Court dismisses appeal against administrative penalty for drunk driving causing an accident and fleeing the scene.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal rejected the appellant's challenge to a first-instance judgment imposing administrative liability for drunk driving and fleeing the scene of an accident. The appellant argued that new circumstances regarding a payment receipt should have triggered a retrial, but the court found the lower court correctly evaluated the evidence. Consequently, the court upheld the original verdict of guilt and the imposed fine and license suspension.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta septītā daļa; Ceļu satiksmes likuma 27.panta sestā daļa: Driving under the influence of alcohol after causing an accident constitutes a punishable offense, and the burden of proof for new circumstances lies with the appellant.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 140002117
Lietas arhīva Nr. 102AA-0023-17/8
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2017.gada 28.aprīlī
Kurzemes apgabaltiesa
šādā sastāvā:
tiesnesis - referents Didzis Aktumanis
tiesneši Sandra Mertena un Krists Līcis
rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. D/ saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 15 panta septītajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un /pers. D/
apelācijas sūdzību par Ventspils tiesas 2017.gada 31.janvāra spriedumu.
Tiesa, pārbaudot lietas materiālus,
kons tatē ja
2017.gada 5.janvārī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas
inspektors Edijs Vaitkuss sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu PC 249345 par to, ka 2016.gada 5.oktobrī ap plkst.20.40 Ventspils novada
Vārves pagastā pa autoceļu P108 (Ventspils – Kuldīga), virzienā no Lečiem uz Ventspili, /pers. D/ vadīja transportlīdzekli Audi 100, reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu ar transportlīdzekli BMW X5, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pēc kā aizbrauca no
negadījuma vietas, pārkāpjot noteikto kārtību. /pers. D/ veicot pārbaudi ar alkometru AlcoQuant 6020 Nr.A107285 izelpojamā gaisā tika konstatētas
1,3248 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Pamatojoties uz Ventspils tiesas spriedumu lietā Nr.140016516 secināms, ka /pers. D/ lietoja
alkoholiskos dzērienus pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanas. Pārkāpta Ceļu
satiksmes likuma 27.panta sestā daļa. Atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149.15 panta septītajā daļā.
Ar Ventspils tiesas 2017.gada 31.janvāra spriedumu (turpmāk – Spriedums) administratīvā pārkāpuma lietā Nr.140002117 /pers. D/ saukts pie
administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.15 panta septītās daļas par to, ka 2016.gada 5.oktobrī plkst.20.40 Ventspils novada Vārves pagastā pa
autoceļu P108 (Ventspils - Kuldīga), virzienā no Lečiem uz Ventspili, ar transportlīdzekli Audi 100, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ izraisīja
ceļu satiksmes negadījumu ar transportlīdzekli BMW X5, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pēc kā aizbrauca no negadījuma vietas un pēc ceļu
satiksmes negadījuma lietoja alkoholiskos dzērienus.
Tiesa Spriedumā norādījusi, ka /pers. D/ nav pārsūdzējis Valsts policijas 2016.gada 6.oktobra lēmumu lietā Nr. PC 249126, ar kuru viņš atzīts par
vainīgu pēc Latvijas APK 149. 16 panta piektās daļas, 149.8 panta divdesmit septītās daļas un 149.24 panta otrās daļas, sodot viņu ar naudas sodu 500
euro un atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 1 gadu, un lēmums ir stājies spēkā. Apstāklis, ka Tālivaldis Apse Ventspils tiesā iesniedzis
pieteikumu par lietas Nr. PC 249126 ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, tiesneša ieskatā, nebija pamats tiesvedības apturēšanai
izskatāmajā lietā. Tāpat tiesnesis norādījis, ka /pers. D/ nav apstrīdējis arī Ventspils tiesas 2016.gada 1.novembra spriedumā administratīvā pārkāpuma
lietā Nr. 1401016516 norādīto, ka nedaudz pieskāries automašīnai, bet nav apstājies, jo sapratis, ka nekādi nopietni bojājumi netika nodarīti. Arī no
/pers. I/ rakstveida paskaidrojumiem secināms, ka automašīnas Audi vadītājs izdarījis divus triecienus un uz signāliem apstāties nav reaģējis. Tiesnesis
atsaucies uz Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu EZ 320311, ar kuru abām automašīnām konstatēti atdurstieņa skrāpējumi un kuru
parakstījuši abi ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie vadītāji – /pers. D/ un /pers. I/, kā arī Valsts policijas darbiniece Anita Mieze.
