Administrative court dismissed appeal against health inspection decision for terminating administrative violation proceedings. The court found the decision legal and arguments insufficient. The court rejected the claim that the decision failed to consider the applicant's arguments. The court held that the administrative body fulfilled its duty to examine the case objectively. The court determined the applicant's arguments were not substantiated by the evidence. The court concluded the administrative decision was lawful and justified. The court affirmed the inspection's right to terminate proceedings without further action. The court emphasized the objective truth over subjective preferences. The court upheld the administrative body's procedural compliance. The court confirmed the decision's validity under administrative law principles.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42425506;

A417-08/9

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 14.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Andersone,

piedaloties pieteicēji R.G. un advokātam J.V., atbildētājas Latvijas Republikas

pusē pieaicinātās iestādes Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes

kvalitātes kontroles inspekcijas, pēc nosaukuma maiņas Veselības ministrijas

Veselības inspekcijas, pārstāvjiem Gundegai Āvei un Edgaram Traumanim,

atklātā tiesas sēdē izskatīja R.G. pieteikumu par Medicīniskās aprūpes un

darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas 2006.gada 26.maija

lēmuma Nr.7-25-G-1020/2632 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles

inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) ārstes ekspertes, pārbaudot R.G. 2005.gada

12.oktobra sūdzību par medicīnisko aprūpi SIA „Saldus medicīnas centrs”, no

2005.gada 21.oktobra līdz 2006.gada 24.februārim izvērtēja R.G. medicīnisko

dokumentāciju SIA „Saldus medicīnas centrs”, ģimenes ārstes J.S. praksē un

VAS P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā.

2006.gada 24.februārī sastādīts Atzinums par R.G. medicīnisko aprūpi

Nr.7-25-G-1020 (turpmāk – Atzinums).

Ar 2006.gada 24.februāra Inspekcijas ārstes ekspertes lēmumu Nr.7-25-

G-1020 (turpmāk – sākotnējais lēmums), pamatojoties uz Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 239.panta pirmās daļas

1.punktu izbeigta lietvedība administratīvo pārkāpumu lietā Nr.7-25-G-1020.

Izskatījusi R.G. sūdzību par minēto lēmumu, Inspekcijas vadītāja ar

2006.gada 26.maija lēmumu Nr.7-25-G-1020/2632 (turpmāk – Lēmums),

atstāja to negrozītu, bet R.G. sūdzību noraidīja.

[2] 2006.gada 26.jūijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts R.G.

(turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā

norādīts turpmāk minētais.

[2.1] No Lēmuma neizrietēja, ka bez šī lēmuma pastāv vēl kādi

Inspekcijas sagatavoti dokumenti, kas varētu tikt uzskatīti par apstrīdamā

administratīvā akta sastāvdaļu. Tikai pēc pieteicējas pieteikuma saņemšanas

viņa tika informēta par to, ka lietā ir ekspertu atzinums, ar kuru pieteicēja

iepazinās un saņēma kopiju tikai personīgi ierodoties Inspekcijā. Neskatoties

uz to, ka lietas materiālos ir šis ekspertu atzinums, apstrīdētais sākotnējais

administratīvais akts nesaturēja nekādas norādes par šāda atzinuma esamību

un, ka tas būtu kā sastāvdaļa administratīvajam aktam.

[2.2] Neskatoties uz to, ka pieteicēja sūdzībā norādīju, ka ārste eksperte

nav novērtējusi to apstākli vai režīma noteikšana nav izraisījusi sekas, kuras

nosakot pareizu diagnozi varēja neiestāties, t.i., pieteicēja nebūtu kļuvusi par

invalīdi, kā arī to, ka no lēmuma par administratīvās lietas izbeigšanu

nav iespējams konstatēt, vai ir tikusi novērtēta ārstēšanas taktika pēc

2005.gada 12.marta, kad tika izdarīti 2 izmeklējumi mugurkaula jostas daļai,

kur tika konstatēts deformējošas spondilartrozes pazīmes mugurkaula jostas

daļā, stāvoklis pēc vTh12 lūzuma, Th12-LI starpskriemeļu diska velvēšanās uz

labo pusi, arī iepazīstoties ar Atzinumu, pieteicēja nav konstatējusi, ka būtu

veikta jebkāda ārstēšanas kvalitātes novērtēšana un iespējamās ārstēšanas

taktikas savlaicīgi uzstādot pareizu diagnozi. Atzinums pēc būtības satur

pieteicējas ārstēšanas procesa aprakstu, no kura bez jebkādiem apsvērumiem ir

izdarīti secinājumi, kas vēlāk ir vienkārši tāpat arī uzskaitīti sākotnējā

administratīvajā aktā.

[2.3] Ne sākotnējā lēmumā, ne Lēmumā, ne Atzinumā vispār nav vērtēta

ģimenes ārsta darbība, kad tika iesniegti 2005.gada 12.marta izmeklējumi un,

kad pieteicēja atkārtoti lūdzot ārstu nosūtīt viņu pie speciālista, ģimenes ārsts

atkārtoti apgalvoja, ka nav nepieciešama nekāda veida nosūtīšana un

paskaidroja, ka SIA „Saldus medicīnas centrs” (turpmāk – SMC) ir pieejama

ļoti veca aparatūra, ar kuras palīdzību nevar noteikt pareizu diagnozi. Tikai

tādēļ, ka pamatojoties uz SMC izdarītajiem izmeklējumiem un Konstatēto,

pieteicēja devās pie ārsta neiroķirurga A.O., 2005.gada 10.maijā viņai tika

izdarīta izmeklēšana pēc ārsta neiroķirurga A.O. norādījuma. Cik pieteicējai ir

zināms, tad jau 2004.gada 28.decembrī veiktajā CT ir iespējams konstatēt

mugurkaula skriemeļu lūzumu, tādēļ pieteicēja apšauba to, ka, ja sākotnējā CT

būtu izdarīti pareizi atzinumi, ārstēšanas taktika līdz pat 2005.gada maijam

būtu bijusi tāda pati, t.i., vairāk kā četrus mēnešus tiktu veikta pasīva

ārstēšana. Pieteicēja uzskata, ka tieši tādēļ, ka netika savlaicīgi uzstādīta

pareiza diagnoze traumas sekas ir tik smagas, ko var konstatēt salīdzinot visus

izmeklējumus.

