Court allows Russian citizen's property acquisition request, rejecting local council's vague security concerns.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Jelgava ordered the Jelgava Municipality to issue a favorable administrative act granting the applicant ownership of a property share. The applicant, a Russian citizen, challenged the council's refusal citing lack of reasoning and alleged security risks. The court found the council's decision unsupported by evidence and rejected the claim of non-cooperation, ultimately ruling in favor of the applicant.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 126. panta 1. daļa; 246.-251., 254. panti; 289.-290. panti: The court must substantiate its decision but is not required to address every argument; if the administrative body's refusal lacks factual basis or evidence, the court must overturn it.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. A42-00529-24/37
ECLI:LV:ADRJJTN:2024:0405.A420207023.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Jelgavā 2024. gada 5. aprīlī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Aldis Vīksne,
piedaloties pieteicējam /pers. A/ (/pers. A/), pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/ un atbildētājas Jelgavas novada pašvaldības pusē pieaicinātās Jelgavas
novada domes pārstāvēm /pers. D/ un /pers. E/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ (/pers. A/) pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta
izdošanu, ar kuru Jelgavas novada dome izziņas veidā dotu piekrišanu pieteicējam iegūt īpašumā nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra numurs /numurs/,
1/2 domājamo daļu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējs Krievijas Federācijas pilsonis /pers. A/ (/pers. A/) ar iesniegumu vērsās Jelgavas novada pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība), lūdzot
atļaut viņam iegūt īpašumā 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese/ (turpmāk – nekustamais īpašums).
Jelgavas novada dome (turpmāk – dome) 2023. gada 26. jūlijā pieņēma lēmumu Nr. /numurs/ (turpmāk – Lēmums) nepiekrist, ka pieteicējs iegūst
īpašumā 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma. Lēmumā norādīts turpmāk minētais.
[1.1] Pamatojoties uz 2022. gada 15. novembrī sagatavoto vienošanos starp /pers. G/, pieteicēju, SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/,
kas parakstīta 2023. gada 22. martā un 2023. gada 18. aprīlī, pieteicējs iegūst 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma, kas sastāv no zemes vienības
0.3817 ha platībā ar kadastra apzīmējumu /numurs B/un dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu /numurs C/.
[1.2] Atbilstoši spēkā esošajam Ozolnieku novada teritorijas plānojumam 2020 zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs B/atrodas
Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS).
[1.3] Pieteicējs ir Krievijas Federācijas pilsonis ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Iesniegumā pieteicējs norādījis zemes turpmākās
izmantošanas mērķi – apdzīvojama privātmāja.
[1.4] Lēmumprojekts „Par piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā”, ar kuru bija paredzēts piekrist, ka pieteicējs, pamatojoties uz 2022. gada
15. novembrī sagatavoto vienošanos, iegūst 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma, tika izskatīts domes 2023. gada 28. jūnija sēdē, lēmumprojekts
tika noraidīts.
[2] Pieteicējs Lēmumam nepiekrita un ar pieteikumu vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.
[2.1] Lēmumā nav ietverti motīvi atteikumam atļaut pieteicējam iegūt nekustamā īpašuma 1/2 domājamo daļu, līdz ar to pieteicējam nav saprotams,
uz kāda tiesiska pamata nekustamā īpašuma domājamās daļas iegūšana tikusi atteikta, kā arī nav iespējams izteikt iebildumus pret atteikuma iemesliem
pēc būtības.