Spriedumā norādīts, ka lietas materiālos esošā 2014.gada 18.augusta transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr. NB 343073 kopija
(lietas 21., 22.lapa), apstiprina /pers. D/ konstatēto alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā. Pārkāpējs protokolu ir parakstījis, piekrītot pārbaudes
rezultātiem. Arī tiesas sēdē pārkāpējs nav apstrīdējis, ka pēc negadījuma izdzēris ap 200 gramiem degvīna. Tādejādi tiesai nav radušās šaubas, ka /pers.
D/ protokolā norādītajā laikā un vietā vadījis transportlīdzekli un pēc izraisītā ceļu satiksmes negadījuma lietojis alkoholiskos dzērienus.
Nosakot sodu, tiesa vadījusies no Latvijas APK 32.panta, ņēmusi vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus, un /pers. D/ atzinusi par vainīgu 149.15 panta septītajā daļā paredzēta administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un sodījusi ar naudas sodu 1200 euro, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.
Par Spriedumu /pers. D/iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā norādījis, ka Ventspils tiesas spriedumu uzskata par nelikumīgu un neatbilstošu lietā
konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.
/pers. D/ norāda, ka savu iebildumu celšanai pieteicis lūgumu aicināt uz tiesas sēdi cietušo /pers. I/. Neaicinot minēto personu uz tiesas sēdi,
nedodot iespēju uzdot jautājumus šai personai nevienā no tiesas sēdēm un procesiem, kā arī procesā iestādē, nedodot iespēju pārbaudīt pierādījumus,
kas nolasīti citā tiesas procesā, tiesa nav ievērojusi Latvijas APK 243. 1 panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumu un liegusi iespēju pierādīt: ka persona
nav izdarījusi Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 16 panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu, kur primāri jākonstatē ceļu satiksmes negadījuma
esamība, kas saistīta ar zaudējuma nodarīšanu citas personas mantai, tas ir, mantas bojāšana vai miesas bojājumu nodarīšana un tiešā cēloņsakarība; ka
vainojamai persona bija tieši zināms, ka tā bojājusi citas personas mantu, kas uzliek tai pienākumu nelietot alkoholiskos dzērienus līdz pārbaudes
veikšanai vai atbrīvošanas no tās; ka ir jākonstatē alkohola lietošanas fakts un reibuma pakāpe. Ventspils tiesa 2017.gada 31.janvāra spriedumā
konstatējusi, ka sadursme izraisīta 2016.gada 5.oktobrī, bet atsaucas uz alkohola pārbaudes rezultātiem, kuri veikti 2014.gada 18.augustā un fiksēti
pārbaudes protokolā Nr. NB 343073, tas ir, divus gadus pirms administratīvā pārkāpuma it kā izdarīšanas. /pers. D/ apgalvo, ka nekad nevienā no
saviem nopratināšanas protokoliem nav norādījis, ka viņa automašīnai būtu radušies kādi jauni bojājumi 2016.gada 5.oktobrī ap plkst.20:40 pēc
brauciena pa Kuldīgas -Ventspils šoseju.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka uz lietas izskatīšanas brīdi bija iesniedzis pieteikumu Ventspils tiesā par 2016.gada 6.oktobra Valsts policijas
Kurzemes reģiona pārvaldes lēmuma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, norādot, ka radušās šaubas par /pers. I/ piederošā transportlīdzekļa
bojāšanas faktu 2016.gada 5.oktobrī pie lēmumā norādītajiem apstākļiem un liecībām par transportlīdzekļu kustības trajektorijām.
/pers. D/ uzskata, ka pirmās instances tiesa nav norādījusi uz pierādījumiem, kuri apliecina faktu, ka viņa vadītais transportlīdzeklis ir nodarījis ceļu
satiksmes negadījuma protokolā fiksētos bojājumus transportlīdzeklim BMW X5, un vai pie nodibinātās transportlīdzekļu kustības trajektorijas to būtu
bijis iespējams nodarīt.
