Court dismissed appeal against traffic fine, ruling vehicle parked in prohibited zone despite location dispute.

NORAKSTS Lieta Nr.A42836309 A00732-11/5

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 21.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Juhņeviča, piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvei J.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc D.M. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 27.maija lēmuma Nr.1900 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.111319266) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 27.maija lēmumu Nr.1900 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona inspektora lēmums Nr.111319266 par administratīvā soda piemērošanu. No Lēmuma izriet, ka 2009.gada 12.februārī pulksten 12.03 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr.111319266 par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 135.11.punkta prasību neievērošanu par to, ka transportlīdzeklis Volvo, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, bija novietots stāvēšanai Rīgā, Republikas laukums 3, ceļa zīmes Nr.326 „Apstāties aizliegts” darbības zonā.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 11.punktā. [2] 2009.gada 19.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts D.M. (turpmāk – pieteicēja) pieteikums par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – atbildētāja) Lēmuma atcelšanu, kurš pamatots ar šādiem apsvērumiem. [2.1] Lēmumā norādīts, ka automašīna novietota Eksporta ielas kreisajā ceļa pusē (skatoties virzienā uz Muitas ielu), bet Administratīvā pārkāpuma protokolā – paziņojumā Nr.111319266 norādīts, ka automašīna Volvo, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ bija novietota stāvēšanai – Rīgā, Republikas laukums 3, nevis Eksporta ielas malā.

No Miķeļa ielas pa kreisi (virzienā uz Daugavu) atzarojas ceļš, kurš iespējams, kādreiz turpinājies līdz Muitas ielai, bet šobrīd beidzas zālienā. Par to liecina ceļa apmale, kas vienlaikus iezīmē cita ceļa jeb ielas sākumu, kur kreisajā pusē stāv ierakts ceļa zīmes stabs, bet zīmes tur nav. Ceļa zīme Nr.326 Miķeļa ielas krustojumā neattiecas uz ceļa, jeb laukuma malu, kur stāvēja pieteicējas automašīna. [2.2] Braucot virzienā no Muitas ielas, nebija zīmes, kas ierobežotu automašīnu novietošanu stāvēšanai Republikas laukuma malā attiecīgajā vietā. [3] 2009.gada 30.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti lietas materiāli no atbildētāja. [4] Pieteicēja uz tiesas sēdi neieradās. 2011.gada 16.jūnijā tiesā saņemts pieteicējas iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez pieteicējas klātbūtnes.

Tiesa atzina, ka ir iespējams lietu izskatīt bez pieteicējas klātbūtnes Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis pieteikumā izteikto prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieka tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [6] Lēmums, pamatojoties uz kuru pieteicējs sodīts saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktu, ir personai, konkrēti pieteicējai, nelabvēlīgs administratīvs akts. Saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.

Līdz ar to spriedumā LAPK normas, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu, ir izteiktas likuma redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā. [7] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta otro daļu, pirmajā daļā minētos faktus cita starp konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tātad, par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokoli, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības, policijas darbinieku sastādītie ziņojumi, fotouzņēmumi un tml. [8] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos pierādījumus. [8.1] 2009.gada 12.februārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.111319266 par to, ka 2009.gada 12.februārī pulksten 12.03 transportlīdzeklis Volvo, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ ir novietots stāvēšanai Rīgā, Republikas laukumā 3, ceļa zīmes Nr.326 darbības zonā.

Tādējādi pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumu 135.11 punkta prasības un izdarīts LAPK 149.10piektās daļas 11.punktā paredzētais pārkāpums (lietas 16.lapa). [8.2] Pārkāpuma konstatēšanas vietā un laikā uzņemts fotouzņēmums, kurā redzams transportlīdzeklis Volvo, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, kas ir novietots stāvēšanai (lietas 19.lapa). [8.3] Pieteicējas 2009.gada 26.februāra apstrīdēšanas iesniegums (lietas 15.lapa). [8.4] Atbildētāja Lēmums, ar kuru atstāts negrozīts 2009.gada 12.februāra protokols – paziņojums (lietas 7.

