Legislator Case Law & Legislation
C29476315 / C-1616-16 AI generated

Court partially allowed energy debt claim, awarding damages based on contract terms but rejecting excessive penalty calculation.

Case Number C29476315 / C-1616-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed Latvenergo's small claims action against a private individual for unpaid electricity bills totaling over 500 EUR. While the court upheld the principal debt, interest, and a small contract penalty calculated at 0.15% per day, it rejected the plaintiff's request for a 10% penalty on the initial balance. The decision was based on the specific contract clause requiring a daily rate rather than a flat percentage, and the court awarded the defendant a 10-day period to pay voluntarily.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 193., 204.1, 250.25, 250.27 panti: When a contract specifies a daily penalty rate for late payment, the court must apply that specific rate rather than a higher statutory percentage claimed by the plaintiff.

Keywords

AI generated
small claims procedure electricity supply contract contractual penalty clause late payment interest partial dismissal of claim

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.25 pants
Civilprocesa likuma 250.27 pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 440.2 pants
Ministru kabineta noteikumi Nr.793
Ministru kabineta noteikumi Nr.914
Ministru kabineta noteikumi Nr.50
Civillikuma 1587. pants
Civillikuma 1432. pants
Civillikuma 1759. pants
Civillikuma 1763. pants
Civillikuma 1717. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C29476315

Lietas arhīva Nr. C-1616-16/22

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 13.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Rubina

izskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrības (turpmāk – AS) „Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 2.aprīlī AS „Latvenergo” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu,

lūdzot piedzīt no atbildētājas parādu 377,74 EUR, likumiskos procentus 62,14 EUR, līgumsodu 14,03 EUR un tiesas izdevumus 75,84 EUR.

Prasības pieteikumā norādīti tālākminētie argumenti.

2006.gada 30.janvārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums Nr.6-44-1783 (jaunais līguma Nr.1003432768) par elektroenerģijas piegādi

objektā /adrese/. Prasītāja ar līgumu uzņemtās saistības izpildījusi, savukārt atbildētāja nav norēķinājusies par saņemto elektroenerģiju. Objektā laikā no

2011.gada 7.jūlija līdz 2011.gada 28.septembrim izveidojies parāds 140,28 EUR.

Pamatojoties uz /pers. A/ 2009.gada 19.oktobra pieteikumu elektroenerģijas piegādes slēgšanai, atbildētājas īpašumā esošajam dzīvoklim /adrese/,

piegādāta elektroenerģija. Prasītājas uzskaites datu bāzē objektam piešķirts lietotāja Nr.1011801637. Pēc AS „Latvenergo” darbinieku veiktās

kontrolpārbaudes objektā, konstatēts, ka atbildētāja nav pilnībā norēķinājusies par patērēto elektroenerģiju, un laika posmā no 2011.gada 1.novembra

līdz 2012.gada 30.aprīlim izveidojies parāds 237,46 EUR.

2013.gada 7.jūnijā prasītāja nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu par parāda samaksu līdz 2013.gada 30.jūnijam. Atbildētāja parādu nav samaksājusi.

Prasītāja par rēķinu apmaksas kavējumu aprēķinājusi likumiskos procentus 62,14 EUR apmērā – par laiku no 15.10.2011.līdz 09.12.2014. 26,54

EUR un par laiku no 04.01.2012.līdz 09.12.2014. 35,60 EUR.

Tāpat prasītāja aprēķinājusi līgumsodu 14,03 EUR - 10% no pamatparāda 140,28 EUR par laiku no 15.10.2011. līdz līguma laušanai

17.10.2011..

Prasība pamatota ar 2009.gada 21.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.793 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29. un

31.punktu, 2011.gada 29.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27., 29.punktu,

Ministru kabineta noteikumiem Nr.50 (spēkā no 2014.gada 1.aprīļa) “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” un Civillikuma 1587.,

1432., 1759., 1759., 1763., 1717., 1765., 1770., 1775., 1779., 1811., 2021., 2107., 2109. un 2033.pantu.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja tiesai rakstveida paskaidrojumus nav iesniegusi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu,

paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un ir apmierināma daļēji.

Lietā noskaidrots, ka 2006.gada 30.janvārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums Nr.6-44-1783 (jaunais līguma Nr.1003432768) par

elektroenerģijas piegādi objektā /adrese/.

Pamatojoties uz /pers. A/ 2009.gada 19.oktobra pieteikumu elektroenerģijas piegādes slēgšanai, atbildētājas īpašumā esošajam dzīvoklim /adrese/,

piegādāta elektroenerģija. Prasītājas uzskaites datu bāzē objektam piešķirts lietotāja Nr.1011801637.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Attiecībā par dzīvokli /adrese/, puses faktiski noslēgušas piegādes līgumu, jo atbilstoši Civillikuma 2107.pantam, ar piegādes līgumu viena puse

(piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu.

Atbilstoši līguma 2.2.1. punktam, atbildētājai bija pienākums katra mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus, izrakstīt

maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām par patērēto elektroenerģiju, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja

maksājums nav veikts termiņā.

Civillikuma Ievada daļas 3.panta noteikumi noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumu Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29. un 31.punkts, kā arī Ministru

kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27. un 29.punkts noteic, ka saistītā lietotāja

pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja vai nelielas sadales sistēmas operatora izrakstīto rēķinu. Savukārt, ja

saistītais lietotājs vēlas izbeigt elektroenerģijas lietošanu objektā, par to vismaz piecas darbadienas iepriekš jāinformē publisko tirgotāju vai nelielas

sadales sistēmas operatoru, kā arī jāveic galīgo norēķinu par patērēto elektroenerģiju, atļauto slodzi un saņemtajiem pakalpojumiem.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētāja celto prasību un parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, kā arī nav iesniegusi pierādījumus tam, ka savas saistības ar

prasītāju būtu nokārtojusi un parādu samaksājusi (Civillikuma 1838.pants).

Līdz ar to, tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, ka prasītāja maksu par izlietoto elektroenerģiju aprēķinājusi

atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbildētāja savas saistības noteiktajā termiņā un kārtībā nav izpildījusi. Turklāt, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai ir pienākums veikt samaksu par patērēto elektroenerģiju atbilstoši prasītājas izrakstītajiem rēķiniem,

saskaņā ar kuriem atbildētāja nav veikusi apmaksu par piegādāto elektroenerģiju objektā /adrese/, par laiku no 2011.gada 7.jūlija līdz 2011.gada

28.septembrim 140,28 EUR un objektā /adrese/, par laiku no 2011.gada 1.novembra līdz 2012.gada 30.aprīlim 237,46 EUR, kopā 377,74 EUR.

Vienlaicīgi, tiesa atzīst, ka apmierināma prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, ir jāmaksā

nokavējuma procenti. Savukārt, Civillikuma 1765.pants nosaka, ka gadījumā, ja procenti nav noteikti, tie aprēķināmi pēc likmes 6 % no kapitāla gadā.

Kā redzams no prasības pieteikumā ietvertā parāda prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 62,14 EUR apmērā – par laiku no

15.10.2011.līdz 09.12.2014. 26,54 EUR apmērā un par laiku no 04.01.2012.līdz 09.12.2014. 35,60 EUR.

Tiesa secina, ka prasītājai atbilstoši Civillikuma 1759. un 1652.panta noteikumiem ir tiesības prasīt likumiskos sešus procentus gadā, jo ir pielaists

nokavējums. Neapmaksājot rēķinus par izlietoto elektroenerģiju, atbildētāja ir pielaidusi nokavējumu, un par nokavējuma laiku atbildētājai ir pienākums

maksāt nokavējuma procentus.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas līgumsodu 10% no pamatparāda 140,28 EUR par laiku no 15.10.2011. līdz līguma laušanai 17.10.2011. -

14,03 EUR apmērā.

Saskaņā ar Līguma Nr.6-44-1783 3.2.3.punktu rēķina apmaksas kavējuma gadījumā lietotājs par katru nokavēto apmaksas dienu maksā

līgumsodu 0,15% apmērā no parāda summas.

Tiesa uzskata, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma daļēji.

Līgumsods, atbilstoši līguma 3.2.3.punkta nosacījumiem, par laiku no 15.10.2011. līdz līguma laušanai 17.10.2011. ir 0,63 EUR

(140,28EURx0,15%x3).

Prasītāja nedz prasības pieteikumā, nedz aprēķinā nav norādījusi uz kāda pamata par minēto laika posmu ir rēķināts līgumsods 10% apmērā no

pamatparāda summas.

Tiesa uzskata, ka no atbildētājas prasītājas labā piedzenams līgumsods 0,63 EUR, savukārt prasība daļā par līgumsoda 13,40 EUR apmērā

piedziņu ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi valsts nodevu 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR. Minētie tiesas izdevumi piedzenami

no atbildētājas par labu prasītājai.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī tā apmēru. Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus sešus procentus gadā no nesamaksātā galvenā parāda.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvenergo”, vienotais reģistrācijas Nr.40003032949, parādu 377,74 EUR,

likumiskos procentus 62,14 EUR, līgumsodu 0,63 EUR, tiesas izdevumus 75,84 EUR, kopā 516,35 EUR (pieci simti sešpadsmit eiro, 35centi).

Parāda samaksa veicama AS „Latvenergo” norēķinu kontā – AS SEB banka, konta numurs LV93UNLA0050007013441.

Noteikt AS „Latvenergo” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātā

pamatparāda 377,74 EUR.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 13,40 EUR apmērā piedziņu.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Rubina