C33462225 / C-1649-26 · Rīgas rajona tiesa

Lietas Nr. C33462225

Lietas arhīva Nr. C-1649-26/20

ECLI:LV:RIRT:2026:0305.C33462225.3.S

Rīgas rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2026. gada 5. martā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aija Galauliņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu UAB ,,Legal balance invest” vienkāršotās procedūras prasībā pret/Persona

A/par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2025. gada 20. jūnijātiesā saņemts UAB ,,Legal balance invest” pilnvarotā pārstāvja SIA „Legal Balance”

(turpmāk – prasītājs) pieteikums vienkāršotās procedūras prasībā pret /Persona A/ (turpmāk – atbildētāja) par

parāda 2736,46euro piedziņu.

[1.1] Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1401., 1402., 1511., 1587., 1590., 1651., 1652., 1753., 1754., 1755., 1756.,

1757., 1760., 1761., 1762., 1763. pantu, 1793. panta 3. punktu, 1798., 1800., 1801., 1802., 1804., 1805., 1934.,

1935., 1936., 1939., 1940., 1943. un 1945. pantu, prasītājs lūdz:

1) piedzīt no atbildētāja

- pamatparādu 1351,23 euro;

- sākotnējā kreditora izdevumus 17 euro;

- parāda piedziņas izdevumus 17 euro;

- līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 39,73 euro par laika periodu no 2020. gada 20. janvāra līdz

2023. gada 4. aprīlim;

- nokavējuma procentus līdz lietas cedēšanai 140,30 euro par laika periodu no 2023. gada 3. februāra līdz 2023.

gada 5. aprīlim;

- nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas 1171,20 euro par laika periodu no 2023. gada 6. aprīļa līdz 2025.

gada 24. janvārim;

- visus tiesāšanās izdevumus, tai skaitā, samaksāto valsts nodevu 300 euro;

2) atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no neatmaksātās parāda summas par laika

posmu līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

[1.2] Prasībā norādīts, ka 2020. gada 20. janvārī starp AS ,,4finance” (turpmāk – aizdevējs) un atbildētāju

noslēgts Kredītlīnijas līgums (turpmāk - Līgums), ar kuru cita starpā puses vienojušās, ka aizdevējs izsniedz

atbildētājam pieprasīto kredītlīnijas summu saskaņā ar noslēgto un spēkā esošā Līguma vispārīgiem

noteikumiem. Savukārt, atbildētājs apņēmās katru mēnesi godprātīgi veikt aizdevuma atmaksu Līgumā un

rēķinos noteiktajā kārtībā, kā arī maksāt Līgumā norādītos procentus par kapitāla lietošanu. Aizdevuma

atmaksas termiņš noteikts – 2023. gada 4. janvāris.

[1.2.1] Kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu 1.1. punkts noteic, ka lai noslēgtu Līgumu, aizņēmējs

reģistrējas Mājas lapā, norādot tajā visas pieprasītās ziņas. Reģistrācijas laikā aizņēmējs norāda Paroli, ar kuras

palīdzību viņš turpmāk pēc reģistrācijas, iesniedzot pieprasījumus kredītlīnijas summu izmaksai Vispārīgajos

noteikumos norādītajā kārtībā, apliecinās savu identitāti.

Savukārt saskaņā ar Kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu 1.7. punktu Līgums stājas spēkā brīdī, kad puses

Līgumā noteiktajā kārtībā ir vienojušās par Līguma Vispārīgajiem noteikumiem un ir pabeigts reģistrācijas

process, aizdevējam saņemot aizņēmēja reģistrācijas komisiju vai pēc E-identifikācijas veikšanas [..].

[1.2.2] Atbildētājam izsniegti vairāki aizdevumi par kopējo summu 2315 euro.

[1.3] 2022. gada 22. jūlijā starp aizdevēju (sākotnējo kreditoru) un prasītāju noslēgts Cesijas līgums Nr. FSL-

2022-48 ar kuru tika cedētas (pārdotas) aizdevējam piederošās prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no

piešķirtās kredītlīnijas summas un līguma.

Cesijas līguma noslēgšanas rezultātā atbildētāja parāda saistības, kas izriet no 2020. gada 20. janvārī noslēgtā

Līguma ar visām pie tiem piederīgām un cesijas brīdī pastāvošām un nākotnē iegūstamām tiesībām, kā arī

blakus prasījumiem, kas izriet no Līguma, ar 2023. gada 6. aprīļa Parejas aktu tika nodotas prasītājam.