Sūdzības iesniedzējs vērš uzmanību, ka /pers. I/ nav norādījis, ka būtu jutis sitienus tieši pa savas automašīnas aizmugurējā atdures stieņa labo malu
slīdē, lai veidotos skrāpējuma pēdas labā stūrī. Ventspils tiesa formāli vadījusies no ceļu satiksmes negadījuma protokola (shēmas), nepārbaudot tajā
ietvertās informācijas būtību.
Papildus minētajam /pers. D/ uzskata, ka tiesa lietas iztiesāšanas laikā nepamatoti vērtējusi 2017.gada 31.janvāra pieteikumu, kas iesniegts saskaņā
ar Latvijas APK 289. 24 panta nosacījumiem, jo pieteikuma izskatīšana un tajā ietverto faktu izvērtēšana ir tās personas kompetencē, kurai iestādē
pieteikums tiks nodots izskatīšanai.
/pers. D/ lūdz lietu izskatīt mutvārdu procesā, uz tiesas sēdi liecību sniegšanai aicināt /pers. I/ un atcelt Ventspils tiesas 2017.gada 31.janvāra
spriedumu pilnībā, taisīt lietā jaunu nolēmumu un izbeigt administratīvo lietvedību (lietas 87.- 90.lapa).
Kurzemes apgabaltiesa 2017.gada 31.martā pieņēma lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu administratīvā pārkāpuma lietā
Nr.140002117 sakarā ar /pers. D/ sūdzību par Ventspils tiesas 2017.gada 31.janvāra spriedumu un tiesvedības apturēšanu līdz brīdim, kad stāsies
spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 249126.
Ar Kurzemes apgabaltiesas 2017.gada 31.marta lēmumu atjaunota tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā Nr.140002117 un tā nozīmēta
izskatīšanai rakstveida procesā, atzīstot, ka lietu iespējams izlemt pēc tajā esošajiem materiāliem.
Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma un iesniegtās sūdzības pamatojumu, Kurzemes apgabaltiesa atzīst, ka Ventspils
tiesas 2017.gada 31.janvāra spriedums atstājams negrozīts, bet /pers. D/ apelācijas sūdzība noraidāma.
Atbilstoši Latvijas APK 7.panta pirmajai daļai nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma
pamata un likumā noteiktajā kartībā. Minētā panta otrajā daļā ir noteikts, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot
likumību.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā
procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,
lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Kā pierādījumus var
izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.
Tiesa secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem likumības ievērošanas nodrošināšanā, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana. Tikai
uz likumā noteiktajā kartībā iegūtiem pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības esamību tās personas
darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.
/pers. D/ apelācijas sūdzībā izteicis lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā un uz tiesas sēdi liecību sniegšanai aicināt /pers. I/.
Latvijas APK 289. 21 panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā. Tiesa pēc savas iniciatīvas var
pieņemt lēmumu par apelācijas sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē.
Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, apelācijas sūdzības argumentus un tajā izteiktos lūgumus, apelācijas instances tiesa atzīst, ka
nav konstatējams pamats apelācijas sūdzības izskatīšanai tiesas sēdē, jo lietā iegūto ziņu apjoms ir pietiekamas, lai apelācijas sūdzību izlemtu pēc lietā
esošajiem materiāliem, tas ir, rakstveida procesā, līdz ar to abi /pers. D/ pieteiktie lūgumi ir noraidāmi.
Apelācijas instances tiesa atzīst par pamatotu /pers. D/ apelācijas sūdzībā izteikto iebildumu pirmās instances tiesai sakarā ar viņa lūguma par
tiesvedības apturēšanu lietā noraidīšanu.
Kā redzams no /pers. D/ iesniegtās apelācijas sūdzības, 2017.gada 31.janvāra pieteikuma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 249126 un Tiesu
informācijas sistēmā reģistrētajām ziņām, tad 2017.gada 31.janvārī - dienā, kad pirmās instances tiesā izskatīja konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu,
/pers. D/ Ventspils tiesā iesniedza pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 249126.
Atbilstoši Latvijas APK 289. 11 panta otrās daļas 1.punktā noteiktajam, tiesa aptur tiesvedību, ja lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav
izlemta cita lieta tiesā vai iestādē. Tiesvedību aptur līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums vai spriedums attiecīgajā lietā.