[2.4] Savā sūdzībā pieteicēja norādīja, ka viņai nav izprotams, kā

traumas rezultātā radīto seku novēršana, apstākļos kādos tā notika, var tikt

uzskatīta par plānveida operāciju, jo operācija tika veikta kā akūta un

neatliekama. Gan Atzinumā, gan apstrīdētajā administratīvajā aktā ir atsauce

uz abstraktu starptautisko praksi. Arī Lēmumā Inspekcija atsaucas uz

starptautisku praksi medicīnā, norādot, ka veicot pieteicējas ārstēšanu

ārstniecības personām bija jāvadās no starptautiskās prakses, ja tāda pastāvēja

attiecībā uz konkrēto gadījumu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma

(turpmāk – APL) 67.panta piektajai daļai, iestāde var norādīt administratīvā

akta pamatojumā argumentus, kas izteikti speciālajā literatūrā, kas šajā

gadījumā būtu raksti, grāmatas, apraksti un tml., par medicīnisko starptautisko

praksi, taču šajā gadījumā ne apstrīdētais administratīvais akts, ne arī

Atzinums nesatur jebkādu šādu atsauci. No minētā izriet, ka apstrīdētajam

administratīvajam aktam nav būtiskas tā sastāvdaļas - pamatojuma. Ar

apstrīdēto lēmumu ir izbeigta ne tikai administratīvā pārkāpuma lietvedība, bet

arī administratīvās lietas lietvedība kopumā, neskatoties, ka Lēmumā nav

apsvērti un novērtēti pieteicējas iesniegumā norādītie argumenti atbilstoši APL

67.pantam.

[2.5] Atbilstoši Ārstniecības likuma 10.pantam Inspekcijas darbības

netiek aprobežotas tikai ar administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu LAPK

noteiktajā kārtībā, bet Inspekcija kontrolē veselības aprūpes profesionālo

kvalitāti ārstniecības iestādēs. Lai arī Inspekcija atsaucas uz to, ka saskaņā ar

Ārstniecības likuma 22.pantu un LAPK 228.1pantu administratīvā pārkāpuma

lietas ietvaros tiek novērtēta medicīniskās aprūpes kvalitāte, līdz ar to dodot

atzinumu par administratīvo pārkāpumu, tiek sniegts atzinums arī par

medicīniskās aprūpes kvalitāti un lēmums par administratīvās lietas izbeigšanu

ir uzskatāms par konstatējošu administratīvo aktu. Šajā gadījumā profesionālās

kvalitātes novērtējums nav sniegts, kaut gan tieši veselības aprūpes

profesionālā kvalitāte tika apšaubīta pieteicējas iesniegumā. Atbilstoši

Ārstniecības likuma 22.pantam pacientam ir tiesības saņemt sniegtās veselības

aprūpes kvalitātes novērtējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Nav

pamata uzskatīt, ka tikai gadījumā, ja ir iespējams sodīt personu par

administratīvo pārkāpumu, tikai tādā gadījumā var tikt sniegts veselības

aprūpes kvalitātes novērtējums, jo šāds novērtējums būtu sniedzams arī tādā

gadījumā, ja būtu iestājies, piemēram, noilgums administratīvā soda

piemērošanai. Bez tam, ne apstrīdētais administratīvais akts, ne Atzinums

nesniedz tiesiski pamatotu medicīniskās aprūpes novērtējumu. Kā bija norādīts

pieteicējas iesniegumos, viņa uzskatu, ka rupji ir pārkāpta ārstēšanas kvalitāte,

kā rezultātā ir iestājušās smagas un neatgriezeniskas sekas, pieteicējai ir

noteikta otrā invaliditātes grupa un viņas integrācija sabiedrībā bez atbilstošas

palīdzības šobrīd ir apgrūtināta, kā arī ir apgrūtinātas sevis apkopšanas spējas.

Ņemot vērā to, ka operācija tika klasificēta kā ,,plānveida operācija”, pieteicēja

nevaru saņemt arī atbilstošu valsts garantētu medicīnisko aprūpi un

rehabilitāciju, tādēļ viņai ir tiesības saņemt medicīniskās aprūpes kvalitātes

objektīvu un pamatotu novērtējumu. Pieteicēja vērš uzmanību uz to, ka viņai

faktiski ir liegts argumentēti apstrīdēt administratīvo aktu, jo ne tas, ne tā

sastāvdaļa Atzinums nesatur administratīvā akta pamatojumu daļā par

medicīniskās aprūpes kvalitātes novērtējuma rezultātā izdarītajiem

secinājumiem, bet gan tikai atsauces uz vispārīgiem normatīviem aktiem, kuru

piemērošanas pamats ir tikai un vienīgi medicīniskās aprūpes novērtējuma

rezultātā iegūtie secinājumi.

[3] Atbildētāja Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā paskaidrojumā

pieteikumu neatzīst un norāda turpmāk minētos argumentus.

[3.1] Argumenti par R.G. iesniegumos, kas adresēti Inspekcijai,

minētajiem faktiem ir atrunāti Inspekcijas pieņemtajos lēmumos.

[3.2] Inspekcijas sākotnējā lēmumā par administratīvās lietas izbeigšanu

ir norādīts par ārstu ekspertu koleģiāli veikto ekspertīzi un sastādīto atzinumu.

Tāpat arī Lēmums ietver Inspekcijas ārstu ekspertu novērtējumu par sniegtās

veselības aprūpes kvalitāti. Savukārt pilns Atzinuma teksts satur lietā esošo

faktisko pierādījumu un informācijas aprakstu, tādējādi kalpojot par būtiskāko

pierādījumu lietā. Atbilstoši APL 61.panta noteikumiem R.G. kā konkrētās

lietas dalībnieks jebkurā laikā var iepazīties ar lietas materiāliem un izteikt

savu viedokli jebkurā procesa stadijā.

[3.3] Sakarā ar pieteicējas norādi par neesošām dokumentālām atsaucēm

uz starptautisko praksi attiecībā uz operācijas veikšanu neatliekamā kārtā,

atbildētāja paskaidro, ka Inspekcijas ārstu ekspertu vērtējumā nepastāv

vispārēji atzīta starptautiskā prakse vai Ministru kabineta noteiktā kārā

izstrādātas klīniskās vadlīnijas attiecībā uz konkrētās operācijas veikšanu īpašā

kārtībā, līdz ar nepastāv arī noteikti standarti konkrētās operācijas veikšanai

neatliekamā (steidzamības) kārtā. Pacientes anamnezes dati un izmeklējumu

rezultāti nenorāda uz operatīvas iejaukšanās nepieciešamību neatliekamā kārtā,

jo pacientes stāvoklis nebija vērtējams kā kritiskā stāvoklī dzīvībai vai

veselībai bīstams.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja un

pamatoja ar tajā minētajiem argumentiem.

Atbildētājas pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu neatzina pamatojās uz

Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Tiesas sēdē tika nopratināts liecinieks VAS P.Stradiņa Klīniskās

universitātes slimnīcas ārsts neiroķirurgs A.A.O.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieku

paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[6] Tiesa lietā konstatē turpmāk norādītos apstākļus.

