Appeal dismissed; court upheld first instance verdict on administrative penalty for driving under influence.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court dismissed the appeal against a first-instance judgment convicting the defendant for driving under the influence of drugs. The defendant argued that the court lacked jurisdiction because he was hospitalized at the time of the hearing, but the court found he had been properly notified at his declared residence. The court ruled that the lower court correctly applied the law regarding notification procedures and the defendant's absence, thereby upholding the original administrative penalty.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. panta 3. daļa; 268.1 pants: A person is deemed properly notified for an administrative hearing if served at their declared address, provided the law at the time allowed for such service.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lieta Nr. 124026407 143/AA43-0836-08/11
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 5.martā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Vīgants, tiesneši A.Laviņš un L.Slica
piedaloties V.K. pārstāvei zvērinātai advokātei A.L., atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par V.K. (/dzēsts personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektās daļas, sakarā ar V.K. pārstāves zvērinātas advokātes A.L. apelācijas sūdzību par Ogres rajona tiesas tiesneša 2007.gada 6.jūnija lēmumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ogres rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas inspektors virsniekvietnieks 2007.gada 12.aprīlī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 117784. Protokolā konstatēts, ka 2007.gada 28.martā plkst.1435 V.K. vadīja automašīnu BMW X5, ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsta numura zīme/, Ogres rajonā pa ceļu Rīga – Daugavpils Rīgas virzienā, atrodoties narkotisko, psihotropo vielu iespaidā. Narkotisko, psihotropo vielu ietekme konstatēta Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā. Secināts, ka V.K. izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.15panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu.
[2] Ar Ogres rajona tiesas tiesneša 2007.gada 6.jūnija lēmumu (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) V.K. atzīts par vainīgu Latvijas APK 149.15panta piektajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz 12 (divpadsmit) diennaktīm, ar naudas sodu Ls 500 (pieci simti latu) apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Lēmumā norādīti šādi apstākļi. [2.1] V.K. lietas izskatīšanā nepiedalījās, bet par lietas izskatīšanas vietu un laiku viņam savlaicīgi paziņots, nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar to saskaņā ar Latvijas APK 260.panta trešajā daļā noteikto, lieta izskatāma bez pārkāpēja klātbūtnes. [2.2] Pārkāpuma fakts un pārkāpēja V.K. vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar 2007.gada 12.aprīļa protokolu Nr.PA 117784, ar dienesta ziņojumu par administratīvo pārkāpumu, ar 2007.gada 28.marta medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.1731 fiksēto un ķīmiski – toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.1861, kur konstatēts, ka, veicot V.K. asins un urīna izmeklēšanu atrasts diazepāms un 1,4- benzodiazepīna atvasinājumu metabolīti, karbamazepīns, kokaīna metabolīti – metilekgonīns un benzoilekgonīns, kas pierāda, ka V.K. konstatēta narkotisko un psihotropo vielu ietekme. [2.3] Nosakot V.K. sodu, ņemts vērā Latvijas APK 32.panta pirmajā daļā noteiktais, izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un atbildību pastiprinošie apstākļi saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otrās daļas nosacījumiem, kā arī ņemti vērā Latvijas APK 22.panta nosacījumi.
Atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti, bet saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktu un 34.panta otro daļu par V.K. atbildību pastiprinošiem apstākļiem atzīts tas, ka pārkāpumu izdarīja persona, kas agrāk izdarīja noziegumu un apstāklis, ka pārkāpums izdarīts ceļu satiksmē tādos apstākļos, kas pastiprina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai, pārkāpuma izdarīšanas vietu atzīstot par intensīvas satiksmes vietu. [2.4] Ievērojot Latvijas APK 24.panta otro daļu, V.K. par izdarīto pārkāpumu sodāms pēc Latvijas APK 149.15panta piektās daļas ar minētajā likuma normā paredzētajiem pamatsodu un papildsodiem – paredzēto administratīvo arestu kā pamatsodu, nenosakot to minimālajā apmērā, jo konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, ar likumā konstanti noteiktajiem naudas sodu Ls 500 apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz diviem gadiem.
[3] Par lēmumu V.K. pārstāve iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz pārsūdzēto lēmumu atcelt un lietu nosūtīt atkārtotai izskatīšanai. Apelācijas sūdzībā norādīti šādi apstākļi.
