Court fully allows small claims suit for unpaid loan principal, interest, penalty, and state fees against debtor.

Lieta Nr. C39119616

C-0318-17/7

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2017.gada 10.februārī

Valmieras rajona tiesa, tiesnesis Didzis Līdacis, rakstveida procesā izskatīja civillietu, SIA “PlusPlus Baltic Re maza apmēra prasību par naudas

piedziņu no /pers. B/.

Aprakstošā daļa.

[1] Prasītājs SIA “PlusPlus Baltic Re” (turpmāk prasītājs) cēla tiesā maza apmēra prasību piedzīt no atbildētāja /pers. B/ (turpmāk atbildētājs) par

labu prasītājam nesamaksāto aizdevuma pamatsummu 811,05 EUR, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 60,90 EUR, likumiskos procentus

262,68 EUR, līgumsodu 81,10 EUR un tiesas izdevumus, noteikt prasītājam tiesības par laiku no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma

izpildei saņemt likumiskos procentus – 6% gadā, no kopējā parāda summas.

[1.1] Prasības pieteikumā (l.l.4-8) norādīts, ka prasības priekšmets ir aizdevuma atdošana. Prasības summas aprēķins: a) galvenais parāds –

811,05 EUR; b) procenti 323,58 EUR; c) līgumsods 81,10 EUR.

[1.2] 07.05.2007. starp Atbildētāju un AS “GE Money Bank” tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.298 (turpmāk Līgums), atbilstoši kuram AS

“GE Money Bank” piešķīra Atbildētājām aizdevumu 850,00 LVL / 1209,44 EUR apmērā. Līguma 1.1.punkts nosaka ikmēneša procentu likmi par

aizdevuma lietošanu 20% gadā no izmantotās, bet nesamaksātās summas.

[1.3] 2013.gada 23.augustā starp AS “GE Money Bank” un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā noslēgts cesijas līgums - AS

“GE Money Bank” cedēja (nodeva) PlusPlus Baltic OU filiālei un PlusPlus Baltic OU filiāle pieņēma no Aizdevuma līguma izrietošas prasījumu tiesības.

Atbildētājs par Cesijas līguma noslēgšanu tika informēts 2014.gada 25.februārī. Atbildētāja parāds uz cesijas noslēgšanas dienu (23.08.2013) ir 1404,18

EUR.

[1.4] 2015.gada 2.aprīlī Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā noslēdza Cesijas līgumu ar SIA “PlusPlus Baltic Re”, saskaņā ar

kuru prasījuma tiesības tika nodotas prasītājam. Atbildētājs par Cesijas līguma noslēgšanu tika informēts 2015.gada 7.aprīlī. Atbildētāja parāds uz cesijas

noslēgšanas dienu (02.04.2015) ir 1404,18 EUR.

[1.5] Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu, ir aprēķinājis līguma nokavējuma procentus no līguma beigu datuma 07.05.2009. līdz

prasības sagatavošanai 01.12.2016. 262,68 EUR apmērā.

[1.6] Kopš Cesijas līguma noslēgšanas Atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu. Saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem, aprēķinātais līgumsods

2014.gada 1.janvārī tika samazināts līdz tas sasniedza ne vairāk kā 10% no pamatsummas.

[1.7] Atbildētājs kopš tika noslēgts cesijas līgums nav interesējies par savām parāda saistībām un uz sūtītajām vēstulēm nav sniedzis atbildes vai

iebildumus. Nav saņemts neviens maksājums.

[1.8] Prasītājs un atbildētājs nav izmantojis mediāciju strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā. Prasītājs nepiekrīt izmantot mediāciju strīda risināšanai.

[2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi. Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, uzskata, ka

paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai šajā lietā.

[3] Puses nav lūgušas uzklausīšanu tiesas sēdē. Pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt

tiesas kancelejā, un par to, ka iepriekš minētais datums ir uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu, paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Motīvu daļa.

[4] Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, atzīst, ka prasība ir

apmierināma pilnīgi.

