Court dismissed appeal against fine for entering restricted zone without permit, ruling violation proven.

ECLI:LV:RIRT:2018:1121.1A33019218.4.S

Lieta Nr.1A3019218

Nr.1A-0192-18/26

SPRIEDUMS

Jūrmalā 2018.gada 21.novembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese G.Lapiņa,

rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Orto partneri” (turpmāk – SIA “Orto partneri”), reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.1-14/367 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.719110”.

Aprakstošā daļa

2018.gada 12.februārī plkst.17.14 Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.719110

SIA “Orto partneri”, kurā norādīts, ka pārkāpums izdarīts Jūrmalā, “Priedaines satiksmes mezgls” 2017.gada 30.septembrī plkst.11.28, transportlīdzekļa

FORD, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties

caurlaidi. Protokolā norādīts, ka ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu

īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta

šo noteikumu 49.punktā. Par minēto pārkāpumu SIA “Orto partneri” uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā. Protokols sastādīts bez personas

klātbūtnes.

Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.1-14/367 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.719110”, saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1., 243., 243.1, 244., 286.panta otro daļu un 287.panta pirmās daļas 1.punkta nolemts ar pašvaldības policijas

2018.gada 12.februāra administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.719110, pieņemto lēmumu - naudas sods 50,00 EUR, atstāt negrozītu, bet sūdzību

noraidīt.

Lēmumā norādīts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā izskatot 2018.gada 22.februārī ar Nr.1-14/367 reģistrēto SIA “ORTO PARTNERI”

sūdzību konstatēja, ka pašvaldības policija, pamatojoties uz 2018.gada 25.janvārī saņemtajām fotofiksācijas izdrukām no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas

nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole” uzsāka administratīvo lietvedību Nr.1-28.1/1110 attiecībā

pret iesniedzēju par to, ka, iesniedzējas turējumā esošais transportlīdzeklis FORD GALAXY, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/,

iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Lēmumā norādīts, ka 2018.gada 26.janvārī pašvaldības policija ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīja iesniedzējai izsaukumu ierasties pašvaldības

policijā 2018.gada 9.februārī pl.14.30. Norādītajā datumā pašvaldības policijā ieradās advokāte Zane Ruka, uzrādot orderi Nr.012507. Iesniegtajā

orderī Nr.012507 norādīts, ka advokātei Zanei Rukai ir tiesības pārstāvēt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas Administratīvajā nodaļā /pers. A/.

Pašvaldības policija norāda, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir

tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai — ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem

izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Ņemot vērā minēto, pašvaldības policija norāda, ka administratīvajā lietā netika iesniegts dokumentārs apliecinājums tam, ka advokātei Zanei Rukai ir

tiesības pārstāvēt iesniedzēju. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.1pantu, ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma

protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda

bez minēto personu klātbūtnes un protokola kopiju paziņo attiecīgajai personai. Pašvaldības policija 2018.gada 12.februārī izskatīja administratīvā

pārkāpuma lietu Nr.1-28.1/1110 un sastādīja administratīvo pārkāpumu protokolu ZZ Nr.719110, par to, ka transportlīdzeklis, iebraucot īpaša režīma

zonā Jūrmalā bez caurlaides, ir pārkāpis Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu

īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarījis administratīvos pārkāpumus.

Lēmumā norādīts, ka 2018.gada 20.februārī saņemta iesniedzējas sūdzība, iestāde lēmumā atreferē sūdzības saturu.

Iestāde lēmumā atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta ceturto daļu, 243., 243.1, 244., 272., 286.panta pirmo un

otro daļu un 5.pantu, norāda, ka pašvaldības policijas amatpersonas sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par

noteikumu pārkāpšanu, un norāda, ka iesniedzējas arguments “[..] no administratīvajiem protokoliem nav saprotams par kādu administratīvo pārkāpumu

ir runa un atsauce uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 5.pantu, kurā noteikts, ka pašvaldību domes ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un

paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu likumā “Par pašvaldībām” noteiktajos gadījumos, protokolos nav izlasāma”, ir noraidāms.

Lēmumā norādīts, ka saistošo noteikumu 5.punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem

atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot saistošo noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus. Saistošo noteikumu

49.punkts noteic, ka par saistošo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam 50 euro.

Iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, saskaņā ar Noteikumu 8.2.apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces, kas fiksē

transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri

iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmala kontrolei un saistošo

noteikumu pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai. Saņemot no sistēmas fotofiksācijas, kas norāda uz saistošo noteikumu pārkāpšanu,

pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofiksācijās skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par

iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm. Atbildot uz iesniedzējas

argumentu: “Turklāt, lietā nav neviena apliecinājuma un ziņas par šīs sistēmas darbības principiem un to, vai Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

lietvedei Valsts amatpersona/ ir atbilstošas zināšanas šīs sistēmas izmantošanā, vai šīs sistēmas izmantošana ietilpst viņas darba vai amata pienākumos”,

pašvaldības policija norāda, ka lietvede Valsts amatpersona/ sagatavo fotofiksāciju izdrukas no sistēmas un sagatavo dokumentus protokola sastādīšanai

par prettiesisku autotransporta iebraukšanu Jūrmalā, pildot darba pienākumus. Vienlaicīgi paziņojo, ka minēto darba pienākumu pildīšanai speciālas

zināšanas nav nepieciešamas.

Iestāde atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmo daļu un norāda, ka administratīvo pārkāpumu protokoli un

protokoliem pievienotās fotofiksācijas ir vērtējami kā pieļaujami un ticami pierādījumi atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta

pirmajai daļai un 243.1pantam. Pašvaldības policija norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā transportlīdzekļa

turētāja norādīta iesniedzēja, tātad, iesniedzēja izsaukta paskaidrojumu sniegšanai uz pašvaldības policiju pamatoti, jo transportlīdzeklis neatbilst

nevienam no saistošo noteikumu 20. un 21.punkta kritērijiem. Saistošo noteikumu 20.punkts nosaka, ka nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma

zonā Jūrmalā var iebraukt transportlīdzekļi, kas pielāgoti vadītājam invalīdam, operatīvie transportlīdzekļi, avārijas un specializēto dienestu

transportlīdzekļi, ārvalstu diplomātiskā korpusa transportlīdzekļi, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma

pavēlniecības, Saeimas, Ministru kabineta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Prokuratūras īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi,

Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi. Saistošo noteikumu 21.1.apakšpunkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja

pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par fiziskajai personai īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas

reģistrēts uz šīs personas vārda Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas valsts transportlīdzekļu reģistrā, ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas

pilsētā, personai piederošais nekustamais īpašums atrodas Jūrmalas pilsētā, nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā ir nodots personai lietošanā, lai to

izmantotu dzīvošanai, pamatojoties uz dzīvojamo telpas īres vai patapinājuma līgumu. Saistošo noteikumu 22.punkts paredz, ja persona atbilst saistošo

noteikumu 21.1.1. - 21.1.5.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, no nodevas samaksas atbrīvo vienu šīs personas lietošanā esošo Ceļu satiksmes

drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekli. Saistošo noteikumu 21.2.apakšpunkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja pirms iebraukšanas īpaša režīma

zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par juridiskajai personai, kuras Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā norādītā juridiskā adrese reģistrēta Jūrmalas

pilsētā, īpašumā vai turējumā esošo transportlīdzekli. Atbildot uz iesniedzējas argumentu, ka “Ņemot vērā, ka starp lietas kopijām nav atrodami

administratīvās lietvedības uzsākšanas lēmumi vai rezolūcija par administratīvās lietvedības uzsākšanu, kuri liecinātu par lietvedības uzsākšanu, secināms,

ka administratīvās pārkāpuma lietas uzsāktas līdz ar protokolu sastādīšanu, taču šajos apstākļos jāņem vērā, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 274.panta trešajā daļā noteiktais, ka administratīvā pārkāpuma lietās, kuras izskata un kurās lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma

konstatēšanas, šā panta otrajā daļā norādītās ziņas ietver administratīvā pārkāpuma protokolā. Gan ar lietas materiāliem, gan sastādītajiem administratīvā

pārkāpuma protokoliem redzams, ka iespējamais administratīvais pārkāpums nav noticis īsi pirms protokola sastādīšanas.”, pašvaldības policija norāda,

ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmā daļa nosaka - lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var

pieņemt fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Saņemot no sistēmas

fotofiksācijas, kas norāda uz saistošo noteikumu pārkāpšanu, pašvaldības policija veic to izdruku. Konkrētajā gadījumā ziņas no sistēmas saņemtas

2018.gada 25.janvārī, pēc kā uzreiz uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, ko apliecina 2018.gada 25.janvāra rezolūcija uz dokumenta, kas satur

ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to, iesniedzējas norādītais arguments, ka lietā nav atrodams administratīvās lietvedības

uzsākšanas lēmums, ir noraidāms. Vienlaicīgi pašvaldības policija norāda, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav noteikts rezolūcijas par

administratīvās lietvedības uzsākšanu tehniskais izpildījums, līdz ar to, iesniedzējas arguments: “Uzskatu, ka spiedoga nospiedums uz Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas lietvedes Valsts amatpersona/ 25.01.2018. ziņojuma “Uzsākt administratīvo lietvedību” Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

nodaļas priekšnieks Valsts amatpersona/), ir rīkojums veikt šādas darbības, bet nevis lietvedības uzsākšana.” ir nepamatots un noraidāms.