[3.1] Nav ievērots Latvijas APK 260.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais, jo V.K. savlaicīgi nav paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku un izskatot lietu bez V.K. klātbūtnes pārkāptas ir viņa tiesības [3.2] Ogres rajona policijas pārvaldē 2007.gada 12.aprīlī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un V.K. parakstījās par to, ka 2007.gada 17.aprīlī plkst.1000 jāierodas Ogres rajona tiesā. V.K. veselības stāvoklis bija slikts un 2007.gada 16.aprīlī viņu ievietoja slimnīcā „Ģintermuiža” un V.K. pārstāve A.L. 2007.gada 17.aprīlī pa faksu nosūtīja tiesai iesniegumu ar lūgumu atlikt lietas izskatīšanu sakarā ar V.K. ievietošanu slimnīcā. Tiesas pavēste par lietas izskatīšanu 2007.gada 9.maijā un 17.aprīlī V.K. izsūtīta uz adresi J.Pliekšāna ielā 98 – 36, Jūrmalā, lai gan viņa faktiskā atrašanās vieta tiesai bija zināma, līdz ar to secināms, ka V.K. nav saņēmis tiesas pavēsti. No Majoru pasta iestādes tiesā saņemts paraksts par pavēstes nodošanu adresātam 2007.gada 17.maijā, bet minēto parakstu izpildījusi nenoskaidrota persona V.K. vārdā. Lietas materiālos esošie V.K. paraksti (lietas lapa 2., 3., 5.) acīmredzami atšķiras no paraksta par pavēstes saņemšanu. Uzaicinājumu uz lietas izskatīšanu 2007.gada 6.jūnijā V.K. nesaņēma, jo turpināja ārstēties, bet parakstu par tiesas pavēstes saņemšanu 2007.gada 19.jūnijā izpildījusi cita persona.
[4] Administratīvās apgabaltiesas sēdē V.K. pārstāve zvērināta advokāte A.L. uzturēja apelācijas sūdzību, lūdza atcelt pārsūdzēto lēmumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi lietā savāktos pierādījumus, izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem.
[6] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai. Administratīvā apgabaltiesa izskatījusi lietu pēc būtības, pārbaudījusi un novērtējusi lietā savāktos pierādījumus, izvērtējusi apelācijas sūdzībā minētos argumentus secina, ka pareizs un pietiekams ir pārsūdzētajā lēmumā ietvertais pamatojums (skatīt sprieduma [2] punktu) par V.K. vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149.15 panta piektajā daļā Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pārsūdzētajā lēmumā izteiktajai motivācijai par V.K. noteikto administratīvā soda mēru.
[7] Par apelācijas sūdzībā izteiktajiem argumentiem Administratīvā apgabaltiesa norāda turpmāk minēto. [7.1] Latvijas APK 260.pants noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā arī ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus. Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu (...). [7.2] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietā savāktos pierādījumus, secina, ka par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku un vietu 2007.gada 17.aprīlī plkst.1000 V.K. tika informēts 2007.gada 12.aprīlī (lietas lapa 2).
Minētājā dienā administratīvā pārkāpuma lieta netika izskatīta un lietas izskatīšana atlikta, ņemot vērā zvērinātas advokātes A.L. 2007.gada 17.aprīļa iesniegumu. Pie iesnieguma pievienots orderis, kas apstiprina, ka zvērināta advokāte A.L. administratīvā pārkāpuma lietā V.K. sniedz juridisku palīdzību. [7.3] Administratīvā pārkāpuma lieta 2007.gada 6.jūnijā izskatīta bez V.K. klātbūtnes. Latvijas APK 260.panta trešā daļa nosaka, ka lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku un ja nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.
