Court allowed debt collection claim against individual for credit card default and assignment of rights.

ECLI:LV:RLPT:2018:0917.C29399917.1.S

Lietas Nr.C29399917

Lietas arhīva Nr.C-1036/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 17.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Dzērviniece,

ar sekretāri E.Meļņičuku,

piedaloties prasītājas SIA „PlusPlus Baltic Re” pārstāvei /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu SIA „PlusPlus Baltic Re” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu, un

konstatēja:

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 13.aprīļa lēmumu pieņemts SIA „PlusPlus Baltic Re” (turpmāk arī – prasītāja) prasības

pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā (ar 2018.gada 21.marta prasības precizējumiem) norādīts, ka 2008.gada 16.oktobrī no atbildētāja AS „GE Money Bank”

(iepriekš AS ,,Baltic Trust Bank”) saņēma iesniegumu par VERTO kredītkartes izsniegšanu Nr. /numurs/, atbildētājam piešķirtais kredītlimits 1600,00 Ls

jeb 2276,59 EUR. Konta Nr./konta numurs/. Atbildētājs izmantoja kredītiestādes līdzekļus no 2008.gada 28.oktobra līdz 2009.gada 21.janvārim -

2501,28 Ls/3559,00 EUR apmērā, atmaksātie līdzekļi 110,00 Ls/ 156,52 EUR apmērā veidojot negatīvo atlikumu 2191,28 Ls/3402,48 EUR apmērā.

2013.gada 23.augustā starp AS „GE Money Bank” un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā noslēgts cesijas līgums, AS ,,GE

Money Bank” cedēja (nodeva) PlusPlus Baltic OU filiālei un PlusPlus Baltic OU filiāle pieņēma no Līguma izrietošas prasījumu tiesības. Atbildētājs par

Cesijas līguma noslēgšanu starp AS „GE Money Bank” un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā tika informēts 2014.gada 24. janvārī.

Savukārt vēstule par labprātīgu naudas atdošanu tika sagatavota 2014.gada 24.februārī un izsūtīta 2014.gada 25.februārī. Atbildētājs uz šo vēstuli

nesniedza iebildumus un nesazinājās ar PlusPlus Baltic OU. Atbildētāja parāds uz cesijas noslēgšanas dienu (23.08.2013) 3402,48 EUR. 2015.gada

2.aprīlī Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā noslēdza Cesijas līgumu ar SIA ,,PlusPlus Baltic Re” saskaņā ar kuru prasījuma tiesības

tika nodotas SIA ,,PlusPlus Baltic Re”. Atbildētājs par Cesijas līguma noslēgšanu starp Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā un SIA

,,PlusPlus Baltic Re” tika informēts 2015.gada 2.aprīlī. Atbildētāja parāds uz cesijas noslēgšanas dienu (02.04.2015) ir 3402,48 EUR, kas sastāv no:

neatmaksātās pamatsummas 2275,78 EUR, neatmaksātajiem procentiem par aizdevuma lietošanu 1110,05 EUR, līgumsoda 16,65 EUR. Prasītāja,

pamatojoties uz Latvijas Republikas Civillikuma 1765.pantu, ir aprēķinājis likumiskos procentus (6%), par laika periodu, no Cesijas starp AS ,,GE

Money Bank” un Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā un SIA ,,PlusPlus Baltic Re” dienas (28.08.2013) līdz prasības sagatavošanai

(01.12.2016). 2275,78:100 x20 (3gadi 4mēneši) = 455,16 EUR, bet samaksātās valsts nodavas dēļ prasītājs samazina procentu apmēru uz 318,82

EUR. Kopš Cesijas līguma noslēgšanas atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu. Saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem, aprēķinātais līgumsods

2014.gada 1.janvārī tika samazināts līdz tas sasniedza ne vairāk kā 10% no pamatsummas. Līdz ar to neatmaksātā pamatsumma sastāda 2275,78 EUR,

neatmaksātie procenti par aizdevuma lietošanu sastāda 1110,05 EUR, līgumsods sastāda 16,65 EUR, likumiskie procenti par laika periodu no

