Administrative court allows social assistance benefit where garden shed is seasonal and not primary residence.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420234922

Lietas arhīva Nr. AA43-0627-23/18

ECLI:LV:ADAT:2023:1109.A420234922.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2023.gada 9.novembrī

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par labvēlīga

administratīvā akta, ar kuru pieteicējai tiktu piešķirts sociālās palīdzības pabalsts (mājokļa pabalsts), izdošanu, sakarā ar

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 29.decembra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ vērsās Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādē „Sociālais dienests” (turpmāk – Sociālais dienests) ar

2022.gada 14.aprīļa iesniegumu, lūdzot piešķirt mājokļa pabalstu – materiālo palīdzību apkures apmaksai.

[2] Ar Sociālā dienesta 2022.gada 10.maija lēmumu Nr.7.-5./18294 atteikts pieteicējai piešķirt mājokļa pabalstu.

Lēmumā norādīts, ka pieteicējas materiālie resursi, proti, īpašums, neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības likuma (turpmāk – Sociālās palīdzības likums) 36.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam materiālā stāvokļa

līmenim, tādējādi pieteicējas mājsaimniecība nekvalificējas mājokļa pabalsta saņemšanai. Iestāde atsaucās arī uz Ministru

kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumu Nr.809 „Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un

sociālās palīdzības saņemšanu” 8. un 13.punktu.

[3] Pieteicēja Sociālā dienesta lēmumu apstrīdēja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājam. Apstrīdēšanas

iesniegumā norādīja, ka pieteicējai kopš 2021.gada oktobra nav nekādu ienākumu, izņemot pensiju 372 eiro apmērā.

Pieteicējas dzīvesvieta deklarēta /adrese A/, kā arī pēc pašvaldības pieprasījuma viņa bija spiesta reģistrēt dārza mājiņu

/adrese B/. Pieteicējai no dārza mājiņas nav nekādu ienākumu, mājiņā nav ūdens, labierīcību, tualete ir ārā.

[4] Ar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja 2022.gada 2.jūnija lēmumu Nr.1.2.-16/40 atstāts negrozīts apstrīdētais

Sociālā dienesta lēmums. Augstākas iestādes lēmumā norādīts, ka pieteicējas deklarētā dzīvesvieta ir /adrese A/. Papildus

pieteicējai pieder nekustamais īpašums /adrese B/, kādēļ mājsaimniecības materiālā situācija nekvalificējas sociālās

palīdzības saņemšanai. Lai personai piešķirtu sociālo palīdzību, cita starp ir jāizpildās nosacījumam, ka personai nepieder

īpašums, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto īpašumu.

[5] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru pieteicējai

tiktu piešķirts sociālās palīdzības pabalsts (mājokļa pabalsts), izdošanu. Pieteikumā norādīja, ka pieteicēja saņem pensiju

372 euro apmērā un papildu ienākumus negūst. Pieteicējas īpašumā ir vienistabas dzīvoklis, kurā viņa dzīvo. Iestāde

atteikusies piešķirt sociālo palīdzību, jo pieteicējai pieder arī mazdārziņš ar nelielu būvi, kuras vērtība ir 1300 euro. Minēto

īpašumu pieteicēja mantojusi no mātes. Pieteicēja brauc uz mazdārziņu siltajā laika periodā, lai atpūstos no pilsētas.

Pašvaldība piedāvājusi pieteicējai pārdot mazdārziņa būvi un dzīvot no pārdošanas ienākumiem. Šādu pašvaldības rīcību

pieteicēja uzskata par nekorektu.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 29.decembra spriedumu pieteikums tika apmierināts, uzliekot

Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādei „Sociālais dienests” viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot

administratīvo aktu par pieteicējas 2022.gada 14.aprīļa iesniegumā ietverto lūgumu piešķirt materiālo palīdzību apkures

apmaksai, precīzu administratīvā akta saturu nosakot atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma un

Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumu Nr.809 „Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas

izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” tiesību normām, bet neuzskatot, ka nekustamais īpašums /adrese B/, ir

šķērslis sociālās palīdzības saņemšanai.

Spriedums motivēts šādi.

