Court dismissed appeal against property tax notice, ruling proportional allocation applies to single municipality assets.

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A42847909 AA43-0170-13/16

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2013.gada 11.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Berķis, tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga,

piedaloties atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvim A.J.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja 2009.gada 18.maija lēmuma Nr.1-43/RD-09-1378-nd atcelšanu, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 8.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA „/Nosaukums/” (turpmāk – pieteicēja) par 2009.gadu aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis (turpmāk – NĪN) par 12 pieteicējai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem kopsummā par Ls 5288,29. 2009.gada 13.februārī pieteicējai nosūtīts nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojums Nr.PIPN-09-150008-mp/09-148687-AL/05-16 (turpmāk – Paziņojums). Pieteicēja apstrīdēja minēto Paziņojumu, norādot, ka vēlas saņemt maksāšanas paziņojumu un maksāt nodokli par katru nekustamo īpašumu atsevišķi. Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieka 2009.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.PIP-09-2512-ls/05-07/09/148687-AL Paziņojums atstāts negrozīts. Ar Rīgas domes priekšsēdētāja 2009.gada 18.maija lēmumu Nr.1-43/RD- 09-1378-nd (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieka 2009.gada 8.aprīļa lēmums Nr.PIP-09-2512- ls/05-07/09/148687-AL. Lēmumā norādīts, ka pieteicējai par visiem tai piederošajiem nekustamiem īpašumiem, kas atrodas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, NĪN jāieskaita Rīgas pilsētas budžetā. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normas neparedz pieteicējas tiesības ieskaitīt NĪN Rīgas pilsētas budžetā par katru pieteicējai piederošo nekustamo īpašumu atsevišķi.

[2] 2009.gada 7.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums, kurā lūgts atcelt Lēmumu. Pieteikums motivēts šādi. [2.1] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 8.panta trešajā daļā noteikts ne tikai pienākums aprēķināt atsevišķi NĪN, bet arī tiesības maksāt atsevišķi NĪN par katru nekustamo īpašumu. Tas nozīmē, ka iemaksātajam nodoklim ir jāattiecas tieši uz to nekustamo īpašumu, par kuru ir veikts maksājums, un to vēlāk nevar sadalīt pa citiem kontiem. [2.2] Lēmumā tiek norādīts, ka tiek veikta maksājumu automātiska pārkārtošana un koriģēts atsevišķo personīgo kontu stāvoklis, kā arī kopējo kontu stāvoklis. Šāda rīcība ir tulkojama kā tiesību aizskārums, ja veiktais maksājums par vienu objektu vēlāk bez maksātāja ziņas tiek sadalīts pa citiem kontiem. Veicot maksājumu, pieteicējam ir tiesības paļauties uz to, ka maksājuma mērķis no iestādes puses netiks mainīts. Turklāt Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.495) 37.apakšpunkts nosaka, ka pašvaldība NĪN paziņojumu var nosūtīt par katru NĪN objektu.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 8.jūnija spriedumu noraidīts pieteicējas pieteikums. Spriedums motivēts šādi. [3.1] Tiesa konstatē, ka 2009.gada 13.februārī Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde pieteicējai nosūtīja Paziņojumu par NĪN, iekļaujot vienā maksāšanas paziņojumā NĪN aprēķinu 2009.gadam par 12 pieteicējai piederošajiem īpašumiem. Maksāšanas paziņojumā norādīts aprēķinātais NĪN katram nekustamajam īpašumam, kopsummā par Ls 5288,29. Maksāšanas paziņojumā norādīts, ka pieteicējas NĪN parāds 2009.gada 13.februārī sastāda Ls 12783,76, kas kopā ar NĪN 2009.gadam sastāda Ls 18072,05. [3.2] Konkrētajā lietā pieteicēja neapstrīd Paziņojumā norādītā NĪN aprēķina 2009.gadam pareizību.