[6.1] 2005.gada 21.oktobrī Inspekcijā saņemts pieteicējas iesniegums

(lietas 37.-38.lapa). Iesniegumā pieteicēja lūdz Inspekcijai izvērtēt sniegtās

medicīniskās palīdzības apjomu un kvalitāti no SIA „Saldus medicīnas centrs”

un P.Stradiņa KUS medicīnas darbinieku un ģimenes ārsta puses. Iesniegumā

pieteicēja apraksta notikumus saistībā ar 2004.gada 24.decembra traumu

mugurkaula jostas daļā, ārstniecības procesu un sekām, kas iestājušās pēc

pieteicējas domām sakarā ar nepareizas sākotnējās diagnozes noteikšanu un

ārstēšanu.

Iesniegumā norādīts, ka 2004.gada 25.decembrī SMC pieteicējai tika

izdarīta datortomogrāfija SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca” un tika

konstatētas Šmorļa trūces dažādos mugurkaula līmeņos, kā arī neliela

mugurkaula deformācija, līdz ar to no 2005.gada 25.decembra līdz 2005.gada

29.decembrim pieteicēja ārstējās SMC. Izrakstot pieteicēju no SMC, ārsts

traumatologs A.Dz. noteica diagnozi muguras sasitums. Turpmāk pieteicēja

ārstējās pie ģimenes ārsta J.S., regulāri apmeklēja ģimenes ārstu ar sūdzībām

par stiprām sāpēm muguras jostas daļā, kuru rezultātā pēc zināma laika vairs

nevarēja pastaigāt un arī nostāvēt, bet ģimenes ārsts neveica nekādas darbības

situācijas uzlabošanai, nedeva nekāda veida nosūtījumus jaunām

izmeklēšanām un konsultācijām pie speciālistiem.

No 2005.gada janvāra pieteicēja patstāvīgi griezās pie ārsta A.O. pēc

konsultācijām un norādījumiem. 2005.gada 12.martā tika izdarīti 2

izmeklējumi mugurkaula jostas daļai un tika konstatēts deformējošas

spondilartrozes pazīmes mugurkaula jostas daļā, stāvoklis pēc vTh12 lūzuma,

Th12-L1 starpskriemeļu diska velvēšanās uz labo pusi.

Pēc šiem izmeklējumiem pieteicēja devās pie ģimenes ārsta un atkārtoti

lūdza ārstu, lai nosūta viņu pie speciālista, bet ģimenes ārsts atkārtoti

apgalvoja, ka nav nepieciešama nekāda veida nosūtīšana.

Tad pieteicēja devās pie ārsta A.O. un 2005.gada 10.maijā viņai tika

izdarīta izmeklēšana. 2005.gada 17.maijā ārsts A.O. izdarīja slēdzienu,

pieteicējai nosakot diagnozi Th 12 kompresijas lūzums, osteoporoze un noteica

izdarīt izmeklējumus Medicīnas sabiedrībā „ARS”. 2005.gada 17.maijā

Medicīnas sabiedrībā „ARS” tika izdarīts mugurkaula skriemeļu izmeklējums

un tika secināts: Osteopēnija, kas iekļaujas vecuma pārmaiņu robežās,

ieteicama profilaktiska osteoporozes terapija. 2005.gada 23.maijā SIA

„Dobeles un apkārtnes slimnīca” tika izdarīta datortomografija mugurai un tika

konstatēts stāvoklis pēc sprādzienveida lūzuma Th 10-12, kas līdz 2005.gada

23.maijam vispār netika konstatēts un stāvoklis Th 12 pēc kompresijas

lūzuma.

2005.gada 15.jūnijā ar diagnozi: Th 11 lūzums, pieteicēja tiku nosūtīta

uz operāciju, kas tika veikta 2005.gada 16.jūnijā P.Stradiņa klīniskās

universitātes slimnīcā. Nosūtījumā operācija tika klasificēta kā „Plānveida

operācija”. Pieteicējai nav izprotams, kā traumas rezultātā radīto seku

novēršana var tikt uzskatīta par plānveida operāciju, jo operācija tika veikta kā

akūta un neatliekama.

[6.2] Sastādot Atzinumu (lietas 45.-60.lapa), izmantota šāda

medicīniskā dokumentācija: pieteicējas stacionārā medicīniskā karte Nr.4400

SIA „Saldus medicīnas centrs”; ambulatorā medicīniskā karte SIA „Saldus

medicīnas centrs”; ambulatorā medicīniskā karte ģimenes ārsta J.S. praksē;

stacionārā medicīniskā karte Nr.16223-05 VAS P.Stradiņa KUS.

2006.gada 24.februārī, pamatojoties uz Atzinumu, pieņemts sākotnējais

lēmums (lietas 43-44.lapa).

Lēmumā norādīts:

Pēc traumatologa A.Dz. nozīmējuma slimniecei R.G. S1A „Dobeles un

apkārtnes slimnīca” 2004.gada 28.decembrī veikta CT izmeklēšana

mugurkaulam, lai precizētu diagnozi.

CT attēlu aprakstā ārsts radiologs nav minējis Th11, Th12 skriemeļu

kompresijas lūzumu vai aizdomas par to.

Ārsts A.Dz., balstoties uz CT attēlu aprakstu, ir izrakstījis slimnieci

ambulatorai ārstēšanai ar diagnozi „Muguras sasitums”, rekomendācijās

norādot uz nepieciešamību nēsāt korseti un konsultēties pie mugurkaula

bojājumu speciālista (vertebrologa).

Diagnozes neprecizitāte šajā gadījumā nav ietekmējusi ārstēšanas

taktiku par sliktu slimniecei, jo R.G. ambulatori ārstējusies pie neiroķirurga

A.O. no 2005.gada 22.marta līdz 2005.gada 31.maijam un tikai 2005.gada

31.maijā pieņemts lēmums par operatīvu ārstēšanu.

Lai novērstu radioloģiskās diagnozes neprecizitātes, minēto gadījumu

izskatīja Radiologu asociācijas sēdē.

P.Stradiņa KUS veiktā mugurkaula stabilizēšanas operācija pamatoti

klasificēta kā plānveida, jo, atbilstoši starptautiskajai praksei, šādā gadījumā

nav indikācijas neatliekamai ķirurģijai.

