsūtni un elektronisko pasta vēstuļu nosūtīšana.

Prasītāja lietā ir iesniegusi divas vēstules – zvērināta advokāta /Persona C/ 2024. gada 5. septembra vēstuli

un sākotnējās aizdevējas 2024. gada 19. novembra vēstuli par prasījuma tiesību cedēšanu, kurā vienlaikus

atgādināts par saistību izpildes kavēšanu.

Pierādījumi par citām sākotnējās aizdevējas veiktajām darbībām parāda atgūšanā lietā nav.

Civilprocesa likuma 8. panta otrajā daļā un 93. panta ceturtajā daļā paredzētais tiesas pienākums izskaidrot

pusēm viņu tiesības un pienākumus, tostarp paziņot par pierādījumu trūkumu par kādu no faktiem, nav saprotams

tādējādi, ka tiesai (tiesnesim) būtu katrā ziņā jāmudina puse iesniegt vēl papildu pierādījumus, ja tādi par konkrēto

(apstrīdēto) apstākli jau ir iesniegti (sk. Senāta 2023. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. SKC-81/2023 (

ECLI:LV:AT:2023:0706.C30640718.16.S), 13.1. punktu). Katram prasītājam ir pienākums pierādīt prasībā

norādītos apstākļus, nopietni izvērtējot, vai tā ir sagādājusi un iesniegusi tiesai pietiekamus pierādījumus konkrētā

apstākļa pierādīšanai.

Pierādījumi par sākotnējās aizdevējas veiktajām darbībām parāda atgūšanā bija iesniegti, bet ne tādā

apjomā, lai pierādītu visu šī prasījuma summu, kas nozīmē, ka tiesai nebija pienākuma paziņot, ka prasītājai nav

izdevies pierādīt visu prasības summu šajā daļā.

Lietā ir iesniegtas divas vēstules, kurās atbildētājai sākotnējā aizdevēja bija atgādinājusi par parādsaistībām,

kas nozīmē, ka tiesai ir pamats piedzīt no atbildētājas prasītājas labā 14 EUR, bet par izdevumu 3 EUR piedziņu

prasījums jānoraida.

[9] Prasītāja lūdz piedzīt līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus 248,53 EUR par laiku no 2024. gada

30. maija līdz 2024. gada 31. augustam.

Tiesa atzīst, ka prasība šajā daļā ir apmierināma daļēji.

[9.1] Procentu maksāšanas pienākumu noteic Civillikuma 1753. pants, kas noteic, ka procenti ir atlīdzība

par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu

un lietošanas ilgumu.

Tiesību doktrīnā par procentu tiesisko dabu norādīts, ka procentu kā atlīdzības par sveša kapitāla lietošanas

atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci, kas

ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes augļus (sk. Torgāns K. Saistību tiesības I daļa. Mācību grāmata. – Rīga:

Tiesu namu aģentūra, 2006, 145. lpp.).

[9.2] Kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu terminu skaidrojumā norādīts, ka procenti ir atlīdzība

aizdevējam par kredītlīnijas summas lietošanu, ko aizņēmējs maksā aizdevējam un kas fiksēti speciālajos līguma

noteikumos. Savukārt līguma 6.1. punkts noteic aizņēmēja pienākumu maksāt procentus par izsniegtajām

kredītlīnijas summām.

Ņemot vērā, ka šis maksājums pielīgts par izsniegtās summas lietošanu noteiktā termiņā, proti, kamēr

prasītājas kapitāls atrodas pie atbildētājas, tad tiesa atzīst, ka šis maksājums atbilst līgumisko lietošanas procentu

tiesiskajai dabai.

[9.3] Ņemot vērā šī sprieduma 6.4. punktā atzīto par tiesiskajām sekām pēc katras papildu aizdevuma

summas izsniegšanas, proti, saistība tiek pārjaunota un prasītāja ar tiesā celto prasību saistību izpildi prasa saskaņā

ar pēdējo pārjaunojumu, tad procentu likmi tiesa nosaka saskaņā ar 2024. gada 9. februāra speciālajiem līguma

noteikumiem.

2024. gada 9. februāra aizdevuma līguma speciālos noteikumos pielīgta aizdevuma lietošanas procentu

likme 38,28 %.

Prasītāja precizētajā prasības pieteikumā (sk. prasības pieteikuma 17. punktu) norāda, ka pielīgtā procentu

likme dienā ir 0,10 %. No minētā tiesa secina, ka aizdevuma līgumā procentu likme tika noteikta uz gadu (38,28 %

/ 365=0,10 %).

