Court convicts driver for drunk driving under Latvian Administrative Offences Code and imposes administrative arrest and license revocation.

Lietas arhīva Nr. 1-0166-20/24

ECLI:LV:VRT:2020:0429.171016620.1.S

Lieta Nr. 171016620

Lietas arhīva Nr. 1-0166-20/24

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2020. gada 29. aprīlī

Vidzemes rajona tiesa,

tiesnese Līga Ašitoka,

izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu saskaņā ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. VM025939 par /pers. A/,

personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta septītajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 31. martā Vidzemes rajona tiesā saņemts Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas

nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākās inspektores Valsts amatpersona 2020. gada 30. martā sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols Nr.

VM025939 un tam pievienotie administratīvās lietas materiāli par to, ka 2020. gada 30. martā plkst. 17.45 /pers. A/ pēc ceļu satiksmes negadījuma,

kurā iesaistīts transportlīdzeklis Škoda Fabia ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, Cēsu novadā, /adrese/ iela 7 iekšpagalmā, lietoja

alkoholiskos dzērienus līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs. Medicīnas pārbaudes protokolā Nr.15, kurā veikta pārbaude alkohola

koncentrācijai asinīs uzrāda 1,65 promiles.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka /pers. A/ pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 27. panta sesto daļu un izdarījis administratīvo

pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - Latvijas APK) 149.15 panta septītajā daļā.

Sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, izskaidrotas Latvijas APK 260. pantā noteiktās pie administratīvās atbildības saucamās personas

tiesības un pienākumi, kā arī izsniegts protokola eksemplārs, par ko pārkāpējs ir atteicies parakstīties administratīvā pārkāpuma protokolā.

[2] Lietas izskatīšana tika nozīmētā atklātā tiesas sēdē 2020. gada 16. aprīlī plkst. 14.00, par ko lietā iesaistītajām personām paziņots likumā

noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēstes 2020. gada 2.aprīlī.

Likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 5. panta otrā daļa noteic, ka valstī izsludinātās

ārkārtējās situācijas laikā tiesa administratīvo pārkāpumu lietas izskata rakstveida procesā.

Ievērojot minēto, lietas dalībniekiem 2020. gada 6. aprīlī nosūtīts paziņojums par to, ka lietas izskatīšana notiks 2020. gada 29. aprīlī rakstveida

procesā, izskaidrojot tajā skaitā tiesības pieteikt noraidījumu, kā arī sniegt paskaidrojumus par administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajiem

apstākļiem.

Tiesneses noteiktajā termiņā administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki nav pieteikuši noraidījumu tiesnesei Līgai Ašitokai, kā arī nav iesnieguši citus

ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus. /pers. A/ iesniedzis paskaidrojumu, kurā izklāstījis pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, nav paziņojis

par administratīvā aresta piemērošanas ierobežojumiem.

Motīvu daļa

[3] Novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījis Latvijas APK 149. 15 panta septītajā daļā

paredzēto pārkāpumu. Tiesas ieskatā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka ir noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā bojāta trešās personas

manta, un pēc ceļu satiksmes negadījuma transportlīdzekļa vadītājs lietojis alkoholiskus dzērienus līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju

asinīs. Lietas izskatīšanas gaitā nav noskaidroti tādi apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās ziņas par

pārkāpumu un tā izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem.

[4] Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu pierādījumus konstatē ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar

personu liecībām, eksperta atzinumu, kompetentas institūcijas atzinumu, dokumentiem, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā,

elektroniskiem pierādījumiem un procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātām ziņām par faktiem.

Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas APK 149. 15 panta septītās daļas par alkoholisko dzērienu lietošanu pēc ceļu satiksmes

negadījuma līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā.

Minētās tiesību normas dispozīcija ietver divus pamatnosacījumus, kuriem jābūt pierādītiem, lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības

saskaņā ar šo tiesību normu, proti, jākonstatē, ka noticis ceļu satiksmes negadījums, kā arī jākonstatē, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz pārbaudei,

kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā, lietoti alkoholiskie dzērieni.

Līdz ar to, lai konstatētu, vai /pers. A/ darbībās saskatāma Latvijas APK 149. 15 panta septītajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva

objektīvā puse, jākonstatē, vai noticis ceļu satiksmes negadījums, kā arī jākonstatē, vai pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz pārbaudei, kas nosaka

alkohola koncentrāciju asinīs, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā, /pers. A/ lietoja alkoholiskos dzērienus.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1.panta 7.punktam ceļu satiksmes negadījums ir ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz

viens transportlīdzeklis [..] un kura rezultātā nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur iespējama

transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis.

