Court dismisses appeal against administrative penalty for drunk driving when vehicle identity is proven beyond reasonable doubt.

Nr. 167680045795

Nr. 1A/23/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2024. gada 5. aprīlī

Zemgales apgabaltiesa

tiesnese referente Inga Putra,

tiesnese Dace Skrauple un tiesnesis Raimonds Rinčs

izskatīja rakstveida procesā apelācijas kārtībā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar Valsts policijas Zemgales reģ

pārvaldes apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2023. gada 3. novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes amatpersonas 2021. gada 26. maija lēmumu Nr. /numurs/ /Per

A/, personas kods /Personas kods/, sodīts ar naudas sodu 100 naudas soda vienībām, kas atbilst 500 euro, atņe

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz vienu gadu, par to, ka 2021. gada 1. maijā plkst. 5.50 /vieta/ vadīja transportlīdz

(motociklu) alkohola ietekmē 0,87 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. /Persona A/ pārkāpis Ceļu satiks

likuma 28. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunkta prasības, par ko atbildība paredzēta Ceļu satiksmes likuma 62. p

otrajā daļā.

Izskatot /Persona A/ sūdzību, ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes augstākas amatpersonas 2021. gada

jūnija lēmumu nolemts grozīt sākotnējo lēmumu daļā par piemēroto naudas sodu, samazinot to uz 430 euro apmērā. Pā

daļā sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

[2] Izskatot /Persona A/ sūdzību, ar Zemgales rajona tiesas 2023. gada 3. novembra spriedumu atcelts Valsts poli

Zemgales reģiona pārvaldes augstākas amatpersonas 2021. gada 14. jūnija lēmums un lieta izbeigta.

Pirmās instances tiesa spriedumā norādījusi, ka ir iegūti pietiekami pierādījumi, kas apstiprina, ka 2021. gada 1. m

/Persona A/, izraisot ceļu satiksmes negadījumu, bija alkohola ietekmē, taču lietā obligāti jānoskaidro, kādu transportlīdz

vadīja /Persona A/.

Pirmās instances tiesa secinājusi, ka policijas amatpersonām nebija šaubu, ka apskatei uzrādīto transportlīdz

(mopēdu) /Persona A/ nevadīja, taču nav izdevies noskaidrot, kādu tieši transportlīdzekli viņš vadīja. Spriedumā norādīt

tiesa tic policijas amatpersonām, ka kāds no lieciniekiem tūlīt pēc notikušā negadījuma noslēpa /Persona A/ va

transportlīdzekli, uzrādot policijas amatpersonām mopēdu vai motorolleri. Taču policijas amatpersonu pienākums

Administratīvās atbildības likumā noteiktā kārtībā noskaidrot visus lietas apstākļus un iegūt pierādījumus, kas neapšaub

pierādītu /Persona A/ vainīgumu pārkāpuma izdarīšanā. Pirmās instances tiesa, novērtējot visus lietā iegūtos pierādījum

secinājusi, ka lietā nav iegūti tādi neapšaubāmi pierādījumi, ka /Persona A/ vadīja motociklu, attiecīgi nav pierādīts, ka

pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 1. punkta „a“ apakšpunktu, tāpēc nav saucams pie administrat

atbildības pēc Ceļu satiksmes likuma 62. panta otrās daļas. Pārsūdzētais lēmums atcelts un lieta izbeigta, pamatojotie

Administratīvās atbildības likuma 119. panta pirmās daļas 1. punktu, kas noteic, ka administratīvais pārkāpums nav notici

[3] Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde (turpmāk – iestāde) pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdz

Zemgales apgabaltiesā. Sūdzība pamatota šādi.

Pirmās instances tiesas spriedums ir nepamatots un atceļams.

Tiesa spriedumā norādījusi, ka /Persona B/ ir vienīgais liecinieks, kas liecināja par to, ka redzēja, kā /Persona A/ va

melnu motociklu, veica nesaprotamu manevru, pārkrita pāri stūrei un kopā ar motociklu apgāzās. Tāpat liecinieks liecināja

redzēja, kā trīs vīrieši atnāca, paņēma motociklu, aizstūma prom un iestūma servisā. Tiesa norādījusi, lai arī tiešais notik

aculiecinieks nav personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai citādi ieinteresēts aprunāt /Persona A/, to

liecinieka liecības neapstiprinās ar pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem, tostarp ar citu liecinieku liecībām,

neapšaubāmi apstiprinātu faktu, ka /Persona A/ notikuma brīdī vadīja motociklu.

