Court dismisses appeal against administrative fine for assault, upholding police decision on facts and penalty.

Lietas arhīva Nr. 1A-0066-21/22

ECLI:LV:RIRT:2021:0315.1A33128119.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2021.gada 15.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Ingrīda Bite

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzībā par Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2019.gada 28.augusta lēmumu Nr.1145.

Aprakstošā daļa

2019.gada 20.jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors Valsts amatpersona

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC 378304 par to, ka 2019.gada 8.aprīlī, plkst.16./adrese/, pie mājas notika konflikts starp /pers. A/ un

viņa bijušo sievu /pers. B/, kura laikā /pers. A/ divas reizes iesita /pers. B/ sejas rajonā. /pers. B/ guva miesas bojājumus. /pers. A/ tīši nodarīja

maznozīmīgus miesas bojājumus /pers. B/, ko apliecina /datums/ eksperta atzinums Nr.14-1353. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 167.2panta otrajā daļā (lietas 46.lapa).

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītāja /pers. D/ 2019.gada

18.jūlija lēmumu Nr.20/10/22-368909 /pers. A/ atzīts par vainīgu Latvijas APK 167. 2panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā

un uzlikts administratīvais sods – naudas sods 430 euro apmērā (lietas 47.-48.lapa).

Par minēto lēmumu /pers. A/ iesniedza sūdzību Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei (lietas 51.-54.lapa).

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – iestāde) /datums/lēmumu Nr.1145 (turpmāk – Lēmums) Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītāja /pers. D/ /datums/lēmums administratīvā

pārkāpuma lietā Nr.PC378304/149 par naudas soda 430 euro apmērā piemērošanu /pers. A/ atstāts negrozīts. /pers. A/ iesniegums noraidīts (lietas

64.-67.lapa).

2019.gada 17.septembrī Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība par iestādes Lēmumu (lietas 2.-5.lapa).

Sūdzībā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs nav nodarījis cietušajai /pers. B/ nekādus miesas bojājumus.

Cietusī/pers. B/ sniedz nepatiesas liecības. Turklāt cietušās /pers. B/ notikumu izklāsts ir pretrunīgs viņas pieteikumā tiesai par pagaidu aizsardzību

pret vardarbību norādītajam un viņas mātes /pers. F/ sniegtajām liecībām.

Norādīts, ka notikuma vietā un laikā cietusī /pers. B/ pieskrēja pie sūdzības iesniedzēja un ar spēku no sūdzības iesniedzēja rokām izrāva abu

meitu, kura sāka raudāt. Cietusī/pers. B/ ar bērnu rokās, kliedzot, ka viņai nav jāievēro tiesas lēmums, ar kuru apstiprināts pušu izlīgums par saskarsmes

kārtības noteikšanu, atkāpjoties, aizķērās aiz ceļa apmales un atmuguriski krita. Notikušo redzēja arī citas personas, tai skaitā sūdzības iesniedzēja māte.

Redzot cietušās /pers. B/ neadekvāto rīcību, sūdzības iesniedzējs pats sazinājās ar policiju, ko dzirdot cietusī ar meitiņu un savu māti aizbrauca prom.

Turklāt norādīts, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītāja /pers.

D/ /datums/lēmums Nr.20/10/22-426071 par pārrakstīšanās kļūdas labošanu ir vērtējams kritiski, jo nav pieļauta pārrakstīšanās kļūda, bet ir sagrozīti

pierādījumi par labu cietušajai /pers. B/.

Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt iestādes Lēmumu un izbeigt lietu.

Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 19.septembra lēmumu ierosināta tiesvedība sūdzības iesniedzēja sūdzībā par iestādes Lēmumu.

Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 9.panta pirmo daļu, 2021.gada 3.februārī sūdzības iesniedzējam, cietušajai /pers.

