Court orders debt collection for post-bankruptcy management fees and court costs against a bankrupt individual.

NORAKSTS

Lietas Nr. C29513016

Lietas arhīva Nr. C-5130-16/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 15.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese V. Gailīte, rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu, un

konstatēja:

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 16.jūnijā iesniegts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums

maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. /numurs/, atbildētājai no

2002.gada 17.aprīļa līdz 2013.gada 9.novembrim bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 14.oktobra spriedumu lietā Nr.C31443113 atbildētājai pasludināts

maksātnespējas process, bankrota procedūras uzsākšana, kā arī administratora iecelšana maksātnespējas procesa lietā.

Maksātnespējas likuma 134.pants neatbrīvo atbildētāju no norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem pēc maksātnespējas procesa

pasludināšanas dienas. Savukārt Maksātnespējas likuma 140.panta 1.punkts un 161.panta 1.punkts, kā arī Civillikuma 2098.pants paredz, ka kārtējie

apsaimniekošanas un komunālie maksājumi atbildētājai bija jāsedz no divām trešdaļām no saviem ienākumiem, kurus atbildētāja paturēja sevis

uzturēšanai, jo maksātnespējas procesa pasludināšana neatbrīvo personu no to izdevumu segšanas, kas personai rodas pēc maksātnespējas procesa

pasludināšanas.

Līdz ar to prasītāja lūdz piedzīt parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par

periodu no 2013.gada 16.oktobra (maksātnespējas pasludināšanas datums) līdz 2013.gada 9.novebrim (beigušās īpašuma tiesības saskaņā ar

2013.gada 29.oktobra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu, lieta Nr.C04411913; C-4119-13/31, stājies spēkā 2013.gada 9.novembrī).

Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot

Māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

Tā kā prasītāja nav saņēmusi savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājai ir izveidojies parāds par periodu no

2013.gada 16.oktobra līdz 2013.gada 9.novembrim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

148.50 euro.

Atbildētāja 2015.gada 30.aprīlī ir brīdināta par parāda esamību, taču līdz prasības iesniegšanai parādu nav samaksājusi.

Prasības pieteikumā lūgts, piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai 148.50 euro; tiesāšanās izdevumus; atzīt tiesības prasītājai saņemt 6% gadā par

laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājai 2016.gada 27.jūnijā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi,

noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2016.gada 27.jūlijam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādītā papildu adrese, pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta 3.punktam, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas. Līdz ar

to tiesa atzīst, ka lietas dalībnieki par lietas izskatīšanu informēti likumā noteiktā kārtībā. Ņemot vērā minētos apstākļus.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas paskaidrojumi vai iebildumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.1 panta otro daļu,

paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot

2016.gada 12.septembra lēmuma norakstu.

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

tālāk norādīto

motīvu dēļ:

lietā noskaidrots, ka dzīvokļa, kas atrodas /adrese/, īpašniece ir atbildētāja. No ieraksta zemesgrāmatā izriet, ka atbildētāja īpašniece dzīvoklim

/adrese/, ir no 2002.gada 17.aprīļa līdz 2013.gada 9.novembrim.

Lietā nav strīda, ka mājas, kas atrodas /adrese/, apsaimniekotāja ir prasītāja.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt

minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1014 “Kārtība kādā aprēķināma maksa par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.”

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.”

Lietā nav strīda, ka atbildētāja nav samaksājusi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem par periodu no 2013.gada 16.oktobra līdz 2013.gada 9.novembrim.

Atbilstoši likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 8.panta pirmajai daļai visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir

piedalīties daudzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt likuma “Par dzīvokļa īpašumu) (spēkā līdz

2010.gada 31.decembrim) 12.pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju

un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat norēķinās par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai

izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu atgādinājumu, bet saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantā noteikto, samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Līdz ar to atbildētāja pienākums ir segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Saskaņā ar prasītājas iesniegto parāda aprēķinu, atbildētāja parāds prasītājai sastāda 148.50 euro.

Atbildētājs parāda apmēru nav apstrīdējis un līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams parāds 148.50 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir 6% no simta gadā, no neatmaksātās aizdevuma, ievērojot Civillikuma

1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi, ko veido valsts nodeva par prasības pieteikumu 71.14 euro

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4.70 euro, kas kopā sastāda 75.84 euro.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro. Kopsummā lietā ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir 6.28 euro, līdz ar, ko no atbildētāja valsts labā ir piedzenami 1.58 euro ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav apmaksāti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta

pirmo daļu ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu, spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu, maksājumu dokumenti par tiesāšanās izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties

iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā.

Pamatojoties uz minēto un civilprocesa likuma 43., 39., 41.panta pirmo daļu, 97, 190., 192., 193., 195., 204.1, 250.25., 250.27., 417., 440.2 un

440. pantu, tiesa

nosprieda:

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, parādu 148.50

euro.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, samaksāto

valsts nodevu 71.14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro, kopā 75.84 euro.

Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma 6% gadā par piespriesto, bet

nesamaksāto parāda summu.

Parāda summa ieskaitāma:

¾ LV98HABA0551030734837 – SWEDBANK AS;

¾ LV83PARX0013044380019 – Citadele banka AS;

¾ LV65UNLA0050017186820 – SEB banka AS;

¾ LV63RIKO0002013197596 – DnB banka AS;

¾ LV57NDEA0000083069550 – Nordea Bank Finland Plc Latvijas fil. AS.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1.58 euro, kas iemaksājami –

saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000,

iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C29513016 (C-5130-16/16).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu valsts labā 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese (personīgais paraksts) V. Gailīte

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese V. Gailīte