Iestāde uzskata, ka šādā veidā tiesa apzināti vai neapzināti ir piemērojusi tiesību principu „unus testis, nullus te

jeb „viens liecinieks nav liecinieks”, kas iestādes ieskatā administratīvajās tiesībās nav piemērojams. Minētais princips

būtības paredz, ka viena liecinieka neapstiprinātās liecības ir jāizslēdz, jo tās tiek uzskatītas par pārāk neuzticamām

konstatētu kādu faktu, citiem vārdiem sakot, viena liecinieka liecība ir uzskatāma par nepieļaujamu pierādījumu. Taču

nav konstatējams neviens no Administratīvās atbildības likuma 93. pantā ietvertajiem gadījumiem, kad ziņas atzīstamas

nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām, uz tādu nav norādīts arī spriedumā, proti, spriedumā nav norādīts, k

/Persona B/ liecība atzīta par nepieļaujamu pierādījumu. Turklāt spriedumā atzīts, ka liecinieka liecību nav pamata apša

taču nav vērtēts un atzīts, ka liecinieks varētu kļūdīties, ka /Persona A/ vadīja melnu motociklu.

Lietā Nr. /numurs/ Zemgales rajona tiesas 2023. gada 17. marta spriedumā, kas stājies spēkā 2023. gada 1. jū

/Persona B/ liecībai piešķirta augsta ticamība. Šajā lietā konstatēts, ka pēc notikušā, lai slēptu pēdas un palīdzētu /Person

izvairīties no bargāka soda, citas personas noslēpa vadīto motociklu, bet uzrādīja mopēdu. Visticamāk liecinieki nezināja

atbildība netiek diferencēta atkarībā no tā, vai /Persona A/ alkohola ietekmē vadīja motociklu vai mopēdu. Turklāt tikai ti

sēdē jau tika izvirzīta versija, ka /Persona A/ nevadīja nekādu transportlīdzekli. Šajā spriedumā secināts, ka /Person

notikumā vadīja nenoskaidrotu divriteņa motorizētu transportlīdzekli. No sprieduma secināms, ka ar šo „divriteņa motori

transportlīdzekli” tiesa ir domājusi motociklu, bet konkrēti nenoskaidrotu (nav noskaidrota reģistrācijas numura zīme), ņe

vērā, ka tas no policijas darbiniekiem tika noslēpts, attiecīgi netika identificēts.

Iestāde uzskata, ka ar /Persona B/ liecībām ir pierādīts, ka /Persona A/ vadīja melnu motociklu. Iestāde uzskata, ka

nepieciešamas speciālas zināšanas, lai sporta jeb šosejas motociklu nošķirtu no mopēda un vēl jo vairāk no velosipēda

elektroskrejriteņa. Ir zināms, ka /Persona B/ ir profesionāls tālbraucējs šoferis un viņš kategoriski norādīja, ka vīrietis br

ar melnu motociklu nevis mopēdu, jo atšķir motociklu no mopēda.

Tiesa nav pierādījumus lietā vērtējusi ar pietiekamu rūpību, novērtējusi tos nepareizi, līdz ar to spriedumā sni

nepareizs jeb kļūdains lietas apstākļu juridiskais novērtējums, kas ietekmējis lietas izspriešanu. Atzīstot /Persona B/ liec

par nepieļaujamu pierādījumu, nav ievēroti Administratīvās atbildības likuma 93. panta nosacījumi.

[4] /Persona A/ sniedzis paskaidrojumu par sūdzību.

Viņš vērš apelācijas instances tiesas uzmanību uz to, ka rajona tiesas spriedums lietā Nr. /numurs/ ir stājies spēkā

tiesa spriedumā transportlīdzekli definējusi kā divriteņu motorizētu transportlīdzekli. Ne spriedumā, ne apelācijas insta

tiesas lēmumā nav konstatēts, ka /Persona A/ būtu vadījis melnu motociklu.

Paskaidrojumos izdarītas atsauces uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām un tiesu nolēmu

paustām atziņām par protokola saturu.

Iestāde apelācijas sūdzībā norāda, ka transportlīdzekli identificē pēc transportlīdzekļa numura zīmes vai VIN. L

nav izdevies noskaidrot, kādu tieši transportlīdzekli vadīja /Persona A/, nav noskaidroti arī

transportlīdzekļa tehniskie dati (marka, modelis, izlaiduma gads, pilna masa, pašmasa, motora veids, motora tilp

vai motora jauda), attiecīgi visas saprātīgās šaubas par vainu, ja tās nevar novērst ar pierādījumu pārbaudi, vērtē par

personai. Turklāt saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 89. panta pirmo daļu pierādīšanas pienākums administra

pārkāpuma procesā ir amatpersonai.