[6.3] 2006.gada 28.martā Inspekcijā saņemts pieteicējas apstrīdēšanas

iesniegums par sākotnējo lēmumu (lietas 34.-36.lapa). Iesniegumā norādīti

šādi galvenie argumenti:

Ārstes ekspertes viedoklis, ka sākotnēji kļūdainā diagnoze - muguras

sasitums nav ietekmējusi ārstēšanas taktiku par sliktu slimniecei, nav

pamatots. Ja savlaicīgi būtu konstatēts skriemeļu lūzums, ārstēšanās taktika

būtu atšķīrusies. Mugurkaula skriemeļu lūzuma gadījumā nebūtu atļauts

strādāt, aprobežojoties tikai ar prasību nēsāt korseti. Ārste eksperte nav

novērtējusi to apstākli, vai režīma noteikšana nav izraisījusi sekas, kuras

nosakot pareizu diagnozi varēja neiestāties, t.i., pieteicēja nebūtu kļuvusi par

invalīdi.

No lēmuma par administratīvās lietas izbeigšanu nav iespējams

konstatēt, vai ir tikusi novērtēta ārstēšanas taktika pēc 2005.gada 12.martā

izdarītajiem 2 izmeklējumiem mugurkaula jostas daļai. Pēc šiem

izmeklējumiem ģimenes ārsts apgalvoja, ka nav nepieciešama nekāda veida

nosūtīšana. Tikai 2005.gada 10.maijā pēc ārsta A.O. norādījuma, tika

izdarīta izmeklēšana. 2004.gada 28.decembrī veiktā CT iespējams konstatēt

mugurkaula skriemeļu lūzumu, tādēļ pieteicēja apšauba to ka, ja CT būtu

izdarīti pareizi atzinumi, ārstēšanas taktika līdz pat 2005.gada maijam būtu

bijusi tāda pati, t.i. vairāk kā četrus mēnešus tiktu veikta pasīva ārstēšana.

Trauma, neveicot atbilstošu ārstēšanu, ir progresējusi, kaut gan, nodrošinot

konservatīvu ārstēšanu un atbilstošu režīmu, tas varēja nenotikt.

Pieteicējai nav izprotams, kā traumas rezultātā radīto seku novēršana,

apstākļos kādos tā notika, var tikt uzskatīta par plānveida operāciju, jo

operācija tika veikta kā akūta un neatliekama. Ja mugurkaula skriemeļu

lūzums būtu konstatēts jau 2004.gada decembrī, tad mugurkaula stabilizācijas

operāciju varētu uzskatīt par plānveida, jo ievērojot attiecīgu ārstēšanās

režīmu, pieteicējai būtu iespējams nepasliktināt stāvokli un veikt plānveida

operāciju. Nav saprotama ārstes atsauce uz abstraktu starptautisko praksi. Arī

pieteicēja var atsaukties uz starptautisko praksi, kur ir pieņemts savlaicīgi

konstatēt mugurkaula skriemeļa lūzumus.

[6.3] Ar Lēmumu (lietas 39.-41.lapa) atstāts negrozīts sākotnējais

lēmums. Lēmumā norādīts:

Apstrīdētajā lēmumā pamatoti norādīts, ka diagnozes neprecizitāte šajā

gadījumā nav ietekmējusi ārstēšanas taktiku par sliktu slimniecei, jo R.G.

ambulatori ārstējusies pie neiroķirurga A.O. no 2005.gada 22.marta līdz

2005.gada 31.maijam un tikai 2005.gada 31.maijā pieņemts lēmums par

operatīvu ārstēšanu. Šāds pamato ir vērtējams kā pareizs, jo ārstu ekspertu

vērtējumā pielietotā ārstēšanās taktika ir atbilstoša gan sākotnēji noteiktajai

diagnozei, gan arī skriemeļu kompresijas lūzuma gadījumā.

Apstrīdētajā lēmumā nepilnīgi norādīti fakti par ģimenes ārsta J.S.

prakses posmā veiktās ārstniecības atbilstību, jo iesniedzēja sūdzībā

pastarpināti ietver pretenzijas par ģimenes ārsta sniegto aprūpi. No lietas

izskatīšanas gaitā iegūtajiem pierādījumiem - Atzinuma kopsavilkuma

2.punkta ir konstatējams, ka ģimenes ārsts savā rīcībā rīkojies atbilstoši

Ārstniecības līkuma 37.panta noteikumiem, jo pacientam veikti izmeklējumi

fizisku traumu konstatēšanai un ārstēšanai, novērtētas traumu sekas, kā arī

veikta ārstēšana un rekomendēta tās turpināšana, ko apstiprina vairākkārtīgi

nozīmēta atkārtota CT mugurkaulājam, 2005.gada 18.martā nozīmēta

neiroķirurga konsultācija, 2005.gada 31.maijā pacientei nozīmēta plānveida

operatīva terapija P.Stradiņa KUS, kā arī turpmāk nozīmēta terapija

osteoporozes profilaksei.

Ārstu ekspertu secinājumus par to, ka atbilstoši starptautiskajai praksei

šāda operācija ir veicama plānveida kārtā, ir precizējams, jo starptautiskā

prakse medicīnā var izpausties kā noteiktas vadlīnijas vai zinātniski

priekšraksti, tādējādi gadījumos, kad pastāv šāda prakse, attiecīgus klīniskos

gadījumus jāvērtē vadoties no tās. Savukārt noteiktas vadlīnijas vai zinātniski

priekšraksti, atbilstoši savam mērķim, nosaka gadījumus, kad noteiktas

medicīniskās manipulācijas ir nepieciešamas un to neatbilstoša veikšana ir

nepieļaujama. Līdz ar to ārstniecības personām, veicot R.G. medicīnisko

aprūpi, bija jāvadās no starptautiskās prakses, ja tāda pastāvēja attiecībā uz

konkrēto gadījumu, jo Ārstniecības likuma 37.pants nosaka, ka ārsti ar

zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši darbojas uz cilvēku

savas profesionālās darbības ietvaros.

Ārstniecības likuma 17.pants nosaka, ka valsts garantētais medicīniskās

palīdzības apjoms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek sniegts tajā laikā un

vietā, kur tā ir nepieciešama, un ārstniecība šādos gadījumos tiek veikta

atbilstoši Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izstrādātām klīniskajām

vadlīnijām. Ņemot vērā iepriekšminēto, un, izvērtējot konkrēto gadījumu, ir

secināms, ka nepastāv vispārēji atzīta starptautiskā prakse vai Ministru

kabineta noteiktā kārtībā izstrādātas klīniskās vadlīnijas attiecībā uz konkrētās

operācijas veikšanu īpašā kārtībā, līdz ar to nepastāv arī noteikti standarti

konkrētās operācijas veikšanai neatliekamā (steidzamības) kārtā. Tas nozīmē,

ka ārstniecības personām, lemjot par operācijas veikšanas kārtību, bija jāvadās

no savām zināšanām, anamnēzes datiem un izmeklējumu rezultātiem, kuri

atbilstoši ekspertu vērtējumam, nenorāda uz operatīvas iejaukšanās

nepieciešamību neatliekamā kārtā, jo pacientes stāvoklis nebija vērtējams kā

kritiskā stāvoklī dzīvībai vai veselībai bīstams. Tāpat arī eksperti ir secinājuši,

ka P.Stradiņa KUS veiktā mugurkaula stabilizēšanas operācija ir veikta

plānveida kārtībā, nevis akūti neatliekamā kārtā - kā to sūdzībā norāda

iesniedzēja.