[9.4] Tiesa, veicot matemātiskus aprēķinus, konstatē, ka procentu summa par periodu no 2024. gada 30.

maija līdz 2024. gada 31. augustam jeb 94 dienām, pie procentu likmes 0,10 % dienā un pamatsummas 2643,93

EUR ir 248,53 EUR (0,10/100=0,001; 0,001*94=0,094; 0,094*2643,93=248,53).

Prasība celta par lietošanas procentu 295,99 EUR piedziņu, līdz ar to prasība daļā par aizdevuma lietošanas

procentu 47,46 EUR piedziņu ir jānoraida (295,99-248,53=47,46).

[10] Prasītāja lūdz piedzīt līgumiskos nokavējuma procentus 17,65 EUR par laiku no 2024. gada 29. jūnija

līdz 2024. gada 4. decembrim.

Prasība šajā daļā ir apmierināma.

Civillikuma 1756. pants noteic pienākumu maksāt procentus, pamatojoties vai nu uz tiesisku darījumu vai

uz likumu un to apmērs ir jānosaka aktā vai darījumā, bet ja tas nav darīts, tad jāpiemēro likumā noteiktā procentu

likme.

Atbilstoši 1759. panta 1. punktam nokavējuma procenti ir jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma

pamata par katru parāda samaksas nokavējumu.

Kārtība un nosacījumi, pie kādiem aizņēmējam iestājas pienākums maksāt nokavējuma procentus, ir

noteikta kredītlīnijas līguma 8.1.1. punktā – ja aizņēmējs kavē līgumā noteiktos maksājumus, aizdevējam ir tiesības

piemērot nokavējuma procentus par katru kavējuma dienu. Nokavējuma procentu likme dienā norādīta Speciālajos

līguma noteikumos [..].

2024. gada 9. februāra speciālajos noteikumos pielīgta nokavējuma procentu likme – 0,21 % dienā.

Atbilstoši Civillikuma 1652. panta 3. punktam parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no

sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts [..] ar līgumu.

No 2024. gada 9. februāra Kredītlīnijas summas atmaksas grafikā noteiktajiem termiņiem un prasītājas

norādītajiem atbildētājas veiktajiem maksājumiem, tiesa konstatē, ka atbildētāja pieļāva pirmo maksājumu

kavējumu 2024. gada 30. aprīlī, jo 2024. gada 29. aprīļa maksājumu neveica pielīgtajā apmērā – 100,62 EUR

(2024. gada 24. maijā iemaksāts 49,69 EUR).

Tiesa nokavējuma procentu aprēķinā matemātiska aprēķina kļūdas nekonstatē, uz tādām nav norādījusi arī

atbildētāja.

[11] Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 78,23 EUR par laiku no 2024. gada 6.

decembra līdz 2025. gada 4. jūnijam.

Tiesa atzīst, ka prasība šajā daļā ir apmierināma.

Procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu;

šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem (Civillikuma 1759. pants).

Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus par laiku, kad atbildētājai bija iestājies pienākums

atdot visu aizdevumu, tātad procenti tiek prasīti par atbildētājas pieļautu nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu likumisko procentu likme ir 6 % no simta gadā, kas pie

pamatparāda 2643,93 EUR un kavētas 181 dienas ir 78,67 EUR.

Prasītāja dispozitīvi izvēlējusies lūgt piedzīt mazāku procentu summu, kas tiesai ir saistoši (Civilprocesa

likuma 192. pants).

[12] Prasība daļā par parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumu 17 EUR piedziņu ir apmierināma.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas izdevumus parāda atgūšanā 17 EUR, ko veido paziņojums par parāda

esību un elektroniski veiktie atgādinājumi par saistību izpildi.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likums reglamentē kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja

tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā ar mērķi parāda atgūšanas procesā nodrošināt taisnīgumu,

samērīgumu un saprātīgumu (Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 2. panta 1. un 2. punkts). Atbilstoši minētā

normatīvā akta anotācijai, likumdevējs to pieņēma nolūkā citstarp risināt parāda atgūšanas izdevumu atlīdzināšanas

jautājumu un izveidot kreditoriem un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem vienotus principus un kārtību

parāda atgūšanai un nodrošināt parādnieka tiesību un ekonomisko interešu aizsardzību parāda atgūšanas procesā

(sk. likumprojekta “Parāda atgūšanas likums” anotāciju. Pieejama:

https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/9728B10CEA3D95B6C 2257953004A7F11?OpenDocument).

