Court fully allows gas company's small claims action for unpaid gas bills and court costs against individual.

Lietas Nr. C29668416

Lietas arhīva Nr. C-0202-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2017.gada 3.maijā

Alūksnes rajona tiesa šādā sastāvā

tiesnese I.Puriņa,

izskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu un

konstatēja:

2016.gada 29.novembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta prasītājas akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” maza apmēra prasība

pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.

2017.gada 20.februārī minētā civillieta Civilprocesa 32.1 panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā saņemta Alūksnes rajona tiesā.

Pieteikumā norādīts, ka gazificētajā objektā /adrese/ (turpmāk tekstā – Objekts) izlietota dabasgāze, par ko nav veikta samaksa pilnā apmērā.

2010.gada 17.novembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Līgums Nr.73?5339519 par dabasgāzes piegādi Objektā (turpmāk tekstā –

Līgums).

Līguma 2.1.2., 2.1.3., 6.2.apakšpunkts, Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas

noteikumi” 90.1.apakšpunkts, 69.punkts un Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”

68.3.apakšpunkts, 33., 83.punkts paredz atbildētāja saistību līdz Līguma darbības izbeigšanai veikt maksājumus par izlietoto dabasgāzi Objektā katru

norēķinu periodu.

2016.gada 1.jūlijā Objektā pārtraukta dabasgāzes padeve, fiksēts dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījums, līdz kuram Objektā patērēta dabasgāze

– 2413 m3 (2016.gada 1.jūlija Akts Nr.1488 par skaitītāja un dabasgāzes iekārtu atvienošanu).

Atbildētājas nesamaksātais parāds ir 1542,94 EUR, ko veido:

- 1354,07 EUR – neveiktie maksājumi par patērēto dabasgāzi Objektā no 2010.gada 30.novembra līdz 2016.gada 1.jūlijam;

- 188,87 EUR – nokavējuma procenti par samaksas kavējumu periodā no 2011.gada 1.februāra līdz 2016.gada 7.jūlijam, tas ir 0,15% dienā no

kavētā maksājuma saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punktu

un Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 105.punktu.

Pirms prasības celšanas tiesā prasītāja vairākkārt aicinājusi atbildētāju veikt saistību izpildi, tajā skaitā 2016.gada 14.jūlijā, nosūtot pretenziju uz

atbildētājas deklarēto dzīvesvietu (kas vienlaikus ir Objekta adrese). Līdz prasības celšanai atbildētāja saistības nav izpildījusi.

Prasītāja lūdz tiesu:

piedzīt no atbildētājas prasītājas labā 1542,94 EUR galvenais parāds 1354,07 EUR, nokavējuma procenti 188,87 EUR) un tiesāšanās

izdevumus: samaksāto valsts nodevu 231,44 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā piedzīt 1779,08 EUR;

atzīt prasītājas tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei no atbildētājas saņemt likumiskos 6% gadā no

piespriestās, neatmaksātās summas.

Prasības pieteikums pamatots ar Civillikuma 1587., 1828.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes

piegādes un lietošanas noteikumi” 46., 65., 69., 72.punktu, 90.1.apakšpunktu, Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes

piegādes un lietošanas noteikumi” 33., 83., 105.punktu, 68.3.apakšpunktu.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

2016.gada 7.decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa prasības pieteikuma norakstu nosūtījusi atbildētājai uz atbildētājas deklarēto

dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai par iesniegto prasību līdz 2017.gada 9.janvārim (lietas 23.lapa).

Tiesas noteiktajā termiņā atbildētāja rakstveida paskaidrojumu tiesai nav sniegusi, nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, saskaņā

ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2017.gada 23.februārī,

nosūtot pusēm paziņojumu (lietas 31.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, bet otrā daļa paredz, ka, tas, ka tiesas

dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar

tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem

apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētāja par prasību ir informēta un lietu var izskatīt rakstveida procesā.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

pilnībā.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesība rodas vai nu no tiesiska darījum, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 2107.pants noteic, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu.

2010.gada 17.novembrī starp uzņēmumu AS “Latvijas Gāze” kā piegādātāju un /pers. A/ kā lietotāju noslēgts Dabasgāzes piegādi līgums

mājsaimniecības lietotājiem Nr.73-5339519 par dabasgāzes piegādi /adrese/ (lietas 12.lapa).

Tiesa atzīst, ka Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par Līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts, tas ir

spēkā esošs un pusēm saistošs. Tiesā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka minētais Līgums vai kāds no tā punktiem ir apstrīdēts, atcelts vai atzīts

par spēkā neesošu.

Saskaņā ar Līguma 3.1.1.punktu, prasītāja apņēmās piegādāt gāzi līdz gāzes apgādes piederības robežai, t.i. objektam, kas atrodas /adrese/,

savukārt, atbildētāja, saskaņā ar Līguma 2.1.2., 2.1.3.punktu, apņēmās maksāt par gāzi atbilstoši Latvijas Republikas tiesību un normatīvajos aktos

noteiktajiem tarifiem, nodokļiem un citiem maksājumiem, kādi ir spēkā gāzes piegādes brīdi. Maksājumus veikt atbilstoši piegādātāja apstiprinātajiem

metodiskajiem noteikumiem tarifu piemērošanai, ievērot gāzes piegādes brīdī spēkā esošo piegādātāja apstiprināto norēķinu kārtībai par dabasgāzi, kurā

noteikts galīgais norēķinu termiņš un līgumsoda apmērs par kavētiem maksājumiem.

Civillikuma 1828.pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (kas bija spēkā līdz

2016.gada 11.februārim) 46.punktu, par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar līgumu un sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību.

