Court dismisses appeal against administrative decision to cancel registered residence due to lack of legal basis.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia rejected the appeal filed by persons A and B against the Regional Court's decision to annul their registered residence address. The lower court determined that no legal ground existed for registering the applicants' residence at the disputed address at the time of the administrative act. The Supreme Court found the appeal arguments insufficient as they merely repeated lower court findings without demonstrating specific errors in the legal assessment or evidence evaluation.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 338. panta 2. daļa; 338.1. panta 2. punkts: Kasācijas tiesa atceļ spriedumu tikai tad, ja pārsūdzētais spriedums ir tiesiski nepareizs un tas rada šaubas par tiesisko regulējumu vai judikatūru.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2022:0106.A420291319.11.L
Lieta Nr. A420291319, SKA-530/2022
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2022.gada 6.janvārī
[1] Pieteicēja /pers. A/ ir iesniegusi kasācijas sūdzību, kurai pievienojusies līdzpieteicēja /pers. B/, par Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada
13.oktobra spriedumu, ar kuru noraidīts /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ pieteikums par Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas
2019.gada 23.oktobra lēmuma (sēdes protokols Nr. 20) atzīšanu par prettiesisku. Ar minēto lēmumu anulētas ziņas par /pers. A/, /pers. C/ un /pers. B/,
kā arī /pers. A/ nepilngadīgo bērnu deklarēto dzīvesvietu /adrese/, Rīgā.
Apgabaltiesa konstatēja, ka lēmums ir tiesisks, jo tā izdošanas brīdī nepastāvēja tiesisks pamats minēto personu dzīvesvietas deklarēšanai
konkrētajā adresē.
[2] Izvērtējot kasācijas sūdzības argumentus kopsakarā ar pārsūdzēto spriedumu, senatoru kolēģija atzīst, ka tajā norādītie argumenti nerada
šaubas par sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.
[3] Kasācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa nav izskaidrojusi, kāpēc dokumentācija, ko pirmās instances tiesa pieprasīja pieteicējām iesniegt, nav
novērtēta. Vienlaikus tiek argumentēts, ka tiesa rīkojusies nekonsekventi, vispirms pieprasot pieteicējām iesniegt dokumentus, kas apliecina dzīvokļa
lietošanu, bet pēc tam atzīstot, ka šiem dokumentiem nav nozīmes.
Senatoru kolēģija konstatē, ka pieteicējas minētie pierādījumi spriedumā ir novērtēti, jo arī izvērstā pamatojumā balstīts tiesas secinājums, ka
pierādījumiem nav nozīmes, ir pierādījumu novērtējums (sal. Senāt a 2019.gada 22.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-45/2019
(ECLI:LV:AT:2019:1122.A420643611.2.S) 6.punkts).
Arī iebildums par tiesas nekonsekventu rīcību nav pamatots. Tiesai ir tiesības pieprasīt pierādījumus, kuriem var būt nozīme lietā, lai pilnvērtīgi
noskaidrotu visus lietas apstākļus, tomēr tas, ka pierādījumi ir pieprasīti, uzreiz negarantē, ka tiem būs pierādījumu nozīme, jo tas ir atkarīgs no
pierādījumu satura, kas tiesai vēl jānovērtē.
[4] Pieteicēja argumentē, ka izskatāmajā lietā pastāv šaubas par tiesisko pamatu līdzpieteicējām dzīvot strīdus īpašumā, jo Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesā ir ierosināta civillieta Nr. C30356720, pamatojoties uz /pers. A/ prasību pret Rīgas domi par īres tiesisko attiecību atzīšanu (īres
līguma noslēgšanu), kur kā trešā persona pieaicināta /pers. B/.