[1.3.1] Cesijas noslēgšanas brīdī prasītājam tika cedētas šādas atbildētāja saistības: pamatparāds – 1351,23 euro;

procenti par kapitāla lietošanu – 39,73 euro; sākotnējā kreditora izdevumi – 17 euro un nokavējuma procenti

līdz lietas cedēšanai – 140,30 euro.

[1.3.2] Sākotnējais kreditors ir saņēmis no atbildētāja maksājumus par kopējo summu 1904,34 euro, kas

novirzīti – pamatsummas dzēšanai 963,77 euro, procentu par kapitāla lietošanu dzēšanai 785,57 euro un

komisijai par līguma grozījumiem 155 euro. Pēdējais maksājums saņemts 2022. gada 22. decembrī 52,84 euro

apmērā.

No prasības pieteikuma izriet, ka vairāk maksājumus atbildētājs nav veicis, tādēļ savas no līguma izrietošās

saistības pilnībā nav izpildījis.

[1.4] Kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu 6.1. punkts noteic, ka aizņēmējs maksā Procentus par kapitāla

lietošanu tikai par tam Kredītlīnijas līgumā noteiktajā kārtībā izsniegtajām Kredītlīnijas summām. Aizņēmuma

likme tiek norādīta Speciālajos līguma noteikumos, Procentus par kapitāla lietošanu aprēķina par katru kapitāla

izmantošanas dienu. Informācija par izsniegto Kredītlīnijas summu tiek nosūtīta uz aizņēmēja reģistrācijas laikā

Lietotāja kontā norādīto e-pastu.

Savukārt, 6.2. punkts noteic, ka aizņēmējs atmaksā aizdevējam Kredītlīnijas summu un maksā Procentus par

kapitāla lietošanu par visu faktisko Kredītlīnijas summas lietošanas laiku saskaņā ar Speciālajiem līguma

noteikumiem. Ja aizņēmējs ir izmantojis Līguma 4.4. punktā paredzētās tiesības pieprasīt Kredītlīnijas summas

izmaksu pieejamā Kredītlīnijas limita apmērā, tad šī no jauna izsniegtā Kredītlīnijas summa tiek pieskaitīta jau

izsniegtajai Kredītlīnijas summai.

Speciālo līguma noteikumi noteic, ka procenti par kapitāla lietošanu dienā ir 0,07 %. Neapmaksātie procenti par

kapitāla lietošanu ir 39,73 euro apmērā, kas aprēķināti no parāda pamatsummas 1351,23 euro.

[1.5] Aizdevējs, balstoties uz ,,Kredītlīnijas vispārīgie noteikumi” 7. sadaļu ,,Pušu tiesības un pienākumi” 7.4.,

7.5., 7.8. un 7.9. punktu ir tiesīgs aizdevuma atlikumam piemērot kreditora radušos parāda piedziņas izdevumus.

Prasītājs norāda, ka maksa par līguma grozījumiem un piemērošanas kārtība tiek norādīta Kredītlīnijas līguma

cenrādī sadaļā ,,Ar līgumu saistītie grozījumu”, kā arī atrunāts Kredītlīnijas līguma vispārīgajos noteikumos

12.4.2. un 12.4.3. punktā.

Prasītājs informē, ka aizdevēja izdevumu apmērs 17 euro veido maksa par informatīvo paziņojumu izsūtni un e-

pastu nosūtīšanu (norādīts Kredītlīnijas līguma 7.4. punktā).

[1.6] Starp atbildētāju un aizdevēju kā sākotnējo kreditoru ir noslēgti vairāki speciālie līgumi, kas paredzēja

izsniegt atbildētājam papildus kredītlīnijas summas izsniegšanu.

Kredītlīnijas vispārīgo noteikumu 12.6. punkts noteic, ja aizņēmējs vēlas veikt izmaiņas Līgumā, piemēram,

mainīt datumu, kad jāveic maksājumus aizdevējam, mainīt Kredītlīnijas summas Maksājuma datumu, aizņēmējs

ir tiesīgs ierosināt attiecīgas Līguma noteikumu izmaiņas. Aizdevējs attiecīgās izmaiņas izskata un veic,

piemērojot par to komisijas maksu tādā apmērā, kāds tiek norādīts Aizdevēja cenrādī.

[1.7] Ņemot vērā, ka atbildētājs nepildīja savas no Līguma izrietošās saistības pilnā apmērā un noteiktajā

termiņā, proti, atbildētājs sāka kavēt maksājumus, Sākotnējais kreditors, pamatojoties uz Kredītlīnijas līguma

vispārīgo noteikumu 8.2.3. punktu, ar savu paziņojumu pieprasīja atbildētājam atmaksāt Kredītlīnijas summu,

kā arī veikt pārējos no Līguma izrietošo maksājumus.