Norēķinu kārtība paredz, ka lietotājs nolasa norēķinu uzskaites mēraparāta un dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumu un paziņo to sistēmas operatoram.

Norēķinu kārtību, kā arī grozījumus tajā sistēmas operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms tās spēkā stāšanās publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un

savā mājaslapā internetā. Minēto noteikumu 90.1.punkts noteic, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai

norēķinu kārtībai maksājumus par dabasgāzi veikt 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām. Norēķinu periods ir kalendāra mēnesis.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 68.3.apakšpunktu,

mājsaimniecības lietotājam papildus šo noteikumu 66.punktā minētajiem pienākumiem ir pienākums veikt pilnā apmērā maksājumus par dabasgāzi

atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai. Minēto noteikumu 83.pants noteic, ka par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā

ar dabasgāzes piegādes līgumu un sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību.

No lietas 13.lapā esošās Akta par dabasgāzes patēriņa skaitītāja un gāzes iekārtu pievienošanu Nr.2807 redzams, ka lietotāja klātbūtnē 2010.gada

30.novembrī uzstādīts skaitītājs, rādījums fiksēts 00000,2 m3.

No lietas 14.lapā esošās Akta par skaitītāja un/vai dabasgāzes iekārtu atvienošanu Nr.1430 redzams, ka lietotāja klātbūtnē 2016.gada 1.jūlijā

dabasgāzes padeve Objektā pārtraukta, skaitītāja rādījums fiksēts 2413 m3.

No lietas 18.lapā esošā 2012.gada 26.marta brīdinājuma redzams, ka prasītāja brīdinājusi atbildētāju par nepieciešamību nomaksāt parādu un

dabasgāzes padeves pārtraukšana parāda nesamaksāšanas gadījumā.

No lietas 19.lapā esošās 2016.gada 14.jūlija pretenzijas redzams, ka prasītāja brīdinājusi atbildētāju par nepieciešamību nomaksāt parādu

1542,94 EUR apmērā līdz 2016.gada 28.jūlijam.

Tiesas ieskatā, prasītājas rīcība, izmantojot Līguma 3.2.3.1.apakšpunktā paredzētās tiesības pārtraukt gāzes padevi, ja maksājumi par gāzi nav

veikti pilnā apmērā vai norēķinu kārtībā noteiktajā termiņā, ir pamatota.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietas 15.-17.lapā atrodas aprēķins, no kura redzams, ka laika periodā no 2010.gada 30.novembra līdz 2016.gada 1.jūlijam atbildētāja patērējusi

dabasgāzi 2413 m3, par ko izveidojies parāds 1354,07 EUR apmērā.

Lietā nav strīda par to, ka pušu starpā ir noslēgts dabasgāzes piegādes līgums un atbildētāja prasītājas piegādāto gāzi ir saņēmusi un patērējusi.

No lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem ir konstatējams, ka atbildētāja nav veikusi parāda apmaksu par faktiski patērēto dabasgāzi. Iebildumi

pret prasību un parāda aprēķinu nav celti. Pierādījumi par parāda samaksu tiesai nav iesniegti.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītājas labā piedzenams pamatparāds 1354,07 EUR apmērā.

Civillikuma 1753.pantā ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pantā ir noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punkts un Ministru kabineta

2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 105.punkts nosaka, ka par katru veicamā maksājuma kavējuma

dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus – 0,15 % dienā no nesamaksātās summas.

Atbildētāja ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, kas dod prasītājai tiesības aprēķināt nokavējuma procentus.

Nokavējuma procenti aprēķināti par laika periodu no 2011.gada 1.februāra līdz 2016.gada 7.jūlijam, t.i. 188,87 EUR apmērā (lietas 15.-17.lapa),

kas piedzenami no atbildētājas prasītājas labā.

Kopā prasītājas labā no atbildētāja piedzenams parāds 1542,94 EUR.

Prasītāja lūgusi tiesu atzīt tās tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma

izpildei par piespriesto, bet nesaņemto summu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro un ceturto daļu, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā

atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.)

gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā. Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā

nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto

termiņu.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no vēl nesamaksātās pamatparāda summas 1354,07 EUR par laiku no

sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma pilnai izpildei, ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu pieauguma aprobežojumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva 231,44 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 EUR apmērā, kopā 236,14 EUR (maksājuma uzdevumi – lietas 8., 9.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 190., 193., 195.,204.1, 250.26, 250.27 pantu tiesa

nosprieda:

Apmierināt pilnībā akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze” (reģ.

Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/) parādu 1542,94 (viens tūkstotis pieci simti četrdesmit divi euro 94 centi), tajā skaitā pamatparāds

1354,07 EUR (viens tūkstotis trīs simti piecdesmit četri euro 07 centi) un nokavējuma procenti par laika periodu no 2011.gada 1.februāra līdz

2016.gada 7.jūlijam 188,87 EUR (viens simts astoņdesmit astoņi euro 87 centi).

Piedzīt /pers. A/(personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze” (reģ.

Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/) tiesas izdevumus 236,14 EUR (divi simti trīsdesmit seši euro 14 centi), tajā skaitā, valsts nodeva

231,44 EUR (divi simti trīsdesmit viens euro 44 centi), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 ERU (četri euro 70 centi).

Piedzītās summas iemaksājamas akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze” norēķinu kontā Nr.LV32 PARX 0000 0044 6102 9, AS „Citadele banka”.

Atzīt akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās pamatparāda

summas 1354,07 EUR (viens tūkstotis trīs simti piecdesmit četri euro 07 centi) par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma pilnīgai

izpildei, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.

Noteikt /pers. A/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts 2017.gada 3.maijā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Alūksnes rajona tiesā.

Tiesnese I.Puriņa