2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim ir 318,82 EUR, valsts nodeva sastāda 383,90 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda

3,20 EUR, kopā 4108,09 EUR.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1811., 1828., 1934., 1943.pantu prasītāja lūdz tiesu: piedzīt no

atbildētāja par labu prasītājai nesamaksāto aizdevuma pamatsummu 2275,78 EUR, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 1110,05 EUR,

likumiskos procentus 318,82 EUR, līgumsodu 16,65 EUR, samaksāto valsts nodevu 383,59 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR,

kopā 4108,09 EUR, kā arī noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas no prasības pieteikuma

iesniegšanas dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis.

Prasītājas - SIA „PlusPlus Baltic Re” pārstāve /pers. A/ (iepriekš /uzvārds/) tiesas sēdē prasību uzturēja daļēji, daļā par pamatsummu 2275,78

EUR, līgumiskajiem procentiem 1110,05 EUR, likumiskajiem procentiem 318,82 EUR, samaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītajiem

izdevumiem, prasību daļā par līgumsodu 16,65 EUR neuzturēja. Prasītājas pārstāve paskaidroja, ka atbildētājs ir sazinājies ar prasītāju, tādā veidā

atzīstot, ka ir šāds parāds, bet izlīgums starp pusēm nav noslēgts. Līgumisko procentu aprēķināšanas kārtību paredz VERTO kartes lietošanas

noteikumi, kurus atbildētājs ir parakstījis. Saskaņā ar šo noteikumu 6.7.punktu banka bija tiesīga ieturēt no atbildētāja konta šos procentus un šo

procentu likme bija saskaņā ar tarifu, kas ir par atļautā kredīta izmantošanu - 16%, bet par neatļautā kredīta izmantošanu - 48% gadā. Arī noteikumu

10.punkts nosaka, ka atbildētājam katra mēneša noteiktam datumam bija jāatskaita atpakaļ iztērētā nauda, ja tas netiek izdarīts, tad ir 48% gadā. Banka

saskaņā ar konta izrakstu ir ieturējusi no atbildētāja šos procentus. Atbildētājs ir veicis tikai vienu maksājumu 2008.gada 9.decembrī . Pēdējais

atgādinājums atbildētājam no bankas puses bija 2012.gada 28.decembrī. Arī komersants ir sūtījis atgādinājumus, zvanījis atbildētājam, bet atbildētājs nav

labprātīgi vēlējies samaksāt parādu. Papildus paskaidroja, ka atbildētājs ar prasītāju ir sazinājies nedēļu pirms tiesas sēdes. Līdz pat šim brīdim neviens

maksājums nav veikts.

Atbildētājs – /pers. B/ - tiesas sēdē nav ieradies, nav informējis tiesu par neierašanos attaisnojošiem iemesliem, iesniedzot par to pierādījumus, nav

lūdzis lietas izskatīšanu atlikt, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu viņam paziņots Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā, 2018.gada 11.jūnijā

izsniedzot tiesas pavēsti personīgi, pret parakstu (lietas 72.lapa).

Tiesa neatrod pamatu lietas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209., 210. panta noteikumiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja /pers. B/ piedalīšanās tiesas sēdē, vērtējot atbildētāja neierašanos kā

neattaisnotu, kā arī ņem vērā, ka tiesai ir pienākums lietu izskatīt saprātīgā procesuālā termiņā.

Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir euro un visi

norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu

izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un

noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Civilprocesa likuma 190.panta otrā daļa nosaka, ka tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietas materiālos esošā atbildētāja 2008.gada 16.oktobra iesnieguma VERTO kredītkartes izsniegšanai Nr. Nr. /numurs/ (lietas 64.lapa ) ir

redzams, ka AS „GE Money Bank” atbildētājam ir piešķīris VERTO kredītkarti standart/classic ar atļauto kredītlimitu 2276,59 EUR (1600,00 Ls)

apmērā (turpmāk arī – Līgums). Atbildētājs, parakstot iesniegumu VERTO kredītkartes izsniegšanai, ir piekritis VERTO kredītkartes lietošanas

noteikumiem un apņēmies savas saistības izpildīt.