Iepazīstoties ar apelācijas sūdzību, Kurzemes apgabaltiesa 2017.gada 31.martā pieņēma lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu
administratīvā pārkāpuma lietā Nr.140002117 sakarā ar /pers. D/ sūdzību par Ventspils tiesas 2017.gada 31.janvāra spriedumu un tiesvedības
apturēšanu, jo atzina, ka administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 249126 noskaidrotajiem faktiskajiem apstākļiem ir būtiska nozīme pareizā un objektīvā
administratīvā pārkāpuma lietas Nr.140002117 izlemšanā un secināja, ka nav iespējama administratīvā pārkāpuma lietas Nr.140002117 izskatīšana,
kamēr nav stājies spēkā galīgais nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 249126.
Ar Kurzemes apgabaltiesas 2017.gada 31.marta lēmumu atjaunota tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā Nr.140002117, jo Ventspils tiesas
2017.gada 7.marta lēmums, ar kuru noraidīts /pers. D/ pieteikums par administratīvās pārkāpuma lietas atjaunošanu un Valsts policijas Kurzemes reģiona
pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas 2016.gada 6.oktobra lēmuma Nr.PC 249126 atcelšanu sakarā ar
jaunatklātiem apstākļiem, ir stājies spēkā 2017.gada 18.martā.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka, noraidot lūgumu par cietušā /pers. I/ uzklausīšanu tiesas sēdē un liecību pārbaudi mutvārdos, tiek liegtas pārkāpēja
tiesības uz taisnīgu un objektīvu lietā nozīmīgu faktu noskaidrošanu.
Iepazīstoties ar lietas materiāliem, apelācijas instances tiesa nekonstatē, ka /pers. I/ atbilstoši Latvijas APK 261.pantā noteiktajai kārtībai ar
lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta vai rezolūcijas veidā būtu atzīts par cietušo izskatāmajā lietā, kā to norāda sūdzības iesniedzējs. No lietai
pievienoto materiālu Nr.140016516, kurā izbeigta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. D/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc
Latvijas APK 149. 15 panta trešās daļas, kopijām redzams, ka ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu nav, /pers. I/ kā negadījumā iesaistītais
transportlīdzekļa vadītājs sniedzis paskaidrojumu policijai un lietas izskatīšanā tiesā nopratināts liecinieka statusā.
No 2016.gada 5.oktobra /pers. I/ paskaidrojuma izriet, ka 2016.gada 5.oktobrī ap plkst.20:40, vadot transportlīdzekli BMW X5, reģistrācijas
numurs /reģistrācijas numurs/, Ventspils novadā pa autoceļu P108 (Ventspils - Kuldīga), virzienā no Lečiem uz Ventspili, pamanījis, ka aiz viņa brauc
vieglā automašīna un distance starp abām automašīnām ir ļoti maza, pēkšņi viņš sajutis sitienu, pēc tam vēl vienu, tad sapratis, ka aizmugurē esošais
transportlīdzeklis izraisījis sadursmi ar viņa vadīto transportlīdzekli. Pēc tam, kad aizmugurē esošais transportlīdzeklis viņu apdzinis un turpinājis ceļu, viņš
piefiksējis transportlīdzekļa Audi 100 reģistrācijas numuru – /reģistrācijas numurs/, pa ceļam par negadījumu paziņojis policijai un sekojis
transportlīdzeklim Audi 100 līdz Ventspilij, kur pie ēkas Zvaigžņu ielā Nr.15 transportlīdzeklis Audi 100 apstājies, un pie transportlīdzekļa Audi 100
piebraukuši policijas darbinieki.
No lietas materiāliem pievienotā Ventspils tiesas 2016.gada 1.novembra sprieduma lietā Nr.140016516 redzams, ka /pers. I/ kā liecinieks,
būdams brīdināts par atbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, liecinājis, ka 5.oktobrī ap plkst.20:30 ar savu automašīnu BMW izbraucis no
Lečiem. Pa ceļam sajutis divus triecienus un sapratis, ka to izdarījusi garām braucošā automašīna Audi. Šīs automašīnas vadītājs uz signāliem apstāties
nav reaģējis, tāpēc viņam sekojis, un par notikušo negadījumu ziņojis arī policijai. Uz Zvaigžņu ielas automašīna iebraukusi pie autocentra un apstājusies,
un vadītājs, tas bijis /pers. D/, uzreiz izkāpis un aizskrējis aiz mājas stūra. Kad viņš atgriezies, viņam rokās redzējis nepilnu degvīna pudeli. /pers. D/
iesēdies atpakaļ automašīnā un izkāpis, kad ieradusies policija. Tad redzējis, ka /pers. D/ iedzer no pudeles.
