Administrative penalty appeal dismissed; court upheld lower court's decision on traffic violation despite defendant's absence.

Lietas Nr. 124032013

Lietas arhīva Nr. 104AA-0547-14/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 30.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese D.Kalniņa,

tiesneses I.Brimerberga, B.Būmeistere,

sakarā ar /pers. B/, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas sūdzību, izskatīja rakstveida procesā administratīvā

pārkāpuma lietu, kurā ar Ogres rajona tiesas 2014.gada 10.februāra spriedumu nospriests atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2013.gada 26.septembra lēmumu Nr.2479 daļā par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās

atbildības un sodīšanu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 4 panta četrpadsmitās daļas un 149.31panta trešās daļas

un lietvedību šajā daļā izbeigt, atstāts negrozīts lēmums daļā par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās atbildības un sodīšanu pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punkta, bet /pers. B/ sūdzību noraidīta,

konstatēja

2013.gada 29.maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas

bataljona jaunākais inspektors S.Šatalovs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA956162 par to, ka /pers. B/ izdarījis

administratīvo pārkāpumu, agresīvi vadījis transportlīdzekli /TL marka/ S60 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ pa Viestura

prospektu no Lēdurgas ielas puses Meža prospekta virzienā, kas izpaudās, kā sastrēgumā braucošu transportlīdzekļu apbraukšana

pa joslu, kas paredzēta kreisā pagrieziena manevram, neievērojot ceļa apzīmējumu 937. un 920. prasības, pārkārtojās labajā joslā,

traucējot citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, veicot labo pagriezienu Sliežu iela virzienā, tā pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 4.,

314.1., 314.16. punktus, par ko paredzēta administratīvā atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (turpmāk- LAPK)

149.4 panta trīspadsmitajā daļā.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes Administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja

2013.gada 26.jūnija lēmumu lietā Nr.050/PA956162, /pers. B/ par LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā, 149.4panta

četrpadsmitajā daļā un 149.31panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu sodīts ar naudas sodu Ls 50,00 apmērā.

Izskatot /pers. B/ sūdzību par lēmumu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde (turpmāk- VP RRP KPP)

ar 2013.gada 26.septembra lēmumu Nr.2479, to atstāja negrozītu.

Ar Ogres rajona tiesas 2014.gada 10.februāra spriedumu atcelts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes 2013.gada 26.septembra lēmums Nr.2479 daļā par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās atbildības un sodīšanu pēc

LAPK 149.4 panta četrpadsmitās daļas un 149.31panta trešās daļas un lietvedību šajā daļā izbeigta, atstāts negrozīts lēmums daļā

par /pers. B/, saukšanu pie administratīvās atbildības un sodīšanu pēc LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punkta.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde lēmumā attiecībā uz /pers. B/

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punkta pareizi izvērtējusi lietas faktiskos

apstākļus, lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs, tāpēc pievienojusies iestādes lēmumā norādītajai motivācijai, to neatkārtojot.

Vienlaikus tiesa norādījusi, ka atbilstoši tiesu praksei, LAPK 149.4panta trīspadsmitā daļa, kas paredz administratīvo atbildību par

agresīvu braukšanu, jau pati par sevi ietver Ceļu satiksmes pārkāpumu, kurš veido agresīvas braukšanas pārkāpuma sastāvu, tāpēc

nav pamatota pieteicēja pārkāpuma kvalifikācija arī pēc LAPK 149.4 panta četrpadsmitās daļas un 149.31panta trešās daļas.

Salīdzinot tiesību normas tiesisko sastāvu ar konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem, tiesa secina, ka LAPK 149.4panta

trīspadsmitās daļas 2.punkts pilnībā aptver konkrētā gadījuma faktiskos apstākļus.

Tiesa atzinusi, ka /pers. B/ sods uzlikts pamatoti un ir samērīgs.

Par minēto spriedumu /pers. B/ iesniedzis apelācijas sūdzību, norādot, ka pārsūdz to pilnā apmērā un lūdz to atcelt.

Uzskata, ka lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesa izdarījusi procesuālo tiesību normu pārkāpumu, jo ir pieņēmusi spriedumu

lietā, neuzklausot viņa paskaidrojumus par administratīvās lietas faktiskajiem apstākļiem. Norāda, ka LAPK 260.panta piektajā daļā

likumdevējs ir uzsvēris personas tiesības tikt uzklausītai, ir īpaši uzsvēris šīs tiesības nozīmīgumu, nepieļaujot pirmajā tiesas sēdē lietu

izskatīt bez personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, paskaidrojumu uzklausīšanas. Tiesai ir jāievēro taisnīguma

princips. Sakarā ar to, ka nav varējis piedalīties tiesas sēdē, nevarēja izmantot savas tiesības. Tiesa, pieņemot lēmumu, ir

uzklausījusi tikai vienas puses - atbildētāja paskaidrojumus un vadoties no tiem taisījusi lēmumu, nav lūgusi apsekot notikuma vietu un

nav izvērtējusi to, vai atbildētājam bija iespēja objektīvi pieņemt lēmumu par administratīvā protokola sastādīšanu, ņemot vērā

redzamību.