[6.1] Pieteicējas īpašumā ir vienas istabas dzīvoklis /adrese A/, kur deklarēta arī viņas dzīvesvieta. Papildus pieteicējas

īpašumā ir dārza mājiņa /adrese B/. Lietā ir strīds par to, vai pie šādiem faktiskajiem apstākļiem pieteicēja ir tiesīga

pretendēt uz mājokļa pabalstu. Iestāde uzskata, ka pieteicēja nekvalificējas sociālās palīdzības un trūcīgas vai

maznodrošinātas mājsaimniecības statusa saņemšanai, jo pieteicējas materiālie resursi neatbilst normatīvajos aktos

minētajam materiālā stāvokļa līmenim.

[6.2] Saskaņā ar Sociālās palīdzības likuma 32.pantu sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu zemu

ienākumu mājsaimniecībām, lai nodrošinātu ienākumus garantētā minimālā ienākumu sliekšņa līmenī un segtu ar mājokļa

lietošanu saistītos izdevumus, kā arī sniegt atbalstu atsevišķu izdevumu apmaksai un krīzes situācijās. Minētā likuma

35.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka viens no sociālās palīdzības pabalstu veidiem ir mājokļa pabalsts – materiāls

atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums 5.pantā noteikti Sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipi.

Minētā panta pirmā daļa paredz, ka sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu — ienākumu

un īpašuma — izvērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību, izņemot krīzes situāciju.

Sociālās palīdzības likuma 33.pants satur regulējumu par minimālo ienākumu sliekšņiem sociālās palīdzības sniegšanai.

Savukārt minētā likuma 36.pantā paredzēti materiālās situācijas izvērtēšanas un sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas

nosacījumi. Panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības sociālais dienests pirms lēmuma par trūcīgas vai maznodrošinātas

mājsaimniecības statusa vai sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā

pieņemšanas izvērtē mājsaimniecības kopējos materiālos resursus, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās

esošos datus un ievērojot turpmākajos punktos norādītos kritērijus.

Saskaņā ar Sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktu par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu

neuzskata vienu mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un

pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, un nepieciešamo mājokļa kustamo mantu, darbam un

izglītības iegūšanai nepieciešamo aprīkojumu, zemes īpašumus, kas kopumā nepārsniedz piecus hektārus mājsaimniecībai,

kā arī šim nekustamajam īpašumam vai tā daļai funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas vai ne vairāk kā divas

saimniecības ēkas uz nomātas zemes, sociālajai funkcionēšanai nepieciešamos transportlīdzekļus, bet ne vairāk kā vienu

vieglo automašīnu mājsaimniecībā un, ja mājsaimniecībā ir bērni, ne vairāk kā divus transportlīdzekļus ar motoru, kapitāla

daļas vai īpašumus, kam uzlikts tiesu izpildītāja vai citas kompetentas institūcijas liegums ar to rīkoties vai kas atrodas

atbrīvošanas no parādsaistībām, maksātnespējas vai likvidācijas procesā, vai no kā pēdējo triju mēnešu periodā nav gūti

ienākumi saimnieciskās darbības apturēšanas dēļ, nekustamo īpašumu vai tā daļu, kas pieder iesniedzēja mājsaimniecībā

dzīvojošai personai un kur savu dzīvesvietu deklarējuši un dzīvo atbalsta pieprasītāju pirmās pakāpes pilngadīgie radinieki,

kuriem nepieder cits nekustamais īpašums, bērna nekustamo īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu, kā arī naudas līdzekļu

uzkrājumu mājsaimniecībai trūcīgas mājsaimniecības vienas personas ienākumu sliekšņa apmērā.

No minētajām tiesību normām izriet, ka mājokļa pabalsta piešķiršana ir atkarīga cita starp no mājsaimniecības

materiālās situācijas izvērtēšanas. Turklāt izvērtēšanā neņem vērā mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu

dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, kā arī zemes

īpašumus, kas kopumā nepārsniedz piecus hektārus mājsaimniecībai, kā arī šim nekustamajam īpašumam vai tā daļai

funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas vai ne vairāk kā divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes. Citiem vārdiem,

atbilstoši sociālās palīdzības sistēmai arī tāda persona, kurai ir mājvieta un pat nelieli zemes īpašumi, var tikt atzīta par

trūcīgu vai maznodrošinātu. Likums arī neliek šādai personai vispirms pārdot vienīgo nekustamo īpašumu vai nelielos

zemes īpašumus, lai vispirms no tiem gūtu iztikas līdzekļus un tikai pēc tam, kad arī tie iztērēti, dotu iespēju pretendēt uz

sociālo palīdzību.

