Court dismissed property registration claim and upheld contract invalidity due to missing registration requirements.

ECLI:LV:RAT:2017:1004.C04359013.3.S

Lieta Nr. C04359013

Lietas arhīva Nr. CA-0842-17/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017. gada 4. oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Arnis Dundurs

tiesnese Ineta Ozola

tiesnese Līga Blūmiņa

ar sekretāri Gitu Grēviņu un Kristīni Vaļeiku, lietas dalībnieka pieaicinātu tulci /pers. A/

piedaloties prasītājam /pers. E/, atbildētājas Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Pirmā Jugla” pārstāvim

/pers. F/, trešajām personām /pers. G/ un /pers. H/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. E/ prasībā pret Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību „Pirmā Jugla” par

nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, un Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Pirmā Jugla”

pretprasībā pret /pers. E/ par pirkuma līguma un nodošanas akta atzīšanu par spēkā neesošu, ar trešajām personām /pers. G/ un /pers. H/, sakarā ar

/pers. E/ un Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Pirmā Jugla” iesniegtajām apelācijas sūdzībām par Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014. gada 12. jūnija spriedumu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014. gada 12. jūnija spriedumu nospriests noraidīt /pers. E/ prasību pret Laivu un transporta

līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību „Pirmā Jugla” par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda.

Tiesa nospriedusi noraidīt arī Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Pirmā Jugla” pretprasību pret /pers. E/ par

pirkuma līguma un nodošanas akta atzīšanu par spēkā neesošu.

Spriedums pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[1.1] No lietas materiāliem tiesa konstatējusi, ka Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai „Pirmā Jugla” reģistrētas

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, proti, uz garāžām, kadastra Nr. /numurs A/, zemes gabalu, kadastra Nr. /numurs B/, kā arī īpašuma

tiesības uz 7/205 domājamajām daļām no zemes gabala, kadastra Nr. /numurs C/.

[1.2] No prasības pieteikuma tiesa konstatējusi, ka prasība celta par īpašumtiesībām uz būves ar kadastra Nr. /numurs A/boksu Nr. /numurs/,

laivas novietnes vietu Nr. /numurs/, kas prasītāja ieskatā ir nekustamais īpašums.

No prasības pieteikuma un prasītāja paskaidrojumiem tiesas sēdēs tiesa konstatējusi, ka tiesiskais pamats īpašumtiesību atzīšanai uz strīdus

īpašumu ir 2009. gada 22. aprīļa pirkuma līgums Nr. 01, no kura izrietošās saistības (samaksāt pielīgto pirkuma maksu) prasītājs ir izpildījis, savukārt

atbildētāja atsakās parakstīt dokumentus prasītāja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, lai gan ar 2009. gada 7. maija aktu ir nodevusi strīdus

īpašumu prasītājam.

[1.3] Izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus – kadastra reģistra izdruku, kadastra izziņu un zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas –

kopsakarā ar Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta 2005. gada 10. jūnija izziņu, zemes gabala situācijas plānu, būves novietnes shēmu un būves

1. stāva plāna shēmu, tiesa atzinusi, ka strīdus īpašums sastāv no 24 ēkām, kuras ir saistītas ar zemes gabalu.

Līdz ar to, atsaucoties arī uz Civillikuma 968. pantu, tiesa uzskatījusi, ka minētais strīdus īpašums, kas sastāv no ēkām un zemes, ir kopīpašums,

par kura reālu sadalīšanu lietā pierādījumu nav.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzinusi, ka, slēdzot pirkuma līgumu attiecībā uz nekustamo īpašumu /adrese A/, pirkuma priekšmets var būt tikai viss

nekustamais īpašums /adrese A/, kas sastāv no ēkām, kadastra Nr. /numurs A/, un zemes, kadastra Nr. /numurs B/, vai arī domājamās daļas no tā.

[1.4] Izvērtējot noslēgto pirkuma līgumu, tiesa konstatējusi, ka pirkuma līguma priekšmets ir bokss Nr. /numurs/ /adrese A/, savukārt pielīgtā

pirkuma maksa ir Ls 30.

