Legislator Case Law & Legislation
142258012 / 1-0784-13 AI generated

Court partially allowed appeal, reducing fine for individual trader misclassified as legal entity.

Case Number 142258012 / 1-0784-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially upheld the employer's appeal against a labor inspection fine, ordering a reduction in the penalty amount. While the court rejected the claim that a written employment contract existed on the inspection date due to conflicting evidence, it found the employer was incorrectly classified as a legal entity rather than an individual trader. Consequently, the fine was reduced from 750 to 100 Latvian lats to align with the lower statutory penalty for individual traders.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 41. panta 2. daļa; LAPK 289.12. panta 4. punkts; LAPK 289.18. panta 1. daļa: When an employer is misclassified as a legal entity but operates as an individual trader, the applicable administrative penalty must be reduced to the amount prescribed for individual traders.

Keywords

AI generated
administrative penalty reduction individual trader classification legal entity misclassification labor inspection fine LAPK 41. panta sankcija

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41. panta 2. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12. panta 4. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.18. panta 1. daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.142258012 (1-0784-13/42)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĒZEKNES TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2013.gada 9.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Šļakota,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamās personas IK „/Nosaukums/” pārstāvei I.Ž., iestādes Valsts darba inspekcijas pārstāvim M.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz IK „/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, sūdzību par Valsts darba inspekcijas 2012.gada 26.janvāra lēmuma Nr.04/186-01-03/242 (2011.gada 11.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokols AM Nr.012743) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas (turpmāk – Latgales VDI) inspektore 2011.gada 11.aprīlī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu AM Nr.012743, tajā norādot, ka 2011.gada 8.aprīlī, veicot pārbaudi IK „/Nosaukums/” autoservisā /adrese/, konstatēts, ka B.K., personas kods /personas kods/, veica automašīnas remontu bez rakstveidā noslēgta darba līguma. Norādīts, ka IK „/Nosaukums/” pārkāpa Darba likuma 40.panta pirmo daļu un izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 41.panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu.

1.lappuse no 7 Ar Latgales VDI Rēzeknes sektora inspektores 2011.gada 15.aprīļa lēmumu Nr.12L- 439-2011-003 IK „/Nosaukums/” piemērots naudas sods Ls 750 apmērā. IK „/Nosaukums/” minēto lēmumu apstrīdēja augstākā iestādē. Sūdzībā norādīja, ka IK „/Nosaukums/” ar B.K. noslēdza darba līgumu 2011.gada 7.aprīlī, bet darbs tika uzsākts 2011.gada 8.aprīlī. Sakarā ar to, ka noslēgtajā darba līgumā tika pamanīta kļūda, rakstot B.K. personas kodu, tika slēgts jauns darba līgums, kas tika vests B.K. 2011.gada 8.aprīļa pēcpusdienā. Sūdzībā norādīts, ka B.K., slikti zinot latviešu valodu, maldinājis Latgales VDI amatpersonas un parakstījis dokumentus, ka ar viņu nav noslēgts rakstveida darba līgums. IK „/Nosaukums/” norāda, ka B.K. parakstīja dokumentus, kuros jau bija aizpildītas ailes, kā arī paskaidrojuma tekstu B.K. diktēja Latgales VDI amatpersonas.

