Donation contract rescission dismissed; court rejects claim of gross ingratitude based on family disputes.

Lietas Nr. C04262112

Lietas arhīva Nr. C-0321-14/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese S.Vamža

ar sekretāri O.Ozolu, tulci V.Melamedaiti

piedaloties zvērinātai advokātei D.Sangovičai

2014.gada 8.septembrī atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par dāvinājuma

līguma atcelšanu, zemesgrāmatas ieraksta dzēšanu un īpašuma tiesību atzīšanu.

Aprakstošā daļa

2007.gada 4.decembrī starp /pers. A/ un /pers. B/ noslēgts dāvinājuma līgums, saskaņā ar kuru /pers. A/ uzdāvināja un nodeva

īpašumā savai mātei /pers. B/ viņam personīgajā īpašumā piederošo dzīvokļa īpašumu Nr. 8 ar kopējo platību 95 kv.m., apzīmējums

kadastrā: /numurs/, kas atrodas /adrese/ un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma 95/2516 domājamās daļas no

daudzdzīvokļu mājas.

2012.gada 12.aprīlī /pers. A/ cēlis tiesā prasību par dāvinājuma līguma atcelšanu, ieraksta dzēšanu zemesgrāmatā un īpašuma

tiesību atzīšanu uz atdāvināto nekustamo īpašumu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs vēlas dāvinājumu atcelt, jo atbildētāja nepilda dāvinājumā noteiktos blakus nosacījumu un

uzlikumu, ar kuriem apdāvinātā saglabā dāvinātājam dāvināmā īpašuma tiesības līdz mūža galam. Atbildētāja liedz prasītājam lietot

šo dzīvokli, radot fiziskus šķēršļus īpašuma lietošanai – nomaina slēdzeni un nedod atslēgas, tādējādi liedzot to lietot un

apsaimniekot, par ko liecinot arī telefonsarunas ieraksts, kurā izteikts konkrēts ultimāts – šķirties ar sievu un tad viņi apdomās

prasītāja tiesības lietot dzīvokli.

Atbildētāja izturas pret prasītāju vairāk kā necienīgi un negodprātīgi, par ko liecina fakts, ka atbildētāja visu prasītājam adresēto

korespondenci iznīcina. No tā secināms, ka atbildētāja neievēro uz nekustamo īpašumu noteiktos apgrūtinājumus un tādā veidā

izrāda dāvinātājam rupju nepateicību.

Kopā ar atbildētāju dzīvo arī viņas vīrs /pers. C/ un /pers. D/, kuri tāpat ir izrādījuši /pers. A/ rupju nepateicību un nicīgu attieksmi.

Prasītājs norāda, ka rupja nepateicība izpaužas ne tikai darbos, bet arī vārdos, ko var apliecināt liecinieki, par to, ka prasītājam

jāsavāc visas savas mantas un nav nekādu tiesību uzturēties minētajā dzīvoklī un ņirgājas par situāciju kopumā.

Līdz ar to atbildētāja nepilda savus pienākumus, kuri viņai paredzēti Dāvinājuma līgumā ar uzlikumu 5.punktā.

Prasība pamatota uz Civillikuma1919.pantu.

Par celto prasību atbildētāja iesniedza paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasība ir nepamatota un noraidāma.

Atbildētāja nekad nav liegusi lietot dāvināto dzīvokli prasītājam. Prasītājs no minētā dzīvokļa ar visām sev piederošām mantām

izbrauca 2007.gadā un viņa vienīgā vēlme pēc laulībām bija, lai prasītāja ar savu ģimeni atstāj dāvināto dzīvokli. Minēto apliecina

prasītāja nosūtītais paziņojums 2009.gada 27.augustā atbildētājai.

Dienā, kad neviens nebija mājās, durvju slēdzene tika sabojāta, kura nekavējoties tika nomainīta. Prasītājs vairākkārt telefoniski tika

aicināts ierasties dāvinātajā dzīvoklī gan pēc atslēgām, gan par 2009.gada 27.augusta paziņojumā izteiktajiem pārmetumiem, bet līdz

zināmam periodam atrunājās, ka neesot laika, savukārt pēdējos trīs mēnešus uz telefona zvaniem un īsziņām neatbild.