Iestāde apelācijas sūdzībā norāda, ka nav nepieciešamas speciālas zināšanas, lai sporta jeb šosejas motociklu nošķ

no mopēda, velosipēda vai elektroskrejriteņa. Vērš apelācijas instances tiesas uzmanību uz lietā esošajā Ceļu satiks

drošības direkcijas atbildē Nr. /numurs/ „Par informācijas un dokumentu sniegšanu” norādīto skaidrojumu par divri

motorizētu transportlīdzekli.

Motīvu daļa

[5] /Persona A/ lūdzis lietu izskatīt mutvārdu procesā. Zemgales apgabaltiesa nekonstatē apstākļus, kas liecinātu

nepieciešamību izskatīt lietu mutvārdu procesā, lieta mutvārdu procesā izskatīta jau pirmās instances tiesā, tāpēc atbil

Administratīvās atbildības likuma 178. panta trešās daļas nosacījumiem apelācijas sūdzība izskatāma rakstveida procesā.

[6] Zemgales apgabaltiesa, izvērtējot iestādes sūdzību kopsakarā ar pirmās instances tiesas spriedumu, augst

amatpersonas lēmumu un pārējiem lietas materiāliem, atzīst, ka sūdzība ir pamatota, pirmās instances tiesas spriedum

atceļams un Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes augstākas amatpersonas 2021. gada 14. jūnija lēmums atstāj

negrozīts.

[7] Iestādē ar augstākas amatpersonas lēmumu /Persona A/ saukts pie administratīvās atbildības par administra

pārkāpumu, kas paredzēts Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunktā, par ko atbildība pared

Ceļu satiksmes likuma 62. panta otrajā daļā.

Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunkts noteic, ka aizliegts vadīt transportlīdzek

transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, alko

koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles.

Ceļu satiksmes likuma 62. panta otrā daļa (redakcijā uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdi) noteic, ka

transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alko

koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, piemēro naudas sodu velosipēda

elektroskrejriteņa vadītājam astoņu naudas soda vienību apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no astoņdesmit se

līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

No minētajām tiesību normām secināms, lai /Persona A/ sauktu pie administratīvās atbildības, ārpus saprātī

šaubām jāpierāda, ka /Persona A/ vadīja transportlīdzekli alkohola ietekmē, viņa vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gad

alkohola koncentrācija asinīs pārsniegusi 0,5 promiles, bet nav pārsniegusi 1,0 promili. Tāpat lietā jānoskaidro, k

transportlīdzekli /Persona A/ vadījis: 1) velosipēdu vai skrejriteni; 2) citu transportlīdzekli. Transportlīdzekļa v

noskaidrošana būtiski ietekmē piemērojamā naudas soda mēru, jo par cita transportlīdzekļa vadīšanu likumdevējs pared

ievērojami bargāku soda mēru.

[8] Pirmās instances tiesa, pārbaudot, vai notikums ir administratīvais pārkāpums un vai /Persona A/ ir vainojam

izdarīšanā un sodāms, novērtējusi gan iestādē, gan tiesas sēdē iegūto pierādījumu kopumu.

[8.1] Uz amatpersonas un augstākas amatpersonas lēmuma pieņemšanu amatpersonu rīcībā bija amatpers

ziņojums, trīs liecinieku liecības, notikuma vietā veiktie fotouzņēmumi, kuros redzamas transportlīdzekļa atstātas pēda

brauktuves un nomales, policistiem uzrādītais transportlīdzeklis, arī asins peļķe uz brauktuves, divas alkometra izdruka

transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols, kurā fiksēta alkohola ietekme.

Valsts policijas /amats/ /Persona C/ 2021. gada 1. maija ziņojumā fiksēts, ka 2021. gada 1. maijā ap plkst.

saņēmis informāciju, ka /vieta/ nokritis motociklists, guļ bez samaņas, par notikušo ziņojis aculiecinieks. Ieradies notik

vietā, kur viņu sagaidīja kravas furgona vadītājs /Persona B/ un paskaidroja, ka brauca pa ceļu, no pagalma izbr

motociklists, veica savādu manevru, nokrita un palika guļot uz ceļa bez samaņas. Ziņojis mediķiem. Melns motocikls

turpat pie nokritušā vīrieša. Motorollers tas nebija, jo atšķir transportlīdzekļus. Pie guļošā vīrieša pienākuši trīs vai

vīrieši, vīrieti novilka malā, motociklu iestūma pagalmā garāžā. Vīrietis nāca pie samaņas, iegāja ar pārējiem pagalmā un

arī ieradusies neatliekamā medicīniskā palīdzība. /Amats/ pagalmā noskaidrojis, ka vadītājs bija /Persona A/, kurš pēc

nogādāts slimnīcā. Uz vietas atradās /Persona D/, /Persona E/, /Persona F/, /Persona G/. Šīs personas no pagalma izst

motorolleri, ar kuru it kā kritis /Persona A/, bet mopēdam nebija nekādu raksturīgu bojājumu sakarā ar ceļu satiks

negadījumu. Varēja saprast, ka personas slēpj īsto transportlīdzekli. /Persona A/ tika konstatēta alkohola ietekme 1,05 un

promiles. /Persona A/ teica, ka neko neatceras, taču izskaidrojot, ka ir liecinieks, kas redzēja, kā viņš brauca ar motocikl

nokrita, varēja saprast, ka viņš labi apzinās, kas notika un kāda ir iespējamā atbildība par to.