Apelācijas instances tiesas ieskatā liecinieks /pers. I/ lietā ir sniedzis detalizētus paskaidrojumus, par notikušā apstākļiem liecinājis arī tiesā
administratīvā pārkāpuma lietā Nr.140016516, kur /pers. D/ bija iespēja uzdot jautājumus. /pers. I/ paskaidrojumus apstiprina arī lietai pievienotie Valsts
Policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas inspektoru Anitas Miezes, Arta
Stalaža, Edija Vaitkusa un Gata Putniņa ziņojumi, kā arī Kārtības policijas nodaļas inspektoru Sinras Krūmiņas un Artūra Reinšmita ziņojumi. Iegūtās
ziņas ir pietiekamas, lai konstatētu 2016.gada 5.oktobrī notikušo transportlīdzekļa bojāšanas faktu ceļu satiksmē un vērtētu /pers. D/ atbildību.
Savukārt no Ventspils tiesas 2016.gada 1.novembra spriedumā pie administratīvās atbildības saucamās personas /pers. D/ paskaidrojumiem izriet,
ka, pa ceļam braucot, pie Lečiem nedaudz pieskāries kādai automašīnai BMW, taču nav apstājies, jo sapratis, ka nekādi nopietni bojājumi netika
nodarīti. Iebraucot pilsētā, apstājies pie veikala, piebraucis arī BMW. Tā kā vajadzējis nokārtot dabiskās vajadzības, aizgājis aiz veikala, līdzi paņemot
arī degvīna pudeli, tad iedzēris un devies atpakaļ uz automašīnu, kur atradies līdz ieradušies policijas darbinieki un veikuši alkohola pārbaudi.
Sākotnējā paskaidrojumā 2016.gada 5.oktobrī policijai /pers. D/ norādījis, ka notikuma dienā ap plkst.20:00 sēdies pie savas automašīnas stūres
un braucis uz Zlēkām, pie Lečiem uz Kuldīgas šosejas ievērojis automašīnu BMW, kura sekojusi un pēc tam nobloķējusi ceļu. Kad piebraucis pie
veikala “Ruuki”, kur domājis, ka var uzpildīt degvielu, atbraukusi policija. Sadursmi ar BMW nav jutis.
No Ventspils tiesas 2017.gada 31.janvāra sprieduma redzams, ka /pers. D/ savu vainu neatzīst, paskaidrojis, ka 2016.gada 5.oktobrī, braucot pa
Ventspils – Kuldīgas ceļu un klausoties skaļu mūziku, nav sapratis, vai pieskāries kādai priekšā braucošai automašīnai BMW. Nav apstājies, apdzinis
automašīnu BMW un braucis tālāk. Pie veikala apstājies, lai nokārtotu dabiskās vajadzības, pēc tam iedzēris ap 200 gramiem degvīna līdz ieradušies
policijas darbinieki.
No 2016.gada 5.oktobra transportlīdzekļu apskates protokoliem redzams, ka transportlīdzeklim Audi 100 bojāts priekšējais atdurstienis no
brauktuves kreisajā pusē, savukārt BMW X5 bojāts aizmugurējais atdurstienis no brauktuves labajā pusē. Arī 2016.gada 5.oktobra Ceļu satiksmes
negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr.EZ 320311 fiksēts, ka Audi 100 konstatēts transportlīdzekļa bojājums priekšējā atdurstienī, savukārt BMW X5
konstatēts transportlīdzekļa bojājums aizmugurējā atdurstienī.
2016.gada 5.oktobra Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols Nr.EZ 320311 sastādīts /pers. D/ un /pers. I/ klātbūtnē. /pers. D/ ar to
iepazinies un piekritis, arī /pers. I/ apstiprinājis norādītās ziņas, abi protokolu parakstījuši.