Kā arī norāda, ka tiesa uzliekot sodu, nav ņēmusi vērā pārkāpuma raksturu, atbildību mīkstinošus apstākļus, kas samazina konkrētā

pārkāpuma iespējamo apdraudējumu ceļa satiksmes drošībai, nav ņēmusi faktu, ka iepriekš nav administratīvi sodīts.

Lūdz atcelt tiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā vai izskatīt lietu no jauna apgabaltiesā.

VP RRP KPP viedokli par /pers. B/ iesniegto apelācijas sūdzību nav iesniegusi.

Krimināllietu tiesu kolēģija, pārbaudījusi pierādījumus lietā, apsvērusi apelācijas sūdzības motīvus, atzīst, ka Ogres rajona tiesas

2014.gada 10.februāra spriedums ir tiesisks un atstājams negrozīts, bet iesniegtā apelācijas sūdzība noraidāma.

Spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā

norādītajai motivācijai un, saskaņā ar LAPK 289.22panta pirmajā daļā un 289.13panta trešajā daļā noteikto, izvērsts argumentu

izklāsts šajā gadījumā nav nepieciešams.

LAPK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības

izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto

pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

LAPK 272.pants paredz, ka institūcijai (amatpersonai) izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta, ir jākonstatē, ka ir notikusi tāda

transportlīdzekļa vadīšana, kas uzskatāma kā agresīva un tā izpaudusies tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses

(vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa

pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām,

kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.).

Tiesu kolēģija atzīst, ka lietas materiālos esošie pierādījumi ir pietiekami, atzīstami par ticamiem un pieļaujamiem, lai secinātu, ka

konkrētajā gadījumā ir konstatējams, ka /pers. B/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 149.4panta trīspadsmitās

daļas 2.punktā.

Izvērtējot VP RRP KPP lēmumu un Ogres rajona tiesas sprieduma motivāciju, tiesu kolēģija atzīst, ka iestādes lēmumā ir pareizi

konstatēti lietas faktiskie apstākļi, Ogres rajona tiesa pamatoti pievienojusies tajā izklāstītajai argumentācijai, kā arī papildus sniegusi

savu argumentāciju, pamatoti atcēlusi iestādes lēmumu daļā par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās atbildības un sodīšanu pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 4panta četrpadsmitās daļas un 149.31panta trešās daļas, lietvedību šajā daļā

izbeigusi.

Apelācijas sūdzībā tiek norādīts, ka pirmās instances tiesa pārkāpusi procesuālo tiesību normas, proti, LAPK 260.panta otro daļu

(apelācijas sūdzībā kļūdaini norādīta minētā panta piektā daļa), ka nav varējis izmantot savas tiesības – sniegt tiesai mutvārdu

paskaidrojumus par lietas apstākļiem, piedalīties pierādījumu pārbaudē, pieteikt lūgumus, uzdot jautājumus, izteikt savus argumentus

un apsvērumus, celt iebildumus.

Tiesu kolēģija minētos argumentus atzīst par nepamatotiem, jo no lietas materiāliem redzams, ka pats /pers. B/ tiesā iesniedzis

iesniegumu, kurā lūdz lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes (lietas 51.lpp).

Tiesa, atbilstoši LAPK 289. 7panta pirmajai daļai izvērtējusi /pers. B/ iesniegumā izteikto lūgumu lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes,

nolēmusi lūgumu apmierināt un lietu izskatīt bez /pers. B/ klātbūtnes.

Pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam, LAPK normas nenoteic, ka sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā tiesā nevar izskatīt bez

personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, klātbūtnes.

Ņemot vērā minēto, tiesu kolēģija nekonstatē procesuālus pārkāpumus, kas būtu pamats pirmās instances tiesas sprieduma

atcelšanai.

Tāpat, tiesu kolēģija noraida kā nepamatotu /pers. B/ norādīto, ka pirmās instances tiesa nav vērtējusi pārkāpuma raksturu, vainas

pakāpi un atbildību mīkstinošus apstākļus, nosakot soda apmēru. Soda apmēru ietekmējošie apstākļi ir pietiekami izvērtēti iestādes

lēmumā, turklāt, kā pamatoti norādījusi pirmās instances tiesa, /pers. B/ ir noteikts panta sankcijā paredzētais minimālais sods.

Apelācijas sūdzībā nav norādīti jauni faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas būtu pamats pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai, un

nepieļautu tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Tiesu kolēģija atzīst, ka Ogres rajona tiesa, izskatot lietu, ir ievērojusi vispārīgos tiesību principus un normatīvo aktu regulējumu,

spriedums ir tiesisks un atstājams negrozīts.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar LAPK 289.12 un 289.22 pantu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģa

nosprieda

Ogres rajona tiesa 2014.gada 10.februāra spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. B/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Priekšsēdētāja D.Kalniņa

Tiesneses I.Brimerberga

B.Būmeistere