Liecinieks /Persona B/, kravas automašīnas vadītājs, liecināja identiski amatpersonas ziņojumā norādītajam, ka

aculiecinieks notikumam, redzēja, kā motocikls apgāžas, tāpēc apstājās un novietoja savu transportlīdzekli tā, lai neviens

motociklistam neuzbrauc. No servisa teritorijas iznāca vīrieši, teica viņiem, lai izsauc ātro medicīnisko palīdzību, bet

sākumā aizstūma motociklu. Izsaucis ātro medicīnisko palīdzību pats. Pēc tam vīrieši paņēma gulošo aiz padusēm, kurš

sāka nākt pie samaņas, un arī aizvilka. Tas viennozīmīgi bija melns motocikls nevis mopēds, jo var tos atšķirt.

/Persona E/ liecināja, ka kopā ar citiem bija pie /Persona A/, kopā lietoja alkoholu. /Persona A/ izbrauca uz ceļa /v

ar motorolleri. Pēc kāda laika dzirdēja troksni, izgāja uz ceļa un redzēja, ka /Persona A/ guļ uz zemes bez samaņas, uz

izsauca ātro palīdzību. /Persona D/ motorolleri aizstūma no ceļa aiz mājas. /Persona A/ nāca pie samaņas un viņu viņu aizv

līdz garāžai.

/Persona D/ liecināja, ka 2021. gada 1. maijā bija ciemos pie paziņas, visi lietoja alkoholu. Ap plkst. 5.30 visi iz

ārā skatīties, kur pazudis /Persona A/. Redzēja, ka /Persona A/ guļ uz ceļa, blakus transportlīdzeklis neatradās, jo tas jau

nostumts. Kas nostūma, nezina. Ar kādu transportlīdzekli brauca, nezina.

[8.2] Pirmās instances tiesas sēdē /Persona A/ paskaidroja, ka 2021. gada 1. maija notikumu neatceras. Uzskata

nav vainojams pārkāpuma izdarīšanā. Bija kopā ar /Persona E/, /Persona G/, /Persona F/ un /Persona D/. Noliedz, ka va

jebkādu transportlīdzekli. Izgāja no /vieta/, lai dotos mājās. Nepamanīja, kā saņēma triecienu, attapās slimnīcā, notiku

sāka atcerēties slimnīcā.

Liecinieks /Persona F/ liecināja, ka neredzēja /Persona A/ vadot transportlīdzekli. Nepiedalījās pie mopēda

motocikla uzrādīšanas policijas darbiniekiem. Visi kopā lietoja alkoholu, pēc kā viņš aizmiga.

Liecinieks /Persona G/ liecināja, ka neredzēja /Persona A/ braucam ar kādu transportlīdzekli. Tikai teritorijā pie ž

redzēja stāvam motorolleru. Neatceras, vai policijas darbiniekiem uzrādīja kādu transportlīdzekli. Redzēja, ka /Persona A

uz ceļa, bet neredzēja, kā viņš tur nokļuva. Visi lietoja alkoholu.

Liecinieks /Persona D/ liecināja, ka notikumu pilnībā neatceras, jo lietoja alkoholu, arī liecības policijai sni

alkohola reibumā, neko no tām neatceras. Neatceras, ka tajā dienā kāds būtu vadījis transportlīdzekli. /Persona A/ arī lie

alkoholu. Redzēja /Persona A/ guļam uz ceļa. Nezina, kas varēja nostumt transportlīdzekli, jo blakus servisam nev

transportlīdzekļa nebija, un arī /Persona A/ blakus neatradās transportlīdzeklis.

Liecinieks /Persona C/ liecināja identiski ziņojumā norādītajam. Papildus liecināja, ka notikuma vietā pol

sagaidīja kravas transportlīdzekļa vadītājs un pastāstīja par redzēto, tostarp par to, ka persona brauca ar melnu motocikl

nokrita. Notikuma vietā netika konstatētas transportlīdzekļa atlūzas. Pēc negadījuma notikuma vietā tika apskatīts mop

Uzsākti divi administratīvā pārkāpuma procesi.