[7] Ārstniecības likuma 22.pants noteic, ka pacientam ir tiesības saņemt

sniegtās veselības aprūpes kvalitātes novērtējumu normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 29.marta noteikumu Nr.218

„Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles

inspekcijas nolikums” (spēkā līdz 2008.gada 9.februārim) 3.1.punktu viena no

Inspekcijas funkcijām ir kontrolēt medicīniskās aprūpes profesionālo un

darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādēs neatkarīgi no to īpašuma

formas un padotības. Saskaņā ar minēto noteikumu 4.punktu, lai īstenotu

noteiktās funkcijas, inspekcijai cita starpa ir šādi uzdevumi: veikt ekspertīzes

un sniegt atzinumus par medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes

kvalitāti ārstniecības iestādē neatkarīgi no tās īpašuma formas un padotības, kā

arī par ārstniecības kvalitāti, ja ārstniecības persona veikusi ārstniecību ārpus

ārstniecības iestādes, vai ārstniecības kvalitāti, ja ārstniecību veikusi persona

bez medicīniskās izglītības (4.1.apakšpunkts); izskatīt personu iesniegumus

medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes jautājumos

(4.7.apalkšpunkts).

Saskaņā ar LAPK 228.¹panta pirmo daļu Inspekcija izskata LAPK 45.-

45.³ un 46.²pantā paredzētās administratīvā pārkāpuma lietas.

Tātad Inspekcijas kompetencē cita starpā ietilpst personu iesniegumu

par medicīniskās aprūpes kvalitāti izskatīšana un atzinuma sniegšana par

medicīniskās aprūpes kvalitāti ārstniecības iestādē. Tāpat Inspekcijai,

konstatējot pārkāpumus, ir tiesības saukt vainīgās personas pie administratīvās

atbildības.

[7.1] APL 89.panta pirmajā daļā noteikts, ka faktiskā rīcība ir iestādes

darbība publisko tiesību jomā citādā veidā, nevis izdodot administratīvo aktu,

ja privātpersonai uz šo darbību ir tiesības vai tai šīs darbības rezultātā ir radies

vai var rasties tiesību vai tiesisko interešu aizskārums.

No APL 89.panta un Ārstniecības likuma 22.panta, kā arī Inspekcijas

kompetences izriet, ka Inspekcijas atzinums, uz kuru pacientam ir tiesības un

kurā ietverts veselības aprūpes kvalitātes novērtējums, attiecībā uz pacientu

atzīstams par faktisko rīcību (sk. Augstākās tiesas Senāta 2005.gada

22.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-378 9.punktu un 2007.gada 24.oktobra

spriedumu lietā Nr.SKA-382 9.1.punktu).

Izskatāmajā gadījumā pieteicēja ir vērsusies Inspekcijā ar iesniegumu

[6.1], kurā lūgusi izvērtēt sniegtās medicīniskās palīdzības apjomu un kvalitāti

no SIA „Saldus medicīnas centrs” un P.Stradiņa KUS medicīnas darbinieku,

kā arī ģimenes ārsta puses. Tātad attiecībā uz pieteicēju Inspekcija ir veikusi

faktisko rīcību, proti, izskatījusi viņas iesniegumu un veikusi pieteicējai

veiktās veselības aprūpes SMC, ģimenes ārsta praksē un P.Stradiņa KUS

izvērtējumu.

[7.2] Inspekcija, pamatojoties uz Atzinumu (atreferējot Atzinuma

secinājumu daļu), pieņēmusi sākotnējo lēmumu par lietvedības izbeigšanu

administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar LAPK 239.panta pirmās daļas

1.punktu, kas paredz, ka iesāktā lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā

jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tiesa lietā nekonstatē lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā

pārkāpuma lietā, kā to noteic LAPK 238.1panta pirmās daļas 1.punkts, līdz ar

to Inspekcija nevarēja arī pieņemt lēmumu par lietvedības izbeigšanu, jo

saskaņā ar LAPK 239.pantu lietvedību var izbeigt tikai tad, ja tā ir uzsākta.

Tādējādi Inspekcijai diennakts laikā pēc tam, kad tika saņemts ārstu ekspertu

Atzinums, kurā netika konstatēti pārkāpumi ārstniecības personu rīcībā,

atbilstoši LAPK 238.1panta pirmās daļas 2.punktam bija jāpieņem lēmums par

atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Tādējādi tiesa

secina, ka atbildētāja ir nepareizi piemērojusi LAPK normas, proti, LAPK

239.panta 1.punktu. Šāds pārkāpums tiesas ieskatā būtiski neietekmē Lēmuma

procesuālo tiesiskumu, jo nerada tādas sekas, kas ietekmētu Lēmumu un

mainītu Lēmuma būtību, jo katrā ziņā abas piemērojamās normas ir vērstas uz

vienu mērķi – personu nesaukt pie administratīvās atbildības. Līdz ar to, šādu

procesuālu defektu nevar uzskatīt par būtisku un par tādu, kas padarītu

Lēmumu par atceļamu.

[7.3] Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa uzskata, lai arī sākotnējais

lēmums noformēts kā lēmums par lietvedības izbeigšanu administratīvā

pārkāpuma lietā, pēc būtības tas attiecībā uz pieteicēju ir atzinums par

pieteicējai veiktās medicīniskās aprūpes kvalitāti. Līdz ar to pieteikuma

priekšmets ir iestādes faktiskā rīcība.

[8] Atbilstoši APL 250.panta trešajai daļai tiesa taisa spriedumu par

iestādes faktisko rīcību, pārbaudījusi, vai faktiskā rīcība veikta, ievērojot

procesuālos un formālos priekšnoteikumus, un vai tā atbilst materiālo tiesību

normām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, attiecībā uz Inspekcijas atzinumu kā

faktisko rīcību tiesai vispirms jāpārbauda, vai Inspekcija ir ievērojusi

procesuālos priekšnoteikumus. Tā kā speciālās tiesību normas nenosaka

speciālos procesuālos priekšnoteikumus, tiesai jāpārbauda, vai Inspekcija,

dodot atzinumu, ievērojusi vispārējos procesuālos tiesību principus, tai skaitā

APL 14.1pantā noteikto procesuālā taisnīguma principu, kas ietver

objektivitātes ievērošanu, iespēju procesa dalībniekiem pienācīgi izteikt savu

viedokli un iesniegt pierādījumus.