Iestāde lēmumā atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 246.panta pirmo daļu un norāda, ka atbildot uz iesniedzējas argumentu,

ka “Šajā sakarā būtiski arī norādīt, ka Jūrmalas pilsētas domes 12.01.2017. saistošajos noteikumos Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punktā noteikts, ka īpašais režīms ir laika posmā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz

30.septembrim. Administratīvo protokolu sastādīšanas laikā šajos noteikumos noteiktais īpašais režīms nav spēkā, kas nav izvērtēts administratīvajos

pārkāpumu protokolos, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.panta trešajā daļā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma lietās, kuras

izskata un kurās lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, šā panta otrajā daļā norādītās ziņas ietver administratīvā pārkāpuma protokolā.

Uzskatu, ka konkrētos apstākļos bija jāpieņem lēmums, kā to nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.panta pirmā daļa. Protokolos

nav norādīts likumiskais pamatojums atšķirīgai no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.panta pirmajā daļā noteiktās kārtības ignorēšanai.”,

pašvaldības policija norāda, ka ir ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.panta pirmajā daļā noteikto - 2018.gada 12.februārī

izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu un pieņēma lēmumu. No sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola ZZ Nr.719110, ar ko tika pieņemts

lēmums administratīvajā lietā, izriet, ka tas satur visu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.panta otrajā daļā noteikto informāciju, turklāt gan

lēmuma numuru, kas pašvaldības policijā tiek reģistrēts atbilstoši administratīvā pārkāpuma protokola numuram, gan lietas izskatīšanas datumu, jo tieši

administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas dienā tiek izskatīta lieta. Vienlaicīgi pašvaldības policija norāda, ka no sākuma tiek izskatītas

administratīvā pārkāpuma lietas un tikai pēc tam tiek sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli.

Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Pašvaldības policija sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolus, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35.panta pirmajā daļā noteikto, jo, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk

administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. Konkrētajā gadījumā katrs pārkāpums ir izdarīts laika

posmā no 2017.gada 7.septembra līdz 2017.gada 30.septembrim konkrētā datumā un konkrētā laikā un par katru pārkāpumu ir konstants soda apmērs

50,00 EUR. Turklāt, šo faktu pašvaldības policija konstatēja, kad 2018.gada 25.janvārī no sistēmas saņēma fotofiksācijas par dažādos datumos un

laikos izdarītiem pārkāpumiem. Administratīvie pārkāpumi izdarīti dažādas dienās, par ko informācija noradīta administratīvā pārkāpuma protokola

5.punktā, un tikai vienā dienā tiek sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli. Atbildot uz iesniedzējas argumentu: “(..) ņemot vērā to, ka 14 protokoli

sastādīti vienā dienā, to sastādīšanas iemesls ir vienas un tās pašas iestādes vienā dienā sastādīti 14 ziņojumi un to, ka visi 14 protokoli man nosūtīti ar

vienu pavadrakstu -13.02.2018. Nr.1-15.1/164, man nav saprotams, kāpēc šajos apstākļos nav ievērota Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

35.panta otrajā daļā noteiktā kārtībā, kur noteikts - ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata

viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā

gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem.”

Pašvaldības policija skaidro, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35.panta otrā daļa nav attiecināma uz vienveidīgiem pārkāpumiem, kas

izdarīti dažādos laikos un par ko tiek paredzēts viens konstants sods.

Lēmumā norādīts, ka iebraucot Jūrmalā, ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes par saistošajiem noteikumiem. Pašvaldības policija bija tiesīga veikt

saistošo noteikumu kontroli, jo pārkāpums bija izdarīts uz autoceļa, iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu. Ceļu satiksmes kārtību Latvijā

reglamentē 2015.gada 2.jūnija noteikumi Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi”, savukārt iebraukšanas kārtību Jūrmalā papildus nosaka saistošie

noteikumi. Satiksmes dalībnieku pienākumus, ievērot ceļa zīmju un ceļa apzīmējuma prasības. Ceļa zīme ir uzskatāma par administratīvo aktu, kas satur

obligātu ceļa satiksmes regulējumu, tādejādi autovadītājam, kas piedalās ceļu satiksmē, ceļa zīmes jāievēro obligāti saskaņā ar Ceļu satiksmes

noteikumiem un Ceļu satiksmes likuma prasībām. Ceļa zīmes satur vispārēju regulējumu, jo no jebkura satiksmes dalībnieka, kurš tai tuvojas, tā prasa

noteiktu uzvedību. Ceļa zīmes uzskatāmas par tādu īpaša veida administratīvo aktu, kas radīts ar mērķi nodrošināt satiksmes drošību un saistošo

noteikumu ievērošanu. Ceļa zīme kā administratīvais akts ir uzskatāma par paziņotu katram konkrētam satiksmes dalībniekam, kad satiksmes dalībnieks

ir tai pietuvojies pietiekami tuvu, lai varētu to ieraudzīt. Izvietotā informācija uz ceļa zīmēm ir jāievēro visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Ja ir izvietotas

ceļa zīmes, kas nosaka īpašus saistošos noteikumus, iebraucot Jūrmalā, transportlīdzekļu vadītājiem ir jāpakļaujas to prasībām. Par saistošo noteikumu

pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids - naudas sods 50 euro. Līdz ar to nav nepieciešams vērtēt lietderības apsvērumus, lai pamatotu

konkrēta soda apmēra piemērošanu, pietiek ar pārkāpuma konstatāciju. Tā kā saistošo noteikumu izdevējs ir noteicis par šo pārkāpumu konstantu soda

apmēru, iestādei ir pienākums attiecīgā punkta sankcijā minēto sodu piemērot. Tādējādi, izskatāmajā gadījumā iestādei nav piešķirta rīcības brīvība soda

noteikšanā, jo piemērojamā tiesību norma neparedz piemērot citu soda veidu vai apmēru. Līdz ar to, pieteicēja tiesiskais statuss, mantiskais stāvoklis vai

citi apstākļi šajā gadījumā nevar ietekmēt piemērojamā soda apmēru.

Lēmumā norādīts, ka saistošo noteikumu pārkāpšanas konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu saistošo

noteikumu ievērošanu un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu

pārkāpšanu. Pretējā gadījumā, ja iestādei būtu iespējams saistošo noteikumu pārkāpuma gadījumā izvēlēties soda apmēru, tad iestādei nebūtu iespējams

izvairīties no vienlīdzības principa pārkāpšanas. Savukārt, pastāvot tiesiskajam regulējumam, kas uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas

saistošos noteikumus, ir panākta vienlīdzīga attieksme pret visām personām un taisnīguma ievērošana, piemērojot administratīvos sodus. Norāda, ka

saistošie noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13.punktu. Likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmā daļa

nosaka, ka spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Iestāde lēmumā uz iesniedzējas argumentu: “Iebildumi un objektīvs pamats piemēroto sodu atcelšanai ir arī tāpēc, ka no lietā, esošajiem foto

uzņēmumiem nav saprotams, kurš un ar kādiem tehniskajiem līdzekļiem, kādos apstākļos tos fiksējis. Protokolos par piemērotajiem sodiem nav neviena

atsauce vai norāde par to, ka administratīvajā lietā tiek izmantoti konkrēti tehniskie līdzekļi, ar kuriem fiksētas ziņas. Atsauce uz fotofiksāciju no Jūrmalas

pilsētas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas, ir uzskatāma par formālu un nesniedz skaidru priekšstatu par sistēmas izmantošanas likumību,

tai skaitā tehnisko sertifikāciju vai kalibrāciju un to, ka šī sistēma būtu reģistrēta attiecīgā reģistrā.”, norāda, ka kalibrēšana ir veicama mērierīcēm, bet

izskatāmajā gadījumā, fotokameras, ar ko tiek fiksēti Jūrmalā iebraukušie transportlīdzekļi mērījumus neveic, tādēļ to verificēšanai/kalibrēšanai nav

pamata. Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodiskumu noteic Ministru kabineta 2007.gada

9.janvāra noteikumi Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”. Saskaņā ar šo noteikumu pielikuma

1.6.apakšpunktu valsts metroloģiskajai kontrolei ir pakļauti tehniskie līdzekļi (fotoiekārtas un videoiekārtas), kas paredzēti pārkāpumu fiksēšanai,

neapturot transportlīdzekli. Tātad kaut arī tiesību normā ietverts jēdziens “fotoiekārtas”, vispārzināms ir fakts, ka fotoaparāts nav mērierīce un pats par

sevi nevar būt verifikācijas objekts. Proti, tiek verificēta ātruma kontroles iekārta, kura integrēta sastāvdaļa tostarp ir fotoaparāts, kas kopsakarā ar

ātruma mērierīci fiksē attiecīgo pārkāpumu izdarījušo objektu (transportlīdzekli) (skat. Administratīvā rajona tiesas 2013.gada 19.aprīļa spriedumu

lietā Nr.A420378812).

Iestāde norāda, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama

prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības) darbība vai bezdarbība. Iestāde atzīst, ka transportlīdzeklis iebrauca Jūrmalā, un autovadītājs

neiegādājās caurlaidi. Iesniedzējas vaina administratīvo pārkāpumu izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma

protokolu ZZ Nr.719110, fotofiksācijas izdrukām no sistēmas, izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmas un iesniedzēja

pamatoti un likumīgi saukta pie administratīvās atbildības.