Tiesa norādījusi, ka atbilstoši pirkuma līguma 2.1. punktam ticis pārdots bokss Nr. /numurs/ saskaņā ar plānu, un vienlaikus, atsaucoties uz

Civillikuma 2007. pantu par to, ka pirkuma priekšmetam vajag patiesi pastāvēt un būt pietiekami sīki noteiktam, tiesa konstatējusi, ka līgumā minētais

plāns lietas materiāliem nav pievienots.

[1.5] Tādējādi tiesa norādījusi uz pamatotām šaubām, ka pirkuma līgumā ietvertais pirkuma priekšmets – bokss Nr. /numurs/, ir noteikts atbilstoši

Civillikuma 2007. panta prasībām, kas, savukārt, bijis par pamatu tiesai atzīt pirkuma līgumu par nenoslēgtu.

Tiesa lietā nav piešķīrusi būtisku nozīmi 2009. gada 7. maija aktam par boksu nodošanu privātīpašumā, uzskatot, ka nevar nodot citai personai

īpašumā to, kas personai nemaz nepieder.

[1.6] Attiecībā uz prasībā norādīto laivu novietni Nr. /numurs/ tiesa norādījusi, ka pirkuma līgumā nekas par to nav minēts, bet no lietas materiāliem

nav konstatējams, ka šāds nekustamā īpašuma objekts eksistē.

[1.7] Izvērtējot celto pretprasību, tiesa konstatējusi, ka tajā lūgts atzīt par spēkā nenesošu strīdus pirkuma līgumu un nodošanas aktu, pamatojoties

uz to, ka darījuma pusei nav piemitusi tiesībspēja parakstīt minētos dokumentus atbildētājas vārdā.

Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu tiesa norādījusi, ka atbildētāja šādai pretprasībai nav iesniegusi nekādus pierādījumus,

kurām personām un kādā kārtībā konkrētajā laika periodā, kad strīdus dokumenti parakstīti, šādas tiesības ir bijušas.

Līdz ar to pretprasība noraidīta kā nepierādīta.

[2] Par minēto 2014. gada 12. jūnija spriedumu atbildētāja Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „Pirmā Jugla”

iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru noraidīta tās pretprasība.

Sūdzībā lūgts pretprasību apmierināt un piedzīt no prasītāja atbildētājai radušos tiesāšanās izdevumus.

[2.1] Uzskata, ka tiesa, pārkāpjot Civilprocesa likuma 93. panta ceturto daļu, atbildētājai nav norādījusi uz to, ka attiecīgi pretprasību pamatojoši

pierādījumi lietā nav iesniegti. Turklāt, vairākkārt norādot uz pierādījumu iesniegšanas nepieciešamību prasītāja pusei, tiesa pārkāpusi sacīkstes principu.

[2.2] Uzskata, ka tiesa kļūdaini atzinusi, ka atbildētāja nav pierādījusi savu pretprasību. Spriedumā atbildētājas iesniegtie pierādījumi nav pieminēti.

Tiesa ignorējusi, ka toreizējais kooperatīva priekšsēdētājs nebija tiesīgs noslēgt attiecīga satura līgumu, proti, par boksa Nr. /numurs/ pārdošanu,

kā arī atbildētājas komisija tās toreizējā priekšsēdētāja vadībā nebija tiesīga ar aktu nodot boksu un laivas novietni privātīpašumā.

Turklāt, tiesa bija ņēmusi vērā, ka strīdus īpašums ir kopīpašums, bet laivu novietne ir tikai aprīkojums.

[2.3] Tā kā apstrīdētajā darījumā iztrūka vairāki tiesiska darījuma sastāva pamatelementi – darījuma priekšmets un puses tiesībspēja, tad tiesai bija

pietiekams pamats apstrīdētā darījuma atzīšanai par spēkā neesošu.

[3] Par minēto 2014. gada 12. jūnija spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis arī prasītājs /pers. E/, pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru noraidīta

viņa prasība. Sūdzībā lūgts šajā daļā spriedumu atcelt un viņa celto prasību apmierināt.

Sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[3.1] Viņam pārdots un nodots privātīpašumā nekustamais īpašums – bokss Nr. /numurs/ kā reāli nodalīta telpu grupa Nr. /numurs/ no būves ar

kadastrālo apzīmējumu Nr. /numurs D/, kas uzcelta uz zemes ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs B/pirms šīs zemes sadalīšanas domājamās daļās, līdz

kam tā piederējusi atbildētājai.