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta trešajā daļā Ministru kabinetam ietverts deleģējums noteikt

samērīgus un objektīvi pamatotus parāda atgūšanas izdevumus.

Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumi Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu

pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” (redakcijā, kas bija spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz

2024. gada 11. jūlijam jeb redakcijā, kas bija spēkā parāda ārpustiesas atgūšanas procesa laikā) noteic maksimālo

atlīdzināmo parāda atgūšanas izdevumu apmēru, t. i., 1) ne vairāk par 7 EUR par rakstiska paziņojuma

sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi

izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas

noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams; 2) ne vairāk kā 10 EUR par citām parāda atgūšanai papildus

veiktajām darbībām.

Prasītāja iesniegusi atgādinājuma vēstuli par parādsaistībām un izdruku par elektroniskā formā veiktajiem

atgādinājumiem atbildētājai par saistībām, līdz ar to tiesa no atbildētājas prasītājas labā piedzen parāda ārpustiesas

atgūšanas izdevumus 17 EUR.

[13] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās

summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasība ir apmierināta daļēji, tāpēc no atbildētājas prasītājas labā tiesa piedzen samaksāto valsts nodevu

proporcionāli apmierinātajai prasības daļai jeb 295,07 EUR (prasība celta par 3069,80 EUR piedziņu, samaksāta

valsts nodeva 300 EUR, prasība apmierināta par 3019,34 EUR; 3019,34*300/3069,80=295,07), kā arī valsts

nodevu par prasības nodrošināšanas pieteikumu 80 EUR.

[14] Tiesa prasību apmierina daļēji, tāpēc nosaka, ka prasības nodrošinājums, kas noteikts ar Kurzemes

rajona tiesas tiesneses 2025. gada 3. jūlija lēmumu, sniedzas līdz apmierinātās prasības summai 3019,34 EUR.

[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, ņemot vērā Senāta Civillietu departamenta

senatoru kopsapulces 2021. gada 15. decembra lēmumā sniegto skaidrojumu, kā arī pamatojoties uz Civillikuma

1759. panta pirmo daļu un 1765. pantu, prasītājai ir tiesības par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes termiņa

beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos procentus – 6 % gadā – no ar

spriedumu viņas labā piedzītās summas, ievērojot Civillikuma 1763. pantā noteiktos ierobežojumus.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa atbildētājai nosaka termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. – 193. pantu, 195. panta pirmo daļu, 204., 250.25 panta 2.1 daļu,

2.3 daļu un 250.27 panta trešo un ceturto daļu, tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji /Nosaukums C/ prasību pret /Persona A/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, /Nosaukums C/, reģistrācijas Nr. /Numurs C/, labā

pamatparādu 2643,93 EUR (divi tūkstoši seši simti četrdesmit trīs euro un 93 centi), sākotnējā kreditora izdevumus

14 EUR (četrpadsmit euro), līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus 248,53 EUR (divi simti četrdesmit astoņi

euro un 53 centi) par laiku no 2024. gada 30. maija līdz 2024. gada 31. augustam, līgumiskos nokavējuma

procentus 17,65 EUR (septiņpadsmit euro un 65 centi) par laiku no 2024. gada 29. jūnija līdz 2024. gada 4.

decembrim, likumiskos nokavējuma procentus 78,23 EUR (septiņdesmit astoņi euro un 23 centi) par laiku no 2024.

gada 6. decembra līdz 2025. gada 4. jūnijam, parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumus 17 EUR (septiņpadsmit euro)

un valsts nodevu 375,07 EUR (trīs simti septiņdesmit pieci euro un 7 centi).

Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6

% gadā no visas ar spriedumu viņas labā piedzītās summas, ar nosacījumu, ka šo likumisko kavējuma procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Piedzītie naudas līdzekļi jāieskaita norēķinu kontā Nr. /IBAN A/, /Nosaukums A/.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noraidīt prasību daļā par sākotnējā kreditora izdevumu 3 EUR un līgumisko aizdevuma lietošanas procentu

47,46 EUR par laiku no 2024. gada 30. maija līdz 2024. gada 31. augustam piedziņu.

Noteikt, ka ar Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2025. gada 3. jūlija lēmumu noteiktais prasības

nodrošinājums, sniedzas līdz prasības summai 3019,34 EUR.

Pilns spriedums sastādīts 2026. gada 13. februārī.

Spriedumu 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā,

ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 panta noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem,

sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Kurzemes rajona tiesas tiesnese Ilze Vasiļjeva

Dokuments ir parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.