Appeal court dismisses tenant's request to register for municipal housing aid due to non-compliance with eviction criteria.

NORAKSTS Lieta Nr.A42332705 AA43 – 0250 – 08/8

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 18.februārī.

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Endzelis, tiesneši S.Liniņa un M.Vīgants,

piedaloties pieteicējam A.S. un atbildētājas Rīgas domes pārstāvei Gintam Zēlam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.S. pieteikumu par Rīgas domes Komunālā departamenta 2005.gada 4.aprīļa lēmuma Nr.DK-05-7031-ap atcelšanu, pienākuma uzlikšanu reģistrēt A.S. pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai pirmajā kārtā un ierādīt dzīvojamo platību Rīgas domes Komunālajam departamentam, sakarā ar A.S. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 24.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2002.gada 11.decembra spriedumu (lieta Nr.C29520901-942/02) izbeigts A.S. (turpmāk arī – pieteicējs) dzīvojamās telpas /dzēsta adrese/, Rīgā, īres līgums. Tāpat tiesa nospriedusi izlikt A.S. ar visām no viņa atkarīgajām mantām no dzīvokļa bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas (lietas 13. lapa). [1.2] 2005.gada 28.februārī Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes nodaļa, balstoties uz Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisijas personu reģistrācijai pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā 2005. gada 16. februāra lēmumu (protokola Nr. 5 1.108 punkts) atteicās reģistrēt pieteicēja ģimeni palīdzības dzīvokļu jautājumu risināšanā saņemšanai pirmajā kārtā (lietas 10.-

12. lapa). [1.3] Izskatījis pieteicēja sūdzību par iepriekšminēto atteikumu, Rīgas domes Komunālais departaments 2005.gada 4.aprīlī to noraidījis (Nr.DK-05- 7031-ap). Noraidījums pamatots ar sekojošiem argumentiem.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

[1.3.1] 2002.gada 11.decembra spriedums attiecas vienīgi uz pieteicēju. Pieteicēja sieva un viņu abu nepilngadīgie bērni, kuru dzīvesvieta dzīvoklī /dzēsta adrese/ deklarēta 2003.gada 25.martā, no dzīvokļa nav izlikti. [1.3.2] Pieteicējs neatbilst Latvijas Republikas „Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 1. un 6.punktā un Rīgas domes 2004.gada 16.novembra saistošo noteikumu Nr.76 „Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” 2.3.1. un 2.3.6.apakšpunktā noteiktām personu kategorijām.

[2] Nepiekrītot iepriekšminētajam lēmumam, pieteicējs 2005.gada 12.maijā Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu, kurā lūdza atcelt Rīgas domes Komunālā departamenta 2005.gada 4.aprīļa lēmumu Nr. DK-05- 7031-ap un uzlikt par pienākumu Rīgas domes Komunālam departamentam reģistrēt pieteicēju pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai un ierādīt pieteicējam dzīvojamo platību. Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto. [2.1] Pieteicēja ģimene ir atzīta par maznodrošināto ģimeni. Ģimenē ir nepilngadīgi bērni, turklāt invalīdi. No dzīvokļa pieteicējs izlikts par īres maksas parādiem. Pieteicēja ģimene atbilst visiem kritērijiem, lai saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri”, „Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” 14. panta pirmās daļas 6. punktu, Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.76 2.3.12. punktu, to reģistrētu pirmajā reģistrā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanā. [2.2] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2005.gada 29.jūnija pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta. [2.3] Atbildētājs tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzina, pamatojot savu viedokli sekojoši. [2.3.1] Saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 panta pirmo daļu, likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 1.punktu, Rīgas domes 2004.gada 16.novembra saistošo noteikumu Nr.76 „Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” 2.3.1. pašvaldība pirmkārt sniedz palīdzību maznodrošinātiem īrniekiem, kas likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā vai 28.4 panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izlikti no dzīvojamās telpas un ir invalīdi vai sasnieguši pensijas vecumu, vai ar kuriem kopā dzīvo un kura apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds. [2.3.2] No dzīvokļa ar tiesas spriedumu ir izlikts tikai pieteicējs, bet ne viņa sieva un bērni. Līdz ar to pieteicējs neatbilst nevienai iepriekšminētajai personu, kas var pretendēt uz palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanai, kategorijai.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 24.novembra spriedumu noraidīts A.S. pieteikums. Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem. [3.1] Tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka atbildētājs līdztekus nepamatotam atteikumam sniegt palīdzību viņa ģimenei dzīvokļa jautājuma risināšanā, atbalstījis namīpašnieci, anulējot ziņas par viņa sievas un triju nepilngadīgo bērnu invalīdu deklarēto dzīves vietu, kādēļ Administratīvajā rajona tiesā ir ierosināta lieta. [3.2] Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi pierādījumus, secināja turpmāk minēto. [3.3] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 29. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu (redakcijā līdz 2002. gada 1. janvārim), ar tiesas spriedumu, kas stājies spēkā 2004.gada 7.novembrī, izlikts no dzīvojamās telpas Rīgā, /dzēsta adrese/, par