Senatoru kolēģija konstatē, ka šis arguments ir pārbaudīts gan rajona tiesas, gan arī apgabaltiesas spriedumā. Tiesa (tostarp atsaucoties uz
administratīvo tiesu atziņām, ka tiesai ir jāpārbauda, vai bija pamats anulēt ziņas par pieteicējas deklarēto dzīvesvietu brīdī, kad konkrētais
administratīvais akts izdots) ir norādījusi, ka, tā kā prasība ir celta pēc pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas, minētā tiesvedība un tās iespējamais rezultāts
nevar būt pamats izskatāmajā lietā pārsūdzētā lēmuma atzīšanai par prettiesisku. Tāpat nav pamata atzīt, ka pastāv šaubas situācijā, kad ir spēkā stājies
tiesas spriedums, ar kuru /pers. B/ ir zaudējusi dzīvokļa lietošanas tiesības, kā rezultātā arī nevienai citai personai nevarēja rasties dzīvokļa lietošanas
tiesības uz radniecības vai līgumisku attiecību pamata ar /pers. B/.
Pieteicēja nekādi nav atspēkojusi šos tiesas apsvērumus, vienīgi atkārtojusi savu iepriekš izteikto argumentu. Taču šādā veidā formulēti kasācijas
sūdzības argumenti nevar būt kasācijas tiesvedības pamatā, jo kasatoram ir jānorāda, kā izpaužas tiesas sprieduma nepareizība. Tātad, ja reiz tiesa ir
atbildējusi uz pieteicējas argumentu, tad pieteicējai savukārt ir jāsniedz pretargumenti šiem tiesas apsvērumiem.
[5] Kasācijas sūdzībā, atsaucoties uz Senāta judikatūru, norādīts uz pieteicējas bērnu tiesībām deklarēt dzīvesvietu strīdus adresē, jo tur dzīvo
bērnu vecāks. Tomēr senatoru kolēģija vērš uzmanību, ka Senāta 2013.gada 28.novembra spriedumā lietā Nr. SKA-532/2013 (A420514111), uz kuru
atsaucas pieteicēja, konstatējami no izskatāmās lietas atšķirīgi faktiskie apstākļi. Proti, minētajā lietā bērna vecāka dzīvesvieta konkrētajā dzīvesvietā bija
deklarēta, pastāvot tiesiskam pamatam to darīt. Turpretī izskatāmajā lietā apgabaltiesa ir atzinusi, ka pieteicējas dzīvesvietas deklarēšanai strīdus adresē
nav tiesiska pamata, līdz ar to nav pamata arī pieteicējas bērnu dzīvesvietas deklarēšanai šajā adresē.
[6] Pieteicēja kasācijas sūdzībā atkārtoti norāda uz to, ka, pieņemot lēmumu par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu, ir jāņem vērā tas, vai persona
faktiski dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, un ka svarīgs nav vien rakstveidā noslēgts līgums, bet īres tiesisko attiecību faktiska esība, tāpat pieteicēja uzsver
deklarētās dzīvesvietas nozīmību. Tomēr senatoru kolēģija konstatē, ka šiem argumentiem apgabaltiesa jau ir sniegusi savu novērtējumu, un pieteicēja
kasācijas sūdzībā tos tikai atkārto, neargumentējot, kas norāda uz apgabaltiesas secinājumu kļūdainību.
Papildus senatoru kolēģija uzsver, ka faktiska telpu izmantošana bez tiesiska pamata nerada tiesības personai deklarēt dzīvesvietu (Senāta
2015.gada 26.maija sprieduma lietā Nr. SKA-7/2015 (A42992209) 11.punkts).
[7] Arī pieteicējas arguments par to, ka pārsūdzētais lēmums aizskar pieteicējas un viņas bērnu tiesības un ka pieteicēja šā lēmuma dēļ cieš
zaudējumus, nenorāda uz apgabaltiesas sprieduma nepareizību. Ir paredzams, ka personai nelabvēlīgs administratīvais akts var radīt neērtības, tomēr tas
pats par sevi nenozīmē, ka lēmums ir prettiesisks.
[8] Kasācijas sūdzībā vispārīgi norādīts, ka apgabaltiesa spriedumā nav novērtējusi administratīvā akta tiesiskumu, nav ievērojusi objektīvās
izmeklēšanas principu un nav novērtējusi lietas būtiskos apstākļus. Tomēr pieteicēja nav norādījusi, kā konkrēti spriedumā šādi pārkāpumi izpaužas, un
arī senatoru kolēģija to nekonstatē.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu, senatoru kolēģija
nolēma
Atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. A/ un /pers. B/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 13.oktobra
spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore Dz. Amerika Senatore A. Kovaļevska Senatore I. Višķere