Court dismisses appeal against speeding fine, upholding police decision to fine vehicle owner.

Lietas arhīva Nr. 1A-1178-19/6

ECLI:LV:RIRT:2019:1025.1A33117819.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 25.oktobrī

Rīgas rajona tiesa,

tiesnese K.Evertovska

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes (turpmāk arī

– Iestāde) 2019.gada 15.jūlija lēmumu Nr. 20/3/3-1356.

Aprakstošā daļa

[1 ] 2019.gada 31.maijā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Fotoradaru nodaļa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr. GA13668112 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums)

par to, ka 2019.gada 29.aprīlī plkst.8.19 transportlīdzeklis BMW 318, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika vadīts Rīgā pa Krasta ielu

pie ēkas Nr.47 ar ātrumu 67 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar mērierīci GATSO sērijas Nr.17-43-023-850, ar

pieļaujamo kļūdu +3 km/h, ja transportlīdzekļa braukšanas ātrums ir lielāks par 100 km/h. Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu – 64

km/h. Atļautais braukšanas ātrums pārsniegts par 14 km/h. Netika ievērots Ceļu satiksmes noteikumu 101.punkts un izdarīts Latvijas APK 149. 8panta

ceturtajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums, par ko /pers. A/ piemērots naudas sods 40 euro apmērā.

[2] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, /pers. A/ (turpmāk arī - Sūdzības iesniedzēja) to pārsūdzēja Iestādē.

[3] Ar 2019.gada 15.jūlija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes (turpmāk - Iestāde) lēmumu

Nr.20/3/3-1356 (turpmāk arī – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts un iesniegtā sūdzība noraidīta.

Iestāde lēmumā norāda, ka Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma (turpmāk - CSL) 43.6panta otro daļu administratīvo sodu par pārkāpumu,

kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā

norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, - transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam).[..].

Pēc transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošās informācijas transportlīdzekļa BMW 318, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/ īpašniece ir /pers. A/.

2019.gada 31.maijā pieņemts Sākotnējais lēmums, ar kuru transportlīdzekļa BMW 318, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/

īpašniecei par Latvijas APK 149.8panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu tika piemērots naudas sods 40 euro.

2019.gada 11.jūnijā VP GKPP SDP tika saņemta /pers. A/ sūdzība par Sākotnējo lēmumu. /pers. A/ sūdzībā atreferē CSL 43.6panta otro daļu un

sesto daļu. /pers. A/ norāda, ka Vīnes 1968.gada 8.novembra konvencijas 37.panta pirmajā daļā noteikts, ka katram automobilim starptautiskā satiksmē

papildus reģistrācijas numuram aizmugurē jābūt tās valsts atšķirības zīmei, kurā tas reģistrēts. Savukārt Padomes 1998.gada 3.novembra Regula

Nr.2411/98 noteic, ka valsts atšķirības zīme ir iestrādāta tādā numura plāksnes modelī, kuram pašā kreisajā malā ir zila josla ar 12 dzeltenām zvaigznēm,

kas attēlo Eiropas karogu, kā arī reģistrācijas dalībvalsts pazīšanas zīme “reģistrācijas dalībvalsts pazīšanas zīme” ir latīņu alfabēta lielo burtu komplekts,

kas sastāv no viena līdz trim burtiem un norāda dalībvalsti, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts. Līdz ar to ir secināms, ka administratīvo sodu var piemērot

transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam, ja soda piemērotājam ir bijis tiesisks pamats secināt, ka pārkāpums izdarīts ar

transportlīdzekli, kas reģistrēts Latvijas valsts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. /pers. A/ norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolā -

lēmumā Nr.GA 13668112 ietvertais transportlīdzekļa fotoattēls ir nekvalitatīvs, proti, numura plāksne nav pilnībā nofiksējusies ar iekārtu, kā rezultātā

nav redzama valsts atšķirības zīme. Attiecīgi nav pamata prezumēt, ka transportlīdzeklis ir reģistrēts Latvijas valsts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts

reģistrā. Ņemot vērā minēto /pers. A/ lūdz atcelt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.GAl3668112, jo nav bijis administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Iestāde lēmumā norāda, ka CSL 43. 4pants noteic, ka noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Valsts policija ar šim nolūkam paredzētām

mērierīcēm.