[2.2] No domes 2023. gada 28. jūnija un 26. jūlija sēžu audioierakstiem izriet, ka abās minētajās domes sēdēs nekustamā īpašuma 1/2 domājamās
daļas iegūšana pieteicēja īpašumā netika vērtēta pēc būtības, kā arī netika vērtēta formālo kritēriju ievērošanas aspektā (tas ir, attiecībā uz to, vai pastāv
kādi formāla rakstura ierobežojumi, kuru dēļ pieteicējam konkrētajā gadījumā būtu liedzamas tiesības iegūt īpašumā konkrēto objektu). 2023. gada
28. jūnija domes sēdē balsošana par pieteicēja ierosināto jautājumu notikusi vispār bez jebkādiem komentāriem, savukārt 2023. gada 26. jūlija sēdē
atteikuma iemesli no atsevišķu domes deputātu puses tika skaidroti ar formāliem pašas pašvaldības radītiem šķēršļiem – lēmuma projekta noformēšanu
atteikuma formā, kā rezultātā domes deputāti par šādu priekšlikumu bija spiesti balsot tikai „par”, kā rezultātā tika pieņemts pieteicējam nelabvēlīgs
lēmums. Turklāt 2023. gada 26. jūlija sēdē vairāki domes deputāti izteica neapmierinātību ar šādu pašas iestādes radīto formālo šķēršļu esību un
norādīja, ka par šo jautājumu ir prognozējama tiesvedība, kuras rezultātā jautājums tiks izlemts tiesā.
[2.3] Pieteicējs uzskata, ka domes sēžu audioierakstiem nevar būt pierādījumu raksturs šajā lietā, jo atsevišķu domes deputātu viedokļi nav
atzīstami par pašvaldības, kura ir atbildētāja šajā lietā, oficiālo nostāju, un, otrkārt, administratīvā akta pamatojumam jābūt ietvertam pašā Lēmumā, lai
pieteicējam kā administratīvā akta adresātam būtu iespējams saprast viņam nelabvēlīga administratīvā akta izdošanas pamatojumu un pārliecināties par tā
tiesiskumu.
[2.4] Likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta ceturtajā daļā noteikts, ka darījumu subjekti, kuri nav minēti šā panta pirmajā daļā,
zemi var iegūt īpašumā, ievērojot šā likuma 29. pantā noteiktos ierobežojumus un 30. pantā noteiktajā kārtībā. Minētā tiesību norma attiecas uz
pieteicēju, jo viņš ir Krievijas Federācijas pilsonis, kuram Latvijas Republikā izsniegta uzturēšanās atļauja.
[2.5] No likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” ietvertā regulējuma izriet, ka, lemjot par piekrišanas došanu zemes iegūšanai īpašumā uz
iepriekš norādīto tiesību normu pamata, iestādei no likumdevēja puses netika piešķirta rīcības brīvība. Tas ir, gadījumā, ja zemi vēlas iegūt īpašumā
persona, kura atbilst likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta ceturtajā daļā paredzētajiem subjektiem, nepastāv minētā likuma 29. pantā
minētie ierobežojumi, kā arī zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar novada pašvaldības teritorijas plānojumu
vai lokālplānojumu, iestādei ir pienākums dot piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā.
[2.6] Konkrētajā gadījumā nepastāv strīds par to, ka visi priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīga administratīvā akta izdošanai ir ievēroti, jo ne
Lēmumā, ne jebkādā citā dokumentā nav norādīts uz jebkādiem šķēršļiem piekrišanas došanai.
[2.7] Konkrētajā gadījumā domes rīcība neatbilst tiesiskās paļāvības principam, jo pieteicējam bija pamats paļauties uz to, ka, izpildoties visiem
normatīvajos tiesību aktos paredzētajiem kritērijiem un nepastāvot tajos minētajiem ierobežojumiem, iestāde dos pieteicējam atļauju iegūt īpašumā 1/2
domājamo daļu no nekustamā īpašuma, jo šajā gadījumā iestādei nav rīcības brīvības un tai obligāti jāpieņem pieteicējam labvēlīgs administratīvais akts.
Taču iestāde pieteicējam nezināmu apsvērumu dēļ, kuri, iespējams, ir saistīti ar iestādes pašas radītiem formāla rakstura šķēršļiem, ir atteikusi dot
pieteicējam piekrišanu nekustamā īpašuma iegūšanai, atteikuma iemeslus nepaskaidrojot, kā arī aizskarot pieteicēja likumīgās intereses, jo Lēmuma dēļ
pieteicējam uz nenoteiktu laiku tiek liegta nekustamā īpašuma, kas daudzus gadus ir viņa mājoklis, 1/2 domājamo daļu iegūšana īpašumā.