[1.8] Kavējot vai pilnā apmērā neveicot rēķinā norādītās summas apmaksu norādītajā termiņā, atbildētājs

saskaņā ar Līguma noteikumiem ir apņēmies samaksāt nokavējuma procentus līgumā norādītajā apmērā no

parāda summas par katru kavējuma dienu. Papildus tiek piemēroti procenti par kapitāla lietošanu un tā dienas

likme, kas ir atrunāta Līguma noteikumos.

Prasītājs vērš tiesas uzmanību uz to, ka prasības iesniegšanas dienā Līgums nav lauzts.

[1.9] Pamatojoties uz Civillikuma 1756., 1757. pantu un 1765. panta pirmo daļu aizdevējs ir aprēķinājis

nokavējuma procentus līdz lietas cedēšanai – 140,30 euro apmērā, atbilstoši šādam aprēķinam: pamatsumma

1351,23 euro; procentu likme dienā 0,22 %; summa dienā 2,30 euro; laika periods no 2023. gada 3. februāra

līdz 2023. gada 4. aprīlim (61 diena).

[1.9.1] Prasītāja ir aprēķinājusi nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas – 1171,20 euro apmērā: atbilstoši

šādam aprēķinam: pamatsumma 1351,23 euro; procentu likme dienā 0,22 %; summa dienā 2,30 euro; laika

periods no 2023. gada 6. aprīļa līdz 2025. gada 24. janvārim (659 dienas).

[1.10] Prasītājs norāda, ka tā saimniecisko darbību regulē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums un 2013. gada

29. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 61 ,,Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru

un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”.

[1.10.1] Pirms prasības celšanas tiesā, atbildētājam regulāri ar elektroniskā pasta starpniecību un telefoniski

(zvanot vai sūtot sms) tika nosūtīti atgādinājumi par saistību izpildi, tomēr atbildētājs uzņemto saistību izpildi

nav veicis.

Ievērojot, ka prasītājs ir licencēts parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējs – licences Nr. PA-2024-3,

atbildētājam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas izdevumus 17 euro apmērā.

[1.11] Prasītājs lietu lūdzis izskatīt rakstveida procesā, kā arī norādījis, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 128.

panta otrās daļas 5.1punktu strīda risināšanā starp pusēm mediācija nav izmantota, kā arī nevēlas to izmantot

tiesvedības laikā.

[2] Pamatojoties uz to, ka atbildētājam nav reģistrēta oficiālā elektroniskā pasta adrese, atbilstoši Civilprocesa

likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem 2025. gada 1. jūlijā atbildētājam uz viņa pēdējo zināmo deklarēto

dzīvesvietas adresi, ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu

paskaidrojumu sniegšanai līdz 2025. gada 1. augustam, papildus paziņojot arī par lietas izskatīšanu rakstveida

procesā un sprieduma pieejamības datumu. Prasītājam paziņojums nosūtīts uz prasības pieteikumā norādīto e-

pasta adresi.

[2.1] 2025. gada 5. augustā atbildētājam adresētais sūtījums atsūtīts atpakaļ tiesai ar pasta darbinieka norādi -

,,Beidzies glabāšanas laiks”.

Atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumu par tiesā celto prasību.

[2.2] Ņemot vērā to, ka 2023. gada 27. jūlijā atbildētājam dzīvesvietas deklarācija anulēta, kā iemelu norādot

,,zudis tiesiskais pamats”, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 54. panta otro daļu un 59. panta pirmo daļu

atbildētājam par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu 2026. gada 5. martā

paziņots ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” /Datums A/ laidienā Nr. /Numurs A/, ievērojot

Civilprocesa likuma 59. panta ceturtajā daļā noteikto paziņošanas kārtību.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta otrās daļas un 56.1panta noteikumiem uzskatāms, ka

tiesa ir informējusi atbildētāju par civillietas ierosināšanas faktu un lietas izskatīšanas datumu.

[2.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības,

puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi

tiesā nav saņemti, lietas izskatīšana tiesas sēdē nav lūgta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otrās daļas noteikumiem paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā.

[2.4] Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, civillietas izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesalikuma 250.25panta pirmo daļu, noteikta

rakstveida procesā, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm ir paziņots.

[2.5] 2026. gada 5. martāsaskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu vienkāršotās

procedūras lietā tiesa sastādīja saīsināto spriedumu, nosakot, ka sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10

dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma.

2026. gada 9. martā tiesā no prasītāja saņemts sprieduma sastādīšanas lūgums.

