Appeal court partially allowed protest, quashed first instance decision due to procedural error and statute of limitations.

NORAKSTS Lietas Nr.137097606 AA43-1008-07/11

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2007.gada 13.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs U.Bērziņš, tiesneši S.Liniņa un V.Endzelis, piedaloties M.K. pārstāvim Edgaram Džeriņam, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par M.K., personas kods /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta, sakarā ar Tukuma rajona prokuratūras virsprokurora protestu par Tukuma rajona tiesas tiesneses 2006.gada 26.septembra lēmumu.

Aprakstošā daļa [1] 2006.gada 3.septembrī Tukuma rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 073733 par to, ka 2006.gada 2.septembrī pulksten 2345 Tukuma rajonā uz ceļa Zemīte-Kandava 1.kilometra, atrodoties automašīnā Opel Omega Caravan, valsts reģistrācijas Nr./dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, M.K. atteicās izpildīt policijas darbinieku, kuri veica dienesta pienākumus, likumīgās prasības uzrādīt vadītāja apliecību un automašīnas reģistrācijas dokumentus.

Administratīvā pārkāpuma protokolā secināts, ka M.K. izdarījis pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 175.pantā. [2] Tukuma rajona tiesas tiesnese ar 2006.gada 26.septembra lēmumu izbeidza lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par M.K. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 175.panta. [3] Par Tukuma rajona tiesas tiesneses 2006.gada 26.septembra lēmumu Tukuma rajona prokuratūras virsprokurors iesniedzis protestu, lūdzot atcelt minēto lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai.

Protestā norādīts, ka pirmās instances tiesas tiesnese atstāja bez ievērības Tukuma rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas inspektoru J.Tarasova un A.Vancāna tiesas sēdē sniegtās liecības, par apstākļiem, ka 2006.gada 2.septembrī M.K. nepakļāvās minēto policijas darbinieku likumīgām prasībām. Norādīts, ka videoieraksts pilnībā apstiprina A.Vancāna dienesta ziņojumā norādīto, ka automašīnas vadītājs M.K. pēc automašīnas apturēšanas netālu no Ceļu policijas posteņa noliecās uz leju, minētajā videoierakstā automašīnas Opel Omega Caravan vadītāja vietā fiksēta kustība.

Turklāt videoierakstā fiksēts fakts, ka M.K., atrodoties automašīnas vadītāja vietā sēdus stāvoklī, ilgu laiku neatvēra automašīnas durvis un neizkāpa no tās, tādējādi turpinot nepakļauties policijas darbinieku likumīgām prasībām. [4] Tukuma rajona prokuratūras pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdes vietu un laiku Tukuma rajona prokuratūrai paziņots likumā noteiktā kārtībā. 2007.gada 22.maijā Administratīvajā apgabaltiesā saņemts Tukuma rajona prokuratūras iesniegums, kurā lūgts izskatīt lietu bez Tukuma rajona prokuratūras pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.

Norādīts, ka Tukuma rajona prokuratūra uztur iesniegto protestu. Administratīvā apgabaltiesa nekonstatēja Administratīvā procesa likuma 268.pantā noteiktos priekšnoteikumus lietas izskatīšanas atlikšanai, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka protestu ir iespējams izskatīt bez Tukuma rajona prokuratūras pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē. M.K. pārstāvis protestu neatzina.

Motīvu daļa [5] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieka paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Tukuma rajona prokuratūras virsprokurora protests ir apmierināms daļā. [6] Atbilstoši LAPK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Savukārt, LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. [7] Saskaņā ar LAPK 175.pantu par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. [8] Lietā ir strīds par to, vai M.K. 2006.gada 2.septembrī pulksten 2345, atradoties savā automašīnā, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām. [9] Pirmās instances tiesas sēdē M.K. pārstāvis ir sniedzis paskaidrojumus, kas ir pretrunā ar policijas darbinieka J.Tarasova liecībām un policijas darbinieku J.Tarasova un A.Vancāna dienesta ziņojumiem (lietas 3., 4.lapa).

Administratīvā pārkāpuma esamības konstatācijai ir būtiski noskaidrot, vai M.K. ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajai prasībai. Tieši šajā jautājumā ir konstatējama pretruna starp M.K. pārstāvja paskaidrojumiem un policijas darbinieku liecībām un dienesta ziņojumiem. Pirmās instances tiesas tiesnese, nevērtējot minēto pretrunu, atzina, ka atbilstoši lietas materiāliem M.K. bija gulējis automašīnā un nav gūti pierādījumi, kas pārliecinoši apstiprina, ka M.K. būtu dzirdējis policijas darbinieku aicinājumus uzrādīt dokumentus līdz pulksten 0146, līdz ar ko M.K. rīcībā nav LAPK 175.pantā paredzētās administratīvā pārkāpuma pazīmes.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese nav norādījusi argumentus, kādēļ tā M.K. pārstāvja paskaidrojumiem devusi priekšroku salīdzinājumā ar policijas darbinieku liecībām un dienesta ziņojumiem. Pamatoti prokurora protestā ir norādīts, ka pirmās instances tiesas tiesnese atstāja bez ievērības policijas inspektora J.Tarasova tiesas sēdē sniegtās liecības par apstākļiem, ka 2006.gada 2.septembrī M.K. nepakļāvās policijas darbinieku likumīgām prasībām. Pirmās instances tiesas tiesnese nav vērtējusi dienesta ziņojumos un policijas darbinieku liecībās norādīto, ka pēc automašīnas apturēšanas M.K. bija ieslēdzies no iekšpuses, nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajai prasībai un kategoriski atteicās uzrādīt vadītāja apliecību.

Pirmās instances tiesas tiesnese atstājusi bez ievērības M.K. 2006.gada 3.septembra rakstveida paskaidrojumus, kuros norādīts, ka M.K. dzirdēja, ka kāds tausta durvis, bet neatvēra durvis, jo gribēja izvairīties no administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšan, atrodoties alkohola reibumā. Tāpēc M.K. izlikās guļām. Turklāt pirmās instances tiesas tiesnese atstājusi bez ievērības norādi administratīvā pārkāpuma protokolā (lietas 2.lapa), ka M.K. piekrīt izdarītajam pārkāpumam, ko viņš apliecinājis ar savu parakstu. [10] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesas tiesnese, vērtējot pierādījumus, nav balstījusies uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, kā arī nav norādījusi argumentus, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu.

Administratīvās apgabaltiesas ieskatā minētais ir vērtējams kā tāds procesuālo normu pārkāpums, kas var novest pie nepareiza lēmuma administratīvā pārkāpuma lietas iztiesāšanā, līdz ar to saskaņā ar LAPK 286.panta 2.punktu Tukuma rajona tiesas tiesneses 2007.gada 23.februāra lēmums ir atceļams, bet administratīvā pārkāpuma lieta būtu nosūtāma jaunai izskatīšanai. [11] LAPK 37.panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.

Saskaņā ar LAPK 239.panta 7.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. Ņemot vērā to, ka no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas ir pagājuši vairāk nekā četri mēneši, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka nav iespējama administratīvās lietas jauna izskatīšana, bet lietvedība M.K. administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama sakarā ar noilgumu.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3. punktu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: Tukuma rajona prokuratūras virsprokurora protestu apmierināt daļēji. Tukuma rajona tiesas tiesneses 2006.gada 26.septembra lēmumu atcelt un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) U.Bērziņš

Tiesneši (paraksts) S.Liniņa

(paraksts) V.Endzelis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis U.Bērziņš Rīgā, 2007.gada 13.jūnijā