Liecinieks /Persona H/ liecināja, ka 2021. gada 1. maijā brauca uz izsaukumu kopā ar /Persona C/, jo bija noticis

satiksmes negadījums. Negadījumā bija iesaistīts motocikls. Notikuma vietā jau bija ieradusies ātrā palīdzība un tur atr

kravas automašīna. Kravas automašīnas vadītājs izsauca ātro palīdzību un liecināja, ka motocikls pēkšņi izbrauca uz ceļ

motociklists nokrita, vadītājs bija bez ķiveres. Uz ceļa nebija ne cietušā, ne motocikla. Pie servisa stāvēja /Persona A/, ku

bija asiņaina galva. Tur atradās vēl četri vīrieši. Vīrieši teica, ka kopā sēdēja, un /Persona A/ brauca ar mopēdu. Mop

notikuma vietā neatstāja, nolēma to nostumt malā. Parādīja mopēdu. Notika mopēda apskate, tas bija tumšā krāsā. Uz

bija redzamas asins pēdas un motocikla riepu pēdas. Uzskata, ka motocikls tika noslēpts. Iepriekš tika pieķerts /Persona

kas braukāja ar tumšu motociklu un uzturējās /Persona A/ servisā.

[9] Administratīvās atbildības likuma 90. panta otrā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesā iesais

personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņ

likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļie

Administratīvās atbildības likuma 91. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka pierādījuma ticamība ir kādas z

patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot v

iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Administratīvās atbildības likuma 94. pants noteic, ka tiesa pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem to kopumā,

likuma un tiesiskās apziņas.

Zemgales apgabaltiesa no šīm tiesību normām secina, ka visi lietā iegūtie pierādījumi novērtējami no ticamī

attiecināmības un pieļaujamības aspekta, novērtējams viss pierādījumu kopums, nevis atrauti viens no otra, un tā

pierādīšanas pienākums gulstas uz amatpersonu, tad tās ziņā ir izlemt, vai iegūtais pierādījumu kopums ir pietiekams pers

vainīguma pierādīšanai. Gan amatpersonas, gan tiesas pienākums ir pierādījumu novērtēšanas procesā noteikt pierādīj

ticamības pakāpi, nolēmumā ir jābūt skaidri un nepārprotami norādītam, kuriem pierādījumiem amatpersona un tiesa

kuriem netic, kāpēc, un vai ar tiem pierādījumiem, kuri atzīti par ticamiem, ir pietiekami, lai ārpus saprātīgām šau

pierādītu personas vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Turklāt Zemgales apgabaltiesa uzsver, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 19. panta nosacījumiem

saprātīgām šaubām par vainu, kas vērtējamas par labu personai, atzīstamas tikai tādas šaubas, kas nav novēršama

pierādījumu pārbaudi.

[10] Zemgales rajona tiesa, novērtējot lietā esošos pierādījumus, secinājusi, ka liecinieku liecības ir pretrunī

/Persona A/ vispār noliedz, ka būtu vadījis jebkādu transportlīdzekli, /Persona B/ liecības par motociklu neapstiprinā

citiem pierādījumiem lietā, policistiem notikuma vietā uzrādīts mopēds ar redzamiem elektroinstalācijas bojājumiem, p

tas bija neejošs, savukārt, tieši kādu transportlīdzekli /Persona A/ vadīja, nav izdevies noskaidrot, līdz ar to nav ie

neapšaubāmi pierādījumi /Persona A/ vainīgumam motocikla vadīšanā alkohola ietekmē. Zemgales rajona tiesa atzinus

administratīvais pārkāpums nav noticis, /Persona A/ nepamatoti saukts pie administratīvās atbildības. Zemgales rajona

pierādījumu novērtēšanas rezultātā nonākusi pie iestādes amatpersonām pretēja secinājuma, jo amatpersonu vērtējumā lie

pierādīts, ka /Persona A/ alkohola ietekmē vadīja motociklu.

[11] Zemgales apgabaltiesa, pārvērtējot lietā iegūto pierādījumu kopumu, atzīst, ka pirmās instances tiesa

ievērojusi Administratīvās atbildības likumā noteikto pierādījumu novērtēšanas kārtību, kļūdījusies pierādījumu novērtēš

attiecīgi nepamatoti secinājusi, ka lietā pastāv saprātīgas šaubas /Persona A/ vainīgumam, ko nav iespējams novērs

pierādījumu pārbaudi.