B/ un iestādei nosūtīts paziņojums par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu rakstveida procesā, nosakot termiņu līdz 2021.gada 25.februārim

iesniegt tiesā paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

2021.gada 25.februārī Rīgas rajona tiesā saņemti sūdzības iesniedzēja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka cietusī /pers. B/, atkāpjoties, aizķērās aiz

ceļa apmales un atmuguriski nokrita, sūdzības iesniedzējs cietušajai /pers. B/ nepieskarās un neizdarīja nevienu sitienu. Cietušās/pers. B/ apgalvojumi

iesniegumā policijai ir izdomājums. Turklāt viņas mātes /pers. F/ nofilmētajā videoierakstā nav redzams miesas bojājumu nodarīšanas fakts. Norādīts, ka

sūdzības iesniedzējs bija tas, kurš izsauca policiju, pēc kā cietusī ar meitiņu un savu māti steidzīgi devās prom. Cietušās/pers. B/ notikumu izklāsts ik reizi

ir bijas atšķirīgs. Turklāt 2019.gada 28.maija eksperta atzinumā Nr.14-1353 nav dota skaidra un nepārprotama atbilde, ka /pers. B/ konstatētie

maznozīmīgie miesas bojājumi ir radušies sitienu ar dūri rezultātā lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādītajos apstākļos, bet gan norādīts, ka tie,

iespējams, varēja rasties lēmumā norādītajos apstākļos. Turklāt sūdzības iesniedzējs uzskata, ka arī viņa mātei un /pers. G/ kā konflikta lieciniekiem, bija

jāsniedz liecības par notikušā apstākļim, taču policija šo liecinieku liecības uzklausīt atteicās. Tādējādi sūdzības iesniedzējs uzskata, ka policija nav

ieguvusi pilnīgus pierādījumus un pilnībā un objektīvi izvērtējusi visus lietas apstākļus, lai pieņemtu objektīvu un lietas fakstiskajiem apstākļiem atbilstošu

lēmumu. Policijas amatpersonas, izvērtējot esošos pierādījumu lietā, nepamatoti ir piedevušas pilnīgu ticamību cietušās /pers. B/ un viņas mātes /pers. F/

paskaidrojumiem. Sūdzības iesniedzējs lūdz uzklausīt kā notikušā lieciniekus viņa māti /pers. H/ un /pers. G/ (lietas 84.-86.lapa).

Tiesnese nekonstatē šķēršļus izskatīt lietu rakstveida procesā. Administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem procesuālās tiesības ir nodrošinātas,

līdz lietas izskatīšanai tiem bija iespēja iesniegt paskaidrojumus, tomēr tas, kādā apmērā personas tās realizē, ir viņu pašu ziņā. Līdz tiesas noteiktajam

termiņam – 2021.gada 25.februārim – nav pieteikts noraidījums tiesnesei.

Motīvu daļa

Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas

saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 4.panta ceturto daļu administratīvā pārkāpuma procesa kārtību nosaka tā procesuālo tiesību norma,

kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.

Pārbaudot lietas materiālus, izvērtējot sūdzībā un paskaidrojumos norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka iestādes Lēmums

ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma. Turklāt tiesa atzīst, ka /pers. H/ un /pers. G/ nopratināšana administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā nav

nepieciešama.

Latvijas APK 167. 2panta pirmajā daļā noteikts, ka par maznozīmīga miesas bojājuma, tas ir, miesas bojājuma, kas izraisījis īslaicīgas,

maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, tīšu nodarīšanu, uzliek naudas sodu no 210 līdz 430 euro.

Turklāt saskaņā ar minētā panta otro daļu par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda

uzlikšanas vai ja tas izdarīts pret personu, ar kuru pārkāpējs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu,

ar kuru pārkāpējs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru pārkāpējam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, uzliek naudas sodu

no 430 līdz 700 euro.

Vērtējot lietā iegūtos pierādījumus – administratīvā pārkāpuma protokolu PC 378304 (lietas 46.lapa), cietušās /pers. B/ iesniegumu (lietas 14.-

15.lapa), /pers. F/ sniegto paskaidrojumu (lietas 17.lapa), sūdzības iesniedzēja sniegtos paskaidrojumus (lietas 19., 84.-86.lapa), 2019.gada 28.maija

eksperta atzinumu Nr.14-1353 (lietas 27.lapa) kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem, secināms, ka administratīvā pārkāpuma protokolā PC 378304

norādītajā laikā un vietā notika konflikts starp sūdzības iesniedzēju un viņa bijušo sievu /pers. B/, kura laikā sūdzības iesniedzējs tīši nodarīja

maznozīmīgus miesas bojājumus /pers. B/, par ko sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības, piemērojot Latvijas APK

167.2panta otro daļu.