[6.3] Izskatāmajā lietā iestāde uzskata, ka gadījumā, ja personas īpašumā ir nekustamais īpašums, kas nav minēts

Sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā, tad minētā persona automātiski nekvalificējas sociālās

palīdzības saņemšanai. Tiesa šādai pieejai nepiekrita, jo likumdevējs apzināti norādījis, ka mājsaimniecības materiālos

resursus ir jāizvērtē. Tas nozīmē, ka katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, ņemot vērā katra gadījuma īpašos apstākļus.

Tiesas ieskatā sociālajam dienestam piešķirtais izvērtēšanas pienākums prasa ne tikai vērtējumu par personas atbilstību

Ministru kabineta noteikumos un pašvaldības saistošajos noteikumos skaidri noteiktajām prasībām, bet arī plašāku

vērtējumu par personas situāciju, lai nodrošinātu to, ka trūcīgas personas statusa piešķiršana vai atteikšana ļauj sasniegt

sociālās palīdzības mērķi un ievērot arī tos pienākumus, kas valstij izriet no sociāli atbildīgas valsts principa (sal. sk.

Senāta 2018.gada 22.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-167/2018 15.punktu) .

[6.4] No likuma normām izriet, ka nebūtu šķēršļu pieteicējai kvalificēties sociālās palīdzības saņemšanai, ja viņai

piederētu nekustamais īpašums, kurā deklarēta viņas dzīvesvieta, un zemes īpašumi, kas kopumā nepārsniedz piecus

hektārus. Izskatāmajā gadījumā pieteicējai pieder vienistabas dzīvoklis un dārza mājiņa. Abi gadījumi ir salīdzināmi. Vērtējot

atbilstoši Sociālās palīdzības likuma mērķim, šajā lietā iestādes norādītie pieteicējas materiālās situācijas apstākļi nav

uzskatāmi par tādiem, kas nedod tiesības uz sociālās palīdzības saņemšanu.

Līdz ar to tiesa atzina, ka pieteikums ir apmierināms un Sociālajam dienestam uzliekams pienākums izdot

administratīvo aktu par pieteicējas 2022.gada 14.aprīļa iesniegumā ietverto lūgumu piešķirt materiālo palīdzību apkures

apmaksai, ņemot vērā šajā spriedumā norādītos apsvērumus, saskaņā ar kuriem nekustamais īpašums /adrese B/, nav

šķērslis sociālās palīdzības saņemšanai.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu Daugavpils valstspilsētas pašvaldība iesniedza apelācijas sūdzību,

pamatojot to ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[7.1] Sociālais dienests ir pareizi konstatējis, ka pieteicējas mājsaimniecībai piederošais nekustamais īpašums ir

uzskatāms par papildu īpašumu Sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē, līdz ar to pieteicējas

mājsaimniecības materiālo resursu līmenis nav atbilstošs sociālās palīdzības piešķiršanas nosacījumiem.

Pieteicējas materiālo resursu līmenis tika izvērtēts individuāli, ievērojot Administratīvā procesa likuma 6.pantā noteikto

vienlīdzības principu attiecībā pret citiem Sociālā dienesta klientiem.

[7.2] Līdz 2020.gada 31.decembrim Daugavpils pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā bija labvēlīgāki

nosacījumi personas atzīšanai par trūcīgu vai maznodrošinātu un attiecīgi sociālās palīdzības saņemšanai. Pieteicējai bija

piešķirts maznodrošinātas ģimenes statuss no 2020.gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam.

[7.3] Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2021.gada 1.janvārī, Sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā

tika uzskaitīti īpašumi, kuri nav ņemami vērā, vērtējot mājsaimniecības kopējos materiālos resursus. No likumprojekta

anotācijas izriet, ka grozījumi tika veikti, lai noteiktu vienotu tiesisko regulējumu mājokļa pabalsta nodrošināšanai, lai tādējādi

sekmētu sociālekonomiskās nevienlīdzības risku mazināšanu, kas ir būtiska arī valsts ilgtspējas aspektā..

Ar 2021.gada 6.augusta lēmumu pieteicējai tika piešķirts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss uz mēnesi, norādot

uz nepieciešamību risināt jautājumu par nekustamajiem īpašumiem, lai turpmāk varētu pretendēt uz sociālo palīdzību, taču

pieteicēja attiecīgo jautājumu neatrisināja.