Ar 2016.gada 6.oktobra Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 249126 /pers. D/ saukts pie
administratīvās atbildības un sodīts pēc Latvijas APK 149. 16 panta piektās daļas, 149.8 panta divdesmit septītās daļas, 149.24 panta otrās daļas par to,
ka 2016.gada 5.oktobrī plkst.20.40 Ventspils novada Vārves pagastā pa autoceļu P108 (Ventspils - Kuldīga), virzienā no Lečiem uz Ventspili vadīja
transportlīdzekli Audi 100, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/un neizvēlējās drošu braukšanas distanci ar priekšā braucošo transportlīdzekli
BMW X5, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kā rezultātā notika sadursme un pēc izraisītā ceļu satiksmes negadījuma aizbrauca no notikuma
vietas, pārkāpjot noteikto kārtību. Kā arī transportlīdzeklim nebija veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Lēmums nav
pārsūdzēts un tas stājies spēkā, no kā secināms, ka /pers. D/ piekritis lēmumā konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem, tai skaitā par ceļu satiksmes
negadījuma izraisīšanu. Tikai 2017.gada 31.janvārī /reģistrācijas numurs/ Ventspils tiesā iesniedzis pieteikumu par minētā lēmuma atcelšanu sakarā ar
jaunatklātiem apstākļiem, kas ar Ventspils tiesas 2017.gada 7.marta lēmumu noraidīts.
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka minētie pierādījumi apstiprina, ka /pers. D/ vadītais transportlīdzeklis Audi 100 administratīvā pārkāpuma
protokolā norādītajā laikā un vietā izraisīja sadursmi ar /pers. I/ vadīto transportlīdzekli BMW X5, nodarot tam apskates protokolā fiksētos bojājumus,
pēc kā /pers. D/ aizbrauca no negadījuma vietas.
Fakts, ka pārkāpējs savu vainu neatzīst un sniedz pretrunīgus paskaidrojumus par notikušo sadursmi, liecina par mēģinājumu izvairīties no
administratīvās atbildības par izdarīto pārkāpumu.
Attiecībā par apelācijas sūdzībā izteikto iebildumu, ka izskatāmajā lietā spriedums pamatots ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti, nolasot tos citā tiesas
procesā, tiesa norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolam PC 249345 pievienots lēmums par administratīvās lietvedības uzsākšanu Nr.612,
policijas darbinieku ziņojumi, Ventspils tiesas 2016.gada 1.novembra spriedums un pret /pers. D/ izbeigtās administratīvā pārkāpuma lietas
Nr.140016516 materiālu kopijas.
Minētie pierādījumi izskatāmajā administratīvā pārkāpuma lietā iegūti un nostiprināti likumā noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Latvijas APK
243.pantu atzīstami par ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem administratīvā pārkāpuma fakta konstatēšanai un citu apstākļu noskaidrošanai, kuriem ir
nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Pirmās instances tiesas spriedumā norādīts, ka lietas materiālos esošā 2014.gada 18.augusta transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola
Nr.NB 343073 kopija apliecina /pers. D/ konstatēto alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā. /pers. D/ apelācijas sūdzībā vērš uzmanību, ka tiesa,
konstatējot administratīvo pārkāpumu 2016.gada 5.oktobrī, nepamatoti atsaukusies uz alkohola koncentrācijas pārbaudes rezultātiem, kuri veikti
2014.gada 18.augustā, tas ir, divus gadus pirms izraisītās sadursmes izskatāmajā lietā.
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ieviesusies acīmredzama pārrakstīšanās kļūda attiecībā uz norādīto
transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.NB 343073 sastādīšanas datumu. Tiesnesis pareizi atsaucies uz lietas 21., 22.lapā esošo
transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.NB 343073 un alkometra izdruku kopijām, no kurām redzams, ka pārbaude tika veikta notikuma
dienā – 2016.gada 5.oktobrī, administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas vietā, transportlīdzekļa Audi 100 vadītājam /pers. D/. Līdz ar to nav
pamata apšaubīt minētā pierādījuma attiecināmību uz konkrēto pārkāpumu. Pārkāpējs ar savu parakstu apliecinājis, ka piekrīt pārbaudes rezultātiem, bez
tam alkohola lietošanas faktu apstiprina arī Valsts policijas darbinieku Edija Vaitkusa un Gata Putniņa ziņojumi, Ventspils tiesas 2016.gada 1.novembra
spriedumā konstatētās ziņas, arī no pirmās instances tiesas 2017.gada 31.janvāra sprieduma redzams, ka /pers. D/ nenoliedz, ka pēc apstāšanās pie
veikala ir iedzēris ap 200 gramiem degvīna.