Nepastāvot citam tiesiskam pamatam lietot nekustamo īpašumu, pieteicējam var rasties šķēršļi turpināt dzīvot savā mājoklī, kā arī citas negatīvas
sekas.
[2.8] Lēmums neatbilst tiesiskās paļāvības principam, kā arī Administratīvā procesa likuma 65. panta pirmajai daļai. Lēmumā nav norādīts
piekrišanas došanas atteikuma pamatojums, kā arī nav norādīta neviena tiesību norma vai pierādījums, no kuriem konkrētajā gadījumā izriet iestādes
lēmums.
[3] Rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu dome to neatzīt, norādot turpmāk minēto.
[3.1] Izskatot pieteicēja iesniegumu, uz 2023. gada 28. jūnija domes sēdi tika sagatavots lēmumprojekts par piekrišanas došanu pieteicējam iegūt
1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma. Ievērojot noteikto kārtību, sagatavotais lēmumprojekts sākotnēji tika izskatīts 2023. gada 20. jūnija
Tautsaimniecības un attīstības komitejas (turpmāk – Komiteja) sēdē, kurā tika sniegta informācija par sagatavoto lēmumprojektu, norādot, ka pieteicēja
personība (identitāte) pārbaudīta attiecībā uz to, vai viņš nav iekļauts Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes izdoto
sankciju un Amerikas Savienoto Valstu Ārvalstu aktīvu kontroles biroja izdoto sankciju sarakstā. Sankcionēto personu sarakstā pieteicējs nebija minēts,
tāpēc tika sagatavots attiecīgs lēmumprojekts par piekrišanas došanu nekustamā īpašuma iegādei. Komitejas sastāvā esošajiem deputātiem, ar šādu
balsojumu („Par”- 4, „Pret” – 2, „Atturas”- 1) lēmumprojekts tika virzīts izskatīšanai domes sēdē.
[3.2] Domes deputāti 2023. gada 28. jūnija sēdē ar šādu balsojumu: „Par”- 8, „Pret” - 5, „Atturas” - 3 un „Nepiedalās”- 1, lēmumprojektu
neatbalstīja.
[3.3] Ņemot vērā, ka sākotnējais lēmumprojekts par piekrišanas došanu pieteicējam iegūt īpašumā nekustamo īpašumu netika atbalstīts, uz
2023. gada 26. jūlija domes sēdi tika sagatavots lēmumprojekts par to, ka dome nepiekrīt tam, ka pieteicējs iegūst īpašumā nekustamā īpašuma 1/2
domājamo daļu.
2023. gada 18. jūlija Komitejas sēdē tika izskatīts sagatavotais lēmumprojekts par piekrišanas došanas atteikumu, jo iepriekšējā domes sēdē
lēmumprojekts par piekrišanas došanu netika atbalstīts, bet pieteicējam ir jāizdod dokuments jeb administratīvais akts, uz kā pamata viņš varētu vērsties
attiecīgajās institūcijās tā pārsūdzībai.
[3.4] Diskutējot par piekrišanas vai atteikuma došanu Krievijas Federācijas, kas tiek uzskatīta par terorismu atbalstošu valsti (Saeimas 2022. gada
11. augusta paziņojums), pilsonim, tika apspriesta pieteicēja personība, iespējamā vai neesošā lojalitāte Latvijas valstij, jo, dzīvojot Latvijā jau 34 gadus,
pieteicējs nav vēlējies iegūt Latvijas pilsonību, kam varētu būt personiski iemesli un motīvi, ar Komisijas deputātu balsojumu („Par”- 8, „Pret” -5,
„Atturas” - 3 un „Nepiedalās”- 1) lēmumprojekts netika atbalstīts virzīšanai izskatīšanā uz domes sēdi. Lai gan Komitejas sēdē lēmumprojekts virzīšanai
uz domes sēdi netika atbalstīts, domes priekšsēdētājs, izmantojot sev piešķirtās pilnvaras, iekļāva minētā lēmumprojekta izskatīšanu domes sēdē.