Savukārt Ceļu satiksmes likuma 27. pants noteic, kā jārīkojas ceļu satiksmes dalībniekiem ceļu satiksmes negadījumos. Minētā panta otrās daļas

1.punkts noteic, ja ceļu satiksmes negadījumā nodarīti bojājumi trešās personas mantai, transportlīdzekļa vadītājs nekavējoties apstājas un paliek

negadījuma vietā. Ceļu satiksmes likuma 27. panta sestā daļa noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz reibuma stāvokļa

konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes, aizliegts lietot alkoholiskus dzērienus,

narkotiskas vai psihotropas vielas, kā arī atteikties no šādas pārbaudes.

Administratīvā pārkāpuma protokols Nr. VM025939 2020.gada 30.martā sastādīts par to, ka 2020. gada 30. martā plkst. 17.45 /pers. A/ pēc

ceļu satiksmes negadījuma, kurā iesaistīts transportlīdzeklis Škoda Fabia ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, Cēsu novadā, /adrese/ iela

7 iekšpagalmā, lietoja alkoholiskos dzērienus līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs. Medicīnas pārbaudes protokolā Nr.15, kurā

veikta pārbaude alkohola koncentrācijai asinīs uzrāda 1,65 promiles (lietas 5. lapa).

[5] Latvijas APK 243. panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Savukārt Latvijas APK 244. pants paredz, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

No Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākās inspektores kaprāles

/valsts amatpersona/ ziņojuma (lietas 20. lapa) izriet, ka 2020.gada 30.martā ap plkst.17.57 saņemta informācija no Valsts policijas Vidzemes reģiona

pārvaldes dežuranta par to, ka /adrese/ noticis ceļu satiksmes negadījums. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka /TL marka/ ar reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/, veicot manevru atpakaļgaitā, bojājis stāvēšanai novietoto /TL marka/ar reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/. Transportlīdzekļa

Audi īpašnieks /pers. J/ sagaidījis policijas darbiniekus notikuma vietā un sniedzis paskaidrojumu par notikušo. Ziņojumā norādīts, ka sarunas gaitā /pers.

A/, uz kuru kā pārkāpuma izdarītāju norādījis /pers. J/, atzinis, ka vadījis /TL marka/ un braucot atpakaļgaitā nedaudz apskrāpējis /TL marka/, bet

neuzskata, ka tas būtu bijis ceļu satiksmes negadījums. Paskaidrojis, ka pēc notikuša devies uz veikalu un lietojis alkoholiskos dzērienus. Ziņojumā

norādīts, ka /pers. A/ veikta pārbaude alkohola ietekmes noteikšanai izelpojamā gaisā, kā arī persona nogādāta Vidzemes slimnīcā medicīniskās

pārbaudes veikšanai. No ziņojuma izriet, ka /pers. A/ atteicies atdot automašīnas Škoda Fabia atslēgas un minēto automašīnu nav bijis iespējams

evakuēt.

No 2020. gada 30. marta /pers. K/ paskaidrojuma izriet, ka 2020.gada 30.martā plkst.17.45 no sava dzīvokļa loga pamanījusi, ka automobiļa /TL

marka/vadītājs vairākas reizes centies novietot savu automobili blakus novietotajam automobilim /TL marka/. Pasaukusi savu dzīvesbiedru un redzējuši,

ka /TL marka/autovadītājs aizskar automobiļa /TL marka/ priekšējo spārnu, vēlāk aizmugurējo arku un pašās beigās spoguli. redzējusi, ka autovadītājs

bijis manāmi iereibis, jo streipuļojis, nestabili turējies kājās (lietas 7.lapa).

2020.gada 30.martā /pers. J/ sniedzis paskaidrojumu, kurā apstiprinājis, ka 2020.gada 30.martā plkst.17.45 pa virtuves logu redzējis, ka /TL

marka/autovadītājs aizskar viņam piederošo automobili /TL marka/ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Sākumā aizskarot automobiļa /TL

marka/ priekšējo spārnu, tad aizmugurējo arku un beigās spoguli. Steidzies lejā uz stāvlaukumu un redzējis, ka no automobiļa /TL marka/izkāpj

autovadītājs, kurš ir alkohola reibumā, jo sajutis alkohola smaku un nestabili turējies kājās. /TL marka/ vadītājs pametis notikuma vietu. Nekavējoties

izsaucis policiju (lietas 8.lapa).