Minētā reāli nodalītā telpu grupa Nr. /numurs/ ir piesaistīta pie 7/205 domājamajām daļām no nekustamā īpašuma (zemes) ar kadastra apzīmējuma

Nr. /numurs B/, kuru īpašniece ir atbildētāja.

Pārdodot minēto nekustamo īpašumu, atbildētāja rīkojusies kā nekustamā īpašuma ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs A/būvju īpašnieks.

[3.2] Tiesa kļūdaini nekustamo īpašumu ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs A/, kurā ietilpst arī minētā telpu grupa Nr. /numurs/, noteikusi kā

kopīpašumu, jo saskaņā ar 2014. gada 9. janvāra zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma norakstu šis nekustamais īpašums, kas sastāv no 24 būvēm, nav

sadalīts domājamās daļās, bet pastāv kā vienots īpašums, kas pieder vienīgi atbildētājai.

Turklāt prasības pieteikumā nav lūdzis nostiprināt īpašuma tiesības uz zemi.

[3.3] Atbildētāja nav apstrīdējusi faktu, ka bokss Nr. /numurs/ kā jau minētā no būves reāli nodalītā telpu grupa Nr. /numurs/ līdz 2009. gada 5.

aprīlim piederēja tikai atbildētājai, kā arī nav apstrīdējusi, ka minētie boksa identificējošie dati atbilst pirkuma līgumā minētajam plānam.

Lai pierādītu laivas novietnes eksistēšanu, iesniedzis tiesai fotoattēlus, taču tiesa to pievienošanu lietai nepamatoti noraidījusi.

Līdz ar to tiesa nepamatoti secinājusi, ka pirkuma līguma priekšmets nav noteikts atbilstoši Civillikuma 2007. pantam.

[4] Tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi par prasītāja apelācijas sūdzību. Tajos norādīts, ka uzskata prasītāja apelācijas sūdzībā

norādītos faktus par nepamatotiem, kas neapstiprinās arī ar lietā esošajiem pierādījumiem un lietas faktiskajiem apstākļiem.

[5] Tiesas sēdē prasītājs /pers. E/ prasību un savu apelācijas sūdzību uzturēja, bet atbildētājas pretprasību un apelācijas sūdzību neatzina.

Atbildētājas Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Pirmā Jugla” pārstāvis /pers. F/ uzturēja atbildētājas

apelācijas sūdzību un celto pretprasību, bet prasību un prasītāja apelācijas sūdzību neatzina.

Trešā persona /pers. H/, arī kā trešās personas /pers. G/ pārstāvis, paskaidroja, pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par pareizu, jo strīdus

pirkuma līgums aizskar viņu kā nekustamā īpašuma kopīpašnieku īpašumtiesības.

M o t īv u da ļa

[6] Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi lietas dalībniekus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, atzīst, ka prasītāja apelācijas

sūdzība nav pamatota un prasība noraidāma, bet pretprasība apmierināma šādu motīvu dēļ.

[6.1] Atbilstoši Civillikuma 994. pantam par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās, un /pers. E/

celtās prasības priekšmets ir īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā, lai iegūtu nekustamā īpašuma īpašnieka statusu.

Lai to izdarītu ārpustiesas kārtībā, pirmkārt, ir jābūt juridiski identificējamam nekustamam īpašumam, kā arī jāiesniedz zemesgrāmatu nodaļas

tiesnesim nostiprinājuma lūgums.

Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 61. panta prasībām nostiprinājuma lūgumam ir jāpievieno dokumenti, kas apliecina nostiprināmās tiesības, kā arī

apliecinājums par tās personas piekrišanu, pret kuru nostiprinājums vērsts.

Zemesgrāmatu likuma 1. pants nosaka, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības.

Visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem,

lietotājiem, nomniekiem ir jābūt Nekustamā īpašuma valsts kadastrā.

[6.2] No lietā esošajiem dokumentiem nevar izdarīt secinājumu par to, ka bokss Nr. /numurs/ un laivas novietnes vieta Nr. /numurs/ /adrese A/, ir

atsevišķs nekustams īpašums.

Apelācijas sūdzībā norādīts, un par to starp lietas dalībniekiem nav arī strīda, ka prasītājs runā par būves ar kadastra apzīmējumu /numurs D/plānā

iezīmētu telpu grupu /numurs/ (lietas 82. lapa), kurai dots /numurs/. boksa nosaukums.