– 9.lapa ). [8.5] Rīgas domes Satiksmes departamenta sagatavotā informācija par ceļa zīmju izvietojumu Republikas laukumā (Eksporta ielā) posmā no Miķeļa ielas līdz Muitas ielai (lietas 40. -41.lapa). [9] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka konkrētajā laikā un vietā pieteicējas transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai. Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja transportlīdzekli bija novietojusi ceļa zīmes Nr.326 darbības zonā un līdz ar to, vai pieteicējas darbībās ir konstatējams LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs. [10] Lēmums ir pieteicējai nelabvēlīgs administratīvais akts, kas pamatots ar CSN 135.11.apakšpunktu un LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktu.

CSN 135.11.apakšpunkts noteic, ka aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes darbības zonā. Saskaņā ar CSN 282.26.apakšpunktu 326.ceļa zīme „Apstāties aizliegts” aizliedz transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt. LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punkts noteic, ka par stāvēšanu 326.ceļa zīmes darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. Tātad, lai transportlīdzekļa vadītāju sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo tiesību normu, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa vadītājs ir novietojis transportlīdzekli stāvēšanai 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā. [11] Atbilstoši LAPK 244.pantam tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu, institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem ir pierādīta pieteicējas vaina LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Šāds tiesas secinājums ir balstīts uz tālāk norādītajiem apsvērumiem. [11.1] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, kā arī aplūkojot konkrēto vietu Rīgas domes Satiksmes departamenta iesniegtajā informācijā par satiksmes organizāciju un Rīgas pilsētas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas interneta vietnē www.rigis.lv, tiesa konstatē, ka pieteicējas transportlīdzeklis ir novietots Rīgā, uz Eksporta ielas iepretim Republikas laukuma 3.namam. Tiesa norāda, ka Eksporta iela ir gan brauktuve, kas atrodas pie krastmalas, gan brauktuve uz kuras ir novietots pieteicējas transportlīdzeklis.

Līdz ar to tiesa nekonstatē pretrunu starp administratīvā pārkāpuma protokolā – paziņojumā un Lēmumā norādīto transportlīdzekļa atrašanās vietu. Tiesa no fotoattēla konstatē, ka pieteicējas transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai uz Eksporta ielas brauktuves kreisajā pusē (skatoties virzienā uz Muitas ielas pusi) aiz krustojuma ar Miķeļa ielu. Transportlīdzeklis novietots braukšanas virzienā uz Miķeļa ielas pusi. [11.2] No Rīgas domes Satiksmes departamenta iesniegtās informācijas par satiksmes organizāciju un ceļa zīmju izvietojumu minētajā laikā Republikas laukumā (uz Eksporta ielas) posmā no Miķeļa ielas līdz Muitas ielai, tiesa konstatē, ka 326.ceļa zīme „Apstāties aizliegts” ir izvietota uz Eksporta ielas brauktuves labajā pusē (virzienā uz Miķeļa ielu) iepretim Republikas laukuma 2.namam, kā arī 326.ceļa zīme „Apstāties aizliegts” ir izvietota Eksporta un Miķeļa ielu krustojumā, Eksporta ielas brauktuves kreisajā pusē (virzienā uz Muitas ielu). [11.3] CSN 291.punkts noteic, ka ceļa zīmes Nr.326 darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, - līdz 519.zīmei.

Zīmes darbības zona nebeidzas vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakus teritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.), un vietās, kur ceļu šķērso vai no tā atzarojas lauku ceļš, meža ceļš vai cits tamlīdzīgs ceļš, pirms kura nav uzstādītas attiecīgas priekšrocības zīmes. CSN 290.punkts noteic, ka ceļa zīmes Nr.326 darbība attiecas tikai uz to ceļa pusi, kurā tā uzstādīta. [11.4] Tiesa konstatē, ka no 326.ceļa zīmes, kas ir izvietota uz Eksporta ielas brauktuves labajā pusē (virzienā uz Miķeļa ielu) iepretim Republikas laukuma 2.namam, līdz pieteicējas transportlīdzeklim ceļa labajā pusē nav krustojuma, bet ir izbrauktuve no blakus teritorijas.