[2] Izskatot IK „/Nosaukums/” sūdzību, Valsts darba inspekcijas (turpmāk – VDI) priekšnieks ar 2012.gada 26.janvāra lēmumu Nr.04/186-01-03/242 (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu 2011.gada 15.aprīļa lēmumu Nr.12L-439-2011-003, bet sūdzību noraidīja. Lēmumā norādīts šāds pamatojums. [2.1] Lietas materiālos atrodami šādi pierādījumi: 1) 2011.gada 8.aprīļa aptaujas lapa; 2) 2011.gada 8.aprīļa Latgales VDI amatpersonas iegūtie foto attēli IK „/Nosaukums/” autoservisā /adrese/; 3) 2011.gada 8.aprīļa akts par konstatētajiem faktiem, veicot uzraudzībai un kontrolei pakļauto personu un objektu apsekošanu; 4) B.K. darba līgums Nr.11; 5) IK „/Nosaukums/” pilnvarotās personas I.B. 2011.gada 11.aprīļa (201l.gada 11.aprīlī IK „/Nosaukums/” izdota pilnvara) paskaidrojums; 6) IK „/Nosaukums/” darba laika uzskaites tabele par 2011.gada aprīli; 7) 2011.gada 11.aprīļa akts par konstatētajiem faktiem; 8) 2011.gada 8., 12., 18.aprīļa B.K. paskaidrojumi; 9) 2011.gada 12.aprīļa IK „/Nosaukums/” īpašnieka M.K. paskaidrojums; 10) Valsts ieņēmumu dienesta izdruka „Ziņas par darba ņēmējiem”. [2.2] No lietas materiāliem izriet, ka 2011.gada 8.aprīlī plkst.14.00 Latgales VDI amatpersonas veica pārbaudi IK „/Nosaukums/” autoservisā /adrese/. Par pārbaudē konstatēto Latgales VDI amatpersonas sastādīja aktu par konstatētajiem faktiem, veicot uzraudzībai un kontrolei pakļauto personu un objektu apsekošanu, kurā norādīts, ka B.K. veic remontdarbus bez rakstveidā noslēgta darba līguma, ar noteiktu darba laiku no plkst.13.00 līdz plkst.17.00, darba alga noteikta pēc vienošanās. Par sniegtajām ziņām B.K. parakstījās. Latgales VDI amatpersonas minētajā aktā papildus konstatēja, ka B.K. veica automašīnas Mitshubishi Outlander remontdarbus, ko fiksēja ar dienesta digitālo fotokameru. 2011.gada 8.aprīlī pīkst.14.30 Latgales VDI amatpersona aizpildīja aptaujas lapu, iztaujājot B.K. Aptaujas lapā norādīts, ka B.K. ar darbu nodrošināja IK „/Nosaukums/” īpašnieks M.K. Uz Latgales VDI amatpersonas jautājumu: „Kur jūs parasti strādājiet, norādiet darba vietu (nosaukums, adrese)”, B.K. atbildēja: „IK „/Nosaukums/”, /adrese/.” B.K. norādīja, ka ar viņu nav slēgts rakstveida līgums, bet ir mutiska vienošanās. Darbu IK

2.lappuse no 7 „/Nosaukums/” B.K. uzsācis 2011.gada 8.aprīlī, ir noteikts pārbaudes laiks – viena nedēļa. B.K. paskaidroja, ka ir instruēts darba drošībā, bet nav parakstījies žurnālā. Latgales VDI amatpersonas aptaujātā persona B.K., parakstot aptaujas lapu, ar savu parakstu apliecināja, ka ir izlasījis aptaujas lapā savas atbildes, kuras amatpersona ir pareizi un saprotami pierakstījusi no aptaujātās personas vārdiem. 2011.gada 8.aprīlī B.K. Latgales VDI amatpersonai rakstveidā paskaidroja, ka IK „/Nosaukums/” strādā pirmo dienu uz pārbaudes laiku, ka ar IK „/Nosaukums/” īpašnieku mutvārdos ir sarunāts par autoremontēšanu un minimālo darba samaksu.

Ņemot vērā B.K. paskaidroto, secināms, ka 2011.gada 8.aprīlī automašīnas remontdarbus IK „/Nosaukums/” labā veica B.K. bez rakstveidā noslēgta darba līguma, jo to pierāda lietā esošie iepriekš uzskaitītie pierādījumi. [2.3] Nepamatots ir apstrīdēšanas iesnieguma apgalvojums, ka B.K. parakstīja dokumentus, kuros jau iepriekš bija aizpildītas ailes un paskaidrojumu rakstīja pēc Latgales VDI amatpersonu diktētā. Valsts amatpersonām nav savu interešu, savukārt pārkāpējs ir ieinteresēts slēpt pārkāpumu, lai izvairītos no atbildības. 2011.gada 8.aprīļa paskaidrojumu B.K. ir rakstījis pašrocīgi. [2.4] 2011.gada 11.aprīlī IK „/Nosaukums/” pilnvarotā persona I.B., kura IK „/Nosaukums/” strādā par grāmatvedi, Latgales VDI amatpersonai rakstveidā paskaidroja, ka darba līgums ar B.K. tika noslēgts 2011.gada 7.aprīlī, bet ziņas Valsts ieņēmumu dienestam par B.K. kā darba ņēmēju tika iesniegtas 2011.gada 8.aprīlī. 2011.gada 11.aprīlī Latgales VDI amatpersona sastādīja aktu par konstatētajiem faktiem, kurā norādīts par IK „/Nosaukums/” Latgales VDI amatpersonai uzrādītajiem iesniegtajiem dokumentiem, proti, B.K. 2011.gada 7.aprīlī noslēgto darba līgumu Nr.11, Valsts ieņēmumu dienesta izdruku „Ziņas par darba ņēmējiem”, IK „/Nosaukums/” darba laika uzskaites tabeli par 2011.gada aprīli. 2011.gada 12.aprīlī B.K.