Civillikuma 1431.pants noteic, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu šim

aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Saskaņā ar Civillikuma 1511.pantu līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Noslēdzot Līgumu, starp AS „GE Money Bank” un atbildētāju izveidojās tiesiskas aizdevuma līguma attiecības, no kurām atbildētājam izriet

pienākums atmaksāt izmantoto kredītlimitu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar VERTO kredītkartes lietošanas noteikumu 6.3.punktu klienta pienākums ir līdz katra mēneša 15.datumam kreditēt kontu minimālās

iemaksas apmērā (lietas 65.lapa).

No lietas materiāliem izriet un par to nav strīda, ka atbildētājam izveidojās pamatsummas, procentu un līgumsoda parāds. No lietas materiālos

esošā 2013.gada 13.septembra apliecinājuma izriet, ka atbildētājam 2012.gada 28.decembrī ir ticis nosūtīts atgādinājums par parāda esamību (lietas

29.-34.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma [..].

Izraksts no 2013.gada 23.augusta Cesijas līguma Nr.2 un tā pielikums (lietas 15.-16.lapa) apliecina, ka starp AS „GE Money Bank” un Ārvalsts

komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru AS „GE Money Bank” savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas

izriet no Līguma, cedējusi Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiālei Latvijā.

Atbildētājs par cesijas līguma noslēgšanu starp AS ,,GE Money Bank” un ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā tika informēts

2014.gada 26.februārī, nosūtot 2014.gada 24.februāra paziņojumu. Tāpat atbildētājs tika informēts par Līgumā noteikto maksājumu kavējumu un

parāda nenomaksas līdz 2014.gada 7.martam gadījumā, par vienpusēju atkāpšanos no Līguma ar paziņojuma nosūtīšanas brīdī. Atbildētāja parāds

cesijas noslēgšanas dienā kopsummā sastādīja 3402,48 EUR (lietas 18., 19., 20.lapa).

Savukārt izraksts no 2015.gada 2.aprīļa Cesijas līguma un izraksts no 2015.gada 2.aprīļa Cesijas līguma pielikuma (lietas 21.-22.lapa) apliecina,

ka starp Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā un prasītāju noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic

OU filiāle Latvijā savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Līguma, ir cedējusi prasītājam.

Atbildētājs par cesijas līguma noslēgšanu starp ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic filiāli Latvijā un SIA ,,PlusPlus Baltic Re” tika informēts

2015.gada 7.aprīlī nosūtot 2015.gada 2.aprīļa paziņojumu. Tāpat minētajā paziņojumā norādīts uz atbildētāja neizpildītajām saistībām un lūgts tās

nokārtot līdz 2015.gada 5.maijam.. Atbildētāja parāds uz cesijas noslēgšanas dienu – 2015.gada 2.aprīli, kopsummā sastādīja 3402,49 EUR (lietas 23.,

24.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Līdz ar to ir atzīstamas prasītājas no Līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No prasības summas aprēķina (lietas 28.lapa), prasības pieteikuma un tā precizējumiem (lietas 62.-63.lapa) redzams, ka atbildētājs izlietojis un

pārsniedzis piešķirto kredītlimitu, ir izmantojis kredītiestādes līdzekļus 3559,00 EUR (2501,28 Ls) apmērā, bet atmaksājis summu tikai 156,52 EUR

(110,00 Ls), veidojot negatīvo atlikumu 3402,48 EUR (2191,28 Ls) apmērā.