Līdz ar to pieteicējas transportlīdzeklis ir novietots minētās ceļa zīmes darbības zonā. [11.5] Pieteicēja pieteikumā norāda, ka viņas transportlīdzeklis nebija novietots 326.ceļa zīmes, kas uzstādīta Eksporta un Miķeļa ielu krustojumā, Eksporta ielas brauktuves kreisajā pusē (virzienā uz Muitas ielu), darbības zonā, jo minētā zīme attiecas līdz ceļam, kas atzarojas un kas, iespējams, kādreiz ir turpinājies līdz Muitas ielai, bet šobrīd izbeidzas zālienā. Līdz ar to tiesa secina, ka lietā ir izšķirams, vai pirms vietas, kur pieteicēja novietojusi transportlīdzekli stāvēšanai, ir krustojums CSN izpratnē.

CSN 1.24.apakšpunkts noteic, ka krustojums ir vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). Tātad, lai vietu atzītu par krustojumu, ir jākonstatē, ka tajā krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktu ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas).

Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi).

Izvērtējot satiksmes organizāciju minētajā vietā, konstatējams, ka pie Republikas laukuma 3.nama Eksporta ielas brauktuves kreisajā pusē (virzienā uz Muitas ielu) atrodas teritorija, kas izveidojusies, būvniecības gaitā slēdzot Eksporta ielai paralēlu ceļu, kā rezultātā minētajā vietā izveidojies Eksporta ielas brauktuves paplašinājums. Ievērojot minēto un vērtējot minētās teritorijas atbilstību Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punkta definīcijai, ir nepārprotami secināms, ka šī teritorija nav uzskatāma par satiksmei izbūvētu teritoriju un līdz ar to par krustojumu CSN izpratnē.

Tādējādi konstatējams, ka saskaņā ar CSN 290. un 291.punktu, vieta, kurā pieteicēja novietojusi transportlīdzekli stāvēšanai, atrodas 326.ceļa zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā. [11.6] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka ir pierādīts, ka 2009.gada 12.februārī pulksten 12.03 pieteicēja novietojot transportlīdzekli stāvēšanai Rīgā, uz Eksporta ielas aiz krustojuma ar Miķeļa ielu (iepretim Republikas laukuma 3.namam) ir to novietojusi 326.ceļa zīmes darbības zonā, tādējādi neievērojot CSN 135.11.apakšpunktu un izdarot LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem pilnībā apstiprinās pieteicēja vaina LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā [12] LAPK 149.10panta piektās daļas sankcija paredz vadītājam uzlikt naudas sodu 30 latu apmērā, kas arī tika piemērots pieteicējai. Ņemot vērā, ka likumdevējs par konkrēto pārkāpumu ir noteicis tikai vienu iespējamu soda veidu un apmēru, tā apmēru neietekmē LAPK 32.panta otrajā daļā noteiktie apstākļi, kas parasti būtu jāņem vērā, nosakot piemērojamo sodu, proti, pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Tas nozīmē, ka ne iestāde, ne arī tiesa nevar noteikt citu soda apmēru, ja administratīvais pārkāpums ir konstatēts un ir pamats personu saukt pie administratīvās atbildības. Līdz ar to iestādei uzliekot minēto sodu šajā gadījumā nav nepieciešams vērtēt LAPK 32.panta otrajā daļā minētos apstākļus. Ņemot vērā, ka pārkāpums izdarīts pilsētas centrā un vietā, kura atrodas netālu no stāvvietas, kurā atļauts novietot transportlīdzekļus, tiesa atzīst, ka pārkāpums nav atzīstams par maznozīmīgu. Līdz ar to tiesa arī nesaskata pamatu saskaņā ar LAPK 21.pantu atbrīvot pieteicēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokolspaziņojums sastādīts un Lēmums par pieteicējas saukšanu pie atbildības pieņemts pamatoti, tādēļ tas atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, kā arī uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 27.maija lēmumu Nr.1900, bet D.M. sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Juhņeviča

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese_______________________I.Juhņeviča Rīgā, 2011.gada 21.jūnijā.