[11.1] Aculiecinieks /Persona B/ konsekventi liecinājis par notikuma faktiskajiem apstākļiem, par to, ka nepārpro

/Persona A/ vadījis transportlīdzekli – melnu motociklu, veicis dīvainu manevru, zaudējis kontroli, nokritis, sasities, zau

samaņu, bijis klāt, jo ar savu kravas transportlīdzekli aizšķērsojis ceļu citiem transportlīdzekļiem, lai neuzbrauc cietuša

aplūkojis gan cietušo vadītāju, kas bezsamaņā gulējis, un pie galvas bijusi asins peļķe, gan blakus esošo transportlīdzek

melnu motociklu, runājis ar vairākiem vīriešiem, kas iznākuši no garāžas un aizstūmuši un noslēpuši motociklu, un pēc

aizvilkuši prom arī negadījumā cietušo vīrieti, izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību, sagaidījis policiju. Liecin

norādījis, ka notikuma vietai garām braukusi persona un apstājusies, kas teikusi, ka dzīvo blakus, un viņi esot braukājuši

nakti. No policijas uzrādītajiem fotoattēliem atpazinis divas personas no četrām, kas bija klāt pēc notikuma, viens

aizsargmaskā, tāpēc to nevarējis droši atpazīt.

Lietā nav konstatēta šī liecinieka personiska tieša vai netieša ieinteresētība apmelot /Persona A/ vai sniegt faktiska

notikumam neatbilstošas ziņas. Viņš nav bijis alkohola ietekmē, sagaidījis policijas darbiniekus, detalizēti izstāstījis notik

apstākļus. Redzējis, kā ieradusies neatliekamā medicīniskā palīdzība, un /Persona A/ jau bija nācis pie samaņas.

[11.2] Transportlīdzekļa manevrus uz brauktuves, ko /Persona H/ raksturoja kā motocikla pēdas, kā arī a

plankumus uz asfalta fotogrāfijās fiksējuši policijas darbinieki. Divi policijas darbinieki ieradušies notikuma vietā,

komunicējuši par notikuma apstākļiem ar četriem vīriešiem (amatpersonas ziņojumā norādīti visu šo personu vārd

uzvārdi), kuri policistiem uzrādījuši transportlīdzekli, ar kuru it kā braucis /Persona A/. Policijas darbinieki aplūko

uzrādīto mopēdu un konstatējuši, ka tas nav darba kārtībā, uz tā nav ceļu satiksmes negadījumam raksturīgu bojājumu, līd

to sapratuši, ka ar uzrādīto mopēdu /Persona A/ nav braucis, sapratuši, ka vīrieši slēpj īsto transportlīdzekli. Turklāt poli

darbinieks /Persona H/ tiesā liecināja, ka /Persona E/ jau iepriekš tika pieķerts braukājam ar tumšu motociklu un uztur

/Persona A/ servisā.

Lietā nav konstatēts jebkāds pamats apšaubīt policijas amatpersonu sniegto ziņu patiesīgumu vai neieinteresē

lietas iznākumā.

Zemgales apgabaltiesa konstatē, ka liecinieka /Persona B/ un abu policijas amatpersonu sniegtās liecība

konsekventas, saskanīgas un papildina viena otru, līdz ar to šīm liecībām ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.

[11.3] /Persona A/ alkohola ietekme fiksēta likumā noteiktā kārtībā ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, p

verificētu alkohola ietekmes noteikšanas mēraparātu, mērījumi fiksēti transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā,

izdrukas no mēraparāta, gan protokolu /Persona A/ parakstījis, pārbaudes rezultātiem piekritis.

Turklāt tas, ka /Persona A/ vadījis transportlīdzekli, apgāzies, aizvests uz slimnīcu ar neatliekamo medicīn

palīdzību, pierādīts arī administratīvā pārkāpuma lietu Nr. /numurs/.

Faktu, ka /Persona A/ vadījis transportlīdzekli alkohola ietekmē, pamatoti par pierādītu šajā lietā atzinusi arī pir

instances tiesa.

[11.4] Novērtējot /Persona A/ paskaidrojumus, Zemgales apgabaltiesa netic, ka /Persona A/ neatceras notikušo

pirmkārt, fiksēto promiļu daudzums nebija tik liels, lai neatcerētos notikušo, otrkārt, viņš apgalvo, ka labi atceras, ka neva

transportlīdzekli, bet gāja ar kājām mājās. Zemgales apgabaltiesas vērtējumā šie paskaidrojumi izslēdz viens otru, jo n

būt tā, ka neko neatceras, attopas slimnīcā, bet pilnīgi noteikti atceras, ka gājis mājās ar kājām. Turklāt lietā pierādīts, ka

notikuma /Persona A/ sarunājies arī ar policijas darbiniekiem, veicis divus pūtienus alkometrā, parakstījis dokumentus, k

pretrunā versijai, ka gājis pa ceļu mājās un attapies slimnīcā. Arī /Persona B/ liecināja, ka /Persona A/ nācis pie samaņas

pirms mediķu atbraukšanas, kad viņa draugi pēc motocikla noslēpšanas novilkuši no ceļa un aiz padusēm stiepuši uz garā

arī pašu /Persona A/. Pretēji /Persona A/ apgalvojumiem, ka nav vadījis nekādu transportlīdzekli, lietā ārpus saprātī