Motīvu daļa

[3] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus,

tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92. pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību

vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu

iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā

kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesību doktrīnā V.Bukovskis uzsvēris, ka prāvnieku strīdīgās attiecības tiesa apspriež pēc tiem datiem, kurus

puses iesniegušas tiesai un vienīgi šie dati ir tiesai nepieciešamais procesuālais pierādījumu materiāls

(V.Bukovskis, Civilprocesa mācības grāmata, Rīga, 1933., lpp. 235).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar

pierādījumiem lietā.

[4] Civillikuma 1793. panta 3. punkts nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju,

kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai

labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1798. pantu par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no

līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat

nākamie un nedroši.

Savukārt Civillikuma 1801. pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to

personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts,

nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko nezina par to.

Civillikuma 1805. pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata

rīkoties ar prasījumu, cedēt to savkārt citam un izlietot to pret parādnieku.

[4.1] Lietai pievienots starp AS ,,4finance” kā Cedentu un UAB ,,Legal balance invest” kā Cesionāru 2022.

gada 22. jūlijā noslēgtais Cesijas līgums Nr. FSL-2022-48.

Līguma 2.1. punktā noteikts, ka šī līguma priekšmets ir Cedentam piederošo prasījumu tiesību regulāra

nodošana Cesionāram saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un par šajā Līgumā noteikto Cesijas maksu.

Līguma 2.3. punktā noteikts, ka Cedents nodod Cesionāram prasījumus kopā ar visām pie tiem piederīgām un

cesijas brīdī pastāvošām tiesībām un nākotnes prasījumiem (ja tādi būtu), tai skaitā, tiesības pieprasīt līgumsodu

un/vai nokavējuma procentus, un/vai citus blakus prasījumus (ja tādi būtu).

[4.2] No pielikuma pie 2022. gada 22. jūlija Cesijas līguma Nr. FSL-2022-48 izraksta redzams, ka prasītājam ir

cedēts prasījums pret atbildētāju - pamatparāds 1351,23 euro, procenti par aizdevuma lietošanu 39,73 euro,

kreditora izdevumi 17 euro un nokavējuma procenti 140,30 euro.

Atbilstoši Civillikuma 1806. pantam cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas

cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām.

Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.

[4.3] Līdz ar to atzīstams, ka visas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas cedentam radušās, pārgāja prasītājam.

[5] Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai -

kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība (Civillikuma 1401. pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas

darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511. pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par

kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir

vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību

(1401.p.).

Civillikuma 1590. pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana

īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

[5.1] Lietā nepastāv strīds par faktu, ka 2020. gada 20. janvārī starp AS ,,4finance” un atbildētāju noslēgts

Aizdevuma (kredītlīnijas) līgums – Speciālie līguma noteikumi, saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegti vairāki

aizdevumi par kopējo summu 2315euro (2020. gada 20. janvārī 500 euro; 2020. gada 1. jūnijā 55 euro; 2020.

gada 22. jūlijā 30 euro; 2021. gada 28. maijā 210 euro; 2021. gada 31. maijā 50 euro; 2021. gada 2. jūnijā 80

euro; 2021. gada 10. jūnijā 230 euro; 2021. gada 14. jūnijā 250 euro; 2021. gada 16. jūnijā 50 euro; 2021. gada

31. jūlijā 50 euro; 2021. gada 13. augustā 50 euro; 2021. gada 15. augustā 20 euro; 2021. gada 18. augustā 20

euro; 2021. gada 22. augustā 230 euro; 2021. gada 24. augustā 100 euro; 2021. gada 24. augustā 150 euro;

2021. gada 26. augustā 240 euro).

[5.2] 2022. gada 25. jūlijā starp UAB ,,Legal balance invest” un SIA ,,Legal Balance” noslēgta Pilnvara, uz

kuras pamata SIA ,,Legal Balance” pilnvarota pēc saviem ieskatiem celt prasību pret parādniekiem.

Civillikuma 1828. pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu

kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa

notecējuma.

2023. gada 4. februārī sākotnējais kreditors nosūtījis atbildētājam Pirmstiesas brīdinājumu par neapmaksātu

SMS credit.lv rēķinu Nr. /Numurs B/, kā arī par to, ja maksājumi netiks veikti, tad lieta tiks virzīta tiesvedības

uzsākšanai.

[5.3] Atbildētājs nav apstrīdējis 2020. gada 20. janvārī ar AS ,,4finance” noslēgtā Kredītlīnijas līguma

tiesiskumu, kā arī nav iesniedzis pierādījumus tam, ka savas saistības ir izpildījis pilnībā.