Apelācijas instances tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka /pers. D/ lietoja alkoholiskos dzērienus pēc ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanas līdz
reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai.
Apelācijas sūdzībā /pers. D/ norāda uz /pers. I/ 2017.gada 31.janvārī veikto atlīdzības samaksu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojam
un tā saistību ar transportlīdzekļa bojājumu, kas konstatēts izskatāmajā lietā.
Izskatot pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 249126, Ventspils tiesa
2017.gada 7.marta lēmumā norādījusi, ka nav objektīvi apstiprinājies /pers. D/ norādītais par 2017.gada 31.janvārī no /pers. I/ saņemto informāciju,
konkrēti – ka /pers. I/ neesot pārliecināts, ka viņa automašīnai BMW X5 konstatētā svītra radusies tieši 2016.gada 5.oktobrī, neizslēdzot iespēju, ka to
varējis gūt pie citiem apstākļiem.
Apelācijas instances tiesa pievienojas Ventspils tiesas lēmumā norādītajam, ka šādi paskaidrojumi ir pretrunā lietā iepriekš noskaidrotajiem un
pārbaudītajiem pierādījumiem par transportlīdzekļiem konstatētajiem bojājumiem un to iegūšanas apstākļiem, tajā skaitā /pers. I/ iepriekš sniegtajām
liecībām policijā un tiesā. Minētās ziņas /pers. D/ pamatojis ar pieteikumam administratīvā pārkāpuma lietā PC 249126 pievienoto Maksājuma uzdevuma
Nr.429.5 kopiju, no kura redzams, ka /pers. I/ veicis maksājumu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojam, norādīts - lieta Nr.T-4 10/2016,
/pers. D/. Tiesa pamatoti atzinusi, ka pieteikumam pievienotā maksājuma uzdevuma kopija nesatur informāciju, kādu iemeslu dēļ un par ko /pers. I/ veicis
maksājumu, līdz ar to maksājuma uzdevuma kopija nevar tikt atzīta par pierādījumu, kas izslēgtu administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktu. Citu
pierādījumu, kas apstiprinātu maksājuma uzdevuma saistību ar izskatāmajā lietā konstatēto pārkāpumu, lietā nav iesniegti.
Turklāt tiesa nevar piekrist apelācijas sūdzībā norādītajam, ka pirmās instances tiesa 2017.gada 31.janvāra spriedumā ir vērtējusi /pers. D/
pieteikumā par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ietvertos faktus.
Ventspils tiesas 2017.gada 31.janvāra spriedumā vienīgā atsauce uz minēto pieteikumu ir saistībā ar lūguma par tiesvedības apturēšanu
noraidīšanu. Tiesnesis norādījis, ka pieteikuma sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem iesniegšana, viņaprāt, neuzliek par pienākumu apturēt tiesvedību
izskatāmajā lietā. Līdz ar to šāds sūdzības iesniedzēja iebildums atzīstams par nepamatotu.
Izvērtējot lietā esošos pierādījumus ir pamats konstatēt, ka /pers. D/ ir lietojis alkoholiskos dzērienus pēc satiksmes negadījuma līdz pārbaudei, kas
nosaka alkohola koncentrāciju asinīs, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā, tādējādi pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 27.panta sestajā daļā
noteiktās prasības, /pers. D/ ir vainīgs minētā pārkāpuma izdarīšanā, par ko arī sodāms.
Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa atbilstoši Latvijas APK 243.pantā noteiktajam ir pareizi novērtējusi pierādījumus,
pamatoti konstatējusi /pers. D/ vainu Latvijas APK 149. 15 panta septītajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Nosakot sodu, tiesa
vadījusies no Latvijas APK 32.panta, ņēmusi vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību
mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus un pamatoti sodījusi /pers. D/ ar naudas sodu 1200 euro, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem
gadiem. Tiesas vērtējumā piemērotais sods ir samērīgs un atbilstošs izdarītajam pārkāpumam un Latvijas APK 22.pantā nostiprinātajam soda mērķim.
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar LAPK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.22 pantu, tiesa
no s pri e da
Ventspils tiesas 2017.gada 31.janvāra spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. D/ sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams.
Spriedums sastādīts un pieejams no 2017.gada 28.aprīļa.
Tiesnesis - referents D.Aktumanis
Tiesnese S.Mertena
Tiesnesis K.Līcis