Latgales VDI amatpersonai rakstveidā paskaidroja, ka IK „/Nosaukums/” sastādīts ar viņu darba līgums 2011.gada 7.aprīlī autoservisā. 2011.gada 8.aprīlī no rīta B.K. piezvanījis IK „/Nosaukums/” īpašnieks un pateicis, ka viņš ir izdrukājis līgumu ar kļūdu personas kodā un apsolīja izdrukāt jaunu līgumu. Sakarā ar to B.K. Latgales VDI amatpersonām nolēmis pateikt, ka viņam nav darba līguma. 2011.gada 12.aprīlī IK „/Nosaukums/” īpašnieks M.K. Latgales VDI amatpersonai rakstveidā paskaidroja, ka viņš uzrakstīja darba līgumu ar B.K. 2011.gada 7.aprīlī.

Darba līgums ar B.K. noslēgts ar 2011.gada 7.aprīli, bet darbu viņš sācis 2011.gada 8.aprīlī. 2011.gada 8.aprīlī M.K. ieraudzījis kļūdu B.K. personas kodā un labojis B.K. darba līgumu, piezvanījis B.K. un apsolījis aizvest darba līgumu līdz plkst.13.00. Pamatojoties uz to B.K. nodomājis, ka ar viņu nav noslēgts rakstisks darba līgums. Apstrīdēšanas iesniegumam pielikumā pievienots B.K. 2011.gada 18.aprīļa paskaidrojums VDI, kurā norādīts, ka darba līgumu ar IK „/Nosaukums/” viņš noslēdzis 2011.gada 7.aprīlī.

Latgales VDI amatpersonām B.K. centies skaidrot par saņemto zvanu no IK „/Nosaukums/” īpašnieka par to, ka jālabo darba līgums, bet slikto latviešu valodas zināšanu dēļ tas nav izdevies. B.K. parakstījis 2 dokumentus, bet paskaidrojumu rakstījis pēc Latgales VDI amatpersonu diktāta.

3.lappuse no 7 [2.5] VDI šādu notikumu gaitu (sprieduma [2.4] punkts) apšauba, cita starp, tādēļ, ka IK „/Nosaukums/” pilnvarotā persona I.B. savā 2011.gada 11.aprīļa paskaidrojumā neminēja faktu, ka darba līgums ar B.K. bija sastādīts (noslēgts) 2011.gada 7.aprīlī ar drukas kļūdu, kā arī neiesniedza pierādījumus, kas to apliecinātu. Darba devējs ir ieinteresēts slēpt patiesos lietas apstākļus, lai izvairītos no administratīvā soda, bet darbinieki ir darba devēja pakļautībā un var tikt ietekmēti no uzņēmuma vadības sniegt tādas liecības, lai uzņēmums netiktu saukts pie administratīvās atbildības.

B.K. sniegtās ziņas un paskaidrojumi ir pretrunīgi, proti, 2011.gada 8.aprīlī Latgales VDI amatpersonām B.K. sniegtās ziņas, kā arī rakstveida paskaidrojums par savu nodarbinātību IK „/Nosaukums/” bez rakstveidā noslēgta darba līguma ir pretrunā ar B.K. 2011.gada 12.aprīļa paskaidrojumu, kurā norādīts par darba līguma sastādīšanu 2011.gada 7.aprīlī un 2011.gada 18.aprīlī rakstīto paskaidrojumu, kurā norādīts, ka darba līgums ar viņu noslēgts 2011.gada 7.aprīlī. VDI norāda, ka Latgales VDI pārbaudes brīdī B.K. netika ietekmēts no darba devēja puses, tāpēc sniedza patiesas ziņas.

VDI, izvērtējot minētos pierādījumus, augstāku ticamību piešķir ziņām, kuras B.K. sniedza Latgales VDI amatpersonām pārbaudes laikā 2011.gada 8.aprīlī, kā arī 2011.gada 8.aprīlī B.K. sniegtajam paskaidrojumam, jo 2011.gada 11.aprīļa IK „/Nosaukums/” pilnvarotās personas I.B., 2011.gada 12.aprīļa IK „/Nosaukums/” īpašnieka M.K. un 2011.gada 12., 18.aprīļa B.K. paskaidrojumi sniegti ar nolūku, lai IK „/Nosaukums/” varētu izvairīties no administratīvās atbildības. [2.6] Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.punkts nosaka, ka darba devējs ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona uzsāk darbu, katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmējiem saskaņā ar 1.pielikumu.