Latvijas APK 268.pants, kas regulē administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošanu izskatīšanai, paredz institūcijai, sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, izlemt, vai personām, kas piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka laikā, kad tika pieņemts lēmums par V.K. saukšanu pie administratīvās atbildības, Latvijas APK nebija noteikta kārtība, kādā personai tiek paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Ņemot vērā, ka uz lēmuma pieņemšanas dienu Latvijas APK nedefinēja jēdzienu „savlaicīga paziņošana”, tad Administratīvās apgabaltiesas ieskatā minētais jēdziena saturs piepildāms ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk lēmumā – APL) 14.nodaļas „Tiesas paziņojumi un izsaukumi” tiesību normu saturu, jo minētā nodaļa regulē jautājumu par savlaicīgu paziņošanu par sēdes vietu un laiku, kad tiks izskatīta attiecīgā lieta pēc būtības un kad arī tiks dota iespēja personai realizēt savas likumā noteiktās procesuālās tiesības.
No APL minētās nodaļas tiesību normām (133.pants un 135.panta trešā daļa) izriet šādi pamatnosacījumi, kas piepilda jēdziena „savlaicīga paziņošana” saturu. Ja aicinājumu ierasties uz lietas izskatīšanu procesa dalībniekam nosūta pa pastu, tad šāda pavēste jānosūta kā ierakstīts sūtījums, lai pirms lietas izskatīšanas varētu saņemt atpakaļ pavēstes paraksta daļu, kas apliecina, ka aicināmā persona vai tās pieaugušais ģimenes loceklis ir saņēmis pavēsti. Ja līdz lietas izskatīšanas laikam nav saņemts nekāds dokumentārs apliecinājums tam, ka aicināmajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, tad prezumpcija par savlaicīgu paziņošanu iestājas tikai tad, ja kopš pavēstes nodošanas pastā ir pagājušas vairāk kā septiņas dienas.
Minētais tiesiskais regulējums ir spēkā kopš 2004.gada 1.februāra un tas bija spēkā laikā, kad V.K. tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un pieņemts lēmums par V.K. saukšanu pie administratīvās atbildības. Kopš 2007.gada 21.jūnija spēkā ir Latvijas APK 268.1pants par kārtību, kā personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, paziņo par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Atbilstoši Latvijas APK 268.1 panta otrajai daļai rakstveida paziņojumu vai pavēsti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta personai pa pastu.
Savukārt Latvijas APK 268.1 panta trešajā daļā paredzēts, ka gadījumā, ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks, paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma protokolā. [7.4] Ziņas par faktiem, kas minētas tiesai iesniegtajā VSIA slimnīca „Ģintermuiža” 2007.gada 17.aprīļa izrakstā (lietas lapa 19) no slimnieka medicīniskās kartes pierāda, ka V.K. stacionārā iestājās 2007.gada 16.aprīlī un uz izraksta sastādīšanas dienu turpina ārstēties.
Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka V.K. Ogres rajona tiesai nepaziņoja, ka turpina ārstēties stacionārā un to, ka ārstēšanās ir ilgstoša, kā arī nav paziņojis tiesai adresi, kurā V.K. būtu sasniedzams. Šādu informāciju Ogres rajona tiesai nav paziņojusi arī zvērināta advokāte, kura V.K. sniedz juridisku palīdzību. Tikai Administratīvās apgabaltiesas sēdē V.K. pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte A.L. iesniedza pierādījumus par to, ka V.K. kopš
2007.gada 9.maija ārstējas valsts SIA slimnīca „Ģinetrmuiža” Rindzeles narkoloģiskās rehabilitācijas nodaļā. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka šādas ziņas nebija Ogres rajona tiesas rīcībā, tādēļ tiesa pamatoti nosūtīja pavēstes par tiesas sēdi uz V.K. deklarēto dzīvesvietu. Līdz ar to secināms, ka V.K. par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu Ogres rajona tiesā 2007.gada 6.jūnijā tika paziņots likumā noteiktajā kārtībā uz V.K. deklarēto dzīvesvietu.
[8] Norādīto apstākļu dēļ Administratīvā apgabaltiesa par nepamatotu atzīst apelācijas sūdzību un atstāj negrozītu pārsūdzēto tiesneša 2007.gada 6.jūnija lēmumu par V.K. saukšanu pie administratīvās atbildības.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas APK 286.1panta 1.punktu, 286.2pantu un Administratīvā procesa likuma 307.pantu un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
Atstāt negrozītu Ogres rajona tiesas tiesneša 2007.gada 6.jūnija lēmumu par V.K. (/dzēsts personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas APK 149.15panta piektajā daļā, bet V.K. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Vīgants
Tiesneši A.Laviņš
L.Slica