Neatbilst patiesībai prasībā norādītais, ka atbildētāja liedzot dzīvokli apsaimniekot. Saskaņā ar Dāvinājuma līguma 5. un 6.punktu,

atbildētāja turpina pildīt Dāvinājuma līgumā noteiktos uzlikumus un godprātīgi to apsaimnieko, par saviem līdzekļiem apmaksā

dzīvokļa īres un komunālos maksājumus.

Neatbilst arī patiesībai prasībā norādītais par korespondences iznīcināšanu, jo līdz zināmam brīdim atbildētāja zvanīja prasītājam un

informēja par korespondences esamību, bija pat reize, kad prasītājs lūdza atvērt vēstuli un pa telefonu nolasīt. Savukārt, visa

korespondence aizzīmogotā veidā atrodas dāvinātajā dzīvoklī. Kopskaitā ir 5 paziņojumi par ierakstītu vēstuļu saņemšanu pastā un 6

vēstules. Bez tam, ir saglabājusies izdruka no sarakstes sociālajā tīklā www.one.lv ar prasītāju, no kuras redzams, ka ģimene informē

prasītāju par to, ka ir pienākusi korespondence un no sarakstes redzams, ka atbild tieši prasītājs, jo klāt ir viņa profila bilde.

Neatbilst patiesībai arī fakts, ka atbildētāja ar savu vīru un meitu izturas ar nicīgu attieksmi, it īpaši prasītāja māsa /pers. D/, kurai ir 13

gadi ļoti pārdzīvo, ka atbildētājs ar viņu ir pārstājis komunicēt. Arī ar /pers. C/ nekādu strīdu nav bijis.

Neatbilst patiesībai arī, ka atbildētāja nepilda savus pienākumus atbilstoši Dāvinājuma līguma 5.punktam. Atbildētāja nekad nav

mēģinājusi dzīvokli pārdot, dāvināt, ieķīlāt, vai kā citādi atsavināt. Atbildētāja nekad dzīvoklī nav iemitinājusi 3.personas. Ar atbildētāju

dzīvoklī dzīvo viņas ģimenes locekļi, t.i. vīrs /pers. C/ un meita /pers. D/ un šāda uzlikuma par to, ka nav tiesību ievietot ģimenes

locekļus, Dāvinājuma līgumā un zemesgrāmatā nav.

Papildus atbildētāja vēlas norādīt, ka dāvinātais dzīvoklis sākotnēji bija uz atbildētājas vīra /pers. E/ vārda, kurš pēc laulības šķiršanas

08.05.2008. izrakstījās no dzīvokļa. Tā kā atbildētājai 1999.gadā piedzima meita /pers. D/ un atbildētājai ar zīdaini uz rokām nebija

iespējas staigāt pa instancēm, kārtojot privatizācijas dokumentus, tad atbildētāja nolēma, ka īres līgums pēc /pers. E/ nāves ar

atbildētājas piekrišanu 27.09.1999. tika pārformēts uz prasītāja vārda. Bez tam, 2000.gada 23.februārī tika noslēgta vienošanās starp

īrnieku un viņa ģimenes locekļiem par dzīvokļa privatizācijas kārtību un atbildētāja kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem savas

privatizācijas tiesības nodeva prasītājam. Tāpat nauda trūkstošo sertifikātu iegādei tika nodota prasītājam. Atbildētājas vīrs savā laikā

aizdeva naudu dzīvokļa privatizācijai, ko apliecina 07.02.2000. noslēgtais Dāvinājuma līgums starp /pers. C/ un /pers. F/.

Atbildētāja norāda, ka viņa nekad nav rupji izturējusies pret prasītāju, jo ir viņa māte un mīl savu dēlu. Atbildētāja nav prasītāju

apvainojusi nedz rupji nedz savādākā veidā, nav veikusi nekādas darbības, ar kurām varētu prasītāju apvainot, nav radījusi nekādus

zaudējumus vai apdraudējumus viņa dzīvībai.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis /pers. G/ prasību uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem, lūdza to apmierināt. Sniedza

paskaidrojumus atbilstoši prasībā izklāstītiem apstākļiem.