Pārbaudot Valsts ieņēmumu dienesta izdruku „Ziņas par darba ņēmējiem”, kuru IK „/Nosaukums/” iesniedza Latgales VDI amatpersonai 2011.gada 11.aprīlī, konstatējams, ka IK „/Nosaukums/” īpašnieks M.K. ziņas par B.K. kā darba ņēmēju sniedza 2011.gada 8.aprīlī plkst.15.12, proti, pēc Latgales VDI veiktās pārbaudes. Darba likuma 28.panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Darba likuma 39.pants paredz, ka darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

Savukārt Darba likuma 40.panta pirmā daļa reglamentē, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas, bet Darba likuma 40.panta sestā daļa nosaka, ka darba devējam ir pienākums gādāt par darba līgumu noslēgšanu rakstveidā un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti. Tādējādi darba līgumam starp darba devēju un darbinieku ir jābūt noslēgtam rakstveidā pirms darbinieks uzsāk darbu. Darba likuma 41.panta otrajā daļā noteikts, ja

4.lappuse no 7 darbinieks un darba devējs vai vismaz viena no pusēm ir uzsākusi veikt nolīgtos pienākumus, rakstveida formai neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas tiesiskās sekas, kā rakstveidā izteiktam darba līgumam. LAPK 41.panta otrā daļa nosaka sodu par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā. [2.7] Secināms, ka Latgales VDI ir pamatoti piemērojusi administratīvo sodu par darba līgumu nenoslēgšanu rakstveidā pirms darba uzsākšanas, jo Latgales VDI ir pamatoti konstatējusi, ka B.K. 2011.gada 8.aprīlī uzsācis darbu IK „/Nosaukums/” autoservisā /adrese/, bez rakstveidā noslēgta darba līguma. [2.8] Tā kā IK „/Nosaukums/” noteikts minimālais sods, papildus lietderības apsvērumi nav izdarāmi.

[3] IK „/Nosaukums/” iesniedza Administratīvajā rajona tiesā sūdzību, lūdzot atcelt Lēmumu. Sūdzībā norādīti šādi argumenti. [3.1] 2011.gada 7.aprīlī IK „/Nosaukums/” īpašnieks M.K. pieņēma darbā par automehāniķi B.K. Saskaņā ar Darba likuma prasībām ar B.K. tajā pašā dienā tika noslēgts rakstisks darba līgums Nr.11. Viens darba līguma eksemplārs palika IK „/Nosaukums/”, otrs – B.K. rīcībā. Saskaņā ar darba līguma nosacījumiem, B.K. uzsāka darba pienākumu pildīšanu nākamajā dienā – 2011.gada 8.aprīlī. Nākamajā dienā, 2011.gada 8.aprīlī, IK „/Nosaukums/” īpašnieks personīgi, pārbaudot noslēgtā darba līguma noformējumu, pamanīja, ka tas ir noformēts ar kļūdu: B.K. personīgajā kodā „12805” vietā nepareizi tika ierakstīts „12806”. Lai nodrošinātu darba līguma noformēšanas atbilstību Latvijas Republikas likumdošanas prasībām un ievērotu B.K. intereses, IK „/Nosaukums/” īpašniekam M.K. bija pienākums nekavējoties novērst konstatētos trūkumus. Viņš nekavējoties piezvanīja B.K. un paziņoja par to, ka darba līguma noformēšanā tika pielaista svarīga kļūda. M.K. paskaidroja B.K. par kļūdas būtību un paziņoja viņam, ka darba līgumu ir nepieciešams aizvietot ar pareizi noformētu darba līgumu. Kad IK „/Nosaukums/” īpašnieks atbrauca uz autodarbnīcu, tad uzzināja, ka tieši šajā dienā, 2011.gada 8.aprīlī remonta darbnīcu jau apmeklēja Latgales VDI inspektori, un, veicot pārbaudi, kļūdaini konstatēja, ka B.K. strādā bez darba līguma. Šo secinājumu Darba inspekcijas inspektori ir izdarījuši, pamatojoties uz B.K. vārdiem, ka viņam nav noslēgtā darba līguma. [3.2] VDI nav pareizi izvērtējusi faktiskos apstākļus, proti, ka darba līgums tika noslēgts jau 2011.gada 7.aprīlī. B.K. ziņas par to, ka viņam nav rakstiska darba līguma, sniedza maldības un pārpratuma dēļ. B.K. nevarēja sīkāk un precīzāk izskaidrot Latgales VDI inspektoriem radušos situāciju, jo viņam ir sliktas latviešu valodas zināšanas. Savlaicīga ziņu nesniegšana par darba ņēmēju vēl neliecina par to, ka nav nodibinātas darba attiecības.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā VDI neatzina sūdzību, atsaucoties uz Lēmuma pamatojumu.