2018.gada 10.maijā tiesā saņemta SIA “Orto partneri” valdes locekļa /pers. A/ iesniegtā sūdzība.

Sūdzībā norādīts, ka ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka Valsts amatpersona/ lēmumiem administratīvā pārkāpuma ietās

Nr.ZZ719097 līdz Nr.ZZ719110, atstāts negrozīts Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas Administratīvās nodaļas priekšnieka Valsts amatpersona/

2018.gada 13.februāra vēstulei Nr.1-15.l/164 pievienotie 14 2018.gada 12.februārī sastādītie administratīvā pārkāpuma protokoli no ZZ Nr.719097

līdz ZZ Nr.719110 un tajos pieņemtais nolēmums. Katrā no administratīvajiem protokoliem norādīts par to, ka SIA “Orto partneri” piemērots naudas

sods 50,00 EUR apmērā. Kā norādīts administratīvā pārkāpuma protokolos, esot pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošie

noteikumi Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā" 5.punkta prasības, ar ko izdarīts

administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā. Iepazīstoties ar administratīvo pārkāpumu protokoliem un lēmumiem,

secināms, ka administratīvā pārkāpuma protokoli un lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās veikta pretrunā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksā noteikto, kas ir novedis pie nepareiziem un prettiesiskiem nolēmumiem.

Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmo daļu, un norāda, ka ir trīs veidi kādos uzsākama

administratīvā lietvedība - lēmums, protokols un rezolūcija uz dokumenta. Ņemot vērā, ka starp lietas kopijām nav atrodami administratīvās lietvedības

uzsākšanas lēmumi vai rezolūcija par administratīvās lietvedības uzsākšanu, kuri liecinātu pa lietvedības uzsākšanu, secināms, ka administratīvās

pārkāpuma lietas uzsāktas līdz ar protokolu sastādīšanu, taču šajos apstākļos jāņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.panta trešajā

daļā noteiktais par to, ka administratīvā pārkāpuma lietās, kuras izskata un kurās lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, šā panta otrajā

daļā norādītās ziņas ietver administratīvā pārkāpuma protokolā. Gan ar lietas materiāliem, gan ar sastādītajiem administratīvā pārkāpuma protokoliem

redzams, ka iespējamais administratīvais pārkāpums nav noticis īsi pirms protokola sastādīšanas un kā norādīts lēmumos, iebraucot Jūrmalā caur

Priedaines satiksmes mezglu, saskaņā ar saistošo noteikumu 8.2.apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces, kas fiksē transportlīdzekļu

iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā,

nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmala kontrolei un saistošo noteikumu pārkāpšanas

gadījumā administratīvo sodu piemērošanai. Ar šādu lēmumos norādīto vērtējumu rodas maldīgs priekšstats par to, kā sistēma apstrādāja datus ilgāk par

trijiem mēnešiem un tikai 2018.gada 25.janvārī kļuva zināms par iespējamā pārkāpuma faktu. Lēmumā šie apstākļi nav vērtēti un skaidroti. No lēmumu

redakcijām neizriet Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta pirmajā daļā noteiktās kārtības ievērošana.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka sūdzībā norādīja par to, ka spiedoga nospiedums uz Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas lietvedes Valsts

amatpersona/ 2018.gada 25.janvāra ziņojumiem – “Uzsākt administratīvo lietvedību” (Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas Administratīvas nodaļas

priekšnieks Valsts amatpersona/), ir rīkojums veikt šādas darbības, bet nevis lietvedības uzsākšana. Šādi iebildumi Lēmumos noraidīti bez likumiska

pamatojuma, pat neskatoties uz to, ka savā sūdzībā atsaucies uz Kurzemes apgabaltiesas 2014.gada 24.marta spriedumu lietā Nr.140016313 (102AA-

0018-14/6). Kā zināms, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nav noteicis lēmuma rezolūcijas veidā struktūru, bet jebkurai iestādei to pieņemot,

ir jāvadās no vispārīgiem tiesību principiem. Ņemot vērā, ka arī šī konkrētā rezolūcija nesatur nolēmuma struktūru, tā nav uzskatāma par lēmumu

administratīvās pārkāpumu lietas uzsākšanā.

Sūdzības iesniedzējs norāda uz to, ka lēmumos norādīts par to, ka videotehniskās iekārtas pie iebraukšanas Jūrmalā uzstādītas, lai fiksētu

pārkāpumus. Secīgi, šajā konkrētā gadījumā būtu jāizvērtē vai Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija neveic prettiesiskas operatīvās darbības, jo kā

noteikts Operatīvās darbības likuma 1.pantā, operatīvā darbība ir šajā likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju

amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu;

nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu

un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Turklāt, atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. pantam fotografēt un

filmēt citas personas ir atļauts tikai ar šo personu atļauju. Savukārt bez šo personu atļaujas fotografēšana un filmēšana ir pieļaujama, ja minētās darbības ir

nepieciešamas: pārzinim (persona, kura fotografē vai filmē) likumā noteikto pienākumu veikšanai; personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai aizsargātu

datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un

veselību; datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, īstenotu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās

intereses, kurai personas dati ir atklāti. Kā norādīts lēmumos, pašvaldības policija norāda, ka lietvede Valsts amatpersona/ sagatavo fotofiksāciju

izdrukas no sistēmas un sagatavo dokumentus protokola sastādīšanai par prettiesisku autotransporta iebraukšanu Jūrmalā, pildot darba pienākumus.

Vienlaicīgi paziņojam, ka minēto darba pienākumu pildīšanai speciālas zināšanas nav nepieciešamas. Uzskata, ka minētais norāda uz rupjiem likumu

pārkāpumiem Jūrmalas pašvaldības policijā, jo ņemot vērā, ka administratīvā pārkāpuma lietas pēc savas būtības un soda rakstura atbilstoši Eiropas

Cilvēktiesību tiesas atziņām ir vērtējamas kā “mazās krimināllietas”; Fizisko personu datu apstrādes likumiskie kritēriji ir attiecināmi arī uz Jūrmalas

pašvaldības policiju. Ņemot vēra, ka administratīvā pārkāpuma lietas pēc savas būtības un soda rakstura atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām ir

vērtējamas kā “mazās krimināllietas”, savā pieteikumā atsaucas uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2015.gada

28.decembra lēmumu lietā Nr.SKK-549/2015, kur norādīts par to, ka nav pieļaujams izmantot kā pierādījumus ziņas par faktiem, kas iegūtas, policijas

darbiniekiem faktiski veicot operatīvās darbības pasākumu (piemēram, slepeni ierakstot personas sarunu ar policijas darbinieku), neievērojot Operatīvās

darbības likuma prasības. Piemēram, Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai. Savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka operatīvās darbības

pasākumos iegūtās ziņas par faktiem, arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, drīkst izmantot kā pierādījumu tikai tad, ja tās iespējams

pārbaudīt šajā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā. Kriminālprocesa likuma 12.pantā ietverts kriminālprocesa pamatprincips - cilvēktiesību

garantēšana. No šā panta pirmās dalās izriet, ka kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu

kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē. Savukārt šā panta otrajā daļā norādīts, ka cilvēktiesības var

ierobežot tikai tajos gadījumos, kad to prasa sabiedrības drošības apsvērumi, un tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā atbilstoši noziedzīgā nodarījuma

raksturam un bīstamībai. Lai konstatētu, ka kāds cilvēktiesību ierobežojums ir attaisnojams, ir nepieciešams izvērtēt, vai attiecīgais ierobežojums ir: 1)

noteikts ar likumu; 2) attaisnojams ar leģitīmu mērķi;

3) nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā (skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2000.gada 30.augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-

01 Secinājumu daļas 5.punktu). Lai konstatētu, vai pamattiesību ierobežojums nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, ir jāizvērtē, vai ierobežojums ir

sociāli nepieciešams, vai tas atbilst šai nepieciešamībai un ir ar to samērīgs (skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2005.gada 26.janvāra

sprieduma Nr. 2004-17-01 14.punktu).

Sūdzībā norādīts, ka kriminālprocesa pamatprincipu, to skaitā cilvēktiesību garantēšana un tiesību uz taisnīgu tiesu, nozīme un nepieciešamība šos

principus ievērot jau iepriekš akcentēta vairākos Augstākās tiesas lēmumos, kuros analizētas Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas par operatīvās darbības

pasākumos un speciālajās izmeklēšanas darbībās iegūto ziņu izmantošanu kriminālprocesā (skat., piemēram, Augstākās tiesas 2014.gada 7.apriļa

lēmumu lietā Nr.SKK-78/2014, 2014.gada 2.decembra lēmumu lietā Nr.SKK-802/2014, 2015.gada 27.maija lēmumu lietā Nr.SKK-325/2015,