Lietā ir strīds par to, vai atbildētājs tiesiski iekļāva NĪN aprēķinu par visiem 12 nekustamajiem īpašumiem vienā maksāšanas paziņojumā un par NĪN samaksas kārtību, t.i., par to, vai, pamatojoties uz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 8.panta trešo daļu, pieteicējam ir subjektīvas tiesības prasīt, lai nekustamā īpašuma nodokļa rēķins viņam tiek noformēts un izsūtīts par katru nekustamā īpašuma objektu atsevišķi, un pašvaldība samaksātās nodokļa summas nesadalītu proporcionāli pa atsevišķiem objektiem. [3.3] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 8.panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodoklis tiek iemaksāts tās republikas pilsētas vai novada pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.

Savukārt minētā likuma 8.panta trešā daļa paredz – ja kādas personas īpašumā vai valdījumā ir vairāki nekustamie īpašumi, nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts atsevišķi par katru nekustamo īpašumu tās republikas pilsētas vai novada pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa. Izvērtējot minētās tiesību normas kopsakarā, tiesa secina, ka pienākums nekustamā īpašuma nodokli aprēķināt un iemaksāt atsevišķi par katru nekustamo īpašumu attiecināms uz gadījumiem, kad vienai personai pieder vairāki nekustamie īpašumi dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, attiecīgi panākot rezultātu, ka nekustamā īpašuma nodoklis tiek iemaksāts tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tas atrodas.

Kā izriet no lietas apstākļiem, pieteicējai piederošie 12 nekustamie īpašumi, kas norādīti Paziņojumā, atrodas Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Līdz ar to nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi par tiem pieteicējai ir jāveic vienas pašvaldības budžetā. Tiesa atzīst, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 8.pantā noteiktā kārtība attiecināma uz nodokļa administrācijas tiesībām saņemt nekustamā īpašuma nodokli attiecīgajā budžetā un minētās tiesību normas mērķis ir atvieglot iestādei attiecīgā nodokļa administrēšanas procesu.

Savukārt ar šo tiesību normu nav nostiprinātas privātpersonas tiesības prasīt izsniegt atsevišķu maksāšanas paziņojumu par katru nekustamo īpašumu atsevišķi un nodrošināt iespēju maksāt nekustamā īpašuma nodokli pašvaldības budžetā par katru nekustamo īpašumu atsevišķi. Konkrētajā gadījumā pieteicējai nav no likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 8.panta trešās daļas izrietošu subjektīvu tiesību prasīt no Rīgas pilsētas pašvaldības, kurā atrodas pieteicējai piederošie nekustamie īpašumi, lai pašvaldība piesūtītu nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumus par katru pieteicējai piederošu nekustamo īpašumu atsevišķi. [3.4] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas (kalendārajam) gadam paziņo maksātājam līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam pēc norādītās adreses.

Likums nenosaka, vai gadījumā, kad ir vairāki nekustamie īpašumi vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, maksāšanas paziņojums nosūtāms par visiem nekustamajiem īpašumiem kopā vai par katru atsevišķi. Noteikumu Nr.495 37.punkts noteic, ka pašvaldība nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu var nosūtīt par katru nekustamā īpašuma objektu atsevišķi. Tiesa secina, ka minētajās tiesību normās nav noteikts pienākums pašvaldībai izdot un nosūtīt personai nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu par katru nekustamo īpašumu atsevišķi, bet pašvaldībai ir dota rīcības brīvība.

Tas, ka tiek izdots viens maksāšanas paziņojums par vairākiem nekustamajiem īpašumiem, kurā norādīts aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis katram nekustamajam īpašumam atsevišķi, neierobežo privātpersonas tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt minēto paziņojumu tikai kādā tā daļā, t.i., par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu atsevišķam nekustamajam īpašumam. Kā tiesas sēdē apstiprināja pieteicēja, lai gan izsniegts viens nekustamā īpašuma paziņojums par vairākiem nekustamajiem īpašumiem, pieteicējai nav bijusi liegta iespēja atsevišķi samaksāt nodokļa maksājumus par konkrētu nekustamo īpašumu, konkrēti norādot, par kuru nekustamo īpašumu tas veikts.