Nekustams īpašums ar kadastra apzīmējumu /numurs D/ir reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastrā kā ēka ar adresi /adrese A/, Rīga. Kā

izriet no zemesgrāmatas nodalījuma noraksta lietā (lietas 93. lapa) – minētā 20. korpusa ēka pēc sava juridiskā statusa ir būve-garāža, kas tikusi

pievienota jau esošām 23 būvēm, pamatojoties uz 2001. gada 14. februāra LR Valsts Zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas kadastra reģistra

uzziņu par nekustamo īpašumu.

Savukārt zemesgrāmatā minētais nekustamais īpašums ar kadastra apzīmējumu /numurs D/, ir ticis ierakstīts uz Laivu un transporta līdzekļu novietņu

īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Pirmā Jugla” vārda 2001. gada 7. martā.

[6.3] No lietā esošās kadastra izziņas (lietas 60. lapa), citai personai izsniegtas zemesgrāmatu apliecības (lietas 180. lapa) ilustratīvi var redzēt,

kādā veidā ir tikušas īpašniekiem nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Un proti, ir noteiktas atbilstošās domājamās daļās no visa ēku un zemes īpašuma /adrese A/.

Runājot par garāžu nostiprināšanu uz ieguvēju vārda, redzams, ka katram jaunajam ieguvējam tiek atklāts atsevišķs nodalījums zemesgrāmātā, kurā

norādīts būves tips, numurs un kādu domājamo daļu tā veido no ēku nekustamā īpašuma, kurš kopumā sastāv no 24 būvēm ar kadastra numuru /numurs

A/.

Savukārt, zemes īpašumam 28273 m2 platībā /adrese A/, ir kadastra apzīmējums /numurs B/(lietas 118. lapa), un arī šeit ir redzams, ka laika gaitā

kooperatīvās sabiedrības biedri to ir izpirkuši pa daļām, pamatojoties uz vienošanos un biedru kopsapulces lēmumiem, tādējādi kļūstot katrs par

attiecīgās domajamās daļās īpašnieku un attiecīgi visa zemes īpašuma kopīpašnieku.

Šajā ziņā kļūdains ir prasītāja apelācijas sūdzībā paustais uzskats, ka īpašums nav sadalīts domajamās daļās. To uzskatāmi var redzēt no lietā

esošajiem zemesgrāmatu nodalījuma norakstiem.

[6.4] Nav juridiskas nozīmes apelācijas sūdzības iesniedzēja norādītajam iebildumam, ka pirmās instances tiesa nav atļāvusi pievienot lietai kā

rakstveida pierādījumus laivas novietnes Nr. /numurs/ fotoattēlus.

Minētajiem fotoattēliem nav pierādījuma slodzes, ja runa ir par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Kā norādīts apelācijas sūdzībā –

prasītājs neprasa nostiprināt viņam īpašuma tiesības uz zemi, savukārt laivu novietne, kā redzams no fotogrāfijas gaismas kopijas lietā (lietas 220. lapa)

pēc savas konstrukcijas tiek stiprināta ar balstiem zemē, kuras daļu pārklāj ūdens.

Nekādus pierādījumus par minētās būves nodošanu ekspluatācijā, kā arī reģistrēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastrā, no kura varētu

pārliecināties, vai būvei nav nelikumīgas celtniecības pazīmju, prasītājs nav iesniedzis.

Līdz ar to kā nepamatota un noraidāma ir viņa prasība nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz būvi (laivu novietni), kas atseviški nav

ierakstīta nedz zemesgrāmatā, nedz arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmā.

[6.5] Lai nostiprinātu prasītāja tiesības uz īpašumu, kas dabā sastāv no nodalītas telpu grupas ēkā ar kadastra apzīmējumu /numurs D/(viena no

ēkām visā 24 ēku nekustamajā īpašumā ar kadastra numuru /numurs A/), prasītājam bija jāiesniedz pierādījumui par to, ka viņš ir nopircis attiecīgo

domājamo daļu no garāžas ar kadastra apzīmējumu /numurs D/.

Lietā esošais 2009. gada 22. aprīļa pirkuma līgums to neapstiprina.