2015.gada 7.augusta lēmumu lietā Nr.SKK-303/2015). Augstākās tiesas 2014.gada 7.aprīļa lēmumā izteikta atziņa, ka gadījumā, ja pierādījumu

iegūšanā tiek konstatēts Kriminālprocesa likuma 12.pantā un 15.pantā nostiprināto pamatprincipu pārkāpums, tad pierādījumi atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 127.pantā un 130.pantā noteiktajam nav pieļaujami (skat. Augstākās tiesas 2014.gada 7.apriļa lēmumu lietā Nr.SKK-78/2014). Uzskata, ka

tehniskiem līdzekļiem kontrolējot iebraukšanas caurlaides Jūrmalā, prettiesiski, nepamatoti un nesamērīgi tiek aizskartas cilvēktiesības, un šīs darbība ir

vērtējama kā operatīvā darbība, par kuras veikšanu būtu jāsaņem atbilstoša tiesas atļauja. Šāda atļauja Jūrmalas pašvaldības policijai nav, tāpēc šīs ziņas

no tehniskajiem līdzekļiem nav izmantojamas pierādīšanā.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka bez ievērības nav atstājams arī fakts, ka lēmumos veiktajā atsaucē uz 2017.gada 12.janvāra Jūrmalas pilsētas

domes saistošajos noteikumiem Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 20.punktu, ir

aizmirsts par valsts prezidentu un transporta līdzekļiem, kuri pavada valsts prezidenta automašīnu. Kā zināms, Jūrmalas pilsētā ir iespējams iebraukt no

divām pusēm, kur katra no tām, noprotams, ir aprīkota ar videotehniskajiem līdzekļiem. Jūrmalā atrodas arī Latvijas valsts prezidenta rezidence. Ņemot

vērā to, ka valsts prezidenta pārvietošanās grafiki un maršruti, ir ar slepenības statusu, kā arī to, ka lēmumos apgalvots par Jūrmalas pašvaldības policijas

darbinieces speciālo zināšanu vajadzības iztrūkumu, secināms, ka līdz ar caurlaižu kontroles sistēmu tieši šādā veidā, tiek rupji pārkāpti likumi un radīts ar

likumu aizsargātu interešu apdraudējums. No lēmumiem neizriet ziņas par industriālā sertifikāta esamību uzņēmumam, kurš nodrošina videotehnisko

iekārtu darbību un to cik lielā mērā arī personu dati tiek aizsargāti Jūrmalas caurlaižu sakarā. No lēmumiem izriet triviāla Qliksense aplikācija “Notikumu

kontrole” - Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēma, pēc kuras, vieglā formā, ja tas nepieciešams, var atlasīt

jebkuras automašīnas, arī Latvijas valsts prezidenta, Jūrmalā iebraukšanas un izbraukšanas grafiku, veikt šāda grafika uzskaiti un analīzi, un minēto ziņu

pieejamībai, ka tas izriet no lēmumiem, nav ierobežojumi - minēto darba pienākumu pildīšanai speciālas zināšanas nav nepieciešamas. Uzskata, ka video

vai foto fiksācija pie Jūrmalas robežas ir pretrunā ar virkni normatīvajiem aktiem un šādas darbības (foto/video fiksācija), arī šajā gadījumā, veiktas

prettiesisku darbību rezultātā. Ziņas, kuras iegūtas pretlikumīgā veidā, nevar kalpot par pierādījumu administratīvā pārkāpuma lietā. Kā norādīts

lēmumos, vaina administratīvo pārkāpumu izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides ir pierādīta ar: 1) administratīvā pārkāpuma protokolu; 2)

fotofiksācijas izdrukām no sistēmas; 3) izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmas. Secīgi, pretlikumīgas video vai foto

fiksācijas izdarīšana un attēlā redzamās automašīnas piederības noskaidrošana, rada pamatu administratīvā protokola sastādīšanai un sodošu lēmumu

pieņemšanai. Proti, pretlikumīgā veidā iegūtā attēlā redzamās automašīnas piederības noskaidrošana, Jūrmalas pašvaldības policijas ieskatā, ir objektīvs

un likumisks pamats milzīgu administratīvo sodu piemērošanai. Šādi apstākļi raksturojas kā prettiesiski.

Sūdzības iesniedzējs vērš tiesas uzmanību arī uz to, ka lēmumos norādīts par gadījumu, kad 2018.gada 9.februārī Jūrmalas pašvaldības policijā

ieradās advokāte Zane Ruka un SIA “Orto partneri” valdes loceklis /pers. A/. Attiecībā uz zvērinātu advokāti Z.Ruku lēmumos norādīts, ka advokāte

uzrādot orderi Nr.012507, orderī norādījusi, ka advokātei Zanei Rukai ir tiesības pārstāvēt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas Administratīvajā

nodaļā /pers. A/, uz ko Jūrmalas pašvaldības policija norāda uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantu un uz to, ka administratīvajā lietā

netika iesniegts dokumentārs apliecinājums tam, ka advokātei Zanei Rukai ir tiesības pārstāvēt iesniedzēju, taču šajā faktā konstatējami citi Jūrmalas

pašvaldības policijas pārkāpumi: 1) 2018.gada 9.februārī Jūrmalas pašvaldības policijā iesniedza dokumentus un paskaidrojumus. Iesniegtie dokumenti

tika pieņemti no Jūrmalas pašvaldības policijas darbinieka puses. Šobrīd šo dokumentu neesamība pie administratīvās pārkāpuma lietas materiāliem

liecina par to, ka tie ir pazuduši vai iznīcināti; 2) ar lēmumā norādīto motivāciju un advokāta ordera nepilnīgumu vai neatbilstoša satura konstatāciju, tika

liegtas Latvijas Satversme garantētas tiesības uz advokātu, lai gan par nepieciešamību pēc advokāta bija izteicis gan mutiski, gan tas bija redzams no

faktiskajiem apstākļiem; 3) Jūrmalas pašvaldības policijā bija prettiesisks atteikums sastādīt procesuālu dokumentu par sarunu, kuru notika 2018.gada

9.februārī Jūrmalas pašvaldības policijā. No lēmumiem nav saprotams, pēc kādiem, lietā esošiem, dokumentiem lēmumu pieņēmējs vispār zina par šādu

ierašanos Jūrmalas pašvaldības policijā un notiekošo šīs tikšanās laikā. Lēmumu pieņemšanas laikā šie apstākļi nav pārbaudīti.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka sākotnējā sūdzībā jau norādījis, ka, lai arī lietas materiālos atrodas izsaukuma kopijas par ierašanos Jūrmalas

pilsētas pašvaldības policijā 2018.gada 9.februārī pulksten 14:30, un uz kurām sūdzības iesniedzējs reaģēja un ieradās, Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas amatpersona nesastādīja nevienu procesuālo dokumentu un tiesības paskaidrot kādus apstākļus tika liegtas. Tika paskaidrots par to, ka

protokoli par piemēroto sodu tiks nosūtīti pa pastu, tajos viss būšot norādīts, jāgaida telefona zvans. No minētajiem apstākļiem nav saprotams, kāpēc

vispār 2018.gada 9.februārī bija jāierodas Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā. Arī no sastādītajiem administratīvā pārkāpuma protokoliem redzams, ka

tie sastādīti bez juridiskās personas klātbūtnes un tiesības sniegt paskaidrojumus administratīvajā lietvedībā bija liegtas. Šajā sakarā paskaidro, ka gan

2017.gadā, gan šobrīd deklarētā adrese ir Jūrmalā. Līdz 2017.gada 9.maijam SIA “Orto partneri” juridiskā adrese bija /adrese/. Secīgi, uz perioda

sākumu, noprotams, automašīnai FORD GALAXY ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, bija izsniegta bezmaksas caurlaide iebraukšanai

Jūrmalas pilsētā. Lai arī par šādu caurlaides piešķiršanu nav jāraksta iesniegums un dabā šāda caurlaide nav saņemama. Uzskata, ka iebraukšanas

caurlaides piešķiršana vai nepiešķiršana ir uzskatāma par iestādes nolēmumu - administratīvais akts, atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai

administratīvā akta definīcijai.

Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz saistošo noteikumu 26., 45., 46.punktu un norāda, ka 1) 2017.gada aprīlī, atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes

saistošajiem noteikumiem, automašīnai FORD GALAXY ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija izsniegta Jūrmalas caurlaide un atbilstoši

šo noteikumu 26.punktam, informācijas sistēma atjauno datus katra gada 1.martā. Secīgi, 2017.gadā izsniegtā caurlaide bija derīga līdz 2017.gada

30.septembrim; 2) uz automašīnu FORD GALAXY ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, par 2017.gadu, nav attiecināms neviens no

Jūrmalas pilsētas domes saistošajos noteikumos 45.punktā definētajiem kritērijiem; 3) par automašīnu FORD GALAXY ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, 2017.gadā, nav veiktas nekādas izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijā (saistošo noteikumu 46.punkts.). SIA “Orto partneri”

mainījās juridiskā adrese, bet automašīnas tehniskajā pasē izmaiņas netika reģistrētas.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka par to, ka caurlaide iebraukšanai Jūrmalā tiek izsniegta uz sezonu (gadu), apliecina šogad iegādātā Jūrmalas

caurlaide (tekstā ievieto datora ekrānuzņēmumu). Turklāt, šāda caurlaide iebraukšanai Jūrmalā uz 2018.gada sezonu maksāja 3,40 EUR. Četrpadsmit

administratīvā pārkāpuma sodi, katrs 50 EUR apmērā (kopā 700 EUR), pie konkrētiem apstākļiem, kad ar Jūrmalas domes nolēmumu, ir atzītas tiesības

saņemt atvieglojumu, ir nesamērīgi un prettiesiski. Minētais pierāda arī to, ka administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas laikā netika izvērtēta faktiskā

situācija un apstākļi. Piemērotie sodi ir uzlikti kā personai, kurai nav nekāda sakara ar Jūrmalas pilsētu. Kā noteikts saistošo noteikumu 2.punktā, to

mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas pilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Konkrētos apstākļos

soda noteikšana raksturojas kā prettiesiska iedzīvošanās uz citas personas rēķina, bet nevis normatīvā akta piemērošanu pēc tā mērķa un būtības.