- īrnieka pienākumu nepildīšanu, kā rezultātā dzīvojamā telpa kļuva dzīvošanai nederīga,

- īres maksājumu neveikšanu. Tāpat lietā nav strīda par to, ka Rīgas domes Labklājības departamenta Latgales priekšpilsētas Sociālais dienests 2004.gada 21.decembrī pieteicēja ģimenei uz laiku līdz 2005.gada 1.martam noteica maznodrošinātās ģimenes statusu. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējam ir tiesības būt reģistrētam pašvaldības reģistrā palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanai saņemšanai pirmām kārtam un uz dzīvojamās telpas ierādīšanu. Tiesa norādīja, ka, lai atbildētu uz šiem jautājumiem vispirms ir jākonstatē vai pieteicējam vispār ir tiesības uz palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. [3.4] Tiesa konstatēja, ka pieteicējs uzskata, ka pašvaldībai ir pienākums reģistrēt viņu palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanai saņemšanai un jāierāda dzīvojamā platība, jo īstenojas visi priekšnosacījumi, lai atbilstoši likumam „Par dzīvojamo telpu īri”, „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un Rīgas pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr.76 pašvaldība to darītu. [3.5] Īrnieku kategorijas, kurām tiek nodrošināta palīdzība, noteic likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1panta pirmās daļas 1. un 2.punkts. Atbilstoši pantā ietvertajam regulējumam pašvaldība sniedz palīdzību maznodrošinātam īrniekam, kas 28.2panta pirmajā daļā, 28.3panta pirmajā daļā vai 28.4panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izlikti no dzīvojamās telpas: 1) ja viņš sasniedzis pensijas vecumu vai ir darbnespējīgs invaliditātes dēļ; 2) ja ar viņu kopā dzīvo un kura apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

Rīgas pašvaldības 2004.gada 16.novembra saistošo noteikumu Nr.76 „Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” 2.3.1.punkts cita starpā noteic, ka pirmajā reģistrā reģistrē personas, kurām saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” ir sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no Rīgā īrētās dzīvojamās telpas un šīs personas ir nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtam, ja tās ir:

1) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai maznodrošināti invalīdi;

2) maznodrošinātās personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināts invalīds. [3.6] Tiesa uzskatīja, ja palīdzības dzīvokļu jautājumu risināšanā būtu jāņem vērā tikai minētais tiesiskais regulējums, tad pieteicēja viedokli varētu uzskatīt par pamatotu. [3.7] Tomēr tiesa turpmāk norādīto apsvērumu dēļ nepiekrita pieteicējam, ka palīdzības dzīvokļu jautājumu risināšanā faktiskie un tiesiskie aspekti ir aplūkojami un izvērtējami tikai pēc iepriekšminētajos likumos un pašvaldības saistošajos noteikumos ietvertā regulējuma. [3.7.1.] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2005.gada 25.oktobra spriedumā secināja, ka likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteic attiecības sociālo tiesību jomā, tostarp arī sociālās palīdzības veidus un tās sniegšanas kārtību dzīvokļu jautājumu risināšanā (lieta Nr.SKA-310 10.punkts).

Citā lietā par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir secinājis, ka viens no sociālo tiesību pamatprincipiem ir, ka sociālā palīdzība tiek nodrošināta tikai tad, ja palīdzības meklētājs nespēj palīdzēt pats sev un nevar iegūt palīdzību no piederīgajiem (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2004. gada 20. aprīļa spriedumu Nr.SKA-33 11.punktu). [3.7.2.] Ievērojot, ka palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā ir sociālā palīdzība, likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” tiesību normas ir tulkojamas kopsakarā ar Administratīvā departamenta norādīto sociālo tiesību pamatprincipu un likumā „Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma” definēto sociālās palīdzības mērķi.