[5] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[5.1] Tiesa konstatē, ka prasības pieteikums atbildētājam ir nosūtīts uz deklarēto adresi. Tādejādi atzīstams, ka atbildētājam ir paziņots par

prasības pieteikuma saturu.

[5.2] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav apstrīdējusi

prasības pieteikumā norādītos apstākļus, kā arī nav cēlusi pretprasību. Tādejādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājai ir iebildumi pret prasības

pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

[6] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2007.gada 7.maijā AS “Baltic Trust Bank” (pēc nosaukuma maiņas AS “GE Money Bank”) kā banka un

atbildētāja aizņēmēja noslēdza Patēriņa kredīta līgumu Nr.298 (turpmāk Aizdevuma līgums) (l.l.11). Puses vienojās, ka banka izsniedz aizņēmējam

aizdevumu Ls 850,00, nosakot atmaksas termiņu – 2009.gada 20.maijs. Puses vienojās par aizdevuma lietošanas procentiem – 20% gadā.

[7] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2013.gada 23.augustā AS “Ge Money Bank” kā cedents un Ārvalstu komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle

Latvijā kā cesionārs noslēdza Cesijas līgumu Nr.2 (l.l.12). Puses vienojās, ka cedents cedē cesionāram un cesionārs pieņem prasījumus, kas radušies

cedenta veiktās komercdarbības rezultātā. Cedents ir nodevis cesionāram prasījumus pret atbildētāju (l.l.13).

[7.1] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka Ārvalstu komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā 2014.gada 24.janvārī sastādījusi paziņojumu

atbildētājam par iespēju dzēst saistības (l.l.14) un nosūtījis to atbildētājam (l.l.15).

[8] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2015.gada 2.aprīlī Ārvalstu komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā kā cedents un prasītājs kā cesionārs

noslēdza Cesijas līgumu (l.l.17). Puses vienojās, ka cedents cedē un cesionārs pieņem prasījumus, kas radušies cedenta veiktās komercdarbības

rezultātā. Cedents ir nodevis cesionāram prasījumus pret atbildētāju (l.l.18).

[8.1] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs ir paziņojis atbildētājam par iepriekš minēto Cesijas līgumu (l.l.19-25).

[9] Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai

kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Atbilstoši Civillikuma 1801.pantam cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju

kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru) var noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga,

un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka iepriekš minētie cesijas līgumi ir saistoši atbildētājam.

[10] Tiesai nav pamata apšaubīt AS “GE Money Bank” apliecinājumu, ka atbildētājam 2012.gada 28.decembrī ir nosūtīta atgādinājuma vēstule

par parāda esamību (l.l.28), jo atbildētāja iepriekš minēto nav apstrīdējusi.

[11] Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus

[11.1] Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 811,05 EUR (turpmāk galvenais parāds). Tiesai

nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja nav samaksājusi prasītājam galveno parādu. Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa

vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Atbildētāja iebildumus pret galvenā parāda apmēru un aprēķina kārtību nav cēlusi. Tiesai nav pamata

apšaubīt galvenā parāda apmēru. Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenams galvenais parāds 811,05 EUR.

[11.2] Prasītājs ir aprēķinājis (l.l.26) un lūdz piedzīt no atbildētājas neatmaksātos procentus par aizdevuma lietošanu 60,90 EUR, kas aprēķināti

līdz 2008.gada 7.martam.

[11.2.1] Civillikuma 1946.panta izpratnē procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks pielaidis

nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

[11.2.2] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka puses Aizdevuma līgumā ir vienojušas par procentu apmēru un to aprēķina kārtību. Atbildētāja iebildumus

pret procentu aprēķina kārtību un to apmēru nav cēlusi. Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami līgumiskie procenti 60,90 EUR.

[11.3] Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus 262,68 EUR par laika periodu no 2009.gada 7.maija līdz

2016.gada 1.decembrim.

[11.3.1] Civillikuma 1946.panta izpratnē procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks pielaidis

nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

[11.3.2] Civillikuma 1759.panta pirmajā punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma

1765.panta otro daļu, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās

patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

[11.3.3] Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret likumisko procentu aprēķinu un apmēru. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto likumisko

procentu aprēķinu. Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie procenti 262,68 EUR.