[5.4] Saskaņā ar Kredītlīnijas līguma Vispārīgajos noteikumos lietoto terminu skaidrojumu Kredītlīnijas summa

ir Kredītlīnijas limita ietvaros Aizņēmējam izmaksātā naudas summa, kuru tas vēl nav atmaksājis Aizdevējam

un, kuru Aizņēmējs atmaksā Aizdevējam Līgumā noteiktajā kārtībā.

Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu 6.2. punktā noteikts, ka Aizņēmējs atmaksā Aizdevējam Kredītlīnijas

summu un maksā Procentus par kapitāla lietošanu par visu faktisko Kredītlīnijas summas lietošanas laiku

saskaņā ar Speciālajiem līguma noteikumiem. Ja Aizņēmējs ir izmantojis Līguma 4.4. punktā paredzētās tiesības

pieprasīt Kredītlīnijas summas izmaksu pieejamā Kredītlīnijas limita apmērā, tad šī no jauna izsniegtā

Kredītlīnijas summa tiek pieskaitīta jau izsniegtajai Kredītlīnijas summai.

Savukārt no Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu 7.3. punkta izriet, ka Aizņēmējs apņēmies izpildīt

Līguma saistības un sakarā ar to izpildi uzņēmies nokavējuma seku un nejaušības risku. Nejaušības risku

Aizņēmējs uzņemas tikai tad, ja Aizņēmējs rīkojies pretēji normatīvajiem aktiem vai pretēji Līguma

noteikumiem.

[5.5] Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un

ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties

no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590. pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..].

Saskaņā ar Civillikuma 1425. pantu katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest

apmierināties tikai ar kādas saistības daļas izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš

saņēmis.

No lietas materiāliem pievienotā Cesijas līguma un parāda aprēķina izriet, ka neatmaksātā aizdevuma

pamatsumma ir 1351,23 euro.

Tiesa atzīst, ka prasītājs nevar pierādīt negatīvu faktu, proti, ka visi tai pienākošies maksājumi nav saņemti. Tas,

ka atbildētājs ir atmaksājis viņam izsniegto aizdevumu, ir jāpierāda atbildētājam, atbilstoši Civillikuma 1838.

panta pirmajā daļā noteiktajam, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

[5.6] Tā kā lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs viņam izsniegto aizdevumu ir atmaksājis, prasības

pieteikumā norādītos faktus nav apstrīdējis un iebildumus par prasību nav cēlis, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par

labu prasītājam piedzenams neatmaksātais aizdevuma pamatsummas parāds 1351,23 euro apmērā.

[6] Prasītājs lūdzis piedzīt līgumiskos procentus par kapitāla lietošanu 39,73 euro par laika periodu no 2020.

gada 20. janvāra līdz 2023. gada 4. aprīlim.

Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai

citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas

ilgumu.

Civillikuma 1756. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz

likumu.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja

tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no

simta gadā.

Atbilstoši Civillikuma 1946. panta pirmajai daļai procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši

norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

[6.1] Saskaņā ar Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu terminu skaidrojumu procenti par kapitāla lietošanu

ir atlīdzība Aizdevējam par Kredītlīnijas summas lietošanu, ko Aizņēmējs maksā Aizdevējam un kas fiksēti

Līgumā.

Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu 6.1. punktā noteikts, ka Aizņēmējs maksā Procentus par kapitāla

lietošanu tikai par tam Kredītlīnijas līgumā noteiktajā kārtībā izsniegtajām Kredītlīnijas summām. Aizņēmuma

likme tiek norādīta Speciālajos līguma noteikumos, Procentus par kapitāla lietošanu aprēķina par katru kapitāla

izmantošanas dienu. [..].

Līgumu speciālajos noteikumos norādīts, ka procentu par kapitāla lietošanu likme ir 0,07 % dienā, aizņēmuma

likme 25,55 % un Gada procentu likme 28,76 %.

[6.2] No prasības pieteikuma un parāda aprēķina izriet, ka procenti par kapitāla lietošanu aprēķināti par laika

periodu no 2020. gada 20. janvāra līdz 2023. gada 4. aprīlim 39,73 euro apmērā.

Tiesa atzīst prasījumu par procentu par kapitāla lietošanu piedziņu par pamatotu, jo likums neparedz svešas

lietas bezatlīdzības lietošanu.

[7] Prasītājs lūdz piedzīt nokavējuma procentus līdz lietas cedēšanai 140,30 euro par laika periodu no 2023.

gada 3. februāra līdz 2023. gada 4. aprīlim.

[7.1] Civillikuma 1651. pants noteic, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas

prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir parādnieka, bet otrajā - kreditora nokavējums.

Savukārt Civillikuma 1652. panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no

sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc

parašas.

Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai

citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas

ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz

likumu.