[9] Kā jau tika konstatēts, Inspekcija ir kompetentā iestāde, kuras

pienākumos cita starpā ietilpst pacientam sniegtās veselības aprūpes kvalitātes

novērtēšana.

Tiesas ieskatā, vērtējot Inspekcijas faktiskās rīcības tiesiskumu, ir jāņem

vērā tas, ar kādu tieši iesniegumu pieteicēja ir vērsusies Inspekcijā, kādi

lūgumi ir izteikti šajā iesniegumā, un vai Inspekcija ir sniegusi atbildi uz

pieteicējas izvirzītajiem argumentiem.

[9.1] Sākotnējā iesniegumā pieteicēja ir lūgusi izvērtēt sniegtās

medicīniskās palīdzības apjomu un kvalitāti no SMC medicīnas darbinieku,

ģimenes ārsta un P.Stradiņa KUS medicīnas darbinieku puses laika posmā no

2004.gada 25.decembra līdz 2005.gada 16.jūnijam, norādot, ka nepareizas

sākotnējās diagnozes noteikšanas un ilgstoši nepareizas ārstēšanas rezultātā

pieteicējas veselībai ir radītas neatgriezeniskas sekas, proti ir iestājusies

invaliditāte, kā arī pieteicējai nav izprotams, kā traumas rezultātā radīto seku

novēršana var tikt uzskatīta par plānveida operāciju [6.1]. Savā apstrīdēšanas

iesniegumā [6.3] pieteicēja norāda, ka nepiekrīt ārstes ekspertes viedoklim, ka

sākotnēji kļūdainā diagnoze - muguras sasitums nav ietekmējusi ārstēšanas

taktiku par sliktu slimniecei, ka netika novērtēta ģimenes ārsta ārstēšanas

taktika pēc 2005.gada 12.martā izdarītajiem izmeklējumiem, un ka nav

saprotama ārstes atsauce uz abstraktu starptautisko praksi.

Tādējādi secināms, ka pieteicējas mērķis ir bijis, lai Inspekcija veiktu

Saldus medicīniskā centrā un ģimenes ārsta praksē pieteicējai sniegtās

veselības aprūpes kvalitātes novērtējumu.

Inspekcija, sniedzot atzinumu, ir izmantojis pieteicējas medicīnisko

dokumentāciju: stacionāro medicīnisko karti no SIA „Saldus medicīnas

centrs”; ambulatoro medicīnisko karti no SIA „Saldus medicīnas centrs”;

ambulatoro medicīnisko karti no ģimenes ārsta J.S. prakses; stacionāro

medicīnisko karti no P.Stradiņa KUS.

Inspekcija no minētajiem dokumentiem ir konstatējusi, ka pēc

traumatologa A.Dz. nozīmējuma pieteicējai S1A „Dobeles un apkārtnes

slimnīca” 2004.gada 28.decembrī tika veikta CT izmeklēšana mugurkaulam,

lai precizētu diagnozi. CT attēlu aprakstā ārsts radiologs nav minējis Th11,

Th12 skriemeļu kompresijas lūzumu vai aizdomas par to, tādēļ ārsts A.Dz.,

balstoties uz CT attēlu aprakstu, ir izrakstījis slimnieci ambulatorai ārstēšanai

ar diagnozi „Muguras sasitums”, rekomendācijās norādot uz nepieciešamību

nēsāt korseti un konsultēties pie mugurkaula bojājumu speciālista

(vertebrologa). Tādejādi diagnozes neprecizitāte šajā gadījumā nav ietekmējusi

ārstēšanas taktiku par sliktu pieteicējai, jo R.G. ambulatori ārstējusies pie

neiroķirurga A.O. no 2005.gada 22.marta līdz 2005.gada 31.maijam un tikai

2005.gada 31.maijā pieņemts lēmums par operatīvu ārstēšanu. Savukārt, lai

novērstu radioloģiskās diagnozes neprecizitātes, minēto gadījumu izskatīja

Radiologu asociācijas sēdē, bet P.Stradiņa KUS veiktā mugurkaula

stabilizēšanas operācija tika pamatoti klasificēta kā plānveida, jo, atbilstoši

starptautiskajai praksei, šādā gadījumā nav indikācijas neatliekamai ķirurģijai.

Turpretī, izvērtējot pieteicējas apstrīdēšanas sūdzību, Inspekcija

Lēmumā papildus norādīja, ka sākotnējā lēmumā izdarītais secinājums ir bijis

pareizs, jo pielietotā ārstēšanās taktika ir atbilstoša gan sākotnēji noteiktajai

diagnozei, gan arī skriemeļu kompresijas lūzuma gadījumā. Savukārt attiecībā

uz ģimenes ārsta praksē pieteicējai sniegtās veselības aprūpes kvalitāti,

Inspekcija norādīja, ka no Atzinuma kopsavilkuma 2.punkta ir konstatējams,

ka ģimenes ārsts savā rīcībā rīkojies atbilstoši Ārstniecības līkuma 37.panta

noteikumiem, jo pieteicējai veikti izmeklējumi fizisku traumu konstatēšanai

un ārstēšanai, novērtētas traumu sekas, kā arī veikta ārstēšana un rekomendēta

tās turpināšana, ko apstiprina vairākkārtīgi nozīmēta atkārtota CT

mugurkaulājam, 2005.gada 18.martā nozīmēta neiroķirurga konsultācija,

2005.gada 31.maijā nozīmēta plānveida operatīva terapija P.Stradiņa KUS, kā

arī turpmāk nozīmēta terapija osteoporozes profilaksei. Tāpat Inspekcija ir

atbildējusi uz pieteicējas uzstādīto jautājumu, par atsauci uz starptautisko

praksi, norādot, ka secinājumus par to, ka atbilstoši starptautiskajai praksei

šāda operācija ir veicama plānveida kārtā, ir precizējams, jo nepastāv vispārēji

atzīta starptautiskā prakse vai Ministru kabineta noteiktā kārtībā izstrādātas

klīniskās vadlīnijas attiecībā uz konkrētās operācijas veikšanu īpašā kārtībā,

līdz ar to nepastāv arī noteikti standarti konkrētās operācijas veikšanai

neatliekamā (steidzamības) kārtā. Tas nozīmē, ka ārstniecības personām,

lemjot par operācijas veikšanas kārtību, bija jāvadās no savām zināšanām,

anamnēzes datiem un izmeklējumu rezultātiem, kuri atbilstoši ekspertu

vērtējumam, nenorāda uz operatīvas iejaukšanās nepieciešamību neatliekamā

kārtā, jo pacientes stāvoklis nebija vērtējams kā kritiskā stāvoklī dzīvībai vai

veselībai bīstams. Tāpat arī eksperti ir secinājuši, ka P.Stradiņa KUS veiktā

mugurkaula stabilizēšanas operācija ir veikta plānveida kārtībā, nevis akūti

neatliekamā kārtā, kā to norāda pieteicēja.