No cietušās /pers. B/ iesnieguma izriet, ka administratīvā pārkāpuma protokolā PC 378304 norādītajā laikā un vietā saskarsmes tiesību dēļ izcēlās

konflikts starp viņu un sūdzības iesniedzēju, kā rezultātā sūdzības iesniedzējs iesita viņai ar dūri pa seju no labās un kreisās puses. Sitienu rezultātā viņa

nokrita uz muguras (lietas 14.-15.lapa).

No /pers. F/ sniegtā paskaidrojuma redzams, ka administratīvā pārkāpuma protokolā PC 378304 norādītajā laikā un vietā viņa atradās kopā ar

savu meitu – cietušo /pers. B/. Starp sūdzības iesniedzēju un cietušo izcēlās konflikts. Viņa dzirdēja sitiena troksni un pagriežoties ieraudzīja, ka sūdzības

iesniedzējs iesita cietušajai ar dūri pa seju, kā rezultātā cietusī nokrita. Viņa nofilmēja notikušo ar telefonu (lietas 17.lapa).

No sūdzības iesniedzēja sniegtā paskaidrojuma izriet, ka administratīvā pārkāpuma protokolā PC 378304 norādītajā laikā un vietā notika konflikts

starp viņu un viņa bijušo sievu /pers. B/ abu kopīgās meitas dēļ. Viņš /pers. B/ nesita. /pers. B/ nokrita, jo paklupa (lietas 19.lapa).

Lietas materiāliem pievienotajā 2019.gada 28.maija eksperta atzinumā Nr.14-1353 norādīts, ka /pers. B/ konstatēti šādi miesas bojājumi: sejas

sasitums ar zemādas asinsizplūdumiem ap labo aci un uz labā vaiga, kuri varēja rasties 2019.gada 8.aprīlī cieta, trula priekšmeta (-u) iedarbības rezultātā,

iespējams, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektora, majora /pers. J/ 2019.gada 20.maija

lēmumā par tiesu medicīniskās ekspertīzes noteikšanu /pers. B/ administratīvā pārkāpuma lietā Nr.149 norādītajos apstākļos. Minētie miesas bojājumi

pēc sava rakstura pieskaitāmi maznozīmīgiem miesas bojājumiem (lietas 27.lapa).

Turklāt no lietas materiāliem pievienotajiem videoierakstiem izriet, ka starp sūdzības iesniedzēju un /pers. B/ notika konflikts, par ko lietā strīda nav.

Lai arī sūdzības iesniedzējs norāda, ka tīši nenodarīja /pers. B/ maznozīmīgus miesas bojājumus, tas neapstiprinās ar videoierakstā redzamo un dzirdamo.

Proti, videoierakstā nav redzams, kā tieši sūdzības iesniedzējs nodara /pers. B/ miesas bojājumus, bet ir dzirdami sieviešu kliedzieni, pēc kā redzams, ka

/pers. B/ atrodas uz zemes sēdus pozīcijā ar bērnu rokās, apgalvojot, ka sūdzības iesniedzējs viņai iesita.

Tādējādi tiesai nerodas šaubas par to, ka konflikta laikā sūdzības iesniedzējs /pers. B/ tīši nodarīja maznozīmīgus miesas bojājumus, kas apstiprinās

ar 2019.gada 28.maija eksperta atzinumā Nr.14-1353 norādīto, /pers. F/ paskaidrojumā minēto un cietušās /pers. B/ iesniegumu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja norādi par to, ka eksperta atzinums ir izteikts varbūtības formā tiesa vērš uzmanību uz to, ka šādam, iespējamības

formā izteiktam, eksperta atzinumam ir tikai tāda nozīme, ka tas ļauj spriest par citu tādu pierādījumu ticamību, kas norāda, ka maznozīmīgos miesas

bojājumus ir nodarījusi konkrēta persona. Proti, ja ir šādi citi pierādījumi attiecībā uz konkrētu personu, tad eksperta atzinums netieši pastiprina šo citu

pierādījumu ticamību.