5.lappuse no 7 [5] Tiesas sēdē IK „/Nosaukums/” pārstāve uzturēja sūdzību uz tajā norādīto argumentu pamata.

[6] VDI pārstāvis tiesas sēdē neatzina sūdzību, balstoties uz Lēmuma argumentāciju.

Motīvu daļa

[7] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus un lietas dalībnieku argumentus, tiesa secina, ka sūdzība ir nepamatota, taču soda apmērs ir grozāms no sūdzības motīviem neatkarīgu iemeslu dēļ.

[8] Saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Konkrētajā gadījumā tiesa atzīst, ka Lēmuma pamatojums, izņemot apsvērumus par soda apmēru, ir pilnīgi pareizs un pietiekams (sk. sprieduma [2.1]-[2.7] punktu), tādēļ tiesa tam pievienojas. Augstākai iestādei un tiesai adresētajās sūdzībās pamatā ietverti vieni un tie paši argumenti. Strīds ir par faktiskajiem apstākļiem. Tā kā iestāde Lēmumā ir norādījusi, kādēļ vieniem pierādījumiem ir devusi priekšroku salīdzinājumā ar citiem un tiesas ieskatā iestādes pamatojums ir pareizs, tiesa izvērstu argumentāciju nesniedz. Papildus Lēmuma pamatojumam tiesa norāda, ka praktiski neiespējama ir visu to apstākļu nejauša sakritība, kurus IK „/Nosaukums/” norāda, lai apstrīdētu iestādes secinājumu, ka 2011.gada 8.aprīļa pārbaudes brīdī starp IK „/Nosaukums/” un B.K. nebija rakstveidā noslēgta darba līguma. Proti, kritiski ir vērtējami sūdzībā ietvertie paskaidrojumi, ka darba līgumā nejauši pieļautas kļūdas dēļ IK „/Nosaukums/” īpašnieks 2011.gada 8.aprīlī no rīta piezvanījis B.K. un informējis, ka atbrauks, lai kļūdu novērstu, ka Latgales VDI inspektori ieradās tieši minētajā dažu stundu starplaikā, ka B.K. iepriekš minētās telefona sarunas iespaidā un vājo latviešu valodas zināšanu dēļ norādījis, ka viņam nav darba līguma un nav spējis sniegt detalizētāku paskaidrojumu, ka tikai nejaušības dēļ Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudes brīdī nebija sniegtas ziņas par darba ņēmēju. Lietā nav iesniegts neviens ticams pierādījums, kas norādītu, ka 2011.gada 8.aprīļa pārbaudes brīdī starp IK „/Nosaukums/” un B.K. bija rakstveidā noslēgts darba līgums. Tādēļ secināms, ka iestādes Lēmums ir pieņemts uz pareizi konstatētu faktu pamata.

[9] Vienlaikus tiesa konstatē, ka sods IK „/Nosaukums/” ir piemērots kā juridiskai personai, lai gan saskaņā ar Komerclikuma normām individuālais komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona. Konkrētajā gadījumā kā IK „/Nosaukums/” komercreģistrā ierakstīta fiziska persona M.K., personas kods /personas kods/. LAPK 41.panta otrās daļas sankcija paredz naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem. Tā kā iestāde ir uzskatījusi, ka IK

6.lappuse no 7 „/Nosaukums/” ir piemērojams minimālais sods, bet kļūdaini piemērojusi juridiskai personai paredzēto sankciju, tiesas ieskatā sods ir jāgroza. Atbilstoši LAPK 41.panta otrās daļas sankcijai IK „/Nosaukums/” piemērojams fiziskai personai paredzētais minimālais naudas sods Ls 100 apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 4.punktu, 289.18panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

sūdzību apmierināt daļā un grozīt ar Valsts darba inspekcijas 2012.gada 26.janvāra lēmumu Nr.04/186-01-03/242 (2011.gada 11.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokols AM Nr.012743) IK „/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (individuālais komersants M.K., personas kods /personas kods/), piemēroto sodu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu un noteikt sodu Ls

100 (simts latu) apmērā. Pārējā daļā sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) M.Šļakota

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Šļakota Rēzeknē, 2013.gada 9.aprīlī

7.lappuse no 7