[7.4] Labklājības ministrija 2022.gada 8.septembrī iesniedza Valsts kancelejā Sociālās palīdzības likuma grozījuma

projektu, kurā paredzēts grozīt iepriekšminētā likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktu, paplašinot īpašumu skaitu ar dārza

māju, kura izmantojuma tikai vasaras periodā. Minētie grozījumi vēl nav pieņemti. Sociālās palīdzības likuma grozījumi,

paplašinot īpašumu skaitu, kuri nav šķērslis sociālās palīdzības piešķiršanai, liecina, ka atbildētāja pareizi piemēroja

Sociālās palīdzības likuma 36.panta 2.punktu un pamatoti uzskatīja pieteicējas nekustamo īpašumu par šķērsli sociālās

palīdzības saņemšanai.

[8] Rakstveida paskaidrojumā pieteicēja norāda, ka tiesas spriedums ir pamatots un pareizs. Pieteicēja norāda, ka

dārza mājiņa nav dzīvojama un ir bez apkures.

Motīvu daļa

[9] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā,

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir apmierināms.

[10] Pirmās instances tiesa atzina, ka, vērtējot jautājumu par sociālās palīdzības piešķiršanu, katrs gadījums ir jāvērtē

individuāli, ņemot vērā katra gadījuma īpašos apstākļus, lai nodrošinātu to, ka trūcīgas personas statusa piešķiršana vai

atteikšana ļauj sasniegt sociālās palīdzības mērķi un ievērot arī tos pienākumus, kas valstij izriet no sociāli atbildīgas valsts

principa. Tiesa uzskatīja, ka gadījums, kad personai pieder nekustamais īpašums, kurā deklarēta viņas dzīvesvieta, un dārza

mājiņa, ir salīdzināms ar gadījumu, kad personai pieder nekustamais īpašums, kurā deklarēta viņas dzīvesvieta, un zemes

īpašumi, kas kopumā nepārsniedz 5 hektārus, un šādi īpašumi saskaņā ar Sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas

2.punktu nav ņemami vērā, izvērtējot mājsaimniecības kopējos materiālos resursus.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, identificējusi

un piemērojusi tiesību normas, kā rezultātā ir taisījusi pareizu spriedumu. Līdz ar to, pamatojoties uz Administratīvā

procesa likuma 307.panta ceturto daļu, apgabaltiesa pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. šā

sprieduma 6.punktu) un to neatkārto.

[11] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pieteicējas mājsaimniecība tika vērtēta individuāli un kopsakarā ar iepriekš

pieņemtajiem lēmumiem.

Proti, līdz 2020.gada 31.decembrim Daugavpils pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā atbilstoši Daugavpils

pilsētas domes 2016.gada 8.decembra saistošo noteikumu Nr.47 „Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pabalsti”

6.punktam bija labvēlīgāki nosacījumi personas atzīšanai par trūcīgu vai maznodrošinātu un attiecīgi sociālās palīdzības

saņemšanai (tajā skaitā nebija ņemams vērā papildus viens vai vairāki nekustamie īpašumi, kuru kopējā kadastrālā vērtība

nepārsniedz 7500 euro). Līdz ar to pieteicējai bija piešķirts maznodrošinātas ģimenes statuss no 2020.gada 1.augusta līdz

2021.gada 31.jūlijam. Pēc 2020.gada 24.novembra grozījumiem Sociālās palīdzības likumā (stājās spēkā 2021.gada

1.janvārī), piemērojot minētā likuma 36.panta trešās daļas 3.punkta izņēmumu (noteic, ka pamata sociālās palīdzības

pabalstus un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi, ja

mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz šā likuma 33.pantā noteiktos ienākumu sliekšņus, taču ir konstatējama neatbilstība

kādam no šā likuma 9.panta pirmajā daļā, 36.panta pirmās daļas 2.punktā un otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem;

mājsaimniecības personām ir pienākums sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām minēto

neatbilstību novēršanai), pieteicējai ar 2021.gada 6.augusta lēmumu pieteicējai tika piešķirts maznodrošinātas

mājsaimniecības statuss uz laiku no 2021.gada 1.augusta līdz 31.augustam, vienlaicīgi mutiski informējot par

nepieciešamību risināt jautājumu par nekustamajiem īpašumiem, lai turpmāk varētu pretendēt uz sociālo palīdzību, taču

pieteicēja attiecīgo jautājumu neatrisināja.