Turklāt attiecībā uz nesakritībām cietušās /pers. B/ un /pers. F/ sniegtajos notikumu izklāstos, tiesa norāda, ka tās ir atzīstamas par nenozīmīgām, jo

pēc būtības nekādi neietekmē pārkāpuma izdarīšanas faktu, jo no lietas materiāliem nepārprotami izriet, ka konflikta laikā sūdzības iesniedzējs /pers. B/

tīši nodarīja maznozīmīgus miesas bojājumus. Fakts, ka pastāv nenozīmīgas nesakritības attiecībā uz notikuma apstākļiem, tiesas ieskatā nav atzīstams par

tik būtisku, lai ietekmētu lietas izskatīšanas rezultātu.

Tiesa izskatāmajā gadījumā gūst pārliecību par administratīvā pārkāpuma, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 167. 2panta otrajā daļā,

izdarīšanas faktu un sūdzībā norādīto atzīst par sūdzības iesniedzēja izvēlētu aizstāvības pozīciju konkrētajā lietā ar mērķi izvairīties no atbildības un soda

par minēto pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka iestāde Lēmumā ir izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus un pamatoti konstatējusi, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas fakts, kā arī pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Turklāt attiecībā uz pieļautās pārrakstīšanās kļūdas labošanu, ar ko sūdzības iesniedzēja ieskatā sagrozīti pierādījumi par labu cietušajai /pers. B/,

norādāms, ka saskaņā ar Latvijas APK 278. 1panta trešo daļu institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc

savas iniciatīvas vai pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas

nemaina lēmuma būtību.

Izskatāmajā gadījumā tiesa konstatē, ka, labojot pieļauto pārrakstīšanās kļūdu, proti, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa

Kārtības policijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītāja /pers. D/ 2019.gada 18.jūlija lēmumā Nr.20/10/22-368909 norādīto “/pers. A/ veica

nenoskaidrotu skaitu sitienu ar kreisās rokas dūri /pers. B/ pa sejas labo pusi” aizstājot ar vārdiem “/pers. A/ divas reizes iesita /pers. B/ sejas rajonā”,

nav mainīta minētā lēmuma būtība, jo ar pieļautās kļūdas labojumu netiek mainīts pats pārkāpuma izdarīšanas fakts, proti, fakts, ka sūdzības iesniedzējs ir

sitis pa seju cietušajai /pers. B/.

Tādējādi sūdzības iesniedzēja norāde par pierādījumu sagrozīšanu par labu cietušajai /pers. B/ atzīstama par nepamatotu.

Izvērtējot norādītos apstākļus kopumā, secināms, ka sūdzības iesniedzējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas APK

167.2panta otrajai daļai.

Par lietā apskatāmo pārkāpumu uzliek naudas sodu no 430 līdz 700 euro. Sūdzības iesniedzējam par šo pārkāpumu uzlikts naudas sods 430 euro

apmērā, kas vienlaikus ir arī noteiktais minimālais sods.

Atbilstoši Latvijas APK 32.pantā noteiktajam, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Tiesa, izvērtējot visus minētos apstākļus, uzskata, ka pie administratīvās atbildības sauktajai personai piemērotais naudas sods par izdarīto

administratīvo pārkāpumu ir samērīgs, tiesisks un pamatots, kā arī piemērots atbilstoši likuma normām. Turklāt, pastāvot tiesiskajam regulējumam, kas

uzliek par pienākumu sodīt visas personas, kas izdarījušas minēto pārkāpumu, tiek panākta vienlīdzīga attieksme pret visām personām un taisnīguma

ievērošana, piemērojot administratīvos sodus.

Tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē, ka iestāde administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas procesā būtu pieļāvusi procesuālus

pārkāpumus, kas būtu par pamatu Lēmuma atcelšanai.

Fakts, ka persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot

par pamatu, lai atceltu iestādes lēmumu, savukārt sūdzības iesniedzēja nepiekrišana iestādes pierādījumu vērtējumam nevar tikt uzskatīta par likuma

normu pārkāpumu un būt par pamatu lēmuma atcelšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 4.panta pirmo daļu, Pārejas noteikumu 2.punktu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

289.12panta otrās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes /datums/lēmumu Nr.1145 atstāt negrozītu, bet /pers. A/, personas kods

/personas kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, Jūrmalā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 15.martā.

Tiesnese Ingrīda Bite