Domes deputāti 2023. gada 26. jūlija sēdē ar šādu balsojumu: „Par”- 10 , „Pret” -9, „Atturas” - 0 un „Nepiedalās”- 0 lēmumprojektu par
piekrišanas atteikumu atbalstīja.
Motīvu daļa
[4] Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicējs ar iesniegumu vērsās pašvaldībā, lūdzot atļaut viņam iegūt īpašumā 1/2 domājamo daļu no nekustamā
īpašuma (lietas 8. lapa). Iesniegumam pievienota 2022. gada 15. novembra vienošanās (turpmāk – vienošanās) starp /pers. G/, pieteicēju, SIA
/Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/, saskaņā ar kuru pieteicējs iegūst nekustamo īpašumu (lietas 13.-14. lapa).
Ar Lēmumu dome nolēma neatbalstīt piekrišanu, ka pieteicējs iegūst īpašumā nekustamo īpašumu. Atteikuma pamatojums balstīts uz domes
secinājumu, ka tiesības pieteicējam iegūt īpašumā nekustamo īpašumu nav atbalstāmas, jo ir apšaubāma pieteicēja lojalitāte Latvijas valstij.
Secināms, ka lietā pastāv strīds, vai dome pamatoti atteica atļaut pieteicējam iegūt īpašumā nekustamo īpašumu. Attiecīgi tiesai jāpārbauda, vai
dome pamatoti atteica dot piekrišanu, ka pieteicējs iegūst īpašumā nekustamo īpašumu.
[5] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs (Krievijas pilsonis, izdota pastāvīgā uzturēšanās atļauja, derīga līdz /datums/, lietas 47. lapa) nav ne
Latvijas Republikas, ne arī Eiropas Savienības pilsonis, līdz ar to viņam ir nepieciešama pašvaldības piekrišana, lai nekustamo īpašumu iegūtu īpašumā.
Minētais izriet no likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta ceturtās daļas, 29. panta pirmās daļas un 30. panta pirmās daļas.
Likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta ceturtā daļa noteic, ka personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, zemi var iegūt
īpašumā ar ierobežojumiem, kas noteikti šā likuma 29. pantā (lietā nav strīda, ka nekustamais īpašums neatbilst likuma „Par zemes privatizāciju lauku
apvidos” 29. panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem). Tāpat nav strīda, ka pieteicēja iesniegumā norādītais nekustamā īpašuma izmantošanas mērķis –
apdzīvojama privātmāja – nav pretrunā ar Ozolnieku novada teritorijas plānojumam (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs B/atrodas
Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS)).
Likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29. panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma 28. panta trešajā un ceturtajā daļā minētās personas
zemi var iegūt īpašumā šā likuma 30. pantā noteiktajā kārtībā.
Savukārt no likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30. panta pirmās daļas izriet, ka šā likuma 28. panta trešajā un ceturtajā daļā minētās
personas, kas vēlas iegūt zemi īpašumā [..], iesniedz iesniegumu tā pagasta padomei (novada, pilsētas domei), kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme.
Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts [..]. Kā jau tiesa konstatēja iepriekš,
nepieciešamā vienošanās tika iesniegta pašvaldībā (par minēto apstākli nepastāv strīds).
Likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30. pantā citstarp noteikts, ka, ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā,
nav pretrunā ar novada pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, un ir ievēroti šā likuma 29. pantā minētie ierobežojumi, novada dome 20
dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. [..].
Kā jau tiesa secināja iepriekš, lietā nepastāv strīds, ka zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar novada
pašvaldības teritorijas plānojumu. Tāpat no likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” regulējuma neizriet norādes, ka pašvaldībai būtu jāveic
papildus apstākļu vērtējums, atļaujot vai neatļaujot iegādāties zemi īpašumā Krievijas pilsoņiem.