Atbildētāja arī uzskata, ka 2022.gada 8.septembrī iniciētie grozījumi Sociālās palīdzības likumā, paplašinot īpašumu

skaitu, kuri nav šķērslis sociālās palīdzības piešķiršanai, liecina, ka atbildētāja pareizi piemēroja Sociālās palīdzības likuma

36.panta 2.punktu un pamatoti uzskatīja pieteicējas nekustamo īpašumu par šķērsli sociālās palīdzības saņemšanai.

[12] Lēmuma pieņemšanas brīdī Sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punkts noteica, ka par īpašumu

un naudas līdzekļu uzkrājumu neuzskata cita starp zemes īpašumus, kas kopumā nepārsniedz piecus hektārus

mājsaimniecībai, kā arī šim nekustamajam īpašumam vai tā daļai funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas vai ne vairāk kā

divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes.

2023.gada 8.martā Saeimā tika pieņemti grozījumi Sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā (stājās

spēkā 2023.gada 1.jūnijā), no kuriem izriet, ka, izlemjot jautājumu par sociālā pabalsta piešķiršanu, par īpašumu neuzskata

cita starp zemes īpašumus, kas kopumā nepārsniedz piecus hektārus mājsaimniecībai, kā arī šim nekustamajam īpašumam

vai tā daļai funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas, dārza māju, kura izmantojama tikai vasaras periodā, vai ne vairāk kā

divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes.

No likumprojekta anotācijas

(https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/E1ED65A9DADC4F35C225894A002CDE76?OpenDocument)

izriet, ka 2023.gada 8.marta grozījumi Sociālās palīdzības likumā tika pieņemti, lai pilnībā ieviestu Satversmes tiesas

spriedumus lietās Nr.2019-24-03 un Nr.2019-25-03, kuros Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka valstij ir pienākums regulāri

vērtēt sniegtā sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas ir cieņpilns, atbilst sociālajai realitātei un

iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināta tiem nepieciešamā palīdzība.

Kā norādīts anotācijā, likumprojekta izstrādes darba grupa ir ņēmusi vērā, ka vienotā mājokļa pabalsta aprēķināšanas

sistēma, kas ietver materiālās situācijas izvērtēšanu, visā Latvijā pilnā apmērā sāka darboties tikai ar 2022.gada 1.janvāri.

Tika konstatēti atsevišķi būtiski trūkumi un nepilnības, ko darba grupa piedāvāja mainīt.

Attiecībā uz dārza mājām konstatēts – šāda norma bija iekļauta Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos

Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” (turpmāk – noteikumi Nr.299;

zaudēja spēku 2021.gada 1.janvārī), un tā noteica, ka par īpašumu nav uzskatāmi: „19.1.1 zemes īpašums, kas kopā ar šo

noteikumu 19.1.apakšpunktā minētā nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemi nepārsniedz 5 ha ģimenei (personai), kā arī šim

nekustamajam īpašumam funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas (piemēram, garāža, kūts, klēts, šķūnis, pagrabs, pirts,

dārza māja) vai ne vairāk kā divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes.” Atbilstoši Satversmes tiesas spiedumam

svarīgākās normas tika noteiktas likumā, un netika nosauktas visas iepriekš Ministru kabineta noteikumos nosauktās būves.

Tā rezultātā sociālie dienesti turpināja atšķirīgi interpretēt likuma normu. Darba grupa apsprieda šo jautājumu un secināja,

ka Būvju klasifikācijas noteikumos noteikts, ka „dārza mājas - kuras galvenokārt izmantojamas vasaras periodā, ar kopējo

platību līdz 40 m2 (ieskaitot), vasarnīcas ar koka ārsienām”. Darba grupas locekļi norādīja, ka sociālie dienesti piemēro

zemesgrāmatas datus, kas ir oficiāls informācijas avots, un nevērtē ne platību, ne ārsienu materiālus, un darba grupa

vienojās papildināt likuma 36.panta pirmās daļas 1.punktu ar šādu normu: „[..], zemes īpašumus, kas kopumā nepārsniedz

piecus hektārus mājsaimniecībai, kā arī šim nekustamajam īpašumam vai tā daļai funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas,

dārza māju, kura izmantojama tikai vasaras periodā, vai ne vairāk kā divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes [..].”

