Court allows debt collection claim against defendant for principal, interest, and court costs in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-1494-22/101

ECLI:LV:RPT:2022:1207.C68289922.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 7. decembrī

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Žanna Gaigale-Prudņikova

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību "/nosaukums A/" vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2022. gada 28. februārī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "/nosaukums A/" vienkāršotās procedūras

prasības pieteikums pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1759., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934. un 1943.

pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai galveno parādu 407,00 euro apmērā, nolīgtos nokavējuma procentus 399,00 euro apmērā, kopā

806,00 euro; piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus, tajā skaitā valsts nodevu 120,90 euro; noteikt tiesības prasītājai par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar vienkāršotās procedūras prasībā izklāstītajiem apstākļiem, pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Civillikuma 1793. pants noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek: 1) pēc likuma, bez agrākā kreditora

gribas izteikuma; 2) pēc tiesas sprieduma; 3) pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Civillikuma 1801. pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Civillikuma 1805. pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savkārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1537. pants noteic, ja līgumu slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma piedāvātāju ir

sasniegusi priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Atbilstoši Civillikuma 1590. pantam

katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1425. pants noteic, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Civillikuma 1943. pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1838. panta pirmā daļa noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta piektajai daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta trešā daļa noteic, ka parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav

atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri

nav atlīdzināmi” 2. punkts noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda

atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta

informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās

kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām

darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma

sniedzēju vai kreditoru.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1946. panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

Savukārt atbilstoši Civillikuma 1765. panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1763. pants noteic, ka procentu pieaugums apstājas: 1) kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu, 2) kad

par parādnieka mantu atklāj konkursu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama

samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus [..].

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi.

Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14., 15. punkts noteic,

ka tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi, kā arī rakstveida pierādījumu atgriešanas izdevumi vienam pasta

sūtījumam ir 2 euro; ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu

apjomu lietā. Lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu

izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.

Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra noteikumu Nr. 96 “Noteikumi par tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem” 2. pielikums nosaka

maksu 2,85 euro par tiesas sniegto maksas pakalpojumu – dokumenta atvasinājuma pareizības apliecināšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 190., 194., 195., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "/nosaukums A/", reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, galveno parādu 400,00 euro, kas izriet no 2015. gada 2. jūnija aizdevuma līguma Nr./līguma numurs/, parāda atgūšanas izdevumus 7,00 euro,

līgumiskos nokavējuma procentus 399,00 euro par periodu no 2015. gada 2. jūlija līdz 2015. gada 11. novembrim, tiesas izdevumus – valsts nodevu

120,90 euro, kopā 926,90 euro (deviņi simti divdesmit seši euro un 90 centi), nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi samaksājami sabiedrības ar

ierobežotu atbildību "/nosaukums A/", reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, norēķinu kontā Nr. /konta numurs/, “Swedbank” AS.

Atzīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "/nosaukums A/" tiesības par laiku pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. B/ likumiskos 6% gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas (926,90 euro), bet nepārsniedzot tās

apmēru.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,85 euro (vienpadsmit euro, 85

centi), samaksu veicot Tiesu administrācijas kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316,

saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22.

Noteikt /pers. B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt, ka dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos, jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams. Lietas dalībnieki sprieduma sastādīšanas lūgumu ir tiesīgi iesniegt tiesai 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma

sastādīšanas dienas. Spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā – 2023. gada 5. janvārī, ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu. Saīsinātais spriedums ir sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā – 2022. gada 7.decembrī.

Tiesnese Ž.Gaigale-Prudņikova