Atbildētājas pārstāve zvērināta advokāte D.Sangoviča tiesas sēdē prasību neatzina, lūdza to noraidīt. Sniedza paskaidrojumus

atbilstoši rakstveidā iesniegtajiem paskaidrojumiem.

Lieciniece/pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka prasītājs ir viņas znots. 2008.gadā atbildētāja izmeta savu dēlu no dzīvokļa ar visām

mantām, tāpēc prasītājs ar ģimeni īrēja no viņas dzīvokli. /pers. C/ teicis, ka /pers.A/nav ko darīt šajā dzīvoklī. Šobrīd prasītājs citur īrē

dzīvokli.

Liecinieks/pers. I/ tiesas sēdē liecināja, ka prasītājs ir vīrs viņa sievas meitai no pirmās laulības. Divas reizes prasītājs viņam lūdzis

palīdzēt pārnest mantas no dzīvokļa. Pirmajā reizē nekādu strīdu nebija starp pusēm. Otrajā reizē kad /pers.A/piezvanījis pie mātes

dzīvokļa durvīm, sākusies lamāšanās, ko viņi ierakstījuši. Māte neielaida /pers.A/dzīvoklī, tāpēc viņš aizbraucis atpakaļ.

Motīvu daļa

Noklausoties pušu pārstāvju paskaidrojumus, liecinieku /pers. H/ un /pers. I/ liecības un novērtējot tos kopsakarā ar lietas materiāliem,

tiesa atzīst, ka prasība kā nepamatota ir noraidāma.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1919.pantu, kas nosaka, ka dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ. Par

apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa

dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt.

Tiesa atzīst, ka ne katra rupja nepateicības izpausme dod pamatu dāvinājuma atsaukšanai. Kritēriji, kas atzīstami par apdāvinātā

nepateicību, ir doti minētā panta otrajā daļā, un tie ir: rupji apvainojumi, tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums, dzīvības

apdraudējums un atstāšana bezpalīdzības stāvoklī.

Prasītājs prasības pieteikumā kā dāvinājuma atsaukšanu rupjas nepateicības dēļ ir norādījis uz sekojošiem apstākļiem, proti,

atbildētāja liedz prasītājam lietot šo dzīvokli un apsaimniekot, uzstādot ultimātu, lai prasītājs izšķiras ar sievu, tad šis jautājums tiks

apdomāts. Atbildētāja iznīcina visu prasītājam adresēto korespondenci. Kopā ar atbildētāju dzīvo arī viņas vīrs /pers. C/ un /pers. D/,

kuri tāpat neļauj prasītājam tur dzīvot, ir izrādījuši rupju nepateicību un nicīgu attieksmi, ir izteikti draudi, ka prasītājam jāsavāc visas

savas mantas un nav tiesību uzturēties minētajā dzīvoklī.

Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti pietiekoši ticami pierādījumi, lai izdarītu secinājumu, ka atbildētāja ar savu rīcību liedz prasītājam lietot

strīdus dzīvokli.

Lietā nav iegūti pierādījumi faktam, ka atbildētāja būtu radījusi tādus apstākļus, kā rezultātā prasītājam bija jāatstāj dzīves vieta strīdus

īpašumā. Kā izriet no atbildētājas paskaidrojumiem, tad prasītājs pats no strīdus dzīvokļa ar visām sev piederošām mantām izbrauca

2007.gadā.

Prasītājs paskaidrojumos norādījis, ka atbildētāja radījusi fiziskus šķēršļus īpašuma lietošanai – nomainot slēdzeni un nedodot

atslēgas, tādejādi liedzot dzīvokli lietot un apsaimniekot.

