Supreme Court dismisses appeal against refusal to accept application due to lack of legal interest.

ECLI:LV:AT:2020:1229.SKA164720.3.L

Nr. 670019120, SKA-1647/2020

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2020.gada 29.decembrī

[1] Pieteicēja /pers. D/ iesniedza blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2020.gada 30.novembra lēmumu, ar kuru atteikts

pieņemt /pers. D/ pieteikumu.

[2] Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2020.gada 30.novembra lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] Pieteicēja iebilst Valsts darba inspekcijas 2020.gada 12.maija akta Nr. 1100172020 (turpmāk – akts) 6.3.apakšpunkā norādītajam nelaimes

gadījuma cēlonim. Vienlaikus nav konstatējams, ka pieteicēja būtu izteikusi kādus iebildumus par aktā izdarīto secinājumu, ka nelaimes gadījums ir darba

vides faktoru iedarbības rezultāts. Pieteicēja pieteikumā norādījusi, ka šādam secinājumam piekrīt.

[2.2] No pieteikuma neizriet jebkāda norāde uz pieteicējas tiesiski aizsargājamo interesi pārsūdzēt Valsts darba inspekcijas 2020.gada 15.oktobra

lēmuma Nr. 2020-02-02/210 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) pamatojumā ietvertos apsvērumus. Pieteikumā un akta apstrīdēšanas iesniegumā ir

ietverti vienīgi pieteicējas argumenti par nepilnībām izmeklēšanas procesā, kā arī par akta pamatojumā ietvertajiem apsvērumiem pēc būtības. Tādējādi

pieteicēja savu tiesisko interesi pārbaudīt administratīvā akta motīvu daļas tiesiskumu nav pamatojusi. Turklāt akta un pārsūdzētā lēmuma motīvi paši par

sevi pieteicējas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu nemaz nevar radīt.

[3] Pieteicēja par minēto tiesneša lēmumu iesniedza blakus sūdzību, norādot turpmāk minētos argumentus.

[3.1] Nav pareizs tiesas secinājums, ka akta motīvu daļā ietvertie apsvērumi un cēloņi nerada tiešas un negatīvas sekas pieteicējai, un tādējādi

pieteicēja nevar prasīt atsevišķas administratīvā akta sastāvdaļas prettiesiskuma konstatēšanu, ja tai nav patstāvīgas iedarbības.

[3.2] Pieteicēja piekrīt, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, taču akta 6.3.punktā norādītie nelaimes gadījuma cēloņi

nav norādīti pareizi, un tieši šis punkts rada pieteicējai negatīvas tiesiskās sekas.

[3.3] Valsts darba inspekcijai ir jāizmeklē nelaimes gadījums darbā un aktā ir jānorāda precīzi formulējumi atbilstoši faktiskajiem apstākļiem un

faktiem, kas izskatāmajā gadījumā nav noticis.

[3.4] Valsts darba inspekcijai bija jākonstatē, ka nav izpildīts darba devēja pienākums rūpēties, lai darba vides riska faktori būtu samazināti līdz

pieļaujamam drošam līmenim.

[3.5] Tiesa nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 4. un 154.pantu.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 320.1pantu senatoru kolēģija var pieņemt vienbalsīgu lēmumu par atteikšanos izskatīt blakus sūdzību,

ja tā ir acīmredzami nepamatota.

Pārbaudot pārsūdzēto lēmumu, blakus sūdzību un lietas materiālus, senatoru kolēģija atzīst par pareizu Administratīvās rajona tiesas tiesneša

lēmumā secināto, ka pieteikums nav pieņemams un skatāms administratīvā procesa kārtībā, savukārt pieteicējas blakus sūdzība ir acīmredzami

nepamatota.

[5] Senatoru kolēģija atzīst par pareizu un pamatotu Administratīvās rajona tiesas tiesneša secinājumu, ka lieta nav izskatāma administratīvā

procesa kārtībā.

Senāts jau iepriekš ir norādījis, ka akts par nelaimes gadījumu darbā ir uzskatāms par konstatējošu administratīvo aktu, kura mērķis ir konstatēt,

vai nelaimes gadījums ir vai nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Tātad par akta rezolutīvo daļu ir uzskatāms atzinums par to, vai nelaimes

gadījums ir vai nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Savukārt tādas akta sastāvdaļas kā ziņas par nelaimes gadījuma cēloņiem un ziņas par darba

aizsardzības prasību pārkāpumu, kas bijis tiešs cēlonis nelaimes gadījumam, norādot par šādu pārkāpumu atbildīgās personas, ir vērtējamas kā daļa no

akta pamatojuma. Akta mērķis nav vērtēt pieļautos darba aizsardzības pārkāpumus un noteikt vainas pakāpi. Vienīgās tiesiskās sekas, kuras rada akts, ir

konstatējums par to, vai nelaimes gadījums ir bijis darba vides faktoru iedarbības rezultāts (Senāta 2018.gada 25.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-

459/2018 (ECLI:LV:AT:2018:0425.A420362814.3.S) 8.punkts; 2019.gada 6.jūnija lēmuma lietā Nr. SKA-521/2019 (

ECLI:LV:AT:2019:0606.A420291315.4.L) 3.punkts).