šaubām transportlīdzekļa vadīšanas fakts ir pierādīts. Paskaidrojumos Zemgales apgabaltiesai par iestādes apelācijas sūd

/Persona A/ vairs nenoliedz transportlīdzekļa vadīšanas faktu, bet strīdas tikai par to, ka transportlīdzeklis nav noskaid

kas, viņaprāt, liedz viņu saukt pie atbildības. Faktiski /Persona A/ maina savu attieksmi pret inkriminēto administra

pārkāpumu atkarībā no lietā noskaidrotajām ziņām par notikumu, cenšoties izvairīties no atbildības un soda.

[11.5] Novērtējot visu četru notikumā iesaistīto /Persona A/ draugu liecības, secināms, ka tās ir konsekventas daļā

to, ka visi kopā ar /Persona A/ bija garāžā un lietoja alkoholu. Uzreiz pēc notikuma /Persona E/ liecināja, ka /Persona A

aizbraucis uz ceļa, ka dzirdējis troksni, redzējis, ka viņš guļ uz ceļa. /Persona E/ liecības par šo sakrīt arī ar /Person

ticamo liecību, tāpēc arī /Persona E/ liecības ir ticamas. Tātad arī /Persona E/ liecība apstiprina to, ka /Persona A/ brauc

transportlīdzekli pa ceļu un apgāzās. Tāpat /Persona E/ liecināja, ka /Persona D/ aizstūmis motorolleru, un arī šajā daļā lie

sakrīt ar /Persona B/ liecību, ka vairāki vīrieši no garāžas atnākuši un aizstūmuši transportlīdzekli prom. Kaut arī /Person

liecina, ka nezina, kurš aizstūma transportlīdzekli, Zemgales apgabaltiesai nav šaubu, ka viņš šajās darbībās piedalījies.

/Persona B/ un /Persona E/ liecības nesakrīt par transportlīdzekļa veidu, proti, tas bija motocikls vai pēc /Person

vārdiem mopēds. Tas, ka /Persona E/ liecina par mopēdu, sakrīt ar liecinieku faktiskajām darbībām, policijas darbiniek

uzrādot mopēdu, taču liecība daļā par mopēdu nav ticama, jo lietā noskaidrots, ka uzrādītais mopēds bija neejošs, tātad

/Persona A/ pilnīgi noteikti nepārvietojās.

Savukārt /Persona D/ liecība, ka transportlīdzeklis jau esot bijis nostumts un viņš nezina, kas tas bija

transportlīdzekli un kas to nostūma, nav ticama, jo, pirmkārt, no liecības secināms, ka /Persona D/ zināja, ka /Person

pārvietojās ar transportlīdzekli, un, otrkārt, viņš kopā ar pārējiem policijas darbiniekiem kā /Persona A/ va

transportlīdzekli uzrādīja neejošu mopēdu. Tas dod pamatu secināt, ka viņš labi zināja, ar ko brauca /Persona A/, taču kop

visiem šo transportlīdzekli noslēpa un policistiem uzrādīja pavisam citu.

/Persona F/ un /Persona G/ liecības sniedza tikai tiesā, liecināja, ka neredzēja, ar kādu transportlīdzekli br

/Persona A/, /Persona F/ liecināja, ka mopēda uzrādīšanā nepiedalījās, jo bija aizmidzis. Zemgales apgabaltiesa liecī

netic, jo tās ir pretrunā ar policijas amatpersonu ziņojumā fiksēto un tiesā liecināto, ka visi četri vīrieši bija notikuma viet

uzrādīja policijai mopēdu.

Tā kā /Persona F/, /Persona G/ un /Persona D/ pēc notikuma ir piedalījušies motocikla noslēpšanā, uzrādījuši poli

neejošu mopēdu, no notikuma vietas aizvilkuši /Persona A/, tad viņu liecības daļā par to, ka viņi neko nezina, neko nered

nav ticamas, liecinieki cenšas liecināt /Persona A/ par labu, cenšoties viņam palīdzēt izvairīties no atbildības un soda.

[12] Zemgales apgabaltiesa ir pārliecināta, ka lielākā daļa cilvēku spēj vizuāli atšķirt motociklu no mopēda

motorollera, vēl jo vairāk to spēj pieredzējis kravas transportlīdzekļa vadītājs, cilvēks ar tehniskām zināšanām, cilvēks,

darba ikdiena paiet ceļu satiksmē. Uz to pamatoti vērš uzmanību sūdzībā arī iestāde. Turklāt ticamību motocikla e

paaugstina /Persona H/ liecinātais, ka kompānijā bija tumšs motocikls, ar kuru braukājis /Persona E/. Ticamību /Person

pārliecībai par motociklu paaugstina arī pārējo liecinieku rīcība iespējami ātri un prioritāri pēc negadījuma transportlīdz

no ceļa novākt un noslēpt līdz mediķu un policistu ierašanās brīdim.