Pieteicēja tādus maksājumus ir veikusi, un Rīgas pilsētas pašvaldība minētos maksājumus ir pieņēmusi. [3.5] Pieteicēja pieteikumā izteikusi argumentu, ka Lēmumā norādītā atsauce uz noteikumu Nr.495 42.1.apakšpunktu nav piemērojama konkrētajam gadījumam, jo tā attiecas uz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta trešo daļu, nevis 8.panta trešo daļu. Pārbaudot izteiktā apsvēruma pamatotību, tiesa norāda, ka noteikumu Nr.495 42.1.apakšpunkts noteic likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta trešās daļas piemērošanas kārtību.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.pants nosaka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtību visiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, un minētā panta trešā daļa paredz, ka nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi ceturksnī – ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī – vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā. Savukārt noteikumu Nr.495 42.1.apakšpunkts noteic, ka, ja nodokli maksā par vairākiem nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas vienas pašvaldības teritorijā, samaksātā nodokļa summa tiek sadalīta proporcionāli pa atsevišķiem objektiem.

Tiesas ieskatā minētā norma novērš neskaidrības, par kuru nekustamo īpašumu ir samaksāts nodoklis, maksājot nodokli par vairākiem nekustamajiem īpašumiem vienlaicīgi, kā arī nodrošina, ka primāri par visiem nekustamajiem īpašumiem noteiktajā termiņā ir samaksāta likumā noteiktā nodokļa daļa. Tā kā lietā nav strīda par to, ka pieteicēja ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja visiem Lēmumā uzskaitītiem pieteicējai piederošiem 12 nekustamā īpašuma objektiem, nodokļu administrācijai ir jāpiemēro gan likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta trešā daļa, gan noteikumu Nr.495 42.1.apakšpunkts.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 8.jūnija spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 8.panta 3.punktā ir noteikts ne tikai pienākums aprēķināt atsevišķi, bet arī tiesības maksāt atsevišķi par katru nekustamo īpašumu. Līdz ar to iemaksātajam nodoklim ir jāattiecas tieši uz to nekustamo īpašumu, par kuru ir veikts maksājums, un to vēlāk nevar sadalīt pa citiem kontiem.

[5] Uz tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis nebija ieradies. Apgabaltiesa konstatēja, ka nepastāv kāds no Administratīvā procesa likuma

268. vai 269.pantā noteiktajiem pamatiem lietas izskatīšanas atlikšanai, un atzina, ka lietu var izskatīt bez pieteicēja pārstāvja piedalīšanās. Atbildētāja pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina un lūdza noraidīt pieteikumu.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (skat. šī sprieduma 3.punktu) un atkārtoti izvērstāku argumentu izklāstu nenorāda.

[7] Nepamatots ir pieteicēja apelācijas sūdzības arguments, ka saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 8.panta trešo daļu nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts atsevišķi par katru nekustamo īpašumu. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 8.panta trešā daļa noteic, ja kādas personas īpašumā vai valdījumā ir vairāki nekustamie īpašumi, nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts atsevišķi par katru nekustamo īpašumu tās republikas pilsētas vai novada pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa. No minētās normas satura nepārprotami secināms, ka tā ir attiecināma uz tiem gadījumiem, kad personas nekustamais īpašums vai tā daļa atrodas dažādās administratīvajās teritorijās. Jo tādā gadījumā ir nepieciešams nodrošināt atsevišķu NĪN aprēķināšanu un iemaksāšanu tādēļ, ka NĪN tiek iemaksāts tās republikas pilsētas vai novada pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa. Savukārt par vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošiem NĪN objektiem nodoklis ir maksājams atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.pantā noteiktajai kārtībai, un atbilstoši noteikumu Nr.495 42.1.punktam šāda gadījumā samaksātā nodokļa summa tiek sadalīta proporcionāli pa atsevišķiem objektiem. No minēto noteikumu 42.1.punkta izsecināms, ka arī gadījumā, ja pašvaldība atbilstoši noteikumu 37.punktam NĪN maksāšanas paziņojumu pieteicējai nosūtītu par katru nekustamā īpašuma objektu atsevišķi, samaksātā nodokļa summa būtu sadalāma proporcionāli pa NĪN objektiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja 2009.gada 18.maija lēmuma Nr.1-43/RD-09- 1378-nd atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) K.Berķis

Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis

(paraksts) A.Šteinberga

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis K.Berķis Rīgā 2013.gada 11.janvārī