No lietā esošā /pers. A/ 2020. gada 30. marta rakstveida paskaidrojuma (lietas 9. lapa) izriet, ka 2020. gada 30. martā pēc plkst.17.00, ap

plkst.17.00 atbraucis ar savu transportlīdzekli Škoda Fabia ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ no darba vietas uz mājām /adrese/,

iebraucis iekšpagalmā un braucot atpakaļgaitā stāvvietā nedaudz aizķēris blakus esošā transportlīdzekļa atpakaļskata spoguli. Devies uz savu dzīvokli.

Policiju neesot saucis. Blakus stāvošā automobiļa /TL marka/ īpašnieks kliedzis, kādēļ tik tuvu piebraucis pie viņa automobiļa. Pēc tam devies uz vietējo

veikalu “SOLO”, kur kopā ar paziņu lietojis alkoholu “Piparu rūgto”. Vēlāk devies uz mājām, kur viņu sagaidījuši policijas darbinieki. Policijas

darbiniekiem atzinis, ka pēc negadījuma, kuru neuzskatot par negadījumu, lietojis alkoholiskos dzērienus. Iepūtis divas reizes alkometrā, bet attiecies

parakstīt veidlapu, kurā norādīts, ka esot vadījis transportlīdzekli Škoda Fabia ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, būdams alkoholisko

dzērienu iespaidā. Pēc atteikšanās parakstīt norādīto veidlapu, policijas darbinieki viņi nogādājuši Vidzemes slimnīcā.

No /pers. A/ Vidzemes rajonatiesai iesniegtā 2020.gada 23.aprīļa paskaidrojuma (lietas 33.lapa) izriet, ka 2020.gada 30. martā ap pulksten

17.10- 17.20 atgriezies mājās no darba ar savu automašīnu /TL marka/. Vienīgā brīvā stāvvieta bijusi blakus automašīnai /TL marka/. Braucot

atpakaļgaitā mazliet pieskāries /TL marka/spogulim, bet, tā kā neesot redzējis nekādus bojājumus, tam nepievērsis uzmanību un devies uz dzīvokli.

Kāpņu telpā saticis /TL marka/īpašnieku, kurš sācis kliegt, ka es esot novietojis savu automašīnu pārāk tuvu viņa mašīnai. Viņam paskaidrojis, ka

automašīna jānovieto tā, lai arī citiem ir kur nolikt savas mašīnas un lai kāpj pa otru pusi. Devies uz savu dzīvokli un pa logu redzējis kā /TL

marka/īpašnieks pārvieto savu automašīnu tālāk nost no viņa automašīnas. Pēc notikušā devies uz veikalu, pie kura lietojis alkoholiskos dzērienus.

Paskaidrojumā norādīts, ka, atgriežoties mājās, redzējis policijas darbiniekus, kuri viņu uzrunājuši. Policisti paskaidrojuši, ka viņš saskrāpējis

blakus esošo /TL marka/. Norādījis, ka vietas bijis maz, piebraucis ļoti tuvu, bet nejutis, ka būtu kaut ko saskrāpējis. Atzinis, ka pieskāries /TL

marka/spogulim ar sava auto spoguli. Informējis policijas darbiniekus, ka /TL marka/īpašnieks pēc tam savu automašīnu pārvietojis, bet policijas

darbinieki to nav ņēmuši vērā. Protokolu nav parakstījis, jo tajā bijis norādīts, ka viņš vadījis automašīnu alkohola reibumā.

Attiecībā uz /pers. J/ paskaidrojumā minēto, norādījis, ka nepiekrīt viedoklim, ka viņš būtu iebraucis /TL marka/automašīnas spārnā, aizmugurējā

arkā un visbeidzot spogulī, jo satiekoties kāpņu telpā, Audi īpašnieks neko tādu nav teicis, vien jautājis par to, kāpēc tik tuvu piebraucis. Nepiekrīt /pers.

J/ izteiktajām aizdomām, ka vadījis transportlīdzekli alkohola reibumā.

/pers. A/ nepiekrīt protokolā norādītajam pārkāpuma izdarīšanas laikam, kā arī policijas ziņojumā norādītajam, ka atzinis /TL marka/saskrāpēšanu,

kaut gan policijas darbiniekiem norādījis, ka pieskāries spogulim.

Paskaidrojumā tiesai norādījis, ka bieži vada transportlīdzekli un līdz šim nav izdarījis pārkāpumus ceļu satiksmē, cenšas būt apzinīgs autovadītājs.