Civillikuma 1759. panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par

katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par

nokavējuma procentiem.

[7.2] No Speciālo līguma noteikumiem izriet, ka nokavējuma procenti noteikti 0,22 % dienā.

Procentu kā atlīdzības par kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā funkcija ir nodrošināt

tirgus ekonomikai raksturīgu ekvivalenci, pamatojoties uz kapitāla spēju nest augļus. [..] Procenti jāmaksā arī

tad, ja kapitāls nonācis vai palicis svešā lietojumā prettiesiskas rīcības - nokavējuma rezultātā. Šādos gadījumos

procentiem nedrīkst piedēvēt soda raksturu, kaut gan procentu maksāšanas pienākums iedarbojas kā

pamudinājums parāda ātrākai nokārtošanai (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību

tiesības. Autoru kolektīvs prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.- R.: Mans Īpašums, 253. lpp.).

[7.3] Tiesa atzīst, ka prasījums par nokavējuma procentu līdz lietas cedēšanai 140,30 euro par laika periodu no

2023. gada 3. februāra līdz 2023. gada 4. aprīlim, ir apmierināms, jo minēto procentu summu sākotnējais

kreditors ir cedējis prasītājam.

[8] Prasītājs lūdz piedzīt arī nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas 1171,20 euro par laika periodu no 2023.

gada 6. aprīļa līdz 2025. gada 24. janvārim.

[8.1] Saskaņā ar Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu lietoto terminu skaidrojumu - Kopējā atmaksājamā

summa ir summa, ko veido kopējā Kredītlīnijas summa un visas izmaksas, tai skaitā Procenti par kapitāla

lietošanu, kas Aizņēmējam jāmaksā saskaņā ar Līgumu.

Saskaņā ar Vispārīgo noteikumu lietoto terminu skaidrojumu - Procenti par kapitāla lietošanu ir atlīdzība

Aizdevējam par Kredītlīnijas summas lietošanu, ko Aizņēmējs maksāAizdevējam un kas fiksēti Līgumā.

Tiesa konstatē, ka Kredītlīnijas līguma Vispārīgie noteikumi nesatur termina ,,Nokavējuma procenti”

skaidrojumu.

[8.2] Savukārt tiesa konstatē, ka Aizdevēja tiesības piemērot Aizņēmējam nokavējuma procentus ir iekļautas

Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu 8. sadaļā ,,Atbildība”, saskaņā arkuras 8.1.1. punktu, ja Aizņēmējs

kavē no Līguma izrietošos maksājumus, Aizdevējam ir tiesības piemērot Aizņēmējam nokavējuma procentus

par katru kavējuma dienu. Nokavējuma procentu likme dienā norādīta Speciālajos līguma noteikumos [..] –

nokavējuma procenti 0,22 % dienā (aprēķinā norādīti - 2,30 euro dienā par kavētām 659 dienām).

Tiesas ieskatā aizdevēja tiesības piemērot aizņēmējam nokavējuma procentus iekļaušana Vispārīgo noteikumu

Atbildības sadaļā, norāda uz to, ka pēc būtības ir pielīgtas aizdevēja tiesības piemērot līgumsodu, kā atbildību

par saistības nepildīšanu nevis procentus par samaksas nokavējumu.

[8.3] Procentu kā atlīdzības par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā funkcija ir

nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci, kas ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes augļus.

Procentus nedrīkst uzskatīt par sodu un jaukt to ar procentos izteiktu līgumsodu (Kalvis Torgāns. Saistību

tiesības. Otrais papildinātais izdevums.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 114. lpp.).

Līgumsods ir uzskatāms par saistību tiesību pastiprinājuma veidu, kas iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi,

turpretim procenti ir atlīdzība par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu, kuru galvenā

funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci. Civillikums šiem diviem tiesību institūtiem

paredz atšķirīgu regulējumu (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 21.

septembra spriedums lietā Nr. SKC-98/2015).

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka līgumsods ir civiltiesību institūts ar divējādu dabu. No vienas puses tas ir

saistības pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta. No otras

puses, līgumsods kļūst par atbildības izpausmi tad, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams, lai atturētu

parādnieku no saistības pārkāpuma. Līgumsoda kā saistību pastiprinājuma uzdevums ir ietekmēt parādnieka

gribu, iedarbojoties uz viņa mantiskajām interesēm (Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. Otrais papildinātais

izdevums.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 97. lpp.).

[8.4] Līdz ar to tiesa uzskata, ka maksājums, ko prasītājs ir nosaucis par nokavējuma procentiem, ir

kvalificējams kā līgumsods.