Uzsver, ka faktiskie apstākļi par uzņēmuma saistību ar Jūrmalu, tika mutiski paskaidroti Jūrmalas pašvaldības policijā 2018.gada 9.februārī, kurus

uzklausot nevajadzēja rasties domstarpībām, tai skaitā, par atvieglojumu saņemšanu iebraukšanas maksas jautājumos. Šie apstākļi apzināti un prettiesiski

atstāti bez ievērības. Vērš tiesas uzmanību uz Jūrmalas pilsētas domes saistošajos noteikumos Nr.1 26.punktā norādīto prettiesisko kritēriju - personas

pienākums pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā ir pārliecināties par caurlaides derīgumu pašvaldības tīmekļa vietnē vai Jūrmalas pilsētas domes

nodrošināto elektronisko pakalpojumu tīmekļa vietnē www.epakalpojumi.jurmala.lv. Šāda norāde šajos noteikumos uzskatāma par provokatīvu un

prettiesisku, jo ar šādu redakciju noteikumos secināms, ka ikvienam Jūrmalas iedzīvotājam, ja tas katru dienu izbrauc un atgriežas Jūrmalā, vismaz dienā

reizi ir jāpārliecinās par caurlaides derīguma termiņa esamību. Šī ir nesamērīga pienākuma uzlikšana uz personu. Nepastāv šaubas par to, ka no saistošo

noteikumu izdošanas brīža bija saprotams, ka neviena persona šādas darbības ikdienā neveiks.

Sūdzības iesniedzējs sākotnējā sūdzībā izteicis iebildumus par to, ka no lietā esošajiem foto uzņēmumiem nav saprotams, kurš un ar kādiem

tehniskajiem līdzekļiem, kādos apstākļos tos fiksējis. Protokolos un lēmumos par piemērotajiem sodiem nav neviena atsauce vai norāde par to, ka

administratīvajā lietā tiek izmantoti konkrēti tehniskie līdzekļi, ar kuriem fiksētas konkrētas ziņas. Atsauce uz foto fiksāciju no Jūrmalas pilsētas nodevas

samaksas kontroles informācijas sistēmas, ir uzskatāma par formālu un nesniedz skaidru priekšstatu par šīs sistēmas izmantošanas likumību, tai skaitā

tehnisko sertifikāciju vai kalibrāciju, un to, ka šī sistēma būtu reģistrēta attiecīgā reģistrā. Lēmumu pieņēmējs lēmumos norāda, ka kalibrēšana ir veicama

mērierīcēm, bet izskatāmajā gadījumā, fotokameras, ar ko tiek fiksēti Jūrmalā iebraukušie transportlīdzekļi, mērījumus neveic, tādēļ to

verificēšanai/kalibrēšanai nav pamata. Lēmumu pieņēmējs atzīst, ka Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to

verificēšanas periodiskumu noteic Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto

mērīšanas līdzekļu sarakstu”. Saskaņā ar šo noteikumu pielikuma 1.6.apakšpunktu, valsts metroloģiskajai kontrolei ir pakļauti tehniskie līdzekļi

(fotoiekārtas un videoiekārtas), kas paredzēti pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli. Tātad, kaut arī tiesību normā ietverts jēdziens

“fotoiekārtas”, vispārzināms ir fakts, ka fotoaparāts nav mērierīce un pats par sevi nevar būt verifikācijas objekts. Proti, tiek verificēta ātruma kontroles

iekārta, kurā integrēta sastāvdaļa tostarp ir fotoaparāts, kas kopsakarā ar ātruma mērierīci fiksē attiecīgo pārkāpumu izdarījušo objektu

(transportlīdzekli) (skat. Administratīvā rajona tiesas 2013.gada 19.aprīļa spriedumu Lietā Nr.A420378812). Šajā sakarā norāda, ka lēmumu

pieņēmējs lēmumos vienā brīdī runā par videotehnisko sistēmu, bet jau lēmumu citā rindkopā to dēvē par foto uzņēmumu. Šīs ir būtiskas pretrunas, jo

gadījumos, kad no video materiāla jāiegūst foto uzņēmums, šāda darbība veicama manuāli. Gadījumā, ja šī sistēma vai kamera šādas darbības veic

automātiski, šis ir process, kura darbība, verificējama atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.40 “Noteikumi par valsts

metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”. Turklāt lēmumu pieņēmējs lēmumos nonāk pretrunā ar sevis izteiktajiem argumentiem,

tas ir, norāda, ka bez foto uzņēmuma citi dati netiek fiksēti, taču jau nākamajās rindkopas izlasāms par to, ka sistēma reģistrē arī laiku, datumu un GPS

koordinātes. No lēmumos norādītajām ziņām nepārprotami secināms, ka sistēmai, ar kuru tiek kontrolētas Jūrmalas caurlaides, nav veikta verifikācija vai

kalibrācija. Secīgi, iespējamā pārkāpuma datums, laiks un vieta nav fiksēts ar drošiem, atbilstošiem un konkrētā fiksācijā izmantojamiem instrumentiem,

kuru darbības traucējumu saprātīga iespējamība būtu novērsta ar kompetentas iestādes pārbaudes atzinumu vai sertifikātu. Secīgi, ziņas par iespējamā

pārkāpuma laiku un vietu nav izmantojamas pierādīšanā. Lietā iztrūkstot pārkāpuma izdarīšanas datumam, laikam un vietai, administratīvā lietvedība ir

izbeidzama. Turklāt, lēmumos veiktajā atsaucē uz 2013.gada 19.aprīļa spriedumu lietā A.420378812, norādīts, ka administratīvā pārkāpuma fiksēšanai

izmantota ātruma mērīšanas iekārta PoliScan SpeedM1HP (sērijas Nr.PS-651308), atbilst prasībām noteiktām likumā “Par mērījumu vienotību” un

Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.455 “Kārtība, kādā tiek veikta mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšana, pirmreizējā verificēšana un

tirgus uzraudzība”. Secīgi, šī atsauce uz judikatūru ir neprecīza un neatbilstoša lietas apstākļu ziņā.

Sūdzības iesniedzējs sākotnējā sūdzībā informēja, ka ir zināms par Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieka 2017.gada 13.novembra lēmumu

Nr.1-14/665, ar kuru, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā konstatēto procesuālo pārkāpumu konstatāciju un

esamību, tika atcelti 58 (piecdesmit astoņi) administratīvajos protokolos piemērotie sodi par šādu pašu pārkāpumu. Uzskata, ka protokolu sastādītāja

rīcība un soda piemērošanas procesuālie apstākļi šajā lietvedībā nav atšķirīgi, tie raksturojas ar līdzīgām prettiesiskuma izpausmēm, taču lēmumu

pieņemšanas laikā vienāds tiesisks un taisnīgs noregulējums netiek piemērots. Paskaidrojam, ka ar Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieka 2017.gada

13.novembra lēmumu Nr.1-14/665, ņemot vērā iesniedzēja sūdzībā norādītos argumentus un to, ka nebija ievēroti Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 260.panta procesuālie priekšnoteikumi, pieņemtie lēmumi (58 protokoli) par SIA “Arčers’ saukšanu pie administratīvās atbildības tika atcelti.

Lēmumos nekas nav izlasāms par šiem apstākļiem un vienādu likuma normu piemērošanu vienādos procesuālo pārkāpumu apstākļos.

Sūdzībā norādīts, ka par to, ka administratīvo protokolu sastādītājs un soda uzlicējs nav rīkojies izsvērti un pārbaudot, novērtējot lietā esošos

pierādījumus un faktus, liecina katra lēmuma sastādīšana un parakstīšana 2 (divu) minūšu laikā (vidēji). Uzskata, ka divu minūšu laikā nav iespējams

objektīvi izvērtēt pierādījumus konkrētā lietā, tad pieņemt un sastādīt procesuālu dokumentu. Minētais liecina par tipoloģiskām prettiesiskām darbībām,

neievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantā noteikto. Savā sūdzībā vēlas ietvert protokolu sastādīšanas laiku uzskaitījumu: 1)

Protokols ZZ Nr.719097 12.02.2018. pulksten 16:32; 2) Protokols ZZ Nr.719098 12.02.2018. pulksten 16:46 (+ 14 min); 3) Protokols ZZ

Nr.719099 12.02.2018. pulksten 16:48 (+ 2 min); 4) Protokols ZZ Nr.719100 12.02.2018. pulksten 16:50 (+ 2 min); 5) Protokols ZZ Nr.719101

12.02.2018. pulksten 16:52 (+ 2 min); 6) Protokols ZZ Nr.719102 12.02.2018. pulksten 16:54 (+ 2 min); 7) Protokols ZZ Nr.719103 12.02.2018.

pulksten 16:56 (+ 2 min); 8) Protokols ZZ Nr.719104 12.02.2018. pulksten 17:00 (+ 4 min); 9) Protokols ZZ Nr.719105 12.02.2018. pulksten 17:02

(+ 2 min); 10) Protokols ZZ Nr.719106 12.02.2018. pulksten 17:04 (+ 2 min); 11) Protokols ZZ Nr.719107 12.02.2018. pulksten 17:06 (+ 2 min);

12) Protokols ZZ Nr.719108 12.02.2018. pulksten 17:08 (+ 2 min); 13) Protokols ZZ Nr.719109 12.02.2018. pulksten 17:10 (+ 2 min); 14)

Protokols ZZ Nr.719110 12.02.2018. pulksten 17:14 (+ 4 min). Šie apstākļi nav izvērtēti lēmumos, lai gan iesniegtās sūdzības atreferējumā šie apstākļi

ir norādīti.