Piekrīt, ka nevajadzēja piebraukt tik tuvu otrajai automašīnai un vajadzējis uzmanīgāk pārliecināties, ka viss ir kārtībā un tikai tad doties prom. Tāpat

atzīst, ka nevajadzējis pie veikala lietot alkoholu. Apzinoties savas kļūdas un turpmāk būšot uzmanīgāks.

No transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr. NB 040257 izriet, ka /pers. A/ izelpotajā gaisā konstatēta alkohola koncentrācija 1,88

promiles, bet atkārtotā pārbaudē 1,57 promile, kur minimālā alkohola koncentrācija, aprēķinot pieļaujamo kļūdu, ir 1,44 promiles. Transportlīdzekļa

vadītāja pārbaudes protokolu /pers. A/ atteicies parakstīt (lietas 12. lapa).

No transportlīdzekļa vadītāja nosūtījuma uz medicīnisko pārbaudi SIA „Vidzemes slimnīca” medicīniskās pārbaudes protokola Nr.15 izriet, ka

/pers. A/ izelpotajā gaisā konstatēta alkohola koncentrācija 1,32 promiles, bet atkārtotā pārbaudē 1,28 promiles, klīniskās ķīmijas izmeklēšanas

testēšanas pārskatā Nr.20023387 fiksēta informācija, kur /pers. A/ asins serumā konstatētas 1,65 promiles (lietas 15.-18.lapa).

Tiesnese secina, ka pārbaude veikta atbilstoši 2018. gada 27. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 719 “Kārtība, kādā nosaka alkohola

koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi”.

Tiesa atzīst, ka ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākās

inspektores kaprāles /valsts amatpersona/ ziņojumā norādīto, apstiprinās administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. VM025939 norādītais par pārkāpuma

būtību, proti, ziņas par notikuma vietu un laiku,

Izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tas ir, administratīvā pārkāpuma protokolā fiksēto informāciju, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes

protokolu ar numuru NB 040257, medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.15, klīniskās ķīmijas izmeklēšanas testēšanas pārskatu Nr.20023387, policijas

darbinieces /valsts amatpersona/ ziņojumā norādītās ziņas, /pers. K/, /pers. J/ un /pers. A/ paskaidrojumos minēto, kā arī pārējos lietas materiālus,

secināms, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta

septītajā daļā un viņa vaina pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.

Tiesa atzīst, ka ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem apstiprinās, ka 2020. gada 30.martā plkst. 17.45 /pers. A/ pēc ceļu satiksmes

negadījuma, kurā iesaistīts transportlīdzeklis /TL marka/ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, Cēsu novadā, /adrese/ iela 7 iekšpagalmā,

lietoja alkoholiskos dzērienus līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs.

Tiesas ieskatā nav šaubu, ka ir noticis ceļu satiksmes negadījums. Par negadījuma faktu paskaidrojumus sniegusi gan /pers. K/, gan /pers. J/, kuri

redzējuši kā /pers. A/ ar savu transportlīdzekli aizskāra /TL marka/sānu spoguli. Arī pats /pers. A/ savos paskaidrojumos apstiprina, ka braucot

atpakaļgaitā stāvvietā nedaudz aizķēris blakus esošā transportlīdzekļa atpakaļskata spoguli. Tiesas ieskatā /pers. A/ izvirzītais arguments, ka minētais nav

uzskatāms par ceļu satiksmes negadījumu, uzskatāms par viedokli, kas sniegts nolūkā izvairīties no administratīvās atbildības.

[6] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību,

viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – ieaudzināt apzinīgu attieksmi pret

saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,

novērst tiesību pārkāpumus (sk. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1. pantu).

Latvijas APK 149. 15 panta septītā daļa noteic, ka par šādu pārkāpumu transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz

piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Ņemot vērā, ka panta sankcija tiesību ierobežošanas soda mēru paredz noteiktu, nenosakot minimālās un maksimālās robežas, tas ir, tiesību

atņemšanu uz četriem gadiem, šajā daļā jautājums par soda mēru nav vērtējams.

Izvērtējot pārkāpēja personību, materiālo stāvokli, attieksmi pret nodarījumu, to, ka lietā nav konstatēti atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi,

tiesnese atzīst, ka sodu iespējams noteikt panta sankcijas minimālajās robežās.

Saskaņā ar Latvijas APK 31. panta otro daļu, administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu,

pirmās vai otrās grupas invalīdam, kā arī personai, kura ir vienīgais aizbildnis bērnam. Tiesnese nekonstatē nevienu no pantā minētajiem apstākļiem, kas

būtu par pamatu arestu nepiemērot.

Latvijas APK 299. panta pirmā daļa noteic, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam

izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai

protests noraidīts.