Administratīvā procesa likums neparedz tādu pieteikuma veidu, ar kuru varētu prasīt pārbaudīt kāda atsevišķa administratīvajā aktā ietverta

argumenta pareizību, neapšaubot paša administratīvā akta rezolutīvās daļas pareizību. Atsevišķi par lēmuma motīvu daļā ietvertiem apsvērumiem personai

ir tiesības iebilst tikai tad, ja šie apsvērumi paši par sevi rada tiešas tiesiskās sekas vai ir ar prejudiciālu nozīmi (Senāta 2012.gada 18.aprīļa sprieduma

l i e t ā Nr. SKA-85/2012 (A43005210) 9.punkts; 2018.gada 25.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-459/2018

(ECLI:LV:AT:2018:0425.A420362814.3.S) 12.punkts).

No minētā izriet, ka nevar prasīt kādas atsevišķas lēmuma sastāvdaļas atcelšanu vai prettiesiskuma konstatēšanu, ja tai nav patstāvīgas iedarbības.

Lai iebilstu par lēmuma pamatojumā ietvertajiem apsvērumiem, neapšaubot paša lēmuma pareizību, personai ir jāpierāda sava tiesiski aizsargājamā

interese. Turklāt šai interesei jābūt pietiekami konkrētai un aktuālai, proti, vajadzībai pēc prettiesiskuma konstatēšanas jābūt jau pieteikuma iesniegšanas

brīdī, nevis iespējamai vajadzībai nākotnē (Senāta 2012.gada 18.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-85/2012 (A43005210) 9.punkts).

Tādējādi jākonstatē pieteicējas tiesiskā interese, kas ir aizskarta ar akta pamatojuma daļu. Pieteikumā pieteicēja nav norādījusi un pierādījusi savu

tiesiski aizsargājamo interesei, vien vairākkārt norādījusi uz darba devēja pārkāpumiem, kā rezultātā Valsts darba inspekcijai bija jāsecina, ka nelaimes

gadījums noticis darba devēja vainas dēļ. Savukārt blakus sūdzībā ir norādīts, ka akta 6.3.punktā minētais, ka nelaimes gadījuma cēlonis ir darbinieka

pārgalvīga darbība un nepareizi izvēlēts darba paņēmiens, veicot darbu bīstamajā zonā, neievērojot darba instrukcijas, raisa negatīvas tiesiskās sekas, jo

pieteicēja nevarot pretendēt uz jebkādu sociālo palīdzību vai iespējamo kompensāciju. Senatoru kolēģija atzīst, ka šāds arguments uzskatāms par

pieteicējas hipotētisku pieņēmumu, kas nav nekādā veidā argumentēts un acīmredzami nevar tikt atzīts par pietiekami konkrētu un aktuālu. No pieteicējas

blakus sūdzības neizriet jebkāda norāde uz pieteicējas tiesiski aizsargājamo interesi pārsūdzēt lēmuma pamatojumā ietvertos apsvērumus, sūdzībā ir

ietverti vienīgi pieteicējas argumenti par iestādes lēmuma pamatojumā ietvertajiem apsvērumiem pēc būtības.

[6] Papildus norādāms, ka akta par nelaimes gadījumu darbā mērķis nav konstatēt darba devēja civiltiesisko vai cita veida atbildību. Tiesību

normas nenoteic, ka aktā par nelaimes gadījumu darbā norādītajam attiecībā uz darba devēja darba aizsardzības prasību pārkāpumiem un to

cēloņsakarību ar nelaimes gadījumu būtu prejudiciāla nozīme citā procesā, tostarp civilprocesā. Respektīvi, inspekcijas sastādītajā aktā par nelaimes

gadījumu darbā fiksētā informācija pati par sevi nav saistoša cita procesa ietvaros (sal. Senāta 2017.gada 28.decembra sprieduma lietā Nr. SKA-

161/2017 (ECLI:LV:AT:2017:1228:A420412412.2.S) 12.punkts).

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu, 324.panta pirmo daļu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikties izskatīt /pers. D/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2020.gada 30.novembra lēmumu, ar kuru atteikts pieņemts

/pers. D/ pieteikumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

(paraksts) (paraksts) (paraksts)

Senatore L. Slica Senatore Dz. Amerika Senatore J. Briede