Lietā nodibināts, ka kopš Cesijas līguma noslēgšanas atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto parāda summas apmēru, jo atbildētājs iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem

nav izteicis, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu tiesību pēc prasījuma un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pamatparāds

2275,78 EUR apmērā

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1753.pants

nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu,

samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar prasītājas pārstāves tiesas sēdē norādīto, banka saskaņā ar VERTO kredītkartes lietošanas noteikumu 6.7.punktu bija tiesīga ieturēt no

atbildētāja konta procentus saskaņā ar tarifu, kas ir par atļautā kredīta izmantošanu ir 16%, bet par neatļautā kredīta izmantošanu - 48% gadā.

Saskaņā ar VERTO kredītkartes lietošanas noteikumu 6.4.pantu par kredītlimita izmantošanu klients maksā bankai kredīta procentus saskaņā ar

cenrādi.

Saskaņā ar VERTO kredītkartes lietošanas noteikumu 10.punktu, ja klients nav kreditējis kontu minimālās iemaksas summas apmērā atbilstoši

Līgumā noteiktajam, tad sākot ar mēneša 16.datumu klientam maksā bankai kavējuma procentus, kas tiek aprēķināti ik dienas pēc likmes 48 % gadā no

faktisko negatīvā konta atlikuma.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs nav veicis procentu maksājumus par aizdevuma lietošanu Līgumā noteiktajā kārtībā un apmēros.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas..

Atbildētājs ir pielaidis nokavējumu, proti, atbildētājs nenodrošināja viņa privātkontā nepieciešamos naudas līdzekļus pamatsummas un procentu par

aizdevuma lietošanu samaksai, un par nokavējuma laiku atbildētājam ir pienākums maksāt nokavējuma procentus.

No Civillikuma 1765.panta seko, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja procentus par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2008.gada 17.jūnija līdz 2013.gada 23.augustam

1110,05 EUR (780,15 Ls) un likumiskos procentus par laika periodu mo 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim 318,82 EUR apmērā.

Parāda aprēķins (lietas 28.lapa) apliecina, ka atbildētājs pieļāvis maksājumu kavējumu, atbildētājs aprēķināto procentu summu nav apstrīdējis, nav

iesniedzis tiesai pierādījumus, ka ir atmaksājis izlietoto kredītlimitu, kā arī samaksājis nolīgtos un likumiskos procentus, līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu

prasību daļā par procentu par aizdevuma lietošanu 1110,05 EUR un likumisko procentu 318,82 EUR apmērā piedziņu no atbildētāja.

Pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai ir nosakāmas tiesības saņemt, par laiku līdz sprieduma izpildei,

likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē neuzturēja prasību daļā par līgumsoda 16,65 EUR piedziņu no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram [..].

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: valsts nodeva proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram 382,83 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā, kopsummā 387,53 EUR

apmērā.

Kā redzams no lietas materiāliem, lietā ir sūtītas pavēstes un paziņojumi pusēm, līdz ar to konkrētajā lietā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

summa ir 4,71 EUR. Ņemot vērā, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR

apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu atlikusī ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa 0,01 EUR apmērā piedzenama no atbildētāja par

labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193.pantu, 195.pantu, 199.panta pirmo daļu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

SIA „PlusPlus Baltic Re” prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, pamatparādu 2275,78

EUR, procentus par aizdevuma lietošanu no 17.06.2008. līdz 23.08.2013. 1110,05 EUR, likumiskos procentus par laika periodu no 23.08.2013. līdz

01.12.2016. 318,82 EUR apmērā un tiesas izdevumus 387,53 EUR, kopā piedzenot 4092,18 EUR (četri tūkstoši deviņdesmit divi euro 18 centi).

Noteikt SIA ,,PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

/pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus - 6 % gadā - no neatmaksātās pamatparāda summas 2275,78 EUR.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,01 EUR (00 euro 1 cents), kas

iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C-1036/18.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Maksājuma dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu par labu valstij (oriģināls) iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā, norādot tiesneses uzvārdu un lietas numuru vai nosūtāms pa pastu, lai netiktu

uzsākta piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2018.gada 17.septembra Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese D.Dzērviniece