Konkrētajā gadījumā atļautā braukšanas ātruma fiksēšanai tika izmantota autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīce GATSO RT4 (sērijas

Nr.17-43- 023-850). Minētai mērierīcei ir veikta verifikācija un tās faktisko derīgumu apliecina SIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”

2018.gada 12.jūnijā izsniegtais pirmreizējās verificēšanas sertifikāts Nr.E0720V18, kurā norādīts, ka konkrētais mērīšanas līdzeklis atzīts par derīgu no

2018.gada l. jūnija līdz 2019.gada 31.maijam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, iestāde secina, ka 2019.gada 29.aprīlī plkst.8.19 transportlīdzekļa BMW 318, ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, braukšanas ātrums fiksēts ar mērierīci GATSO RT4 (sērijas Nr.l7-43-023-850), kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām

prasībām. Mērījums veikts ar pārbaudītu, tehniskajām un juridiskajām prasībām atbilstošu mērīšanas līdzekli, un transportlīdzekļa braukšanas ātrums

noteikts atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, līdz ar to atzīstams par leģitīmu un faktiskajiem apstākļiem atbilstošu.

Saskaņā ar fotoradara GATSO RT4 sērijas lietošanas instrukciju, GATSO RT4 sērijas stacionārais fotoradars nosaka ātruma pārkāpumus

maksimāli četrām joslām. Kontrolsliekšņa moments ir uzstādīts katrai joslai atsevišķi un ir pielāgots, lai atpazītu tuvojošos vai attālinošos

transportlīdzekļus.

Pamatojoties uz ātruma mērīšanas iekārtas GATSO (fotoradara) tehniskajiem parametriem, ātruma mērīšanas sistēma GATSO nepārtraukti mēra

ātrumu un virzienu katram garāmbraucošam transportlīdzeklim. Pēc sistēmas instalēšanas, katrai braukšanas joslai tiek noteikta konkrēta un nemainīga

ātruma kontroles līnija. Transportlīdzeklis, kurš pārsniedz konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu, tiek fiksēts fotoattēlā brīdī, kad tas šķērso ātruma

kontroles līniju. Katrs ātruma mērīšanas iekārtas GATSO fiksētais attēls satur datu joslu ar faktisko un attiecīgo pierādījumu informāciju. Datu joslā par

fiksēto pārkāpumu tiek norādīts - fiksētā pārkāpuma izdarīšanas datums un laiks, braukšanas josla, fiksētais transportlīdzekļa braukšanas ātrums un

braukšanas virziens.

Lai nepieļautu prettiesisku lēmumu pieņemšanu un pārkāpumu neizdarījušas personas sodīšanu, pirms administratīvā pārkāpuma protokola -

lēmuma pieņemšanas, lai precīzi un nekļūdīgi noteiktu transportlīdzekli, kurš ir pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, pamatojoties uz ātruma mērīšanas

sistēmas instalēšanas datiem, tiek noteikts, kurš transportlīdzeklis ātruma mērīšanas sistēmas fiksētajā fotoattēlā šķērso ātruma kontroles līniju, kā arī tiek

veikta attēla datu joslas informācijas pārbaude.

Saskaņā ar stacionārās ātruma mērīšanas sistēmas GATSO mērījuma vietas pasi Nr.018/14 Rīgā, Krasta ielā pie ēkas Nr.47 atļautais braukšanas

ātrums ir 50 km/h un stacionārā ātruma kontroles mērierīce GATSO RT4 (sērijas Nr. 17-43-023- 850) nepārtraukti mēra ātrumu trīs braukšanas joslās,

transportlīdzekļiem kuri tuvojas fotoradaram.

Autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīces GATSO RT4 (sērijas Nr.l7-43-023-850) fiksētā attēla datu joslā norādīts, ka atļautā

braukšanas ātruma pārkāpums fiksēts 2019.gada 29.aprīlī plkst.8.19 transportlīdzeklim, kurš tuvojas ātruma kontroles ierīcei pa otro braukšanas joslu

(skaitot no ātruma mērīšanas iekārtas). Konkrētajā gadījumā kontrolei noteiktajā vietā atrodas transportlīdzeklis BMW 318, ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, kurš atrodas otrajā braukšanas joslā (skaitot no mērierīces) un tuvojas ātruma kontroles mērierīcei.

Iestāde izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas Nr.G13668112 materiālus, secina - ar administratīvā pārkāpuma lietā nostiprinātiem

pierādījumiem ir apstiprināts, ka braukšanas ātruma mērīšanas iekārtas GATSO RT4 (sērijas Nr. 17- 43-023-850) 2019.gada 29.aprīlī plkst.8.19,

Rīgā, Krasta ielā pie ēkas Nr.47 fiksētais ātrums 64 km/h (ņemot vērā mērierīces maksimālo kļūdu ekspluatācijas režīmā) bija transportlīdzeklim BMW

318, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.

Attiecībā par sūdzībā norādīto, ka administratīvā pārkāpuma protokolā - lēmumā Nr.GAl3668112 ietvertais transportlīdzekļa fotoattēls ir

nekvalitatīvs, proti, numura plāksne nav pilnībā nofiksējusies ar iekārtu, kā rezultātā nav redzama valsts atšķirības zīme, līdz ar to nav saskatāms

administratīvā pārkāpuma sastāvs, noradāms sekojošais.

Atbilstoši CSL 43. 6panta otrajai daļai, administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas),

neapturot transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis

ir noņemts no uzskaites, - transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam) [..].

Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr. l080 „Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” trešās daļas septītais punkts nosaka, lai

veiktu transportlīdzekļu valsts uzskaiti un identifikāciju, katram transportlīdzeklim, reģistrējot to pirmo reizi Latvijā, piešķir valsts reģistrācijas numuru un

izsniedz tam atbilstošu valsts reģistrācijas numura zīmi. Vairākiem transportlīdzekļiem vienlaikus nepiešķir valsts reģistrācijas numuru ar vienādu burtu un

ciparu kombināciju.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr. l080 „Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” 7.pielikumu, numura zīmēs,

kuras paredzētas uzstādīšanai mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz četriem cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz

9999, burti no cipariem atdalīti ar horizontālu strīpu. Šādu burtu un ciparu kombināciju numura zīmēs izmanto tikai Latvijā.

Apskatot administratīvā pārkāpuma protokolā - lēmumā Nr.GA13668112 fiksēto transportlīdzekļa fotoattēlu nepārprotami redzams, ka tas ir

BMW markas automobilis, kuram uzstādīta valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/, kā arī nepārprotami ir redzama vieglā automobiļa

BMW ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ piederība Latvijas Republikai.

Pēc transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošās informācijas, transportlīdzekļa BMW 318, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/ īpašniece ir /pers. A/.

Līdz ar to administratīvais sods /pers. A/ kā transportlīdzekļa BMW 318, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ īpašniecei par

2019.gada 29.aprīlī plkst.8.19 izdarīto CSN 101.punkta pārkāpumu piemērots pamatoti un lietā nav konstatējami apstākļi, kas būtu par pamatu lēmuma

Nr.GA 13668112 atcelšanai.

Fiksētais transportlīdzekļa BMW 318, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, braukšanas ātruma mērījums 2019.gada 29.aprīlī

plkst.8.19, ņemot vērā iekārtas kļūdu, ir 64 km/h, līdz ar to secināms, ka atļautais braukšanas ātrums pārsniegts par 14 km/h. Atbildība par atļautā

braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 km/h līdz 20 km/h apdzīvotā vietā ar vieglajiem automobiļiem paredzēta Latvijas APK 149. 8panta ceturtajā daļā,

kur par konkrēto pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 40 euro apmērā.

Ņemot vērā Latvijas APK 149. 8panta ceturtās daļas sankcijā paredzēto naudas sodu un CSL 43. 6panta trešās daļas nosacījumus, ka par

pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, piemēro personai sankcijā paredzēto minimālo naudas sodu, lietderības

apsvērumu padziļināta izvērtēšana un iekļaušana lēmumā nav mērķtiecīga, jo nav iespējams mīkstināt administratīvo sodu.

[4] Nepiekrītot Iestādes lēmumam, Sūdzības iesniedzēja vērsās Rīgas rajona tiesā.

Sūdzībā norādīts, ka iestāde ar savu 2019.gada 15.jūlija lēmumu Nr. 20/3/3-1356 ir atstājusi Protokolu-lēmumu spēkā, norādot, ka saskaņā ar

Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr. l 080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” 7.pielikumu tādu burtu un ciparu kombināciju

numura zīmēs, kas ir fiksēta ar ierīci, izmanto tikai Latvijā. Šis apgalvojums nav pamatots, jo tas neizriet nedz no nacionāliem, nedz no Eiropas tiesību

aktiem. Tāpat iestāde nav veikusi citu Eiropas valstu normatīva regulējuma analīzi, lai konstatētu, ka nevienā citā Eiropas valstī netiek izmantota tāda

burtu un ciparu kombinācija numura zīmēs kā Latvijā.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vīnes 1968. gada 8. novembra Konvencijas, kas noslēgta Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas

komisijas vadībā (turpmāk - Konvencija), 37.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katram automobilim starptautiskā satiksmē papildus reģistrācijas

numuram jābūt tās valsts atšķirības zīmei, kurā tas reģistrēts. Savukārt, saskaņā ar Padomes 1998. gada 3. novembra Regulas (EK) Nr. 2411/98 Par

mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju reģistrācijas dalībvalsts pazīšanas zīmes atzīšanu Kopienas iekšējā satiksmē (turpmāk - Regula) šī valsts

atšķirības zīme ir iestrādāta tādā numura plāksnes modelī, kuram pašā kreisajā malā ir zila josla ar 12 dzeltenām zvaigznēm, kas attēlo Eiropas karogu,

kā arī reģistrācijas dalībvalsts pazīšanas zīme jeb valsts atšķirības zīme (saskaņā ar Regulas 2.panta pirmo punktu “reģistrācijas dalībvalsts pazīšanas

zīme" ir latīņu alfabēta lielo burtu komplekts, kas sastāv no viena līdz trim burtiem un norāda dalībvalsti, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts). Saskaņā ar

Regulu pārvadājumos Kopienas iekšienē šī pazīšanas zīme kā noteikts Konvencijas 37. pantā izpilda reģistrācijas valsts norādes funkciju.

Ņemot vērā ar ierīci fiksētā fotoattēla kvalitāti, attēlā redzamā transportlīdzekļa pazīšanas jeb atšķirības zīme nenorāda nepārprotami uz Latviju kā

transportlīdzekļa reģistrācijas valsti. Fakts, ka Latvijas transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā ir atrodama automašīna ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, pats par sevi nenozīmē, ka automašīna ar tādu ciparu, burtu un zīmju kombināciju nav reģistrēta citas valsts analoģiskajos

transportlīdzekļu reģistros. No augstāk minētā ir secināms, ka nav pierādīts fakts, ka ar ierīces palīdzības fiksētais automobilis ir reģistrēts tieši Latvijā un

līdz ar to nav iespējams pārliecinoši konstatēt tā turētāju, lai piemērotu sodu.

Lūdz atcelt lēmumu, jo nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs.

[5] Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2019.gada 25.jūlija lēmumu nolemts pieņemt Sūdzības iesniedzējas sūdzību, ierosināt tiesvedību un noteikt

lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

[6] Lietas dalībniekiem paziņots par laiku, kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Izskaidrotas tiesības iesniegt paskaidrojumus,

pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikums vai lūgumus.

[7] Līdz tiesas noteiktajam termiņam lūgums par lietas izskatīšanu tiesas sēdē, tiesā nav saņemts. Noraidījums tiesnesim nav pieteikts.

Motīvu daļa

[8] Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa secina, ka Iestādes lēmums ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

[9] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta devīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir noticis administratīvais

pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo

pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

[10] Iepazinusies ar Lēmumā minēto kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa secina, ka Iestāde vispusīgi, pilnīgi izvērtējusi lietā

esošos pierādījumus un pareizi piemērojusi atbilstošās tiesību normas.

[11] Latvijas APK 289. 13panta trešā daļa noteic, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

[12] Izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un Iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzējas sniegto sūdzību un sūdzībā

ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka Iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi, tādēļ tiesa pievienojas

Iestādes lēmuma motivācijai un to neatkārto. Tiesa secina, ka Sūdzībā nav norādīti pēc būtības atšķirīgi argumenti, kurus Iestāde jau nav vērtējusi

Lēmumā.

[13] Lietā nepastāv strīds, ka 2019.gada 29.aprīlī plkst.8.19 transportlīdzeklis BMW 318, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika vadīts

Rīgā pa Krasta ielu pie ēkas Nr.47 ar ātrumu 67 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h, ar pieļaujamo kļūdu +3 km/h, ņemot vērā iekārtas kļūdu

– 64 km/h. Atļautais braukšanas ātrums pārsniegts par 14 km/h. Pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 101.punkts un izdarot Latvijas APK

149.8panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

[14] Ceļu satiksmes noteikumu 101.punkts nosaka, ka apdzīvotā vietā visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet

dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h. Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta

Latvijas APK 149. 8panta ceturtajā daļā, proti, par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20 kilometriem stundā, ja tas

izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 533. ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, — izsaka brīdinājumu vai

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

[15] Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 19.pantā noteiktajam, ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas

regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

[16] Savukārt CSN 99.punkts noteic, ka transportlīdzekļu vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā

ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus. Tātad no minētās tiesību normas

izriet, ka transportlīdzekļa vadītājam nav tiesību pārsniegt konkrētā ceļa posmā noteiktos ātruma ierobežojumus.

[17] CSL 43. 6panta otrajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai

videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai

transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). (..)

[18] Tiesa atzīst par nepamatotu Sūdzības iesniedzējas argumentu, ka pārkāpums nav pierādīts, jo Sākotnējais lēmums ir sastādīts pamatojoties uz

tādu fotoattēlu, pēc kura nav iespējams pārliecinoši un nekļūdīgi konstatēt, kurā valstī ir reģistrēts transportlīdzeklis, jo nav redzama valsts atšķirības zīme.

[19] Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr. 1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” 7.pielikumu

2.2.apakšpunktu numura zīmēs, kuras paredzētas uzstādīšanai mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ir divi latīņu alfabēta burti un no viena līdz četriem

cipariem, kas veido skaitļus no 1 līdz 9999.

Tiesa konstatē, ka iestāde transportlīdzekļa BMW 318, ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, piederību Latvijas Republikai noteica,

pamatojoties uz numura zīmē esošo simbolu kombināciju un izvietojumu, kas atbilst Latvijas valsts standartam.

[21] Apstāklis, ka Sākotnējā lēmumā esošajā fotoattēlā nav skaidri redzams simbols, kas norāda uz numura zīmes piederību konkrētai valstij,

neizslēdz ticamību, ka attēlā redzamais transportlīdzeklis ir identificējams kā transportlīdzeklis BMW 318, ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.

No lietai pievienotā CD diska, kurā fiksēts pārkāpums (video ieraksts un foto attēls) palielinājumā ir redzama transportlīdzekļa numura zīme, kas ir

autentisks pazīmju kopums, lai identificētu attēlā redzamā transportlīdzekļa BMW 318, ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, piederību Latvijas

valstij. Tāpat pārkāpuma brīdī veiktajā video ierakstā un attēlā vizuāli redzama transportlīdzekļa marka. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.

1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” 7.punktu, vairākiem transportlīdzekļiem vienlaikus nepiešķir valsts reģistrācijas numuru ar vienādu burtu

un ciparu kombināciju.

[22] Izvērtējot visus lietā esošos materiālus, tiesai nerodas šaubas, ka tieši Latvijā reģistrētais transportlīdzeklis BMW 318, ar valsts reģistrācijas

numuru /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 29.aprīlī plkst.8.19 brauca Rīgā pa Krasta ielu pie ēkas Nr.47 ar ātrumu 67 km/h pie atļautā braukšanas

ātruma 50 km/h, ar pieļaujamo kļūdu +3 km/h, ņemot vērā iekārtas kļūdu – 64 km/h.

[23] Tiesa atzīst, ka ir pilnībā pierādīts, ka Sūdzības iesniedzēja ir pārkāpusi CSN 101.punktu un izdarījusi Latvijas APK 149. 8panta ceturtajā

daļā minēto administratīvo pārkāpumu.

[24] Tiesa norāda, ka administratīvais pārkāpums vērsts pret ceļu satiksmes drošību. Ar savu prettiesisko darbību Sūdzības iesniedzēja apdraudēja

ne tikai savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību, turklāt pārkāpums izdarīts apdzīvotā vietā, pārsniedzot pieļaujamo ātrumu.

[25] Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai daļai sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Saskaņā ar minētā

panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus.

[26] Tiesa secina, ka Sūdzības iesniedzējai uzliktais naudas sodas 40 euro apmērā piemērots saskaņā ar Latvijas APK 149. 8panta ceturto daļu,

kas paredz tikai vienu soda veidu un apmēru.

[27] Vienlaikus tiesa arī nesaskata pamatu administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanai Latvijas APK 21.panta kārtībā.

[28] Latvijas APK 289. 12panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē.

Tāpat tiesa nekonstatē procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu lēmuma atcelšanai, un lietvedības izbeigšanai.

[29] Izvērtējot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka sūdzība nav pamatota un tādēļ noraidāma, bet Iestādes lēmums atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, 289.18panta pirmo daļu tiesa

nosprieda

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019.gada 15.jūlija lēmumu Nr. 20/3/3-1356 atstāt negrozītu,

bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas

kancelejā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums tiesas kancelejā pieejams 2019.gada 25.oktobrī.

Rīgas rajona tiesas tiesnese K.Evertovska