Iestāde sūdzībā loģiski izskaidro šādu rīcību, jo visticamāk personas nezināja, ka nodarījuma kvalifikācija

atbildības smagums no Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās un grozījumiem Ceļu satiksmes likumā nav atka

no tā, vai /Persona A/ brauca ar mopēdu vai motociklu, jo kā viens, tā otrs nav ne velosipēds, ne skrejritenis, bet atbild

tiesību normā prezumēti kā citi transportlīdzekļi.

Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka ar visām liecībām un pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem ārpus saprātī

šaubām ir pierādīts, ka /Persona A/ vadīja transportlīdzekli alkohola ietekmē, turklāt ar aculiecinieka /Persona B/ un

policijas amatpersonu liecībām ir pierādīts, ka vadītais transportlīdzeklis bija motocikls.

[13] Zemgales apgabaltiesa par nepamatotu atzīst /Persona A/ argumentu, kam piekritusi pirmās instances tiesa

obligāts priekšnoteikums saukšanai pie administratīvās atbildības ir konkrēta transportlīdzekļa identifikācija. Administra

pārkāpuma kvalifikācijai šajā lietā tam nav izšķirošas nozīmes, jo lietā ārpus saprātīgām šaubām pierādīts,

transportlīdzeklis bija motocikls, un ar to ir pietiekami. Nav pieļaujams, ka persona varētu izvairīties no atbildības ar to v

ka līdz policijas atbraukšanai noslēptu transportlīdzekli, ar kuru izdarījusi likumpārkāpumu.

[14] Pārbaudot augstākas amatpersonas lēmumā noteikto nauda sodu, redzams, ka tas ir sankcijā minimālais na

sods, t.i., 86 naudas soda vienības jeb 430 euro, tāpat sankcijā kā obligāts noteikts papildsods - transportlīdzekļu vadīš

tiesību atņemšana. Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka /Persona A/ noteikts likumīgs, taisnīgs un nodarījumam atbilstošs s

Turklāt augstākas amatpersonas lēmumā pamatoti izslēgti sākotnēji fiksētie divi atbildību pastiprinošie apstākļi, t

sākotnēji noteiktais sods pamatoti samazināts.

[15] /Persona A/ savā paskaidrojumā atsaucas uz otru administratīvā pārkāpuma lietu, proti, tajā nav pierā

motocikla esība, un šajā lietā tas ir saistošs. Taču tam, ka otrajā lietā nav tieši atzīts, ka vadīts motocikls, nav nozīmes, jo

lietā tam nebija būtiskas nozīmes nodarījuma kvalifikācijai. Tas arī neliedz šajā lietā novērtēt pierādījumus un konstatē

motocikla vadīšanas fakts ir pierādīts.

Paskaidrojumos /Persona A/ atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, protokola sastādīš

prasībām, ievērojot šī kodeksa nosacījumus, un tiesas atziņām, kas izdarītas kodeksa spēkā esības laikā. Taču uz izskat

lietu šie argumenti un tiesas atziņas nav attiecināmas, jo no 2020. gada 1. jūlija ir spēkā Administratīvās atbildības liku

kodeksam spēku zaudējot, līdz ar to ir cits tiesiskais regulējums, kas būtiski atšķiras no kodeksa regulējuma, tostarp vairs

tāda procesuāla dokumenta kā protokols.

[16] Zemgales apgabaltiesa, ņemot vērā spriedumā izdarītās atziņas par lietā pierādītajiem faktiskajiem apstākļiem

tiesisko regulējumu, atzīst, ka augstāka amatpersona pamatoti /Persona A/ atzinusi par vainīgu administratīvā pārkāp

izdarīšanā un sodījusi. Tādējādi pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru augstākas amatpersonas lēmums atcelts un

izbeigta, ir jāatceļ, augstākas amatpersonas lēmumu atstājot negrozītu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 227. panta pirmās daļas 3. punktu un 247. pantu, Zemg

apgabaltiesa

nosprieda

atcelt Zemgales rajona tiesas 2023. gada 3. novembra spriedumu.

Atstāt negrozītu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes 2021. gada 14. jūnija lēmumu Nr. /numurs/.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Spriedums pieejams 2024. gada 5. aprīlī.

Tiesnese (parakstI. Putra

Tiesnese (paraksts*) D. Skrauple

Tiesnesis (paraksts*) R. Rinčs

*Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu