Legislator Case Law & Legislation
11089188915 / SKK-0714-18 ECLI:LV:AT:2018:1214.11089188915.7.L AI generated

Supreme Court partially allows appeal, quashing state cost order due to procedural law violation.

Case Number 11089188915 / SKK-0714-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia partially overturned the Regional Court of Appeal's decision regarding the defendant's conviction for manslaughter. While the court upheld the finding of guilt based on sufficient evidence, it identified a material procedural error in the lower court's order for the state to reimburse legal aid costs. Consequently, the specific portion of the appeal judgment ordering the defendant to pay these costs was annulled, and the criminal proceedings were terminated in that specific aspect.

Legislator headnote

AI generated

Kriminālprocesa likuma 85. panta 2. punkts; Kriminālprocesa likuma 575. panta 3. punkts: A procedural violation of the statutory rule on state reimbursement of legal aid costs constitutes a material breach warranting the annulment of the specific portion of the judgment ordering the defendant to pay such costs.

Keywords

AI generated
criminal procedure law state legal aid costs procedural violation material breach annulment of judgment reimbursement order termination of proceedings

Cited Legislation

AI generated
Kriminālprocesa likuma 85. panta 2. punkts
Kriminālprocesa likuma 575. panta 3. punkts
Kriminālprocesa likuma 564. pants
Kriminālprocesa likuma 128. pants
Kriminālprocesa likuma 123.-137. panti
Kriminālprocesa likuma 585. pants
Kriminālprocesa likuma 587. pants

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 3.jūlija lēmums lietā Nr. SKK-333/2013
lietu pēc būtības (Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 3.jūlija lēmums lietā Nr. SKK-333/2013 (15890002407)).
ECLI:LV:AT:2018:1214.11089188915.7.L
Supreme Court partially allows appeal, quashing state cost order due to procedural law violation.

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2018:1214.11089188915.7.L

Lieta Nr. 11089188915, SKK-714/2018

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2018.gada 14.decembrī

Tiesa šādā sastāvā: senatori Anita Nusberga, Voldemārs Čiževskis, Pēteris Opincāns

izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētā /pers. D/ aizstāves Petras Janules kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas

2018.gada 6.septembra lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 13.marta spriedumu

/pers. D/, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem

un ar probācijas uzraudzību uz 3 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu galīgais sods /pers. D/ noteikts brīvības atņemšana uz 8 gadiem 10 dienām un probācijas uzraudzība

uz 3 gadiem.

No /pers. D//pers. F/ labā piedzīta morālā kaitējuma kompensācija 500 euro.

No /pers. D/ valsts labā piedzīta Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksātā kompensācija 900 euro.

[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 13.marta spriedumu /pers. D/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma

125.panta trešās daļas par to, ka viņš 2015.gada 8.oktobrī ap pulksten 20.00 tīši nodarīja /pers. G/ smagu miesas bojājumu, kas vainīgā neuzmanības

dēļ bija par iemeslu cietušā nāvei.

[3] Ar Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 6.septembra lēmumu, iztiesājot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā /pers. D/ un viņa

aizstāves P. Janules apelācijas sūdzībām, pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

No /pers. D/ valsts labā piedzīti 116,79 euro par advokāta sniegto juridisko palīdzību apelācijas instances tiesā.

[4] Par Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 6.septembra lēmumu apsūdzētā /pers. D/ aizstāve P. Janule iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā lūdz

izskatīt lietu mutvārdu procesā un atcelt Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 6.septembra lēmumu, un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

[4.1] Apsūdzētā /pers. D/ aizstāve P. Janule kasācijas sūdzībā norāda, ka apelācijas instances tiesas spriedums ir nepareizs. Aizstāves

P. Janules ieskatā, lietā nav pierādījumu, ka /pers. D/ savstarpēja strīda laikā, naidīgu jūtu vadīts, iesita cietušajam ne mazāk kā divas reizes pa vēderu un,

kad cietušais nokrita uz zemes, ne mazāk kā divas reizes iespēra cietušajam pa galvu, kā rezultātā 2015.gada 13.oktobrī iestājās cietušā nāve.

Apsūdzētā /pers. D/ aizstāve kasācijas sūdzībā pauž viedokli, ka cietušās /pers. I/ un /pers. F/, liecinieki /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/ un

/pers. N/ nav bijuši noziedzīga nodarījuma aculiecinieki. Liecinieku liecības atšķiras un izriet no citu personu atstāstījumiem. Tiesa pamatojusies uz

apsūdzētā /pers. D/ sākotnējām liecībām, un apsūdzētā /pers. D/ liecību maiņu tiesa uztvērusi kā vēlēšanos izvairīties no kriminālatbildības un soda,

neņemot vērā, ka /pers. D/ ir narkomāns, analfabēts un viegli ietekmējama persona. Tādējādi, aizstāves P. Janules ieskatā, ir pārkāpti Kriminālprocesa

likuma 19.panta otrās daļas nosacījumi, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību nav jāpierāda savs nevainīgums. Turklāt apelācijas instances tiesa

pārkāpusi arī Kriminālprocesa likuma 124.panta piektās daļas nosacījumus, neizslēdzot saprātīgas šaubas par apsūdzētā /pers. D/ vainu.

[4.2] Apelācijas instances tiesa, piedzenot procesuālos izdevumus par aizstāvja juridisko palīdzību, nav ņēmusi vērā, ka saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 5.punktu aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam vai

personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības. Savukārt Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas

2.punkts paredz šādu personu atbrīvot no samaksas par aizstāvja palīdzību.

Apsūdzētā /pers. D/ aizstāve P. Janule norāda, ka apelācijas instances tiesas sēdē lūgusi atbrīvot apsūdzēto /pers. D/ no samaksas par

aizstāvja palīdzību, ņemot vērā iesniegto dokumentu, kas apliecina, ka /pers. D/ mācījies palīgskolā un izstājies no 2. klases. Turklāt no lietas materiāliem

redzams, ka /pers. D/ neprot rakstīt un lasīt.

[4.3] Aizstāves P. Janules ieskatā, apelācijas instances tiesā ir pārkāpts Satversmes 92.pantā noteiktais, ka ikviens var aizstāvēt savas

tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, Kriminālprocesa likuma 15.pantā noteiktais, ka ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā

un neatkarīgā tiesā.

Motīvu daļa

[5] Kasācijas instances tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. D/ aizstāves P. Janules lūgums par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā ir

noraidāms.

No Kriminālprocesa likuma 583.panta otrās daļas nosacījumiem izriet, ka lietas izskatīšanu rakstveida procesā nosaka, ja iespējams

pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Lietas izskatīšanu tiesas sēdē nosaka, ja nepieciešami papildu paskaidrojumi no personām, kurām ir

tiesības piedalīties procesā, vai, pēc Augstākās tiesas ieskata, attiecīgajai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā.

Kasācijas instances tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā ir iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem, jo papildu

paskaidrojumi no personām, kurām ir tiesības piedalīties procesā, nav nepieciešami un konkrētajai lietai nav īpašas nozīmes likuma normu interpretēšanā.

[6] Kasācijas instances tiesa atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 6.septembra lēmums atceļams daļā par procesuālo izdevumu

piedziņu no apsūdzētā /pers. D/ par advokāta sniegto juridisko palīdzību apelācijas instances tiesā, bet pārējā daļā lēmums atstājams negrozīts.

[7] Kriminālprocesa likuma 511.panta otrā daļa noteic, ka tiesas nolēmumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 512.panta pirmajai daļai tiesa, taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.

[8] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 5.punktu aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, ja tiesības uz

aizstāvību ir analfabētam vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību,

kas tādā gadījumā tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem, ir personai, kurai piedalīšanās kriminālprocesā saskaņā ar šā likuma 83.panta pirmo daļu ir

obligāta.

Kriminālprocesa likuma 85.panta otrā daļa noteic, ka lēmumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem pieņem

izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā vai tiesa iztiesāšanā.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētā /pers. D/ aizstāve P. Janule iesniedza 2018.gada 29.maijā izsniegto arhīva izziņu par to, ka

Rīgas 1. speciālās internātpamatskolas - attīstības centra administrācija, pamatojoties uz skolas arhīva materiāliem, apliecina, ka /pers. D/ (dzimis

/datums/) /datums/iestājās Rīgas 1. palīgskolā (šobrīd Rīgas 1. speciālā internātpamatskola - attīstības centrs) 1. klasē. Mācījās šajā skolā līdz /datums/.

Izstājās no 2. klases (2.sējuma 156. lapa).

Ievērojot minēto, apelācijas instances tiesai bija pamats atbrīvot apsūdzēto /pers. D/ no samaksas par aizstāvja palīdzību, nosakot, ka

samaksa par aizstāvja palīdzību tiek segta no valsts līdzekļiem.

[9] Kasācijas instances tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā, nolemjot piedzīt no apsūdzētā /pers. D/ procesuālos izdevumus 116,79 euro valsts

labā par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību, apelācijas instances tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 2.punktu, un šāds

pārkāpums atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu Kriminālprocesa likuma 575.panta trešās daļas izpratnē, kas novedis pie

nelikumīga nolēmuma daļā par procesuālo izdevumu piedziņu.

[10] Kasācijas instances tiesa atzīst par nepamatotu apsūdzētā /pers. D/ aizstāves P. Janules norādi kasācijas sūdzībā, ka lietā nav

pierādījumu par to, ka /pers. D/ savstarpēja strīda laikā, naidīgu jūtu vadīts, iesita cietušajam ne mazāk kā divas reizes pa vēderu un, kad cietušais nokrita

uz zemes, ne mazāk kā divas reizes iespēra cietušajam pa galvu, kā rezultātā 2015.gada 13.oktobrī iestājās cietušā nāve.

[11] Kasācijas instances tiesa konstatē, ka apelācijas instances tiesas lēmums daļā par /pers. D/ vainīgumu apsūdzībā pēc Krimināllikuma

125.panta trešās daļas atbilst Kriminālprocesa likuma 564.panta prasībām.

Tiesas nolēmumā izvērtēti lietā iegūtie un pārbaudītie pierādījumi, tiesas atzinumi pamatoti ar šiem pierādījumiem. Pierādījumi vērtēti to

kopumā un savstarpējā sakarībā. Apelācijas instances tiesa atzinusi iegūtos pierādījumus par attiecināmiem, pieļaujamiem, ticamiem un pietiekamiem

/pers. D/ vainīguma konstatēšanai.

[11.1] Kasācijas instances tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma normu prasību pārkāpumus pierādījumu vērtēšanā apelācijas instances

tiesā, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanai par /pers. D/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma

125.panta trešās daļas.

[11.2] Judikatūrā jau iepriekš ir izteikta atziņa, ka pierādījumu ticamības jēdziens un novērtēšanas prasības ir noteiktas Kriminālprocesa

likuma 128.pantā, taču izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē, ir tās tiesas kompetencē, kas izspriež lietu pēc būtības. Arī jautājums par to, vai

lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekami apsūdzētā vainīguma konstatēšanai, ir būtības jautājums, kas kasācijas kārtībā nav pārbaudāms. Pierādījumu

pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, kuru izvērtēšana tāpat ir tās tiesas kompetencē, kas izskata

lietu pēc būtības (Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 3.jūlija lēmums lietā Nr. SKK-333/2013 (15890002407)).

Pārkāpumus pierādījumu novērtēšanā kasācijas instances tiesa nekonstatē. Pierādījumi vērtēti atbilstoši Kriminālprocesa likuma 123.-

137.panta prasībām. Savukārt aizstāves P. Janules nepiekrišana apelācijas instances tiesas argumentiem nav pamats tiesas sprieduma atcelšanai vai

grozīšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587.pantu, tiesa

nolēma:

atcelt Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 6.septembra lēmumu daļā par procesuālo izdevumu 116,79 euro piedziņu valsts labā no apsūdzētā

/pers. D/ un šajā daļā kriminālprocesu izbeigt.

Pārējā daļā tiesas lēmumu atstāt negrozītu.

Lēmums nav pārsūdzams.

A. Nusberga V. Čiževskis P. Opincāns