Attiecīgi pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka atbildētāja atteikums izsniegt pieteicējam piekrišanu iegūt īpašumā nekustamo īpašumu kopsakarā
ar likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteikto tiesisko regulējumu nav tiesisks un ir pretrunā ar lietā konstatētajiem apstākļiem.
Tomēr tiesa var piekrist domes viedoklim, ka izskatāmajā gadījumā pašvaldībai būtu jāvērtē arī citi apstākļi, kas varētu ietekmēt pašvaldības
piekrišanas izsniegšanu. Minētais vērtējams saistībā ar 2022. gada 24. februārī uzsākto Krievijas agresiju pret Ukrainu kopsakarā ar izmaiņām virknē
normatīvo aktu (Imigrācijas likums, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums). Tāpat atzīmējams, ka no 2022. gada l. augusta ir
apturēta Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par ekonomisko sadarbību, kā arī Krievijas pievienošanās dalībai
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir apturēta (sal. sk. Tieslietu ministrijas vēstuli Nr. 7.8.5./2022-DOC-1943-2454, lietas 54.-
59. lapa).
Līdz ar to tiesa pārbauda, vai lietā iesniegtie pierādījumi apstiprina domes viedokli par pieteicēja nelojalitāti Latvijai.
[6] Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 2. panta pirmā daļa nosaka, ka likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un
tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas vai arī
šajā likumā noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. Savukārt likuma
1. panta 5. punktā noteikts, ka sankciju subjekts – starptautisko publisko tiesību subjekts, fiziskā vai juridiskā persona vai cits identificējams subjekts,
attiecībā uz kuru noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas.
Kā izriet no domes paskaidrojuma (lietas 18.-19. lapa), sagatavotais lēmumprojekts sākotnēji tika izskatīts 2023. gada 20. jūnija
Tautsaimniecības un attīstības komitejas sēdē, kurā tika sniegta informācija par sagatavoto lēmumprojektu, norādot, ka pieteicēja personība (identitāte)
pārbaudīta attiecībā uz to, vai viņš nav iekļauts Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes izdoto sankciju un Amerikas
Savienoto Valstu Ārvalstu aktīvu kontroles biroja izdoto sankciju sarakstā, veicot pārbaudi tīmekļvietnēs: https://sankcijas.fid.gov.lv/,
https://www.sanctionsmap.eu/#/main un https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/. Sankcionēto personu sarakstā pieteicējs nebija minēts. Arī tiesas
rīcībā nav gūta pretēja informācija. Līdz ar to secināms, ka pieteicējs nav vērtējams kā sankciju subjekts.
Tāpat no lietas materiāliem neizriet, ka uz pieteicēju būtu attiecināms Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. pantā noteiktais regulējums saistībā
ar pastāvīgās uzturēšanas atļaujas derīguma termiņa ierobežojumiem (pastāvīgās uzturēšanas atļaujas saņemtas pēc 2003. gada 1. maija), no kura izriet
arī prasība saistībā ar valsts (latviešu) valodas apguvi (Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai).
Tiesa var piekrist domes pārstāves viedoklim, ka ilgstoša personas nevēlēšanas apgūt valsts valodu var norādīt uz personas attieksmi pret mītnes
valsti, tajā skaitā uz iespējamo nelojalitāti pret Latviju. Tomēr minētais apstāklis vērtējams tikai kopsakarā ar citiem apstākļiem un pierādījumiem lietā.
Kā izriet no 2024. gada 7. marta sabiedrības ar ierobežotu atbildību „PASSWORD EDUCATION” ap liecinājuma (lietas 78. lapa), pieteicējs
2024. gada martā ir uzsācis latviešu valodas apguvi, apmeklējot individuālās nodarbības mācību centrā. Minētais tiesas ieskatā norāda uz pieteicēja vēlmi
mainīt savu attieksmi pret valsts valodas apguves nepieciešamību.