Apgabaltiesa konstatē, ka attiecīgā 19.1.1punkta norma noteikumos Nr.299 tika iekļauta ar 2017.gada 20.jūnija

grozījumiem (stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī). Tajos lietotie jēdzieni acīmredzami nebija saskaņoti ar būvniecības

regulējošajos normatīvajos aktos lietoto būvju klasifikāciju. Piemēram, gan tobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2009.gada

22.decembra noteikumi Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju”, gan vēlāk pieņemtie Ministru kabineta 2018.gada

12.jūnija noteikumi Nr.326 „Būvju klasifikācijas noteikumi” paredzēja, ka vasarnīcas un dārza mājas klasificējamas kā viena

dzīvokļa mājas, tālāk tās sadalot trīs tipos. Dārza mājas, kurām kadastra reģistrā ir noteikts kods 11100101 – „Dārza mājas

ar kopējo platību līdz 40 m2 (ieskaitot)”, galvenokārt ir izmantojamas vasaras periodā. Savukārt, ja māja klasificēta atbilstoši

kodam 11100102 – „Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar koka ārsienām, dārza mājas ar kopējo platību virs 40

m2” vai 11100103 – „Individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra vai mūra – koka ārsienām”, tad tā uzskatāma

par dzīvošanai pilnvērtīgi izmantojamu objektu. Tātad dārza māja nav saimniecības ēka, kā tas varētu šķist no būvju

uzskaitījuma noteikumu Nr.299 19.1. 1punktā. Arī garāžas un pagrabi nav klasificēti kā saimniecības ēkas, bet gan kā

palīgēkas.

Secināms, ka likumdevēja mērķis, norādot, ka par īpašumu nav uzskatāms zemes īpašums platībā līdz pieciem

hektāriem, kā arī šim nekustamajam īpašumam funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas (piemēram, garāža, kūts, klēts,

šķūnis, pagrabs, pirts, dārza māja), ir bijis uzsvērt, ka nav ņemamas vērā ēkas, kas pamatā nav paredzētas dzīvošanai vai

izņēmuma gadījumā (dārza mājas) ir paredzētas dzīvošanai tikai īslaicīgi, sezonāli.

Arī Sociālās palīdzības likuma grozījumu izstrādes darba grupa ir uzskatījusi, ka tieši tā bija interpretējams Sociālās

palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā lietotais jēdziens „saimniecības ēkas”, bet ir konstatējusi, ka praksē

sociālie dienesti šo likuma normu interpretē atšķirīgi. Līdz ar to tika apzināta nepieciešamība izdarīt likuma grozījumus –

nevis ar mērķi normatīvo aktu papildināt ar jaunu regulējumu, paplašinot tos īpašumu veidus, kuri nav šķērslis sociālās

palīdzības piešķiršanai, bet gan novērst neskaidrības tiesību normas interpretācijā un piemērošanā.

Ievērojot minēto, secināms, ka arī gadījumā, ja uz zemes īpašuma, kura platība nepārsniedz piecus hektārus, atrodas

dārza māja, ir piemērojams Sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punkta izņēmums, un šāds īpašums nav

ņemams vērā, izvērtējot mājsaimniecības kopējos materiālos resursus.

[13] Pārbaudot lietas materiālus un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pieejamo informāciju, konstatējams, ka

pieteicējas īpašumā ir vienistabas dzīvoklis (26,2 m2) /adrese A/, kur deklarēta arī pieteicējas dzīvesvieta, kā arī dārza

mājiņa /adrese B/, kas atrodas uz zemes gabala 699 m2 platībā. Kā izriet no būves tehniskās inventarizācijas lietas, dārza

mājiņas platība ir 29,3 m2, un atbildētāja nav apšaubījusi pieteicējas apgalvojumu, ka dārza mājiņa ir izmantojama tikai

vasaras sezonā.

Ievērojot minēto, pieteikums par sociālās palīdzības pabalsta (mājokļa pabalsta) piešķiršanu ir apmierināms.

[14] Pieteicēja ir samaksājusi valsts nodevu 30 euro apmērā. Tā kā pieteikums tiek apmierināts, saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu pieteicējas samaksātā valsts nodeva piespriežama no atbildētāja par

labu pieteicējai. Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā,

atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktā noteikts, ka valsts nodeva

atlīdzināma no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt /pers. B/ pieteikumu.

Uzlikt pienākumu Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādei „Sociālais dienests” viena mēneša laikā no sprieduma spēkā

stāšanās dienas izdot administratīvo aktu par sociālās palīdzības pabalsta (mājokļa pabalsta) piešķiršanu /pers. B/.

Piespriest no Daugavpils valstspilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Daugavpils pilsētas domes – par labu

/pers. B/ viņas samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši M.Birzgalis

(paraksts) M.Osmane