Sūdzībā norādīts, ka ņemot vērā to, ka 14 protokoli sastādīti vienā dienā, to sastādīšanas iemesls ir vienas un tās pašas iestādes vienā dienā

sastādīti 14 ziņojumi un to, ka visi 14 protokoli nosūtīti ar vienu pavadrakstu - 2018.gada 13.februāra Nr.1-15.1/164, nav saprotams kāpēc šajos

apstākļos nav ievērota Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35.panta otrajā daļā noteiktā kārtībā. Lēmumā nav sniegta likumiski pamatota atbilde

uz šiem iebildumiem.

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā atsaucies uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta pirmo daļu, un norāda, ka administratīvā

pārkāpuma protokolos nav izlasāms likumisks pamatojums tam, kāpēc šajos apstākļos vispār tiek piemērota Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksā noteiktā kārtība. Protokolos nekas nav izlasāms par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētu pārkāpumu izdarīšanu, t.i.

protokolos nav atsauces uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa paredzētu pārkāpumu - konkrētu pantu. Secīgi, no administratīvajiem

protokoliem nav saprotams, par kādu administratīvo pārkāpumu ir runa un atsauce uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 5.pantu, kurā

noteikts, ka pašvaldību domes ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu likumā “Par pašvaldībām”

noteiktajos gadījumos, protokolos nav izlasāma. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada 25.aprīla

spriedumā lietā Nr. SKA -157/2007 ir norādījis, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē

kādas personas prettiesiskas darbības. Faktiski šī amatpersona atzīst, ka ar protokolā konstatētajam darbībām, persona ir izdarījusi pārkāpumu, par

kuru paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to,

no vienas puses, tiesa, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu šajā lietā, izvērtē protokolā izteiktā atzinuma pamatotību, proti, vai persona par protokolā

fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām ir norādīts protokolā, ir jāspēj

saprast gan iebildumu, gan faktisko apstākļu kopumu, ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta pirmajā daļā norādītajiem kritērijiem par

administratīvā pārkāpuma protokola saturu. Kā izriet no judikatūras dokumentiem, protokolā jābūt fiksētiem pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem, nevis

tikai vispārējai norādei par iespējamu pārkāpumu. Pie tam, protokolā fiksētā lietas būtība nosaka lietas izskatīšanas robežas institūcijā, iestādē, tiesā, kur

tiesības konstatēt citus, no protokola satura atšķirīgus apstākļus, ir ierobežotas. Pārkāpuma aprakstam protokolā jābūt tādam, lai pie atbildības saucamā

persona varētu zināt ne tikai to, pēc kāda normatīva akta tiek saukta pie atbildības, bet arī kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas darbības, kas

veido administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi. Pārkāpuma aprakstam jābūt tādam, lai tas pilnībā ļauj izprast tā būtību, nemeklējot papildus

izskaidrojumus lietas materiālos ( sk. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2015.gada 31.marta spriedumu lietā Nr. 1290511014).

Turklāt, atbilstoši un tiesiski sastādīts protokols, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto

pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departaments norādījis, ka tiesa, kas izskata administratīvā pārkāpuma lietu, lēmumu drīkst pieņemt tikai par tiem faktiem, kas norādīti protokolā, jo

jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt persona procesuālās tiesības.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka lēmumos norādīts, ka par saistošo noteikumu pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids - naudas sods

50 euro. Līdz ar to nav nepieciešams vērtēt lietderības apsvērumus, lai pamatotu konkrētā soda apmēra piemērošanu, pietiek ar pārkāpuma konstatāciju.

Tā kā saistošo noteikumu izdevējs ir noteicis par šo pārkāpumu konstantu soda apmēru, iestādei ir pienākums attiecīgā punkta sankcijā minēto sodu

piemērot. Tādējādi, izskatāmajā gadījumā iestādei nav piešķirta rīcības brīvība soda noteikšanā, jo piemērojamā tiesību norma neparedz piemērot citu

soda veidu vai apmēru. Līdz ar to, pieteicēja tiesiskais statuss, mantiskais stāvoklis vai citi apstākļi šajā gadījumā nevar ietekmēt piemērojamā soda

apmēru. Cita starpā ir veikta atsauce uz izvietotām ceļa zīmēm un iespējamo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un ceļa zīmi arī nosaucot par

administratīvo aktu. Uzskata, ka saistošie noteikumi satur virkni prettiesiskas pazīmes, kuru esamību nedrīkst nepamanīt policijas amatpersonas, kuras

piemēro sodus. Uzskata, ka policijas darbiniekiem ir likumisks pienākums sastādīt un kompetentās iestādēs iesniegt ziņojumus vai iesniegumus gadījumos,

kad konstatējamas acīmredzamas saistošajos noteikumos noteiktā regulējuma pretrunas ar likumiem un Latvijas Republikas Satversmi. Tā, piemēram: 1)

Satversmes 97.pantā noteikts, ka ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu. Saistošo

noteikumu 2.punktā noteiktais mērķis - nodevas samaksas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai

labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, ir nesamērīgs

attiecībā pret cilvēktiesību aizskārumu un šo mērķu īstenošanai eksistē vēl citi finansēšanas avoti; 2) saistošos noteikumos personām, pēc vairākiem

kritērijiem, tiek noteikta atšķirīgas iebraukšanas maksa Jūrmalas pilsētā, bet paredzot sodu par iebraukšanu Jūrmala bez caurlaides, šie paši kritēriji

netiek ņemti vērā, kas raksturojas ar nevienlīdzību un diskrimināciju. Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi

likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas; 3) lēmumos atsaucoties uz iespējamiem Ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpumiem - ceļa zīmes Nr.301 neievērošanu, Jūrmalas pašvaldības policija īsteno tikai savus savtīgos nolūkus finansējuma iegūšanā, bez ievērības

atstājot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.28 otrajā daļā noteikto pārkāpumu fiksāciju, t.i. par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar

301., 319. vai 321.ceļa zīmi, — uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam septiņu euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam —

piecdesmit piecu euro apmērā (5 eiro starpība), tādējādi ignorējot likumdevēja - Saeimas izdotu normatīvo aktu u.t.t. Ņemot vērā minēto un

pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa divdesmit trešo “a” nodaļu, lūdz pilnībā atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

priekšnieka Valsts amatpersona/ lēmumus administratīvā pārkāpuma ietās Nr. ZZ 719097 līdz Nr. ZZ 719110 un administratīvā pārkāpuma lietas

izbeigt.

2018.gada 14.jūnijā SIA “Orto partneri” novērsa trūkumus sūdzībā, norādot, ka lūdz pilnībā atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

priekšnieka Valsts amatpersona/ 2018.gada 6.aprīļa lēmumus (vai lēmumu, jo numuri neatšķiras) Nr.1-14/367 un administratīvā pārkāpuma lietas izbeigt.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka Valsts amatpersona/ 2018.gada 6.aprīļa četrpadsmit lēmumi

Nr.1-14/367 būtu atceļami un administratīvās lietas izbeidzamas sakarā ar to, ka administratīvajā pārkāpuma lietā ir pārkāpts Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmajā daļā noteiktais. Brīdis, kad Jūrmalas pašvaldības policija saņēma ziņas (kā tas noteikts un definēts likumā) par

iespējamo pārkāpumu, ir diena, kad pašas Jūrmalas pašvaldības policijas nosauktā sistēma fiksēja iespējamo pārkāpumu. Tam, ka savas aizņemtības vai

nolaidīgas dienesta pienākumu pildīšanas rezultātā saņemtās ziņas tika apskatītas daudz vēlāk, ir pašas Jūrmalas pašvaldības policijas atbildība.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka lietas materiālos nav atrodami administratīvās lietvedības uzsākšanas lēmumi vai rezolūcija par administratīvās

lietvedības uzsākšanu. Uz Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas lietvedes Valsts amatpersona/ 2018.gada 25.janvāra ziņojumiem – “Uzsākt

administratīvo lietvedību” (Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas Administratīvās nodaļas priekšnieks Valsts amatpersona/), ir rīkojums veikt šādas

darbības, bet nevis lietvedības uzsākšana. Šādi iebildumi lēmumos noraidīti bez likumiska pamatojuma, pat neskatoties uz to, ka savā sūdzībā atsaucās uz

Kurzemes apgabaltiesas 2014.gada 24.marta spriedumu lietā Nr. 140016313 (102AA-0018-14/6).