Civillikuma 1716. panta pirmā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar

savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Minētā panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās

saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu

lielumu, kādi piedzenami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījuma

praksei.

Tā kā atbildētājs ir pieļāvis maksājumu kavējumu, tiesa uzskata, ka prasītājam ir tiesības no atbildētāja saņemt

līgumsodu 135,12 euro, kas ir 10 % no pamatparāda (1351,23 euro).

[8.5] Noraidot prasību par līgumsoda 1036,08 euro (1171,20 euro - 135,12 euro) piedziņu, ko prasītājs nosaucis

par nokavējuma procentiem un, iztulkojot Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu 8.1.1. punktu kopsakarā ar

8. sadaļu ,,Atbildība”, tiesa ņem vērā Civillikuma 1508. panta noteikumus, kas noteic, ka saudzīgākam

iztulkojumam dodama priekšroka pret citiem, un uz tā pamata priekšroka ir tam, kurš vismazāk saista

parādnieku, un Civillikuma 1509. panta noteikumus, kas noteic, ka divpusēji darījumi, kas uzliek kādus

pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš attiecīgajā gadījumā ir kreditors un

kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk.

[9] No prasības pieteikuma izriet, ka prasītājs no atbildētāja lūdzis piedzīt sākotnējā kreditora parāda piedziņas

izdevumus 17 euro, ko veido maksa par informatīvo paziņojumu izsūtni un e-pastu nosūtīšanu, pamatojoties uz

Kredītlīnijas līguma vispārīgajiem noteikumiem 7.4. punktu.

[9.1] Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu 7.4. punktā noteikts, ja Aizdevējs Aizņēmējam ir nosūtījis

parastas vai ierakstītas vēstules ar atgādinājumiem par no Līguma izrietošo saistību izpildes kavēšanu,

Aizdevējam ir tiesības piedzīt no Aizņēmēja izdevumus, kas saistīti ar vēstules sagatavošanu un nosūtīšanu, par

katru šādu vēstuli atbilstoši Aizdevēja cenrādim.

Savukārt Vispārīgo noteikumu 7.8. punktā noteikts, ka Aizņēmēja Kredītlīnijas līgumā noteikto saistību izpildes

kavējuma gadījumā, Aizdevējam ir tiesības piemērot un Aizņēmējam ir pienākums atlīdzināt Aizdevējam

radušos izdevumus saistībā ar parāda atgūšanai veiktajām darbībām, kas tiek īstenotas, lai aicinātu Aizņēmēju

labprātīgi izpildīt Kredītlīnijas līgumā noteiktās saistības. Izdevumi tiek aprēķināti atbilstoši aizdevēja

cenrādim.

Kredītlīnijas Cenrādī norādīts, ka vēstules par saistību apmēru sagatavošanu un nosūtīšanu izdevumi ir 7 euro,

savukārt atgādinošas e-pasta vēstules nosūtīšanas maksa ir 0,50 euro.

[9.2] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka sākotnējam kreditoram ir radušies izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu

atbildētājam, kā arī prasītājs ir pierādījis, ka atbildētājam ir sūtīti vairākkārtēji e-pasti par izveidojošos parādu.

[9.3] Pamatojoties uz minēto no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama sākotnējā kreditora parāda

piedziņas izdevumi 17 euro apmērā.

[10] Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta pirmo un otro daļu parādniekam ir pienākums

atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana

tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību; parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un

objektīvi pamatotiem.

Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par

neatlīdzināmiem).

Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 ,,Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu

pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktā (redakcijā līdz 2024. gada 25. jūlijam)

noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu

pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma

sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi

izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās

kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro;

2.2. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā desmit euro parāda atgūšanas

procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai

kreditoru.

[10.1] Tā kā prasītājam radušies izdevumi sakarā ar atbildētāja aicināšanu labprātīgi nokārtot parādsaistības, kā

arī informējot par nenokārtotajām saistībām ar atgādinājuma vēstulēm, tiesa uzskata, ka no atbildētāja par labu

prasītājam piedzenami ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumi 17 euro.

[11] Prasības pieteikumā ietverts lūgums atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no

neatmaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

[11.1] Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas

nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta

gadā.

Civilprocesa likuma 195. panta pirmā daļa noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā

rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un

procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru,

kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Senāta Civillietu departamenta 2021. gada 15. decembra senatoru kopsapulces lēmumā skaidrots, ka lietas

dalībniekiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu pienākas procenti par pamatparādu un

par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, ka arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.