Atbildētāja paskaidrojumos norādījusi, ka durvju slēdzene bija sabojāta un nekavējoties tika nomainīta. Prasītājs vairākkārt telefoniski

tika aicināts ierasties gan pēc atslēgām gan par izteiktajiem pārmetumiem paziņojumā, bet līdz zināmam periodam atrunājās, ka

neesot laika, savukārt pēdējos mēnešus neatbild uz telefona zvaniem.

Atbildētājas paskaidrojumi uzskatāmi par ticamiem, jo prasītājs ilgstošā laika periodā nav vērsies policijā sakarā ar to, ka viņam

netiek izsniegtas atslēgas vai arī būtu liegts atrasties strīdus dzīvoklī.

Pretrunā ar lietas materiāliem ir prasītāja paskaidrojumi, ka atbildētāja iznīcina visu prasītājam adresēto korespondenci.

No lietai pievienotās izdrukas no sarakstes sociālajā tīklā redzams, ka atbildētājas ģimene informē prasītāju par to, ka ir pienākusi

korespondence. No sarakstes redzams, ka prasītājs lūdzis atvērt vēstules un pa telefonu nolasīt.

Nav guvuši apstiprinājumu lietā arī prasītāja paskaidrojumi, ka viņam tiek liegta dzīvokļa apsaimniekošana.

Dāvinājuma līguma 6.punktā noteikts, ka atbildētājai turpmāk par saviem līdzekļiem jāapmaksā dzīvokļa īres un komunālie

pakalpojumi. No lietai pievienotiem rēķiniem redzams, ka atbildētāja regulāri veic maksājumus par dzīvokli un parādsaistību nav, kas

liecina par to, ka atbildētāja godprātīgi apsaimnieko strīdus dzīvokli.

No prasītāja paskaidrojumiem un tiesas sēdē nopratināto liecinieku liecībām secināms, ka pušu starpā pastāv ģimenisks strīds pēc

prasītāja laulības noslēgšanas un no tā izriet, ka pušu tiesiskām attiecībām īpaša nozīme ir pušu kontaktiem sadzīvē, kam ir tīri

personisks raksturs.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka pārējie iesniegumā norādītie liecinieki arī varētu apliecināt prasītāja prasībā norādītos

apstākļus.

Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā nav nozīmes liecinieku skaitam un to liecībām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem, jo nekādi citi

objektīvi pierādījumi par prasītājam izteiktiem rupjiem apvainojumiem no atbildētājas puses lietā nav iesniegti.

Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka viņam būtu bijusi nepieciešamība vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja par ievietošanu

dzīvoklī vai arī policijā par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un atbildētājas saukšanu pie administratīvās atbildības.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā situācijā ģimenes nesaskaņas nav pielīdzināmas rupjiem apvainojumiem vārdos vai darbos, kā to

norādījis prasītājs.

Minētie apstākļi prasībā liecina, ka prasītājs bez pietiekoša pamata vēlas atsaukt dāvinājuma līgumu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītājs nav pierādījis Civillikuma 1919.pantā norādītos priekšnosacījumus – atbildētājas rupju

nepateicību, kas būtu par pamatu dāvinājuma līguma atsaukšanai, līdz ar to prasība noraidāma.

Pie prasības celšanas prasītājs samaksāja avansā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 4,70. No lietas materiālos esošās

uzziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem redzams, ka minētie izdevumi lietā sastāda euro 27,57. Tādejādi, saskaņā

ar Civilprocesa likuma 42.panta otrās daļas noteikumiem, no prasītāja Tiesu administrācijas labā piespriežami nesamaksātie ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 22,87.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 187.,190., 192.-194., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ prasību pret /pers. B/ par dāvinājuma līguma atcelšanu, īpašuma tiesību atjaunošanu un ieraksta dzēšanu zemesgrāmatā

noraidīt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 22.87 (divdesmit

divi euro un 87 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija / Konta Nr.LV51TREL2190458019000

NMR 90001672316 / Saņēmēja banka: Valsts kase / Kods TRELLV22

Noteikt prasītājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Pēc tiesas izdevumu samaksas valsts labā kvīts nekavējoties iesniedzama Rīgas apgabaltiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas

dienas 2014.gada 12.septembra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.