Atbilstoši iepriekšminētā likuma 32.pantam un 1.panta 11.punktam sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības - ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi, obligāto izglītību - un veicinātu darbaspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. [3.7.3.] Tādējādi tiesa atzina, lai secinātu, vai personai (ģimenei) ir tiesības uz sociālo palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, ir jākonstatē ne tikai subjekta atbilstību likumos ”Par dzīvojamo telpu īri”, „Par palīdzību

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com dzīvokļa jautājumu risināšanā” un pašvaldības saistošajos noteikumos ietvertajiem kritērijiem, bet jākonstatē arī, vai palīdzības sniegšana konkrētajā gadījumā atbilst sociālās palīdzības pamatprincipiem un mērķim. [3.8] Tiesa atzina, ka tiesas spriedums par pieteicēja izlikšanu no dzīvojamās telpas /dzēsta adrese/, Rīgā nav radījis viņam krīzes situāciju mājokļa jautājumā. No Latgales priekšpilsētas tiesas sprieduma secināms, ka uz sprieduma taisīšanas brīdi un ilgstoši pirms tam strīdus dzīvoklis nebija pieteicēja un viņa ģimenes mājoklis. Tādējādi pieteicējs mājokli nav zaudējis tiesas sprieduma par izlikšanu rezultātā, jo pieteicējs to bija atstājis jau iepriekš savas brīvas izvēles dēļ. Savukārt ar spriedumu tika pārtraukta pieteicēja juridiski formāla saikne ar attiecīgo dzīvojamo platību, kuru pieteicējs un viņa ģimene dzīvošanai nav izmantojusi. [3.9] Tāpat tiesa atzina, ka pieteicējs nav atzīstams par tādu palīdzības meklētāju, kas nespēj palīdzēt sev pats. Uz pieteicēja vārda 2001.gada 15.februārī Ogres zemesgrāmatu nodaļā ir reģistrēts nekustamais īpašums Lēdmanes pagasta /dzēsta adrese/, tajā skaitā zeme - 10.2 ha, dzīvojamā ēka un četras palīgceltnes. Tiesas sēdē pieteicējs apstiprināja, ka minētais īpašums joprojām pieder viņa ģimenei, kur viņš nodarbojas ar biškopību. [3.10] Līdz ar to tiesa secināja, ka administratīvā akta izdošanas brīdī nepastāvēja apstākļi, lai atbilstoši sociālās palīdzības pamatprincipam un mērķim pašvaldībai būtu jāsniedz pieteicējam sociālā palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā. Ņemot vērā iepriekšminētos argumentus, tiesa atzina, ka pašvaldība pamatoti atteica reģistrēt pieteicēju palīdzības dzīvokļu jautājumu risināšanai saņemšanai un pakārtoti arī dzīvojamās telpas ierādīšanai.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 24.novembra spriedumu pieteicējs ir iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūgts taisīt jaunu spriedumu. Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem apsvērumiem. [4.1] Rīgas domes 2004.gada 16.novembra saistošo noteikumu Nr.76 „Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” 1.4.punkts nosaka, kuri likumi regulē saņemt šajos noteikumos minēto palīdzību, tomēr starp tiem nav „Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma”, uz kuru ir atsaukusies tiesa. Ja tiesa tomēr atsaucas uz šo likumu, tad šī likuma 4.pants nosaka, ka sociālais pakalpojums jāsniedz klienta dzīves vietā, pieteicēja gadījumā – Rīgā. Šī likuma 7.panta trešā daļa nosaka, ka klienta pienākums ir aktīvi darboties, lai palielinātu savu pelnītspēju un ienākumus, ko pieteicējs ir darījis. Tomēr pieteicēja ģimenē ienākumi nesasniedz tādu līmeni, lai nebūtu vajadzīga palīdzība.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

[4.2] Pašvaldības sēdes laikā iesniegtais pārpircējai sagatavotais mājas /dzēsta adrese/ zemesgrāmatas izraksts nebija minēts pašvaldības lēmumā par atteikumu reģistrēt pieteicēju dzīvokļu rindā. [4.3] Tiesa kļūdaini ir secinājusi, ka izlikšana no dzīvokļa /dzēsta adrese/ nav radījusi krīzes situāciju. Krīze ir sākusies ar mājas denacionalizāciju, radot īrniekiem nepanesamus apstākļus, un iztiesāšanas rezultātā no mājas ir izlikti lielākā daļa īrnieku. Mājas pārpircēja solīja atrisināt dzīvokļu jautājumu, līdz ar to, apgabaltiesas sēdē pieteicējs apelācijas sūdzību atsauca. [4.4] Tiesa uzskatīja, ja palīdzības dzīvokļu jautājumu risināšanā būtu jāņem vērā tikai minētais tiesiskais regulējums, tad pieteicēja viedokli varētu uzskatīt par pamatotu. Tomēr pašvaldība, pamatojoties uz to pašu tiesisko regulējumu, pieņemot lēmumu, ir atteikusi palīdzību. Rīgas domes 2004.gada 16.novembra saistošo noteikumu Nr.76 „Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” 2.3.1.3.punkts nosaka, ka palīdzības saņēmējam nedrīkst būt dzīvojamās telpas Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā, un pieteicējs tam atbilst. Pieteicējs bija un joprojām ir maznodrošinātās personas statusā.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja savu apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem motīviem. Papildus paskaidroja, ka vēlas, lai pašvaldība reģistrē viņu rindas pirmajā kārtā. Uzskata, ka atbilst likuma prasībām. Norāda, ka Rīgā, Rīgas rajonā vai Jūrmalā viņam nav īpašuma, tādējādi atbilstoši likuma prasībām viņš var tikt reģistrēts rindā dzīvojamās platības saņemšanai Rīgā. Atbildētājas pārstāvis apelācijas sūdzības neatzina.