[11.4] Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 81,10 EUR.

[11.4.1] Tiesa konstatē, ka Aizdevuma līgums tika noslēgts 2007.gada 7.maijā, t.i., līdz 2013.gada 31.decembrim. Civillikuma 3.pantā noteikts, ka

katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau

iegūtās tiesības. Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim), līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Tiesa uzskata, ka prasītāja tiesības aprēķināt un

pieprasīt no atbildētāja līgumsodu ir radusies laika periodā, ka bija spēkā iepriekš minētā Civillikuma 1716.panta redakcija. Tādejādi tiesai šajā lietā ir

jāizvērtē vai prasītāja līgumsods ir saprātīgā apmērā, vai tas nav pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai

maksājumu, par kura samaksas kavējumu tiek aprēķināts līgumsods.

[11.4.2] Atbildētāja iebildumus pret līgumsoda apmēru un tā aprēķina kārtību nav cēlusi. Tiesa uzskata, ka prasītāja aprēķinātais līgumsods, kas

nepārsniedz 10% apmēru no galvenā parāda, nav pārmērīgs attiecībā pret galveno parādu un atbildētāja pieļautu saistību izpildes nokavējumu. Tādejādi

no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams līgumsods 81,10 EUR.

[11.5] Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu, atbildētāja ir atzīstama par patērētāju. Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 6.panta vienpadsmitajā daļā noteikts, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja

noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos

netaisnīgos noteikumus. Atbildētāja iebildumus pret Aizdevuma līguma noteikumiem, kas pamato prasību, nav cēlusi. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka

noslēgtā Aizdevuma līguma noteikumi, kas pamato prasījumu, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.pantu, būtu atzīstami par netaisnīgiem

līguma noteikumiem.

[11.6] Tiesa secina, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenams galvenais parāds 811,05 EUR, un procenti 323,58 EUR (līgumiskie

procenti 60,90 EUR + likumiskie procenti 262,68 EUR = procenti 323,58 EUR) un līgumsods 81,10 EUR.

[11.7] Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu

un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

[11.7.1] Tiesa, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, atzīst prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda no sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas,

kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādejādi procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā

galvenā parāda apmēru.

[11.8] Tā kā prasība tiek apmierināta pilnīgi, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama

valsts nodeva 182,36 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa.

Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 190., 193., 195. un 204.1, 250.25pantu,

n o s p r i e d a:

1. Prasību pilnīgi apmierināt.

1. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese A/, par labu SIA “PlusPlus Baltic Re”,

reģ.Nr.40103739704, juridiskā adrese: Gunāra Astras iela 1C, Rīga, LV-1084, 1402,79 EUR (viens tūkstotis četri simti divi euro, 79

euro centi), kas sastāv no galvenā parāda 811,05 EUR, procentiem 323,58 EUR, līgumsoda 81,10 EUR, valsts nodevas 182,36 EUR un

ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 4,70 EUR. Samaksu veikt: kredītiestādes nosaukums - AS “Swedbank”, konta numurs /konta

numurs/.

2. Noteikt SIA “PlusPlus Baltic Re”, reģ.Nr.40103739704, juridiskā adrese: Gunāra Astras iela 1C, Rīga, LV-1084, tiesības saņemt

no /pers. B/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese A/, likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no

piedzītā, bet neatmaksātā, galvenā parāda no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz

sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs piedzītā, bet neatmaksātā, galvenā parāda apmēru. Samaksu

veikt: kredītiestādes nosaukums - AS “Swedbank”, konta numurs /konta numurs/.

2. Noteikt labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.

3. Lietas dalībnieki spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma – 2017.gada 10.februāris, apelācijas

kārtībā Vidzemes apgabaltiesā, ja pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas

nepareizas izspriešanas, ja pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, ja

pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko

novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, iesniedzot apelācijas sūdzību Valmieras rajona tiesā.

Tiesnesis: D.Līdacis