Sūdzībā norādīts, ka lēmumu pieņēmējs nav izvērtējis prettiesisku operatīvo darbību esamību. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka administratīvajās

lietās nav ņemts vērā Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā noteiktais par tiesībām fotografēt un filmēt citas personas. Šādas Jūrmalas

pašvaldības policijas darbības - filmēšana un fotografēšana, veikta prettiesiski. Uzskata, ka tehniskiem līdzekļiem kontrolējot iebraukšanas caurlaides

Jūrmalā, prettiesiski, nepamatoti un nesamērīgi tiek aizskartas cilvēktiesības, un šī darbība ir vērtējama kā operatīvā darbība, par kuras veikšanu būtu

jāsaņem atbilstoša tiesas atļauja. Šāda atļauja Jūrmalas pašvaldības policijai nav, tāpēc šīs ziņas no tehniskajiem līdzekļiem nav izmantojamas pierādīšanā.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2017.gada 12.janvāra Jūrmalas pilsētas domes saistošajos noteikumi Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu

īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” ir pretrunā ar virkni normatīvajiem aktiem. 2018.gada 9.februārī Jūrmalas pašvaldības

policijā iesniedza dokumentus un paskaidrojumus. Iesniegtie dokumenti tika pieņemti no Jūrmalas pašvaldības policijas darbinieka puses. Šobrīd šo

dokumentu neesamība pie administratīvo pārkāpumu lietas materiāliem liecina par to, ka tie ir pazuduši vai iznīcināti. Ar lēmumos norādīto motivāciju par

advokāta ordera nepilnīgumu vai neatbilstoša satura konstatāciju, tika liegtas Latvijas Satversmē garantētās tiesības uz advokātu, lai gan par

nepieciešamību pēc advokāta tika izteiktas gan mutiski, gan tas bija redzams no faktiskajiem apstākļiem. Jūrmalas pašvaldības policijā bija prettiesisks

atteikums sastādīt procesuālu dokumentu par sarunu, kas notika 2018.gada 9.februārī Jūrmalas pašvaldības policijā. Kā norādīja savā sākotnējā sūdzībā,

lai arī lietas materiālos atrodas izsaukuma kopijas par ierašanos Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā 2018.gada 9.februārī pulksten 14.30 un uz kurām

reaģēja un ieradās, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersona nesastādīja nevienu procesuālo dokumentu un tiesības paskaidrot kādus

apstākļus tika liegtas. Tika paskaidrots par to, ka protokoli par piemēroto sodu tiks nosūtīti pa pastu, tajos viss būšot norādīts, jāgaida telefona zvans.

Sūdzībā norādīts, ka 2017.gada aprīlī, atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem, automašīnai FORD GALAXY ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija izsniegta Jūrmalas caurlaide un atbilstoši šo noteikumu 26.punktam, informācijas sistēma atjauno datus

katra gada 1.martā. Secīgi, 2017.gadā izsniegtā caurlaide bija derīga līdz 2017.gada 30.septembrim. Uz automašīnu FORD GALAXY ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, par 2017.gadu, nav attiecināms neviens no Jūrmalas pilsētas domes saistošajos noteikumos 45.punktā

definētajiem kritērijiem. Par automašīnu FORD GALAXY ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, 2017.gadā, nav veiktas nekādas izmaiņas

Ceļu satiksmes drošības direkcijā (saistošie noteikumu 46.punkts.). SIA “Orto partneri” mainījās juridiskā adrese, bet automašīnas tehniskajā pasē

izmaiņas netika reģistrētas.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka lēmumu pieņēmējs lēmumos vienā brīdī runā par videotehnisko sistēmu, bet jau lēmumu citā rindkopā to dēvē par

foto uzņēmumu. Šīs ir būtiskas pretrunas, jo gadījumos, kad no video materiāla jāiegūst foto uzņēmums, šāda darbība veicama manuāli. Gadījumā, ja šī

sistēma vai kamera šādas darbības veic automātiski, šis ir process, kura darbība verificējama atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi

Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”. Lēmumu pieņēmējs lēmumos nonāk pretrunā ar sevis

izteiktajiem argumentiem, tas ir, norāda, ka bez foto uzņēmuma citi dati netiek fiksēti, taču jau nākamajās rindkopās izlasāms par to, ka sistēma reģistrē

arī laiku, datumu un GPS koordinātes.

Norāda, ka savā sākotnējā sūdzībā informēja, ka ir zināms par Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieka 2017.gada 13.novembra lēmumu Nr.1-

14/665, ar kuru, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā konstatēto procesuālo pārkāpumu konstatāciju un esamību,

tika atcelti 58 (piecdesmit astoņi) administratīvajos protokolos piemērotie sodi par šādu pašu pārkāpumu. Uzskata, ka protokolu sastādītāja rīcība un

soda piemērošanas procesuālie apstākļi šajā lietvedībā nav atšķirīgi, tie raksturojas ar līdzīgām prettiesiskuma izpausmēm, taču lēmumu pieņemšanas laikā

vienāds tiesisks un taisnīgs noregulējums netiek piemērots. Uzskata, ka divu minūšu laikā nav iespējams objektīvi izvērtēt pierādījumus konkrētā lietā, tad

pieņemt un sastādīt procesuālu dokumentu. Protokolu sastādīšana liecina par tipoloģiskām prettiesiskām darbībām, neievērojot Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 244.pantā noteikto. Ņemot vērā to, ka 14 protokoli sastādīti vienā dienā, to sastādīšanas iemesls ir vienas un tās pašas iestādes

vienā dienā sastādīti 14 ziņojumi un to, ka visi 14 protokoli nosūtīti ar vienu pavadrakstu - 2018.gada 13.februāra Nr.1-15.1/164, nav ievērota Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35.panta otrajā daļā noteiktā kārtība.

Norāda, ka administratīvo pārkāpumu protokolos nav izlasāms likumisks pamatojums tam, kāpēc šajos apstākļos vispār tiek piemērota Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā kārtība. Protokolos nekas nav izlasāms par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētu

pārkāpumu izdarīšanu, tas ir, protokolos nav atsauces uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētu pārkāpumu - konkrētu pantu.

Norāda, ka lēmumos veikta atsauce uz Ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu (ceļa zīmes), taču administratīvā lietvedība par šo pārkāpumu nav

uzsākta.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata

rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās

atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida

procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav izteikuši lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tiesa atzīst par iespējamu iesniegto sūdzību izskatīt

rakstveida procesā, par ko iepriekš paziņots SIA “Orto partneri” un iestādei – Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai, 2018.gada 21.jūnijā nosūtot

paziņojumu, kurā norādīts, ka 2018.gada 21.novembrī tiesas kancelejā būs pieejams nolēmums.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka SIA “Orto partneri” sūdzība par Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas 2018.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.1-14/367 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.719110” nav pamatota un ir noraidāma.

Tiesa konstatē, ka SIA “Orto partneri” sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka Jūrmalā, “Priedaines satiksmes mezgls” 2017.gada

30.septembrī plkst.11.28, transportlīdzekļa FORD, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Protokolā norādīts, ka ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo

noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts

administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā. Par minēto pārkāpumu SIA “Orto partneri” uzlikts naudas sods 50,00

EUR apmērā.

Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.1-14/367 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.719110” nolemts ar

pašvaldības policijas 2018.gada 12.februāra administratīvā pārkāpumu protokolu ZZ Nr.719110 pieņemto lēmumu - naudas sods 50,00 EUR, atstāt

negrozītu, bet sūdzību noraidīt.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 5.punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša

režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 49.punkts noteic, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai

vadītājam piecdesmit euro.

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka transportlīdzekļa FORD GALAXY, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašnieks ir juridiska

persona SIA “Orto partneri” (lietas 31.-32.lapa), par ko lietā strīda nav.

Lietā nepastāv strīds par to, ka 2017.gada 9.maijā mainīta SIA “Orto partneri” juridiskā adrese, juridiskās personas juridiskā adrese ir Mārupē.

Ievērojot to, ka konkrētais transportlīdzeklis 2017.gada 30.septembrī bija SIA “Orto partneri” īpašumā esošs un tās juridiskā adrese 2017.gada

30.septembrī nebija Jūrmalas pilsētā, ar lietas materiāliem pierādīts, ka uz SIA “Orto partneri” nav attiecināmi saistošo noteikumu 20. un 21.punkta

nosacījumi, kas paredz atbrīvojumus no nodevas maksāšanas, iebraucot īpašā režīma zonā Jūrmalā.

Līdz ar to lietā pierādīts, ka 2017.gada 30.septembrī konkrētajam transportlīdzeklim nebija saņemta caurlaide, lai iebrauktu īpaša režīma zonā

Jūrmalā.

No administratīvo pārkāpumu lietas materiāliem redzams, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas atbildīgais darbinieks transportlīdzekļa, ar

valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, caurlaides derīguma pārbaudi veicis 2018.gada 25.janvārī (lietas 33.lapa).

2018.gada 25.janvārī pašvaldības policijas darbinieks sastādījis ziņojumu (lietas 35.lapa). Ar Jūrmalas pašvaldības policijas Administratīvās

nodaļas priekšnieka rezolūciju 2018.gada 25.janvārī uzsākta administratīvā lietvedība, attiecīgi pēc tam 2018.gada 12.februārī sastādīts administratīvā

pārkāpuma protokols.

Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir sastādīts pamatoti un ievēroti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta

pirmās daļas nosacījumi, un likumā paredzētais noilguma termiņš, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.pantā, lai personu sauktu

pie administratīvās atbildības un uzliktu sodu nav iestājies.

Tiesa atzīst, ka fotofiksācija apstiprina, ka sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis 2017.gada 30.septembrī plkst.11.28 iebrauca īpašā

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, un tādējādi sūdzības iesniedzējs kā transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 5. punkta prasības.

Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka administratīvajā pārkāpuma lietā ir pārkāpts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmajā

daļā noteiktais, tiesa konstatē, ka Jūrmalas pilsētas domes iekšējo noteikumu “Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas organizatoriskie un lietošanas noteikumi Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijā” (lietas lapa 24-30) 5.punkts nosaka, ka sistēmas resursa lietotājus pašvaldības policijā pieprasa pašvaldības policijas priekšnieks, nosūtot

pieprasījumu sistēmas tehnisko resursu turētājam. Šo noteikumu 1.punkts nosaka, ka transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas organizatoriskie un lietošanas noteikumi Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijā nosaka sistēmas darbības pamatnoteikumus, sistēmas darbības rezultātā iegūto personas datu apstrādi, lietošanu, izsniegšanu un aizsardzību

atbildīgo darbinieku un sistēmas lietotāju tiesības un pienākumus pašvaldības policijā. Noteikumu 2.punkts nosaka, ka resursu pārzinis ir Jūrmalas pilsētas

dome. Noteikumu 4.punkts paredz kādas tiesības saistībā ar piekļuvi sistēmai ir noteiktas pašvaldības policijai un no kā izriet, ka pašvaldības policijai,

ievērojot drošības pasākumus ir tiesības iegūt sistēmā esošos datus.

No iepriekšminētā tiesa secina, ka apstāklis, kad pašvaldības policijas rīcībā nonāk ziņas par pārkāpuma faktu, ir tieši atkarīgs no tā, kad

pašvaldības policijas attiecīga amatpersona šos datus pieprasa.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka lietas materiālos nav atrodams administratīvas lietvedības uzsākšanas lēmums vai rezolūcija par administratīvās

lietvedības uzsākšanu. Uz Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 25.janvāra ziņojuma – “Uzsākt administratīvo lietvedību”, ir rīkojums veikt

šādas darbības, nevis lietvedības uzsākšana.

Tiesa konstatē, ka 2018.gada 25.janvārī ir uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā, lēmumu par lietvedības uzsākšanu fiksējot rezolūcijas

veidā uz dokumenta, kas satur ziņas par administratīvo pārkāpumu - 2018.gada 25.janvāra pašvaldības policijas darbinieka ziņojums.

Saskaņā ar 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” (zaudējis spēku

2018.gada 7.septembrī) 197. un 201.punktu rezolūciju dokumentā raksta, lai dotu uzdevumu attiecīgā dokumenta izpildei. Rezolūcijā ietver: 1) norādi

par dokumenta izpildītāju; 2) uzdevumu, kas jāveic dokumenta izpildītājam, ja uzdevums skaidri neizriet no paša dokumenta teksta; 3) uzdevuma izpildes

termiņu, ja nepieciešams; 4) rezolūcijas autora personisko parakstu un paraksta atšifrējumu (ja rezolūciju raksta elektroniski dokumentu reģistrācijas

sistēmā, – rezolūcijas autora vārdu un uzvārdu vai vārda iniciāli un uzvārdu); 5) datumu, kad rakstīta rezolūcija.

Tiesa atzīst, ka 2018.gada 25.janvāra rezolūcija par lietvedības uzsākšanu uz dokumenta, kas satur ziņas par administratīvo pārkāpumu sastādīta

atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam.

Līdz ar to lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajai kārtībai.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2017.gada 12.janvāra Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” ir pretrunā ar virkni normatīvajiem aktiem.

Tiesa atzīst, ka pārbaudīt, vai iestādes piemērotā un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā piemērojamā tiesību norma atbilst augstāka

juridiska spēka tiesību normai, nav vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē.

Tiesa no iesniegtās sūdzības satura secina, ka sūdzības iesniedzējs apšauba lietā esošās fotofiksācijas kā pierādījuma pieļaujamību un ticamību, jo

tā ir iegūta ar tehnisko līdzekli, kam nav veikta likumā noteiktā verificēšana.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” 9.punktu, lai nodrošinātu transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kārtības ievērošanu, Jūrmalas

pilsētas pašvaldība izmanto Jūrmalas pilsētas transportlīdzekļu kontroles informācijas sistēmu, kurā uzkrāj un apstrādā datus, kas nepieciešami

transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā ievērošanas kontrolei.

Savukārt Jūrmalas pilsētas domes iekšējo noteikumu “Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā

nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas organizatoriskie un lietošanas noteikumi Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā” 6.punkts noteic, ka

sistēmas tehniskais resurss ir Jūrmalas pilsētas domes pārziņā esošā sistēma: fotokameras un tās darbībai nepieciešamā programmatūra, interneta vietne

“caurlaides.jurmala.lv”, Pašvaldības policijas biznesa inteliģences aplikācija, kā arī Pašvaldības policijas rīcībā esošā datortehnika un mobilie sakaru

līdzekļi.

Likuma “Par mērījumu vienotību” 1.panta pirmās daļas 7.punkts noteic, ka mērīšanas līdzeklis ir ierīce, kura paredzēta mērījumu veikšanai

patstāvīgi vai kopā ar papildu ierīcēm. Šī paša panta 16.punkts noteic, ka verificēšana ir darbību kopums, lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts

metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām.

Savukārt valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodiskumu noteic Ministru kabineta 2007.gada

9.janvāra noteikumi Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”. Saskaņā ar minēto noteikumu

pielikuma 1.6.apakšpunktu valsts metroloģiskajai kontrolei ir pakļauti tehniskie līdzekļi (fotoiekārtas un videoiekārtas), kas paredzēti pārkāpumu

fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli.

Tiesa atzīst, ka konkrētajam tehniskajam līdzeklim nav veikta verifikācija, jo tādu neparedz normatīvie akti, jo attēli ir iegūti no stacionāri uzstādītas

tehnikas, līdz ar to nav pamata apšaubīt vietu, netiek mērīts ģeometriskais lielums, kā arī fotoattēli netiek izmantoti, lai mērītu kustības parametrus.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošo fotofiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas

nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas fiksētās ziņas un atzīt tās par nepieļaujamiem pierādījumiem. Līdz ar to minēto sūdzības iesniedzēja

norādi tiesa uzskata par nepamatotu.

Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka pārkāptas pamattiesības, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 97. pantā, tiesa secina, ka Latvijas

Republikas Satversmē personai garantētās tiesības brīvi pārvietoties neuzliek valstij obligātu pienākumu jebkurā situācijā nodrošināt piekļuvi jebkurai

teritorijai Latvijas robežās. Valstij saglabājas tiesības noteikt kārtību, kādā šī tiesība īstenojama. Tiesa atzīst, ka SIA “Orto partneri” valdes locekļa

tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu un brīvi pārvietoties nav ierobežotas.

Tiesa saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 trešo daļu, pievienojas Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada

6.aprīļa lēmumā Nr.1-14/367 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.719110” norādītajai motivācijai un atzīst, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav

nepieciešams. Tiesa atzīst, ka SIA “Orto partneri” administratīvais pārkāpums ir pareizi kvalificēts pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra

saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta, un SIA “Orto

partneri” vaina ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem.

Fakts, ka sūdzības iesniedzējs par lietā pastāvošiem faktiem un apstākļiem sniedz saviem ieskatiem un izpratnei atbilstošu vērtējumu un nonāk pie

citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu lēmuma atcelšanai.

Konkrētajā gadījumā administratīvais sods, noteikts Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu

iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 49.punkta sankcijā noteiktajā apmērā, tas ir, 50,00 EUR apmērā.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka sods uzlikts kā personai, kurai nav nekāda sakara ar Jūrmalas pilsētu, bet sūdzības iesniedzēja SIA “Orto

partneri” valdes locekļa deklarētās dzīvesvietas adrese ir Jūrmalā.

Tiesa konstatē, ka lietā nav pierādījumu, ka /pers. A/ lietojis konkrēto transportlīdzekli, nav pierādījumu, ka SIA “Orto partneri” savā īpašumā

esošo automašīnu nodevusi lietošanai /pers. A/.

Tiesa atzīst, ka no sūdzības satura un lietas materiāliem izriet, ka informācija par caurlaides nepieciešamību, iebraucot Jūrmalas pilsētas īpašā režīma

zonā, ir vispārpieejama, tā sūdzības iesniedzējam bija zināma.

Ievērojot minēto tiesa secina, ka SIA “Orto partneri” bija informēta par Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošajiem noteikumiem

Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” un to, ka no 1.aprīļa līdz 30.septembrim īpaša

režīma zonā Jūrmalā atļauts iebraukt pēc caurlaides saņemšanas, turklāt sūdzības iesniedzējs SIA “Orto partneri” valdes loceklis, kā persona, kas dzīvo

Jūrmalā, par caurlaides saņemšanu konkrētajam transportlīdzeklim, pēc juridiskās adreses maiņas ārpus Jūrmalas pilsētas, nav pārliecinājies.

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietā SIA “Orto partneri” administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, ņemot vērā

administratīvā soda preventīvo raksturu, tiesa uzskata, ka ar to ir iespējams sasniegt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā noteikto

mērķi.

Tādējādi tiesa uzskata, ka piemērotais naudas sods ir samērīgs, un piemērots pamatoti un atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

32.panta prasībām.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka

no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā

prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2010.gada 11.marta

sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14.punktu, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-186/2012 10.punktu, 2013.gada

1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-584/2013 10.punktu).

Citus iesniegtajā sūdzībā izteiktos argumentus tiesa administratīvā pārkāpuma lietā uzskata par juridiski nenozīmīgiem un vērtējumu tiem nesniedz.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzības iesniedzēja sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.1-14/367 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.719110”, un SIA

“Orto partneri” sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Sprieduma pieejamības datums Rīgas rajona tiesas kancelejā – 2018.gada 21.novembris.

Tiesnese G.Lapiņa