Tāpat, kā izriet no Imigrācijas likuma regulējuma, valsts valodas apgūšanai tika dots pārejas periods, proti, tādā veidā, tiesas ieskatā, norādot uz
iespēju personai mainīt savu attieksmi pret mītnes valsti (Latviju). Līdz ar to tikai apstāklis, ka pieteicējs nesen uzsācis valsts valodas apguvi, nav par
pamatu secinājumam par pieteicēja nelojalitāti.
Kā izriet no biedrības /Nosaukums D/ 2024. gada 26. februāra ziņojuma (lietas 65. lapa), pieteicējs, vadot uzņēmumu SIA /Nosaukums
A/(atrodas /adrese B/), ilgstošā laika periodā ir atbalstījis bērnudārza un pamatskolas dažāda formāta pasākumus (piemēram, mākslas konkursus). Lai
arī minētais automātiski neapstiprina pieteicēja lojalitāti valstij, tomēr netieši norāda uz pozitīvi vērtējamu attieksmi pret apkārtējo sabiedrību (attiecīgi arī
valsti).
Tiesa nepiekrīt atbildētājas pārstāves norādei, ka uz pieteicēja nelojalitāti (vai iespējamiem draudiem valstij) norāda vēlme dzīvot apdzīvotā vietā
/apdzīvota vieta/ (sk. tiesas sēdes protokolu, lietas 79.-81. lapa), jo no paskaidrojuma neizriet pamatojums minētajam vērtējumam saistībā ar izvēlēto
dzīves vietu, vai arī norāde uz pierādījumiem, kas apstiprinātu šādu viedokli.
Tiesa konstatē, ka arī no Valsts drošības dienesta sniegtās informācijas (sk. 2023. gada 18. oktobra vēstuli Nr. 21/2023/5984-IP, lietas
36. lapa) neizriet, ka pieteicējs būtu sankcijām pakļauto personu sarakstā vai vērtējams kā persona, kas rada draudus Latvijai.
Arī no lietā iesniegtajiem domes un komitejas sēžu audio protokoliem (lietas 60. lapa) izriet tikai dažu domes deputātu viedoklis par pieteicēja
iespējamo nelojalitāti valstij, kas nav apstiprināts ne ar vienu lietā iesniegtu pārbaudāmu pierādījumu.
[7] Pastāvot iepriekš konstatētajiem apstākļiem, pieteicēja pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Jelgavas novada dome
izziņas veidā dotu piekrišanu pieteicējam iegūt īpašumā nekustamā īpašuma 1/2 domājamo daļu, ir pamatots un apmierināms.
[8] Atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tiesai ir pienākums argumentēt
spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums
detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem
no tiesību viedokļa. Tikai tad, ja tiesa nav analizējusi kādu būtisku vai izšķirošu argumentu, ir konstatējams pārkāpums. Tas, cik daudz spriedums ir
jāargumentē, atkarīgs no lietas apstākļiem (Senāta 2006. gada 12. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-280/2006 8. punkts).
Tiesa, pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu, neanalizē pārējos lietas materiālos ietvertos apsvērumus, jo tie nevar ietekmēt tiesas
nolēmumu pēc būtības.
[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par
labu pieteicējam viņa samaksāto nodevu.
Ievērojot, ka pieteikums ir apmierināms, par labu pieteicējam piespriežama valsts nodeva 30 euro (sk. maksājuma uzdevumu, lietas 6. lapa).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 254. pantu un 289.-290. pantu, 126. panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
apmierināt /pers. A/ (/pers. A/) pieteikumu;
uzlikt par pienākumu Jelgavas novada domei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru izziņas veidā dotu piekrišanu /pers. A/ (/pers. A/) iegūt
īpašumā nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra numurs /numurs/, ½ domājamo daļu, trīsdesmit dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā;
piespriest no atbildētāja par labu /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, valsts nodevu 30 euro.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.
Tiesnesis A. Vīksne