[11.2] Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (2016. gada 29. janvāra lēmums lietā

Nr.SKC-1331/2016) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa

likuma 195. panta pirmajai daļai, aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku posmu pēc

sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

[11.3] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, Civillikuma 1759. panta 1. punktu, 1760.

pantu, 1765. panta pirmo daļu un saskaņā ar Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021. gada

15. decembra lēmumu par Civilprocesa likuma 195. panta pirmās daļas piemērošanas aspektiem, prasītājam par

laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) ir atzīstamas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no kopējās ar spriedumu piedzītās

summas 1886,80 euro, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[12] Tiesa konstatē, ka prasītājs ir samaksājis lielāku valsts nodevu nekā to paredz Civilprocesa likuma 3.

pielikuma pirmās daļas 1. punkts, kas noteic, ka par prasījumu, kas novērtējams naudas summā no 2501 euro

līdz 5000 euro, maksājama valsts nodeva 300 euro apmērā (prasījuma kopējā summa ir 2736,46 euro).

Savukārt prasītājs samaksājis valsts nodevu 344,10 euro, kas ir par 44,10 euro vairāk.

[12.1] Civilprocesa likuma 37. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka samaksātā valsts nodeva atmaksājama

pilnīgi vai daļēji gadījumā, ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums.

Savukārt minētā panta trešā daļa noteic, ka tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas vai personas pieteikuma

pieņem lēmumu par valsts nodevas atmaksu, ja konstatē kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem.

[..].

[12.2] Ņemot vērā, ka prasītājs iemaksājis lielāku nodevu, nekā to nosaka likums, tiesa atzīst, ka ir pamats

atmaksāt prasītājam pārmaksāto valsts nodevu 44,10 euro, kas samaksāta, iesniedzot prasības pieteikumu.

[13] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no

otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas

piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai

prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Iesniedzot prasības pieteikumu, atbilstoši Civilprocesa likuma 3. pielikuma pirmās daļas 1. punktam prasītājs

samaksājis valsts nodevu 300 euro (par prasījumu no 2501 euro līdz 5000 euro).

[13.1] Ievērojot Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikto, un to, ka prasība apmierināta 62,14 %

apmērā, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumi – valsts nodeva 186,42 euro.

[14] Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

[14.1] Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās

dienas, līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka atbildētājam spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā

no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 37. panta pirmās daļas 1. punktu, 41. panta pirmo daļu, 97., 190.,

193., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzītno /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu UAB ,,Legal balance invest”, Lietuvas

reģistrācijas Nr. 306113214,

- pamatparādu 1351,23 euro;

- sākotnējā kreditora izdevumus 17 euro;

- parāda piedziņas izdevumus 17 euro;

- līgumiskos procentus par kapitāla lietošanu par laika periodu no 2020. gada 20. janvāra līdz 2023. gada 4.

aprīlim 39,73 euro;

- nokavējuma procentus līdz lietas cedēšanai par laika periodu no 2023. gada 3. februāra līdz 2023. gada 5.

aprīlim 140,30 euro;

- līgumsodu par laika periodu no 2023. gada 6. aprīļa līdz 2025. gada 24. janvārim 135,12 euro un

- tiesas izdevumus - samaksāto valsts nodevu 186,42 euro, pavisam kopā piedzenot 1886,80 euro (viens

tūkstotis astoņi simti astoņdesmit seši euro un 80 centi).

Parādsaistību summu ieskaitīt UAB ,,Legal balance invest”, reģistrācijas Nr. 306113214, norēķinu kontā

LV32HABA0551053090257, AS ,,Swedbank”.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda, kas nosaukti par nokavējuma procentiem 1036,08 euro (viens tūkstotis

trīsdesmit seši euro un 8 centi) piedziņu.

Noteikt UAB ,,Legal balance invest”, reģistrācijas Nr. 306113214, tiesības par laika periodu pēc sprieduma

labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /Persona A/,

personas kods /Personas kods A/, likumiskos 6 % (seši procenti) gadā no kopējās ar spriedumu piedzītās

summas 1886,80euro (viens tūkstotis astoņi simti astoņdesmit seši euro un 80 centi), ievērojot Civillikuma

1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

kapitāla lielumu.

AtmaksātUAB ,,Legal balance invest”, reģistrācijas Nr. 306113214, no valsts budžeta līdzekļiem pārmaksāto

valsts nodevu 44,10euro (četrdesmit četri euroun 10 centi), kas 2025. gada 27. janvārī samaksāta AS

„Swedbank”, Valsts kases kontā Nr. 55TREL1060190911200, maksājuma mērķis – valsts nodeva /Persona A/

p.k. /Personas kods A/.

Noteikt/Persona A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, no sprieduma sastādīšanas

dienas, 2026. gada 2. aprīļa, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā.

Tiesnese A.Galauliņa