[9.2] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējai, balstoties

uz S1A „Dobeles un apkārtnes slimnīca” 2004.gada 28.decembrī veikto CT

attēlu aprakstu, SIA „Saldus medicīnas centrs” ārsts A.Dz. ir izrakstījis

pieteicēju ambulatorai ārstēšanai ar diagnozi „Muguras sasitums”

rekomendācijā norādot uz nepieciešamību nēsāt korseti un konsultēties pie

mugurkaula bojājumu speciālista (vertebrologa). Lietā nav arī strīda par to, ka

sākotnējā diagnoze „Muguras sasitums” ir bijusi nepareiza, jo vēlāk 2005.gada

12.martā veicot atkārtotu CT tika konstatēts, ka pieteicējai ir bijis skriemeļa

Th12 kompresijas lūzums. Lietā pastāv strīds par to vai pastāv cēloņsakarība

starp sākotnēji neprecīzas diagnozes uzstādīšanu un invaliditātes iestāšanos.

Gan Lēmumā, gan tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos atbildētāja

norādīja, ka neraugoties uz to, ka sākotnēji bija neprecīzi noteikta diagnoze,

konkrētajā gadījumā tā nav ietekmējusi ārstēšanas taktiku, kas pēc pieteicējas

domām ir novedusi pie invaliditātes iestāšanās, jo arī skriemeļu kompresijas

lūzuma gadījumā slimniekam netiek noteikts gultas režīms, bet ir jānēsā

korseti un jākonsultējas pie mugurkaula bojājumu speciālista (vertebrologa).

Ārī Atzinumā norādīts, ka lai gan paciente izrakstīta ar diagnozi – muguras

sasitums, terapija un ieteiktās rekomendācijas mugurkaulāja krūšu Th11 un

Th12 sasituma vai lūzuma bez dislokācijas uz osteoporozes fona gadījumos ir

analogas un līdz ar to pacientes veselībai kaitējums nav nodarīts.

Pieteicēja tiesas sēdē paskaidroja, ka viņa korseti ir nēsājusi pastāvīgi,

taču domājot, ka ir tikai sasitusi muguru, nav atbilstoši rīkojusies tik uzmanīgi,

lai neizraisītu ar lūzumu saistītās komplekācijas. No Atzinuma ir redzams, ka

pie mugurkaula bojājumu speciālista (vertebrologa) ārsta A.O., pieteicēja

konsultējusies 2005.gada 22.martā, ārsts noteicis pieteicējai diagnozi atlieku

parādības pēc Th 12 lūzuma. Ambulatori pie ārsta A.O. pieteicēja ārstējusies

līdz 2005.gada 31.maijam. Ārsts A.O. Inspekcijai sniedzot paskaidrojumus

norāda, ka ņemot vērā densitometrijas datus, jādomā, ka Th11-Th12 korpusu

kompresijas lūzums notika pakāpeniski 5 mēnešu laikā, lai šis process

neprogresētu, lai neizveidotos kifotiskas mugurkaulāju deformācija, pieteicējai

tika piedāvāti 2 ārstēšanās varianti – konservatīvais vai ķirurģiskais. Pieteicēja

esot izvēlējusies operatīvu terapiju, kas arī plānveidā tika izdarīta.

Kā tiesas sēdē paskaidroja atbildētāja, gan skriemeļa kompresijas

lūzums, gan turpmākās komplekācijas bija saistītas ar osteoporozi un operatīva

iejaukšanās bija nepieciešama, lai stabilizētu mugurkaulu. Atbildētājas

norādīto apstiprina arī medicīnas sabiedrībā „ARS” 2005.gada 17.maijā

veiktais mugurkaula skriemeļu izmeklējums, kurā secināts, ka pieteicējai ir

osteopēnija, kas iekļaujas vecuma pārmaiņu robežās, tāpēc ieteicama

profilaktiska osteoporozes terapija.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt Inspekcijas Lēmumā secināto, ka

diagnozes neprecizitāte šajā gadījumā nav ietekmējusi ārstēšanas taktiku par

sliktu pieteicējai, jo pielietotā ārstēšanās taktika ir atbilstoša gan sākotnēji

noteiktajai diagnozei - sasitumam, gan arī Th 12 lūzuma bez dislokācijas uz

osteoporozes fona gadījumā. Tādēļ tiesa nesaskata cēloņsakarību starp

sākotnēji neprecīzas diagnozes uzstādīšanu un invaliditātes iestāšanos, jo

mugurkaulāja skriemeļu komplekācijas visticamāk radušās sakarā ar

osteoporozi.

[9.3] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Inspekcija ir izpildījusi

pieteicējas sākotnējā iesniegumā izteikto lūgumu un savas kompetences

ietvaros sniegusi pieteicējai laika posmā no 2004.gada 25.decembra līdz

2005.gada 16.jūnijam, SMC medicīnas darbinieku, ģimenes ārsta un

P.Stradiņa KUS medicīnas darbinieku sniegtās veselības aprūpes kvalitātes

novērtējumu, secinot ka pārkāpumi nav konstatēti.

[10] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka sākotnējais lēmums

nesaturēja nekādas norādes par Atzinuma esamību un, ka tas būtu kā

sastāvdaļa administratīvajam aktam.

Sākotnējā lēmumā ir skaidri norādīts, ka laika posmā no 2005.gada

21.oktobra līdz 2006.gada 24.februārim tika veikta ekspertīze un 2006.gada

24.februārī ārsti eksperti sagatavoja Atzinumu, savukārt izskatot lietu un

sagatavoto atzinumu, nevienā no medicīniskās aprūpes posmiem netika

konstatēti pārkāpumi. Līdz ar to ir secināms, ka Atzinums ir atzīstams par

pieņemtā lēmuma sastāvdaļu t.i., pierādījumu lietā.

[11] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka no lietas materiāliem nav

konstatējams, ka būtu veikta jebkāda ārstēšanas kvalitātes novērtēšana un

iespējamās ārstēšanas taktikas, savlaicīgi uzstādot pareizu diagnozi.