[6.6] Turklāt, runājot par dokumentu, kas apliecina nostiprināmās tiesības Zemesgrāmatu likuma 61. panta izpratnē, Civillietu tiesas kolēģija secina,

ka līgumā Nr. 01 par boksa Nr. /numurs/ pārdošanu /pers. E/ iztrūkst vienas no līgumslēdzējas pusēm – Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku

kooperatīvās sabiedrības „Pirmā Jugla” gribas izpausmes.

Tas pamatojas apstāklī, ka ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spēkā stājušos 2015. gada 10. jūnija spriedumu lietā Nr. /numurs/

minētā kooperatīva balsu skaitīšanas komisijas 2009. gada 5. aprīļa lēmums par /pers. E/ uzņemšanu kooperatīvā par kooperatīva biedru un boksa

Nr. /numurs/ viņam pārdošanu atzīts par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža, atzīstot kooperatīva 2009. gada 5. aprīļa kopsapulci par neleģitīmu.

Ņemot vērā, ka lietā nav pierādījumu par cita delēģējuma esamību toreizējam kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājam /pers. M/ slēgt

līgumu par minētās kooperatīvās sabiedrības „Pirmā Jugla” mantas pārdošanu, Civillietu tiesas kolēģija, konstatējot gribas trūkumu darījumā pēc

Civillikuma 1427. panta, uzskata pretprasību par pamatotu un apmierināmu, atzīstot par spēkā neesošu apstrīdēto pirkuma līgumu un 2009. gada

7. maijā sastādīto aktu par boksa Nr. /numurs/ un laivas novietnes vietas Nr. /numurs/ nodošanu privātīpašumā /pers. E/.

[6.7] Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija pirmās instances tiesas spriedumu par celtās prasības noraidīšanu atzīst par pareizu, prasītāja apelācijas

sūdzībā minētie argumenti nedod pamatu pretēju secinājumu izdarīšanai.

Savukārt attiecībā uz celto pretprasību, kaut arī kolēģija nospriedusi pretēji, pirmās instances tiesas spriedumā minēto argumentāciju, pretprasību

noraidot, nevar uzskatīt par pēc būtības nepareizu, jo pierādījumi tās pamatotībai iesniegti izvērtēšanai vien apelācijas instancei.

[7] Tā kā spriedums taisīts par labu atbildētājai, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no prasītāja par labu atbildētājai

piedzenami tās samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 142,29 euro un 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,69 euro.

Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktam atbildētājai radušies izdevumi advokāta palīdzības

samaksai atlīdzināmi 30 procentu apmērā no prasījumu apmierinātās daļas. Tādējādi, nosakot prasības summu 42,69 euro, kas atbilst apstrīdētā

darījuma summai Ls 30 un par kādu ir apmierināta arī pretprasība, no prasītāja par labu atbildētājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi

12,80 euro apmērā.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430. un 432. pantu, Civillietu tiesas kolēģija

no s pri e da

noraidīt /pers. E/ prasību pret Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību „Pirmā Jugla” par nekustamā īpašuma –

boksa Nr. /numurs/ un laivas novietnes vietas Nr. /numurs/ /adrese A/ – nostiprināšanu uz /pers. E/ vārda.

Apmierināt Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Pirmā Jugla” pretprasību pret /pers. E/.

Atzīt par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža 2009. gada 22. aprīļa starp Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību

„Pirmā Jugla”, reģistrācijas Nr. 000314856, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, noslēgto līgumu Nr. 01 par boksa Nr. /numurs/ pārdošanu.

Atzīt par spēkā neesošu Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Pirmā Jugla”, reģistrācijas Nr. 000314856,

2009. gada 7. maijā sastādīto aktu par boksa Nr. /numurs/ un laivas novietnes vietas Nr. /numurs/ nodošanu privātīpašumā.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai „Pirmā

Jugla”, reģistrācijas Nr. 000314856, tiesāšanās izdevumus - tiesas izdevumus 218,12 euro (divsimt astoņpadsmit euro un divpadsmit centi) un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 12,80 euro (divpadsmit euro un astoņdesmit centi).

Noteikt /pers. E/, personas kods /personas kods/, sprieduma daļā par naudas summu piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no

sprieduma spēkā stāšanās dienas, nosakot, ka sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot

kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2017. gada 18. oktobris.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Dundurs

Tiesnese I.Ozola

Tiesnese L.Blūmiņa