Latvijas APK 294. pantā paredzēti noteikumi lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu atlikšanai. Minētā panta pirmā daļa noteic, ja ir apstākļi,

kuru dēļ nekavējoties nevar izpildīt lēmumu par administratīvo arestu vai par naudas soda uzlikšanu, amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu, var atlikt tā

izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim. Savukārt otrā daļa noteic, ka par naudas soda uzlikšanu pieņemtā lēmuma izpildi var atlikt uz laiku līdz sešiem

mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas ar nosacījumu, ka uzlikto naudas sodu iekasē pa daļām.

Lūgums par sprieduma atlikšanu daļā par uzlikto naudas sodu vai administratīvo arestu iesniedzams Vidzemes rajona tiesā, norādot sprieduma

atlikšanas iemeslu un pamatu.

[7] Latvijas APK 309. panta pirmā daļa noteic, ka lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu

transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un izņemot transportlīdzekļu vadītāja

apliecību.

Atbilstoši Latvijas APK 309. panta otrās daļas noteikumiem, ja transportlīdzekļa vadītājam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, bet

transportlīdzekļu vadītāja apliecība nav izņemta, transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo

vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijai, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai vai Valsts policijai.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 25. panta ceturto daļu, ja transportlīdzekļa vadītājam transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atņemtas uz noteiktu

vai nenoteiktu laiku, vadītāja apliecība uzskatāma par nederīgu no dienas, kad viņam paziņots attiecīgais lēmums.

/pers. A/ izsniegta vadītāja apliecība Nr. AV243868, kura nav izņemta. Tādējādi tiesa atzīst, ka /pers. A/ uzliekams par pienākumu 10 dienu laikā

no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību Nr. AV243868 Ceļu satiksmes drošības direkcijai vai Valsts policijai.

[8] Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 18. decembra noteikumu Nr. 915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar

alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” 3., 6. un 8. punkta nosacījumiem un atbilstoši

Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 719 „Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē

narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 10. punktam pārkāpējam jāveic medicīniskās pārbaudes izdevumu 31 EUR apmērā apmaksa Valsts

policijas kontā.

Sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju nolēmuma noraksts tiks nosūtīts lietas dalībniekiem, tāpēc tiesas nolēmuma pārsūdzības termiņš tiks

aprēķināts, ņemot vērā Paziņošanas likuma 8. un 9. pantā noteikto dokumenta paziņošanas laiku.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 29., 32., 34., 257., 274., 274.1 pantu, 149.15 panta septīto daļu, 213., 289.16, 289.18

pantu,

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu un sodīt par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta septītajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm un ar naudas sodu 1200 EUR (tūkstoš divsimt euro) apmērā, atņemot transportlīdzekļu

vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Spriedumu daļā par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un tas nav pārsūdzēts, bet, ja

pārsūdzēts, tad pēc tam, kad stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums.

Nolēmumu daļā par arestu izpildei nosūtīt Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirknim.

Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas. Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts gada laikā no

dienas, kad spriedums stājies spēkā, spriedums par tā izpildi tiek nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.

Iemaksas rekvizīti: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, konta Nr. LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22. Kvīts par

naudas soda samaksu nekavējoši iesniedzama Vidzemes rajona tiesas kancelejā.

Naudas soda labprātīgas nesamaksāšanas gadījumā piedzīt no /pers. A/ 1200 EUR (tūkstoš divsimt euro) par labu valstij.

Spriedums daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu ir izpildāms ar tā pieņemšanas brīdi.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/ 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību Nr. AV243868 Ceļu satiksmes

drošības direkcijai vai Valsts policijai.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/ 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad nolēmums stājies spēkā, segt alkohola ietekmes pārbaudes izdevumus 31

EUR (trīsdesmit vienu euro) apmērā, tos iemaksājot Valsts policijas norēķinu kontā.

Iemaksas rekvizīti: Saņēmējs: Valsts policija, reģistrācijas Nr. 90000099040, Bankas kods TRELLV22, Konta Nr. LV96TREL2140091033000,

maksājuma mērķis – par pārbaudi administratīvā pārkāpuma lietā Nr. VM025939. Izdarītā maksājuma apliecinošs dokuments iesniedzams tiesas

kancelejā.

Labprātīgas nesamaksāšanas gadījumā piedzīt no /pers. A/ 31 EUR (trīsdesmit vienu euro) par labu Valsts policijai.

Nolēmums pieejams 2020. gada 29. aprīlī pēc plkst.16.00 Vidzemes rajona tiesas Cēsīs kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Tiesnese L. Ašitoka