Kā jau iepriekš konstatēts [9] Inspekcija, savas kompetences ietvaros, ir

sniegusi pieteicējai laika posmā no 2004.gada 25.decembra līdz 2005.gada

16.jūnijam, SMC medicīnas darbinieku, ģimenes ārsta un P.Stradiņa KUS

medicīnas darbinieku sniegtās veselības aprūpes kvalitātes novērtējumu.

Savukārt Lēmumā ir skaidri norādīts, ka pielietotā ārstēšanās taktika - nēsāt

korseti un konsultēties pie mugurkaula bojājumu speciālista (vertebrologa) - ir

atbilstoša gan sākotnēji noteiktajai diagnozei - „Muguras sasitums”, gan arī

skriemeļu kompresijas lūzuma gadījumā. Līdz ar to diagnozes neprecizitāte

šajā gadījumā nav ietekmējusi ārstēšanas taktiku par sliktu pieteicējai.

[12] Nav pamatots arī pieteicējas arguments, ka Inspekcija vispār nav

vērtējusi ģimenes ārsta darbību, kad tika iesniegti 2005.gada 12.marta

izmeklējumi.

No Atzinuma ir redzams, ka ārsti eksperti ir izvērtējuši ģimenes ārsta

J.S. prakses posmu un veikts kopsavilkums, kurā norādīts, ka pieteicēja

pieteikusi mājas vizīti 2005.gada 4.janvārī sakarā ar stiprām sāpēm jostas

rajonā pēc traumas. 2005.gada 7.martā nozīmēts veikt atkārtotu CT

mugurkaulājam, kas izdarīts 12.martā, slēdziens Th 12 lūzums. 2005.gada

18.martā nozīmēta neiroķirurga konsultācija, nozīmēts atkārtots CT

mugurkaulājam. 2005.gada 30.maijā pieteicēja ieradusies ar CT atbildi.

2005.gada 31.maijā pieteicējai nozīmēta plānveida operatīva terapija

P.Stradiņa KUS. Ņemot vērā Atzinumā norādīto, Inspekcijas Lēmumā

secināts, ka ģimenes ārsts savā rīcībā rīkojies atbilstoši Ārstniecības līkuma

37.panta noteikumiem, jo pieteicējai veikti izmeklējumi fizisku traumu

konstatēšanai un ārstēšanai, novērtētas traumu sekas, kā arī veikta ārstēšana

un rekomendēta tās turpināšana, ko apstiprina vairākkārtīgi nozīmēta atkārtota

CT mugurkaulājam, 2005.gada 18.martā nozīmēta neiroķirurga konsultācija,

2005.gada 31.maijā nozīmēta plānveida operatīva terapija P.Stradiņa KUS, kā

arī turpmāk nozīmēta terapija osteoporozes profilaksei.

[13] Pieteicēja norāda, ka Lēmums nav pamatots, jo atbilstoši APL

67.panta piektajai daļai, iestāde var norādīt administratīvā akta pamatojumā

argumentus, kas izteikti speciālajā literatūrā, kas šajā gadījumā būtu raksti,

grāmatas, apraksti un tml., par medicīnisko starptautisko praksi, taču šajā

gadījumā ne sākotnējais lēmums, ne arī Atzinums nesatur jebkādu šādu

atsauci. Lēmumā nav apsvērti un novērtēti pieteicējas iesniegumā norādītie

argumenti atbilstoši APL 67.pantam.

APL 67.pants nosaka administratīvā akta formu un sastāvdaļas. Pēc

pieteicējas domām Inspekcija ir pieņēmusi viņai nelabvēlīgu administratīvo

aktu, kurā nav apsvērti un novērtēti viņas iesniegumā norādītie argumenti.

Saskaņā ar APL 62.panta pirmo daļu, lemjot par tāda administratīvā akta

izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde

noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā

lietā.

Ar nelabvēlīgu administratīvo aktu parasti saprot adresātam neizdevīgu

regulējumu, kas var izpausties kā pienākuma uzlikšana vai kāda labuma

liegšana. Izskatāmajā gadījumā attiecībā uz pieteicēju nav izdots

administratīvais akts, bet veikta faktiskā rīcība – sniegts atzinums par veselības

aprūpes kvalitāti. Kā jau tika konstatēts, Atzinums ir sastādīts un sākotnējais

lēmums pieņemts, pamatojoties uz pieteicējas iesniegumā izteikto lūgumu

veikt pieteicējai sniegtās medicīniskās aprūpes novērtējamu. Savu viedokli

pieteicēja ir paudis iesniegumā, savukārt Inspekcija varēja veikt sniegtās

medicīniskās aprūpes izvērtējumu, tikai pamatojoties uz attiecīgā laika

perioda, par kuru izteikusi pretenzijas pieteicēja, medicīnisko dokumentāciju.

Savukārt savus iebildumus pret pārbaudē konstatēto pieteicēja ir izteikusi

apstrīdēšanas iesniegumā. Lēmumā precīzi norādīti pieteicējas apstrīdēšanas

iesniegumā minētie argumenti un ir sniegta atbilde uz minētajiem

iebildumiem, t.sk., par atsauci uz starptautisko praksi. Vienlaicīgi Inspekcijas

Lēmums pamatots ar LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punktu par lietvedības

izbeigšanu administratīvo pārkāpumu lietā, secinot ka medicīniskās aprūpes

pārkāpumi nav konstatēti. Iespējams, pieteicēju neapmierina Inspekcijas

argumentu saturs, taču uzklausīšanas pienākuma būtība nav vērsta uz to, lai

panāktu privātpersonai vēlamo rezultātu, bet gan, lai noskaidrotu objektīvo

patiesību tās iespējami augstākajā pakāpē. Tādējādi nevar prasīt no iestādes

tādus argumentus, kādus tos vēlas dzirdēt privātpersona, bet no iestādes var

prasīt tādus argumentus, kas ir objektīvi, taisnīgi un vērsti uz tiesiska lēmuma

panākšanu.

Līdz ar to tiesa noraida pieteicējas argumentu, ka Lēmums nav pamatots

un Lēmumā nav apsvērti un novērtēti pieteicējas iesniegumā norādītie

argumenti.

[14] Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka

Inspekcijas 2006.gada 26.maija lēmums Nr.7-25-G-1020/2632 ir tiesisks, bet

pieteicējas pieteikums nav pamatots ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-

291.pantu Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt R.G. pieteikumu par Medicīniskās aprūpes un darbspējas

ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas 2006.gada 26.maija lēmuma Nr.7-

25-G-1020/2632 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvajā rajona tiesā.

Spriedums sastādīts 2008.gada 14.jūlijā.

Tiesnese (paraksts) L. Andersone

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese____________________________________L.Andersone

Administratīvā rajona tiesa

Rīgā, 2008.gada 14.jūlijā.