Motīvu daļa

[6] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota.

[7] Saskaņā ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 1.punktu pašvaldības palīdzības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas, kurām, saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās telpas un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai invaliditāti;

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

Tādas pašas prasības noteic Rīgas domes 2004.gada 16.novembra saistošo noteikumu Nr.76 „Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība” 2.3.1.apakšpunkts. Savukārt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 361.panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldība sniedz palīdzību maznodrošinātam īrniekam, kas šā likuma 28.2panta pirmajā daļā, 28.3panta pirmajā daļā, 28.4panta otrajā daļā tiek izlikts no dzīvojamās telpas un, ja tas atbilst iepriekšminētajām personu kategorijām. Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minēto, tikai tādas personas nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām, kuras likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmajā daļā, 28.3panta pirmajā daļā, 28.4panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izliktas no dzīvojamās telpas un, ja tās atbilst iepriekšminētajām personu kategorijām.

[8] Kā redzams no lietas materiāliem, ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2002.gada 11.decembra spriedumu pieteicējs izlikts no dzīvokļa Rīgā, /dzēsta adrese/ – 24 pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 29.panta pirmo daļu (13. – 15.lietas lapa). Spriedums stājies spēkā. Atbildētājs, izskatot pieteicēja iesniegumu, pārsūdzētajā lēmumā norādījis, ka personai, lai tā varētu tikt reģistrēta pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, tai skaitā tam, ka persona no dzīvojamās telpas tiek izlikta bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu, 28.3panta pirmo daļu, 28.4panta otro daļu. Līdz ar to konkrētajā lietā nav juridiskas nozīmes faktam, ka pieteicējs atbilst kādiem citiem likumā noteiktiem kritērijiem, kā arī apstāklim, ka pieteicējam nav nekustamā īpašuma Rīgā, Rīgas rajonā vai Jūrmalā. Pieteicējs nav izlikts no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu, 28.3panta pirmo daļu, 28.4panta otro daļu, līdz ar to viņš neatbilst to personu kategorijai, kura var pretendēt uz reģistrēšanu pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pieteicējs uz apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdi neatbilda to personu kategorijai, kuras var tikt reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām. Pie šāda paša secinājuma ir nonācis atbildētājs pārsūdzētajā lēmumā.

[9] Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa kļūdaini ir secinājusi, ka, ja būtu jāņem vērā tikai tiesiskais regulējums, tad pieteicēja viedokli varētu uzskatīt par pamatotu. Kā secināts iepriekš [7] un [8], tieši no tiesiskā regulējuma izriet, ka pieteicēja pieteikums nav pamatots. Līdz ar to nav nozīmes apelācijas sūdzībā norādītajam argumentam [4.4], ka pirmās instances tiesa un atbildētājs savā lēmumā ir secinājuši pretēji, ņemot par pamatu vienu un to pašu tiesisko regulējumu.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

Pārējiem apelācijas sūdzībā norādītiem argumentiem [4.1] – [4.3] nav nozīmes konkrētās lietas izskatīšanā, jo tie nevar ietekmēt apstākli, ka pieteicējs uz lēmuma pieņemšanas brīdi neatbilda normatīvo aktu noteiktiem kritērijiem reģistrēšanai uz palīdzības saņemšanu pirmām kārtām.

[10] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka Rīgas domes Komunālā departamenta 2005.gada 4.aprīļa lēmums Nr.DK- 05-7031-ap ir pamatots un nav pamata tā atcelšanai. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa kopumā pareizi izvērtējusi lietā tiesiskos un faktiskos apstākļus un gala rezultātā nonākusi pie pamatota rezultāta.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

A.S. pieteikumu par Rīgas domes Komunālā departamenta 2005.gada 4.aprīļa lēmuma Nr.DK-05-7031-ap atcelšanu un pienākuma uzlikšanu reģistrēt A.S. pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai pirmajā kārtā noraidīt. Spriedumu 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) V.Endzelis

Tiesneši (paraksts) S.Liniņa

(paraksts) M.Vīgants

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis V.Endzelis Rīgā, 2008.gada 18.februārī

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com